Lūši un lodes

[Arī lūša vai vilka nomedīšana ir kas īpašs,]
Tāpat kā lapsu medības angļu lordiem. Bet, cik zinu, tās tomēr aizliedza. Vai tad mēs esam necivilizētāki par britiem?

Tam cilvēkam – Opermanim – mans paldies un apbrīna – nu tā ir vīrišķība , tā ir cilvēcība, tas ir patriotisms un Dzimtenes un planētas mīlestība .

Kaut mums šādu cilvēku būtu vairāk.

://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/biologs-otars-opermanis-dabas-aizsardziba-labak-veicas-valstim-k.a144118/

Ja vien mednieks nav profesija, kas arī ir vajadzīga, tad parasti tie ir asinskāri gļēvuļi, kuri nespētu izraut ienaidniekam, vēl dzīvam esot, aknu, toties nošaut zvēriņu, tur viņš ir varonis. Viens no tādiem, morālais kroplis: Armanda Stendzenieka, kurš noziedzīgā grupā ar Laventu nolaupīja 18 miljonus latu no VN un čekista Indriksona draudziņš, padumjais prokurors Vaļka Kokalis, nepatiesu ziņu sniedzējs Lemberga krimināllietā, kurš lepojās ar savām Āfrikas trofejām.
Par mednieku, laikam labākā grāmata, kda ir uzrakstīta, tā ir J.Hanters. Mednieks

Vienmēr ir medījušī un medīs.

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.04.2021-11-gundars-reders-janis-baumanis-un-vilnis-skuja.id217517/

izlasīju IR rakstu. noklausījos šo 1;1 raidījuu , izlasiju komentārus un vienkārši nošausminājos

Un proti – no visas garās runas man prātā tas teikums , kuram piekrita visi 1;1 raidījuma dalībnieki, ka visi zin – VALSTS POLICIJA, MEDNIEU KOLEKTĪVI , DABAS AIZARGĀTĀJI, KA GADU DESMITIEM Latvijas mežos nesodīti un netraucēti un bez jebkādiem ierobežojumiem medī komercmednieki – gaļas piegādātāji Latvijas restorāniem – nu tas man bija kārtējais bunkš pa manu mieru un cerībām –

Tāpēc neko citu kā nelaimi no saeimas, kurā vairāk likumpārkāpēju kā manā hruščovkā dzērāju – alkoholiķu es negaidu

Jā žēl lūšu . ļoti , bet vai tad grūsnu meža dzīvnieku nav žēl …

Kādā intervijā, medību atbalstītāja izteicās aptuveni šādi “Mednieki jau tikai kā tādi ogotāji, aiziet uz mežu un paņem mazu tiesu. Dabai jau nekas slikts netiek nodarīts”. Šķiet, ka mednieki nesaprot, ka šāda “ogošana” ir pieejama tikai mazai cilvēku grupai un tās nav salīdzināmas lietas. Šāda attieksme un domāšana jau vien ir iemesls AIZLIEGT lūšu medības.

p.s. raksta autorei, kura nav pieticis spēka, vēlmes vai prasmes tematā iedziļināties:

Dzīvotņu direktīvas 12.pantā ir ietverti sugu aizsardzības pamatpienākumi, kas paredz dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot šo sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā, apzinātu traucēšanu, jo īpaši to vairošanās, mazuļu attīstības, ziemas guļas un migrāciju laikā; vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.
Atkāpes no šī nosacījuma pieļaujamas vienīgi atbilstoši šīs direktīvas 16.pantam.
Jānorāda, ka par Dzīvotņu direktīvas 16.panta interpretāciju (un attiecīgi Putnu direktīvas analoģisku pantu) ierosinātas vairākas pārkāpumu procedūras pret dalībvalstīm, notikuši tiesu procesi un savu viedokli pauduši zinātnieki un starptautisku augstskolu pasniedzēji. Oficiālie Dzīvotņu direktīvas interpretācijas dokumenti, uz kuriem atsaucamies arī ziņojumā, ir Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātu atzinumi un Eiropas Komisijas vadlīnijas(122).

VK revīzijas ziņojums Nr.2.4.1-16/2019.“Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”

p.s. raksta autorei, kura nav bijis spēka, vēlmes vai laika tematā iedziļināties:

Dzīvotņu direktīvas 12.pantā ir ietverti sugu aizsardzības pamatpienākumi, kas paredz dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot šo sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā, apzinātu traucēšanu, jo īpaši to vairošanās, mazuļu attīstības, ziemas guļas un migrāciju laikā; vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.
Atkāpes no šī nosacījuma pieļaujamas vienīgi atbilstoši šīs direktīvas 16.pantam.
Jānorāda, ka par Dzīvotņu direktīvas 16.panta interpretāciju (un attiecīgi Putnu direktīvas analoģisku pantu) ierosinātas vairākas pārkāpumu procedūras pret dalībvalstīm, notikuši tiesu procesi un savu viedokli pauduši zinātnieki un starptautisku augstskolu pasniedzēji. Oficiālie Dzīvotņu direktīvas interpretācijas dokumenti, uz kuriem atsaucamies arī ziņojumā, ir Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātu atzinumi un Eiropas Komisijas vadlīnijas(122).

VK revīzijas ziņojums Nr.2.4.1-16/2019.“Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”

Ceru, ka lūšu medības tiks aizliegtas. Punkts.
Taču es ar bažām lūkojos uz nākamo karsto kartupeli – lāčiem. Kaut kā pēdējā laikā uzkrītoši daudz informācijas par “strauji augošo” lāču populāciju un lāču posta darbiem. Ka tik mednieku lobijs neizdomā, ka lāču ir par daudz un jāsāk “aizsargāt” lauksaimniekus (parastais arguments). Bet patiesībā viens “trofeju” objekts ir jāaizstāj ar ko citu.

Akmens “Ir” neatkarīgās, pētnieciskās žurnālistikas lauciņā.

Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 2019.gada 14.maija revīzija, Nr.2.4.1-16/2019.“Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”

31.lpp

(..)norāde par atšķirīgiem populācijas datiem ietverta jau Eiropas Komisijas 2007.gada apkopojumā par dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, taču nav sniegts skaidrs iepriekš minēto datu atšķirību iemesls. Turklāt, ja dati neatšķiras, nav izprotams, kāpēc Latvijas ziņojumā jāliek atruna par populācijas vērtējumu ekspertu vērtējumā.

(..)attiecībā pret eksperta novērtēto vidējo dzīvnieku skaitu populācija vērtējumu, populācija ir zem “mērķa populācijas”, tādējādi saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās(117) noteikto algoritmu, kopējais aizsardzības statuss būtu vērtējams kā nepietiekoši labvēlīgs. Minētais attiecināmas arī uz vilku populāciju. Šādu secinājumu var izdarīt ikviens, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicēto Latvijas 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai.
Vēršam uzmanību uz Igaunijas pieeju “mērķa populācijas” noteikšanā – neskatoties uz kopējo novērtēto lūšu skaitu no 300 līdz 420, lūšu populācija novērtēta kā nelabvēlīga, jo saskaņā ar nacionālo sugas aizsardzības plānu mērķa populācija ir noteikta no 100 līdz 130 vairojošām mātītēm, taču faktiskais to skaits ir no 46 līdz 64. (!!)

Izprotot, ka “mērķa populācija” ir sarežģīts komplekss vērtējums, un vienlaikus ņemot vērā, cik liela nozīme ir skaidri noteiktam īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības statusam, aicinām atbildīgās iestādes, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, noteikt populācijas novērtēšanas kritērijus un attiecīgi populācijas aizsardzības statusu vērtēt, pamatojoties uz strikti zinātniskiem datiem un Eiropas Savienībā izveidoto sugu aizsardzības stāvokļa novērtēšanas pieeju.”

Diemžēl raksta autore jau pašā sava raksta sākumā sniegusi melīgu informāciju. Pirms ķerties pie šī jautājuma apskatīšanas, vajadzēja tomēr atvērt vaļā Valsts kontroles revīzijas ziņojumu “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”, kurā sīki un smalki izanalizēta Latvijas neatbilstošā lielo plēsēju lūšu un vilku aizsardzības un apsaimniekošanas sistēma, kā arī katastrofālā Latvijas medību sistēma.

Lūšu medību pretinieku viedoklis balstīts nevis nezināšanā, kā minēts raksta nobeigumā, bet ētiskā attieksmē pret dabu – saudzēt nevis iznīcināt. Tik vienkārši.