Foto no Latvijas Universitātes bibliotēkas
Atklātā vēstule
Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicēja, bibliogrāfa Jāņa Misiņa (1862-1945) veidotais krājums ir ļoti nozīmīga nacionāla mēroga kultūras vērtību krātuve, kurā ietilpst ne tikai citās Latvijas atmiņas institūcijās neatrodami unikāli iespieddarbi, bet arī ļoti daudzi Latvijas kultūras, izglītības un zinātnes vēstures izpētei svarīgi rokraksti un citas arhivālijas.
Misiņa bibliotēka ir Latvijas kultūras darbinieku un pētniecības vidē atpazīts zīmols, kurš, pateicoties drosmīgiem un erudītiem iepriekšējo paaudžu bibliotēku jomas speciālistiem, tika nosargāts padomju okupācijas laikā.
Sociālajos tīklos ir parādījušās ziņas, ka Misiņa bibliotēkas krājums tiek "iepludināts" LU bibliotēkas Speciālo krājumu nodaļā. Latvijas Radio raidījumā Kultūras rondo (12.05.2025.) LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš šo ziņu apstiprināja, pasvītrojot, ka Misiņa krājumu nepieciešams digitalizēt. Pret digitalizāciju nevarētu būt ne mazāko iebildumu, bet tāpēc vien Jāņa Misiņa bibliotēkas krājums ar pāri par 1,5 miljonu grāmatu, periodikas, rokrakstu vienību nebūtu jātransformē. Bibliotēkas direktors šķiet neapzinās, ko Latvijas kultūrai nozīmē Misiņi.
Misiņa bibliotēka ir bagātākais vienkopus savāktais Letonikas krājums, kas svarīgs rakstniekiem, zinātniekiem, arī vēsturi, valodu, literatūru studējošajiem un daudziem citiem.
Zīmīgi, ka Misiņa vārda noņemšana, nepaturot krājumu pat kā atsevišķu nodaļu LU bibliotēkā, notiek tieši latviešu grāmatas piecsimtgades svinību gadā un arī Misiņa bibliotēkas jubilejas reizē. Tieši pirms 140 gadiem Jānis Misiņš atvēra savu bibliotēku un pirms 100 gadiem noslēgts līgums par šīs bibliotēkas nodošanu Rīgas pilsētai publiskai lietošanai.
Misiņa bibliotēkas nonivelēšana, iekļaujot to kā bezpersonisku krājumu LUB Speciālo krājumu nodaļā, bez jebkādiem profesionāliem argumentiem par šādu radikālu pārmaiņu nestiem ieguvumiem, var radīt tikai neizpratni Latvijas sabiedrībā, LU atbalstītāju lokā, tai skaitā no trimdas tautiešu puses un profesionālajā vidē ārpus Latvijas.
Misiņa bibliotēkas un arī Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas (tajā atrodama pērn 500 gadi sagaidījušās Bibliotheca Rigensis vērtību esence) statusa maiņa slēpj potenciālus riskus šī bez pārspīlējuma otras nacionālās bibliotēkas krājuma turpmākā pilnvērtīgā papildināšanā, kā arī būtiski samazina tās iespēju uzturēt un pilnveidot pašas LUB pētniecisko potenciālu, īstenot LU Stratēģijā 2021.-2027. formulēto virzību uz izcilību.
Stipra valsts ir tāda, kurā zinātne, kultūras un tās veidotāji (arī Latvijas Universitāte) apzinās simbolisko vērtību, arī Misiņa vārda un bibliotēkas krājuma nozīmi tagadnei un nākotnei.
Pilnīgi noraidāmas ir zinātnisku bibliotēku tradīcijas un krājumu decentralizētas glabāšanas pamatojumu nepārzinošu ļaužu spekulācijas par iespēju vai pat nepieciešamību visas nacionāla mēroga vērtības glabāt vienuviet.
Gundega Grīnuma, literatūrzinātniece
Ēriks Hānbergs, rakstnieks
Ieva E.Kalniņa, literatūrzinātniece
Sarma Kļaviņa, valodniece
Arno Jundze, rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
Voldemārs Hermanis, publicists
Viesturs Zanders, grāmatzinātnieks
Janīna Kursīte-Pakule, literatūrzinātniece
Jānis Lejiņš, rakstnieks
Virdžīnija Lejiņa, režisore
Žanete Grende, Imanta Ziedoņa fonda Viegli padomes priekšsēdētāja
Inga Ābele, rakstniece
Rudīte Kalpiņa, literāte
Osvalds Zebris, rakstnieks