Iztēlojoties Brandu

Recenzija ļoti precīzi atspoguļo arī manas sajūtas pēc izrādes. Gāju ar bažām, jo tāpat kā daudziem manas paaudzes cilvēkiem, joprojām spilgtā atmiņā septiņdesmito gadu Brands / Strenga. Kopumā izrāde patika – moderna, enerģiska, ar lielisku aktrierspēli. Netraucēja mainītie dzimumi, varbūt pat tur saskatīju kādu simbolismu (sieviešu ordinācijas jautājumi, lielāka līdztiesība, uzņemoties rūpes par bērnu). Taču Jēzus tēls un kopumā cilvēka attiecības ar Dievu nepārliecināja, drīzāk pat sabojāja kopējo iespaidu. Iespējams, tāpec, ka mana un režisora izpratne par Dievu kā augstāko ideju krietni atšķiras. Bet tas jau tikai minējums.

Mana radiniece bija uz izrādi. Es jautāju, vai patika. Jā esot loti paticis. Kas patika? Nu viss esot paticis.
Vienīgā problēma , ka garderobes strādā ļoti lēni. Tā bijusi dienas izrāde un viņi vel neesot apģērbušies un aizgājuši, kad jau sanācis pilns vestibils ar nākamās izrādes skatītājiem.
Cilvēki neprot runāt vairs. Nu tā ir.

Man nav variantu -jāņem Brands un jālasa. Varbūt jūtjūbī būs kādi branda iestudējumi. Bet nevaru jau teikt, ka nevaru dzīvot bez branda.