Viestura Kairiša izrādes centrā ir izcila Ievas Segliņas aktierspēle
Henrika Ibsena lugu mūsdienās iestudēt nav viegli. Tā sarakstīta 1865. gadā, bet kopš tā laika pasaule ir ļoti mainījusies, kaut vai — kļuvusi sekulāra. Lai arī Ibsens uzstāja, ka viņa literārais darbs nav reliģiozs un Branda kristīgās aizrautības vietā var iedomāties jebkuru ideju, teksts tomēr runā par ticību tieši reliģijas izpratnē. Kurš ticības veids ir pareizais, tas lugā burtiski ir dzīvības vai nāves jautājums, jo — kas gan ticīgam cilvēkam var būt svarīgāks par dvēseles glābšanu? Bet galvenais — tā ir liela ideja, ne velti lugas beigās, kas gandrīz jau nekaunīgi atgādina Gētes Fausta finālu, Brands tiek tēlots līdzīgs Kristum.
Kas ir nāves vērts 21. gadsimtā — laikā, kas netic Dievam un tāpēc arī dvēseles eksistencei? Nākas pieņemt vienu no diviem: vai nu to, ka Brands ir viscaur negatīvs tēls — fanātiķis, viltus pravietis —, vai arī atrast tādu ideju, kuras vārdā varoni būtu iespējams kaut vai saprast, ja ne attaisnot. Kāpēc Brandu vispār iestudēt — lūk, jautājums, uz kuru jāatbild vispirms, un, manuprāt, režisoram Viesturam Kairišam tas īsti nav izdevies.
Mana recenzija tāpēc būs vairāk kritiķa fantāzijas — spekulācijas, minējumi, vēlamā uzdošana par esošo, ne atsauksme par reāli eksistējošo izrādi, jo… iestudējumā acīmredzot kaut kā trūkst. Nepārprotiet, tas ir mega darbs, kas grodi nostrādāts un burtiski grūž zālē enerģiju gan ar Ievas Jurjānes lielformāta scenogrāfijas pulsācijām, gan Jēkaba Jančevska mūziku, gan ansambļa saliedētajiem aktierdarbiem. Bet atbildes uz jautājumu, par ko tas viss, tomēr nav, un pāri paliek tāda kā nepabeigtības sajūta. Tikai vērojumu drumslas, ko es salīmēšu, lūk, kādā attēlā.
Režisoram Brands, šķiet, ir pozitīvais varonis, bet, mēģinot saprast, kāpēc, lielākā uzmanība jāpievērš izmaiņām, ko Kairišs (domājams, ar izrādes programmiņā minētās dramaturģes Justīnes Kļavas palīdzību) veicis lugas tekstā. Uzkrītošākā, protams, ir varoņa dzimuma maiņa — Brandu iestudējumā atveido Ieva Segliņa, bet tas stāstu nemaina. (Vienīgais ieguvums no pārmaiņām ir nopietna loma izcilai aktrisei, kas, protams, nav maz.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.