Ilustratīvs attēls. Pexels.
Latvijas veselības aprūpē šobrīd izšķiras būtisks jautājums: vai izmantosim Eiropas fondu sniegto iespēju un iegādāsimies robotizētās ķirurģijas sistēmas, kas jau desmitiem gadu citur pasaulē uzlabo pacientu ārstēšanu, vai atkal atliksim pacientu vajadzības.
Latvijai no Eiropas fondiem robotizēto ķirurģisko sistēmu iegādei tika paredzēti 9 miljoni eiro. Puse šī finansējuma tika novirzīta Onkoloģijas centra rekonstrukcijai, kas neapšaubāmi ir nozīmīga onkoloģijas pacientu aprūpes uzlabošanai. Tomēr atlikusī summa – 4,5 miljoni eiro, par kuriem varētu iegādāties modernās robotizētās ķirurģijas sistēmas, jāapgūst līdz 2026. gada maijam. Laika ir atlicis maz, un, vērojot gauso ierēdniecības rīcību, rodas nopietns jautājums, vai apzināti riskējam zaudēt iespēju nodrošināt Latvijas pacientiem tādu ārstēšanu, kas citviet Eiropā jau sen ir ikdiena? Vai lēmumu pieņēmēji patiesi izprot, ka šīs tehnoloģijas ir kritiski svarīgas gan pacientu dzīvildzes, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai? Un vai valstij ir skaidrs, kāda ir tās ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģija?
Kas ir robotizētā ķirurģija un kāpēc tā vajadzīga?
Robotizētās ķirurģijas sistēmu priekšrocības ir nenoliedzamas: augsta precizitāte, minimāli invazīvas operācijas, īsāks hospitalizācijas laiks, mazāk sāpju, ātrāka atveseļošanās un samazināts komplikāciju risks. Tas nozīmē – mazāk laika slimnīcā, mazāk komplikāciju un ātrāka atgriešanās darbā un ikdienas dzīvē.
Piemēram, “da Vinci” tehnoloģija, kas jau vairāk nekā 30 gadus tiek izmantota pasaulē, šobrīd pacientu ārstēšanai tiek izmantota jau vairāk nekā 70 valstīs. Vācijā un Itālijā ar šo sistēmu ik gadu tiek veiktas desmitiem tūkstošu uroloģisko un ginekoloģisko operāciju, pierādot, ka pacienti atlabst ievērojami ātrāk nekā pēc tradicionālām operācijām. ASV jau sen vairāk nekā 90% prostatas vēža operāciju tiek veiktas ar robotizēto metodi – tas ir kļuvis par ārstēšanas standartu, jo samazina urīna nesaturēšanas un seksuālās funkcijas zuduma risku. Līdzīgi dati redzami arī Skandināvijas valstīs, kur pacientu atgriešanās darba tirgū pēc šādām operācijām notiek būtiski īsākā laikā.
Svarīgi, ka “da Vinci” nav šaura specializācija – tā ir pielietojama plašā medicīnas jomu lokā: uroloģijā, ginekoloģijā, vispārējā un onkoloģiskajā ķirurģijā, kardiotorakālajā ķirurģijā un pat otolaringoloģijā. Tas nozīmē, ka, iegādājoties šādas sistēmas, ieguvēji būtu ļoti dažādu diagnožu pacienti, un iekārtas atmaksātos ātrāk, jo spētu nodrošināt palīdzību plašam pacientu lokam.
Personiska perspektīva
Šis jautājums man ir arī personisks. Es pats esmu prostatas vēža pacients, un labi zinu, ko nozīmē ārstēšanas kvalitāte. Ar roku veikta operācija bieži neatgriezeniski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti – urīna nesaturēšana un seksuālās funkcijas zaudējums ir tikai divi no smagākajiem blakusefektiem. Robotizētā ķirurģija ļauj šīs sekas būtiski samazināt.
Vīriešiem, kuriem diagnoze tiek noteikta četrdesmit gadu vecumā, šī atšķirība ir kritiska – viņi ir darba spējīgā vecumā, bieži vien ar ģimeni un bērniem. Ja šādiem pacientiem pēc operācijas ir iespējams atgriezties darbā un saglabāt pilnvērtīgu dzīves kvalitāti, tas ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī ģimenes stabilitāti un valsts ekonomiku. Onkoloģija Latvijā kļūst “jaunāka”. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk cilvēku saskaras ar vēzi savā aktīvākajā dzīves posmā. Katrs gads, kas paiet, neieviešot robotizēto ķirurģiju, nozīmē pacientus, kuriem nav bijusi iespēja saņemt ārstēšanu ar modernākajām metodēm.
Jau šobrīd mūsu onkoloģijas pacienti izvēlas doties veikt operācijas, piemēram, uz Vāciju vai Austriju. Tas ir dārgi, tas prasa laiku, un tas skaidri parāda, ka pieprasījums pēc šīs tehnoloģijas pastāv. Ja mēs vēlamies modernu, uz pacientu vērstu veselības aprūpi arī Latvijā, robotizētās ķirurģijas ieviešana ir nevis izvēle, bet nepieciešamība.
Latvijas sabiedrība nav liela. Katrs darba spējīgs cilvēks, kurš ātrāk atgriežas darbā un ikdienas dzīvē pēc vēža operācijas, ir ieguvums ne tikai ģimenei, bet arī valstij. Tāpēc valstij būtu jādomā ilgtermiņā – jāiegādājas labākās sistēmas, kas spēj ārstēt plašu pacientu loku. Tikai tā šī investīcija atmaksāsies un dos rezultātu.
Tāpēc aicinu Veselības ministriju un lēmumu pieņēmējus rīkoties nekavējoties un izmantot pieejamos līdzekļus tam, kam tie paredzēti – robotizētās ķirurģijas ieviešanai Latvijas onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Tas ir jautājums par mūsu pacientu dzīvildzi, dzīves kvalitāti un Latvijas medicīnas nākotni.
Autors ir Onkoalianses valdes loceklis.