No Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas paveras elpu aizraujošs skats uz apkārtni.
No Arendoles interjeriem līdz mācību iestādei medību pilī mežā pie Baltkrievijas robežas
Arhitektūras ceļojumā uz Latgali taisījos jau sen, un pagājušajā gadā izdevās apskatīt mūsdienu arhitektūras darbus - Rotko centru Daugavpilī, Zeimuļu un Goru Rēzeknē. Visām trim adresēm pa šo laiku pievienojušās jaunas, taču šoreiz mani vilināja kolēģu sarunās ar labiem vārdiem pieminētā Arendoles muiža. Joprojām atjaunošanas procesā, taču ar vairākām restaurētām un glīti iekārtotām telpām kungu mājā viesu uzņemšanai un nakšņošanai.
Brauciens ir garš, tāpēc ilgi pētīju karti un iespējamās apmešanās vietas, lai ap tām organizētu arhitektūras pārgājienus. Tomēr izvēlējos abas naktis palikt Arendolē, kur viena no cieša miega komponentēm ir mobilā telefona tīkla pārklājuma un interneta neesamība. Vienu gan es nožēloju - joprojām neesmu iegādājusies enerģijas banku viedtālrunim, bet Latgalē, kur jālieto gan navigācija, gan daudz jāfotografē, var gadīties palikt bez sakariem un orientācijas episkas lietusgāzes vidū, kad debesis saplūst ar zemi melnā mākonī. Braucot skatīt arhitektūru, te neplānoti var uzskriet virsū dzīvei, kas rit citu - no Zemgales un Kurzemes, un kur nu vēl pašas Rīgas atšķirīgu - gaitu. Tāpēc laikam nepiedien brīnīties, ja, stāvot uz dubļaina ceļa un fotografējot pienīgas govis miglas pielietā pļavā, var tikt arī pie bildinājuma. Visiem patīk salīdzinājumi, un lūdzu - Latgale ir mazā Vārānasī.