Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.
Viens no populārākajiem darbinieku motivēšanas instrumentiem pēdējos gados nenoliedzami ir personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesības (motivācijas plāns). Sabiedrība darbiniekiem izstrādā noteiktu kārtību un termiņus, kas var ietvert dažādus individuālus nosacījumus un priekšnoteikumus, lai darbinieks varētu īstenot savas tiesības iegūt vai iegādāties ar atlaidi uzņēmuma akcijas vai daļas.
Pērnā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskas izmaiņas akciju sabiedrību darbības regulējumā. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām skar akciju sabiedrību akcionāru publiskošanu. Atšķirībā no līdzšinējās kārtības, kad akcionāru reģistrs plašākai sabiedrībai nebija pieejams, turpmāk aktuālais akcionāru reģistrs akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā (UR), un informācija par reģistrēto akciju turētājiem būs publiski pieejama. Savukārt akciju sabiedrībām, kurām ir dematerializētas akcijas, UR jāziņo par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatotas akcijas; akciju sabiedrībām, kuru dematerializētas akcijas nav iekļautas regulētajā tirgū, UR ir jāpaziņo arī par akcionāriem, kuriem pieder vismaz 5% no kopējā akciju sabiedrības akciju skaita.
Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7% investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16%. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?
Akciju (turpmāk tekstā domāts arī kapitāldaļu) pirkuma tiesību piešķiršana uzņēmumu darbiniekiem ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem elementiem darbinieku piesaistē un motivēšanā. Darbinieks, kurš var kļūt par dalībnieku/akcionāru, ir ieinteresēts, lai uzņēmums attīstās un aug iespējami strauji, jo šādā modelī darbinieks kļūst par daļu no uzņēmuma veiksmes stāsta.
"Mazs cinītis gāž lielu vezumu" – tas ir ne tikai Guntara Rača un Raimonda Paula dziesmas nosaukums, bet arī sens latviešu tautas sakāmvārds, kas joprojām ir aktuāls visdažādākajos mūsdienu sabiedriskajos procesos, tajā skaitā – jurisprudencē. Senā tautas gudrība lieliski sasaucas arī ar Komerclikumā paredzētajām mazākumakcionāru tiesībām.
Pasaules ekonomikai Covid-19 pandēmija sākotnēji sagādāja pamatīgu šoku. Valdības un finanšu institūcijas, reaģējot uz pandēmijas draudiem, sniedza atbalstu uzņēmumiem, iepludinot ekonomikā ievērojamus līdzekļus. Daļa šo līdzekļu jau ir sakrājusies iedzīvotāju banku kontos, daļa spēcinājusi ekonomiku, bet daļa silda finanšu tirgu.
Strādājot tikai Latvijā ar vietējo kapitālu un investoriem, Latvijas uzņēmumiem nav izredžu kļūt par miljardieriem. Startējot biržā, piesaistot ārvalstu investorus, miljarda mērķis ar lielu darbu un veiksmi ir sasniedzams. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mūsu kapitāla tirgus attīstās, bet tas nenotiks bez valsts iesaistes un atbalsta.
2001. gadā es pieņēmu darbu ASV-Izraēlas uzņēmumā AeroScout kā šā uzņēmuma viceprezidents un atbildīgs par mārketingu un biznesa attīstību. Ieņemamā amata nosaukums uz papīra bija skaists, kaut patiesībā biju vienīgais uzņēmumā, kurš 100% fokusējās uz biznesa jautājumiem. Mani piesaistīja ne tikai darba alga, bet arī piešķirtās darbinieku akciju opcijas - tiesības kaut kad nākotnē nopirkt mazu daļu no uzņēmuma akcijām, kas ir normāla prakse Silīcija ielejā. Šo opciju nākotnes vērtība piešķiršanas brīdī bija pilnīgi nenosakāma. Kādā brīdī opciju vērtība bija tuvu nullei, jo pāris gadus vēlāk tehnoloģiju tirgus krahā uzņēmums teju vai bankrotēja. Turklāt opcijām bija vesting struktūra: es savu opciju realizācijas tiesības pilnībā ieguvu, nostrādājot uzņēmumā četrus gadus. Paralēli uzņēmums piesaistīja vairāk kā $50M jaunuzņēmumu izaugsmes kapitālu, lai finansētu izaugsmi.
Lielākā daļa cilvēku, ikdienā iepērkoties, pievērš uzmanību arī akcijas precēm, kas lielveikalos atpazīstamas pēc īpašām cenu zīmēm. Taisnību sakot, lielās dzeltenās vai sarkanās zīmes ar uzrakstu “Akcija” ir grūti nepamanīt, un vairākums cilvēku sāk aizdomāties par attiecīgās preces iegādi. Taču prece ar atlaidi ne vienmēr nozīmē zemāku cenu, jo mūsdienās lielveikali bieži manipulē ar pircējiem, izliekot zīmi “Akcija” vai paslēpjot preci bez atlaides starp akcijas precēm.
Noderīgs ceļvedis jaunajiem investoriem
''Itera Latvija'' vadītājs Eiropas banku fondu no akciju pirkšanas neatrunās
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
