Īpašo interešu agonija

Man bija tāds sapnis- biju vecajā darbavietā. Tur kolēģes visas līdz jostai plikas. Visas tievas, bez vēderiem ar vienādi jaunavīgi mazām krūtīm. Esmu atnākusi ar lielu dārgu puķu pušķi, kuru noslēpju koridorā, lai kolēģes neredzētu un man nesāktu pārmest.
Ka es saku – tas posts, ko radījusi kariņa valdība un 13.saeima ir prātam neaptverams.
Bet ozoliņš tik dzied, ka var būt, ka būs vēl briesmīgāk. Normāli?

Cik reizes ozoliņš apliecinās, ka ir slikts žurnālists? Tik reizes es varu atkārtot neatbildētos jautājumus – ja kariņa valdība bija bez oligarhu ietekmes, kā varēja notikt tā, ka vislielākos atbalstus no valsts – t.i. – naudas maksājumus saņēma oligarhu uzņēmumi? Ka valsts subsīdijas piešķīra oligarhu uzņēmumiem?

Kāpēc ozoliņš raksta vienu, bet fakti liecina citu? Vai tad būvnieku kartelis nedarbojās un neturpina darboties kariņa valdībā?

Tā jaunā mediju mode- neanalizēt faktis, bet baidīt ar prognozēm , cik slikts būs Pīlēns?