ASV paškaitējums

Tiesas Ameriku neglābs, ja prezidents ir gatavs ignorēt to lēmumus

Globālā ekonomika Trampa zīmē; Baltijā izaugsme uzlabosies

2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību.

Tramps un Latvijas labklājība

Pasaule gatavojas «paredzami neprognozējamā» Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāvēs ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un, iespējams, ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Šķiet, ka Trampa prezidentūra 2025. gada 20. janvārī sāksies brāzmaini. Pasaulei ir atlicis maz laika, lai sagatavotos. 

Finanšu tirgos aizvadīts vēl viens dāsns gads. Kāds būs nākamais?

Atskatoties uz līdzšinējo finanšu tirgu sniegumu šogad, galvenais secinājums – šis ir bijis vēl viens ļoti labs, investoriem dāsns gads. Ir bijuši arī satricinājumi, taču lielākoties tik īslaicīgi, ka investors, kurš pārāk cītīgi neseko aktuālajām norisēm tirgos, to ietekmi varēja pat nepamanīt. Kāds solās būt nākamais gads? Izaicinājumu joprojām netrūks, taču pozitīvi ietekmējošie faktori ir spēcīgi, tāpēc pastāv iespēja, ka arī nākamais gads investoriem joprojām būs labvēlīgs.

Ārskats nr. 85: Asanžs brīvībā. ES augstākie amati sadalīti. Tramps debatēs “uzvar” Baidenu

Vārga ekonomika tuvākajos gados

Inflācija strauji atkāpjas – cenu kāpums Latvijā no 9% šogad saruks līdz 2–2,5% tuvākajos gados. Eiropas Centrālā banka (ECB) vēl septembrī cels likmes, bet nākamā gada aprīlī, kad Eiropā būs mazinājušās bažas par inflācijas noturīgumu un ekonomika būs vāja, likmes sāks sarukt. Dzīves dārdzība un agresīvā monetārā politika bremzē gan pasaules, gan Latvijas ekonomiku. Tomēr vērojamas atšķirības tendencēs gan valstu, gan sektoru starpā. Latvijā investīciju sniegums priecē, kamēr kritums eksportā un vājais privātais patēriņš bremzē ekonomiku. Kopumā secināms, ka Latvijas tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī nākamo gadu izaugsme nesolās būt strauja.