Zaiga Kravale. Publicitātes foto.
Septembris, kas daudzviet pasaulē ir Plaušu fibrozes izpratnes mēnesis, kad uzmanības centrā ir idiopātiska plaušu fibroze, ir piemērots laiks, kad atgādināt par svarīgāko, kas paveicams Latvijā.
Par šo tēmu ikdienā nerunā, tāpēc jāatgādina, kas ir idiopātiska plaušu fibroze (IPF). Tā ir nezināmas izcelsmes hroniska un progresējoša plaušu slimība, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus plaušu audos, pakāpeniski samazinot plaušu spēju asinīs pārnest skābekli. Diemžēl šīs slimības rezultātā iestājas pacienta nāve. IPF nav izplatīta slimība, tāpēc nereti tiek diagnosticēta novēloti, jo tās simptomi kļūdaini var tikt uzskatīti par citu – biežāk sastopamu – slimību simptomiem. Šeit arī slēpjas galvenā problēma, kuras risināšana izpaustos kā agrīnas diagnostikas veicināšana un savlaicīga ārstēšanas uzsākšana, palēninot slimības progresiju, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti un pagarinot dzīvildzi.
Jāatzīmē, ka IPF ārstēšanā Latvija ne tikai nav atpalikusi, bet gan iet kopsolī ar attīstītākajām valstīm. Mums ir speciālisti, infrastruktūra, iekārtas un medikamenti, taču ir lietas, kuras nav sakārtotas pietiekami racionāli vai efektīvi.
Parasti sākumā ir ģimenes ārsts
Biežākais un izplatītākais ceļš, pa kādu IPF pacients nonāk pie pneimonologa, ved no ģimenes ārsta vai kardiologa, tāpēc tieši ārstu zināšanām un pieredzei ir būtiska loma savlaicīgas diagnostikas nodrošināšanā. Viņi ir pirmie, kas varētu būt par sākumu pacienta ceļam, atpazīt un identificēt simptomus, un, piemēram, nesūtīt pacientu uz rentgenu, bet gan uz datortomogrāfiju, turklāt uz plānā slāņa datortomogrāfiju, kas ir būtiska pilnvērtīgu attēlu iegūšanai plaušu fibrozes gadījumā. Datortomogrāfijai noteikti būtu jābūt attālināti pārskatāmai.
Agrāk izglītības gūšanas procesā topošie ģimenes ārsti rezidentūrā pie pneimonologiem nāca sešas nedēļas, tagad – tikai divas. Tas ir pārāk īss laiks, lai gūtu nepieciešamo izpratni par pneimonoloģiju. Šis laiks būtu jāpalielina. Tālākizglītības veicināšanā šomēnes, Plaušu fibrozes izpratnes mēneša gaitā, taps video ar īpašu lekciju ģimenes ārstiem un citām ārstniecības personām. Tālākizglītība ārsta darbā ir neatņemama daļa no darba, kam nepieciešama nepārtraukta ārstu motivācija izglītības turpināšanā.
Nepieciešams pārskatīt zāļu izrakstīšanu
Ne tikai pneimonologi, bet arī ģimenes ārsti arī varētu būt starp tiem, kas turpinātu izrakstīt zāles IPF pacientiem, kuriem konsīlijā jau ir pieņemts lēmums par konkrēta medikamenta nepieciešamību. Diemžēl patlaban to liedz spēkā esošie normatīvi, un pašreizējā kārtība rada nevajadzīgi garas pacientu rindas pie speciālistiem.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā jau gadu tiek īstenots projekts, kurā darbojas īpaši apmācīta intersticiālo plaušu slimību māsa, kas ir IPF pacientu tiešā pieejamības persona. Pacienti viņai var rakstīt un zvanīt, kad ir vajadzīgas receptes, ir kādas problēmas vai medikamentu blakusparādības u.tml. Būtiski, ka pašreiz pasaulē pieejamie medikamenti nevar pilnībā apstādināt slimību, tie palēnina slimības attīstību un pacientam ir jālieto visu mūžu.
Patlaban pacientiem pasaulē un Latvijā ir pieejami divi IPF medikamenti, kurus pacients sāk saņemt pēc izskatīšanas multidisciplinārā konsīlijā, tiklīdz pacientam tiek noteikta IPF diagnoze. Jaunākās ziņas ir tādas, ka ir noslēgušies pētījumi vēl vienam – trešajam medikamentam. Procesā ir tā apstiprināšana lietošanai IPF gadījumā gan ASV, gan Eiropas Zāļu aģentūrā. Būtiski, lai Latvijas IPF pacientiem būtu pieejami arī jaunie medikamenti. Cerams, ka mūsu valsts institūcijas tam būs atsaucīgas.
Intersticiālo plaušu slimību pacienta ceļš
Patlaban intersticiālo plaušu slimību māsa darbojas pilotprojekta ietvaros, kam nav paredzēts valsts finansējums. Esam pārliecinājušies, ka tas pacientiem dod daudz - ir pieejams atbalsts dažādu neskaidrību un medikamentu blakus parādību gadījumā, izmeklējumu un konsultāciju plānošanā, analīžu izvērtēšanā. Intersticiālo plaušu slimību māsa ievērojami atvieglo arī mūsu – pneimonologu darbu. Nākotnē ceram uz valsts atbalstu šādas māsas darbības nodrošināšanā.
Esam iesaistījušies Eiropas savienības projektā, kura rezultātā vēl šogad plānojam prezentēt intersticiālo plaušu slimību pacienta ceļu - tas ir algoritms, kas atspoguļo pacienta ceļu no pirmajām sūdzībām līdz diagnozes noteikšanai un ārstēšanas uzsākšanai.
Jāievieš plaušu vēža skrīnings
Nobeigumā – par nepieciešamību, kura pēdējo gadu laikā izskanējusi jau iepriekš, un tas ir gan pneimonologu, gan onkologu jau iepriekš atkārtoti rosinātais plaušu vēža skrīnings. Tas nozīmē datortomogrāfijas veikšanu plaušu vēža augsta riska pacientu grupām. Ir skaidrs, ka šāds skrīnings ļautu savlaicīgi diagnosticēt ne tikai pacientus ar plaušu vēzi, bet arī idiopātiskas plaušu fibrozes pacientus.
Autore ir pneimonoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja, RSU pasniedzēja.