Baltijas valstu premjeriem piektdien Tallinā jāvienojas, kā paātrināt Rail Baltica būvniecību, jo projekta termiņi ir iekavēti un izmaksas pieaug. Latvija un Igaunija vaino Lietuvu, bet tā iecirtīgi nav gatava labot savas kļūdas
Būvniecības projekts nav demokrātija — tā savā pēdējā publiskajā uzstāšanās reizē sacīja soms Timo Rīhimeki, tobrīd vēl Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail vadītājs, kas atbildīgs par reģiona lielāko infrastruktūras projektu kopš neatkarības atgūšanas, ātrvilciena Rail Baltica būvniecību.
Rīhimeki kopuzņēmuma valdē sabija tikai astoņus mēnešus un intervijā Re:Baltica palika pie versijas, ka atkāpies personīgu iemeslu dēļ, kurus sīkāk klāstīt nevēlējās. Taču novembra beigās prezentācijā galvenajam projekta finansētājam — Eiropas Komisijai — Rīhimeki gan atklāti pateica, kas par vainu. «Sabiedrības acīs Rail Baltica projekts 2019. gadā ir labi progresējis, taču reālajā dzīvē ir citādi,» viņš teica. Rīhimeki izklāstīja projekta kavēšanās iemeslus, noslēgumā secinot, ka Baltijas valstis nekad neuzbūvēs šo ātrvilciena dzelzceļa līniju, ja viss turpināsies kā šobrīd. «Es savus secinājumus esmu balstījis 30 gadus ilgā pieredzē dažādos uzņēmumos un veselajā saprātā,» viņš sacīja, norādot, ka šāda mēroga projektu nav iespējams virzīt, ja visi lēmumi ir atkarīgi no kvorumiem, veto tiesībām un vienprātīgas saskaņošanas. Pēc šīs uzstāšanās Rīhimeki darbā vairs neatgriezās.