Harija Branta melnbalti fotogrāfiskais ogles zīmējums.
Galerijas Alma izstāde Skatiens izslēgts veltīta tēmai - sievietes un māksla
Pats pirmais, ar ko pozitīvi pārsteidz izstāde, ir kuratora Viļņa Vēja preses relīze ar izstādes koncepciju. Parasti Latvijas izstāžu koncepcijas ir nesaprotami copy&paste savārstījumi par sakrālo pasauli, taču Vēja rakstudarbs ir lakonisks, skaidrā latviešu valodā rakstīts apcerējums par izstādes dalībnieku vienojošo tēmu - sievietēm un mākslu.
Izstāde Skatiens izslēgts veidota no 2,5 mākslinieku darbiem. Pusīte tādēļ, ka līdzās Reiņa Liepas un Harija Branta darbiem trešais - Bruno Celmiņš (1927-1992) - ir pārstāvēts tikai ar vienu palielu gleznu ar nosaukumu Bārā, kas nolikta vistumšākajā stūrī un, šķiet, ieklīdusi tur no citas ekspozīcijas. Vējš man stāsta, ka tā bijusi vienīgā atrodamā glezna no ainavista Celmiņa neoficiālās sērijas ar vieglas uzvedības sievietēm. Šīs gleznas tikušas izstādītas Celmiņa personālizstādē 1997.gadā, bet pēc tam pazudušas, arī muzeji un mākslas vēsturnieces par tām neinteresējoties, tā izslēdzot šīs gleznas no mākslas vēstures. Vējš uzskata, ka šī glezna ir kā reference, lai skatītos uz pārējo divu mākslinieku darbiem, tomēr man tā mālējas no citas operas - ne Celmiņa sievietei bārā, ne šo darbu liktenim neredzu saistību ar Reiņa Liepas popsīgajiem portretiem vai Harija Branta sērīgajām ģīmetnēm. Vienīgais, kas visus vieno, ir interese par jaunām sievietēm.