Francijas prezidentu Fransuā Olandu bažīgu dara fakts, ka eirozonā palielinātos taupīgo valstu bloks, kas atbalsta jostas savilkšanas politiku.
Latvijas novērtējumu atbilstībai eiro var sašūpot tikai pamatīgs iemesls. Vai par tādu kļūs Francijas skepse?
Šampanieša nebūs, jo vēl nav ko svinēt - tā dzirdu diplomātu sakām par dienu, kad Latvija finanšu ministra Andra Vilka personā ierodas Briselē ar oficiālu lūgumu sākt iestāšanās procesu eirozonā.Lai arī paklājs pie Eiropadomes durvīm ir nemainīgi sarkans un plats, Latvijas delegācija 5.martā pa to iesoļo piesardzīgi cerīga. Gaisotne, kādā Latvija piesaka savu vēlmi iestāties eirozonā, ir tālu no ideālas, taču tik dzēlīgi vairs neskan arī skeptiķu balsis, kas kā runga iz maisa pirms diviem gadiem dancoja pa igauņu mugurām, salīdzinot iestāšanos eirozonā ar kāpšanu uz Titānika. Eirozona pamazām atkal kļūst iekārojama, taču līdz ar to pati daudz piesardzīgāka. Latvija būs pirmā, kas to jutīs.