Cerības vēl nezaudē
20Saistītie raksti
Viedoklis /
14. novembris
Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā
Viedoklis /
2. oktobris
Vai Igaunija apsteigs Latviju iedzīvotāju skaita ziņā?
Viedoklis /
4. septembris
Politika vai bizness – kā ieviesīsim ilgtspējīgu būvniecību?
Veiksme /
28. augusts
Namdaris no pašiem pamatiem
Komentāri (20)
Andris Vītols 01.12.2020. 18.20
Daudzi sašutuši, ka ”Zolitūdes lietā” attaisnoti BŪVVALDES ierēdņi, kuri ”parakstīja” projektu.
Tiesa paskaidroja, ka normatīvie akti netika pārkāpti, jo ne BŪVVALDES ierēdņiem, ne ”ekspertam Gulbim” reāli LIKUMS NELIKA veikt ēkas nesošo konstrukciju nestspējas aprēkinus (secīgi Sergeta kļūda netika novērsta). Bijušais deputāts Andris Bērziņš (tas, kurš bija Prezidents) piesauca ”nevainīgu cilvēku slepkavību”, bet PATS LĪDZVAINĪGS (kā arī citi deputāti…partijas), ka NEPILNĪGU LIKUMU dēļ … notika šī traģēdija.
Manuprāt daudzus apsūdzēja bez likumīga pamatojuma, pat zinot, ka veikala darbinieki nekādus normatīvos aktus nepārkāpa.
Tika izveidota arī SAEIMAS izmeklēšanas komisija, kurai tā kā vajadzēja konstatēt SAEIMAS gadiem ilgo BEZDARBĪBU, saistībā ar būvniecības nozares likumu ”nesakārtošanu”’. Komisija nekonstatēja SAEIMAS atbildību… cilvēku nāvēs…
Varbūt ne visi piekritīs, ka SAEIMA līdzvainīga traģēdijā, ka ļikumu ”robi” rada šādas sekas.
Lai paskaidrotu likumu normu nozīmi … saistībā ar drošību, pieņemsim, ka ”iztrūktu” likumos noteikts pienākums ”’veikt automašīnu tehnisko apskati” … Vairākums piekritīs, ka šāds likuma ”robs” samazinātu drošību uz ceļiem, jo ne visi savlaicīgi pamanīs un novērsīs mašīnu defektus…
Būvniecības nozarē ”tehniskā apskate” notika formāli, jo LIKUMS to pieļāva.
Tiesai jāvadās no LIKUMU NORMĀM, nevis no tiešām nekompetentu prokuroru iesniegto dokumentu apjoma. Jūs taču neprasītu tiesāt CSDD amatpersonas par nekvalitatīvu auto apskati, ja likums noteiktu, ka apskate ”notiek izvērtējot iesniegtos auto iegādes un ražotāja dokumentus”, bez …bremžu utt.faktiskas pārbaudes…
1
J.Biotops > Andris Vītols 02.12.2020. 14.22
Velti Jūs te pūlaties. Tautai vajag kaudzi vainīgo un tautai vienmēr ir taisnība. Vienmēr.
Prokurori lasīja avīzes un internetu, tāpēc saprata, kas darāms. Bezatbildīga tiesa atļaujas aizbildināties ar likumu. Tāda tiesa tautai, kas domā ar sirdi, neder. Jāmaina. Visas, kas nespriež tik taisni, kā tauta, sākot ar Satversmes tiesu.
1
lindab456 > J.Biotops 04.12.2020. 14.28
“Tautai vajag kaudzi vainīgo…” – tauta prasa asinis. Cik tipiski un kā ar roka roku mazgā. Vai klišejas un banalitātes glābj no domām kā jutās tie, kas vienā drīdī bija bezspēcīgi upuri. Manā izpratnē un šis ir viedoklis – šāda līmeņa tiesas spriedumiem ne tikai jāpieliek punkts un jādod tiesisks un taisnīgs gala verdikts, bet ir jādomā par konsekvencēm, kas notiks tālāk, kādas būs tiesas lēmuma sekas, lai nepieļautu, ka kas tāds atkārtojas. Lūdzu, būvnieks būdams, atbildiet – vai šis tiesas lēmums ir ar pozitīvu pienesumu, vai tas uzlika profesionālos kritērijus un pacēla profesionālās abildības griestus, vai tieši otrādi – parādīja, ka neviens neparko neatbild un visu izšķir juridiski sakārtoti dokumenti, kādā virzienā turpina attīstīties nozare.
Privāts šīrudens vērojums kā tiek sastiprinātas koka konstrukcijas kādas renovētas baznīcas tornim – ar restaurāciju vai drošību tur bija maz sakara, drīzāk ar līdzekļu apguvi.
Kādā virzienā iet likumdošana – 3.11.20. grozījumi MK noteikumos, kas pašvaldību būvinspektorus no EM uzraudzības pārceļ pašvaldības uzraudzībā – tas būtu pēc principa-paši pūta paši dega – kā tas stiprina kitērijus un drošību.
0
lindab456 01.12.2020. 12.14
Vienas skrūves, viena cilvēka kļūdas vaina tik milzīgā kompleksā procesā – tas sen jau ir ticības , nevis – profesionālās atbildības jautājums. Kur skatījās autoruzraudzība, būvuzraudzība un, galu galā, būvnieki ar daudzu gadu pieredzi lielajos objektos? Kur izgaisa politiskā atbidība par likvidēto valsts uzraudzību, atsakoties no Vasts būvinspekcijas 2009. g., Kampara, Dombrovsaka laikā, kur Pašvaldības savienības atbildība, kas kavēja būvniecības uzraudzības koncentrēšanu valsts pārraudzībā, kur pašvaldības atbildība, uz kuras pleciem tika uzlikta uzraudzība?
2
lindab456 > lindab456 01.12.2020. 16.05
Retorisks jautājums – kā situācijā pēc šāda tiesas lēmuma iespējama attaisnoto institūciju darbība, kas, kā izrādās, ne ko nekontrolē un ne par ko neness atbildību?
0
Andris Vītols > lindab456 01.12.2020. 18.59
Saistībā ar rakstu ”Drausmīga ilūzija” jau rakstīju par šo lietu. Lūdzu palasiet tiesas komentārus, ja man nepiekrītat. Mani kaitina, ka cilvēki nevēlas noskaidrot lietas faktus, nedzird profesionāļu viedokļus. Tad šie ”gudrīši” runāja, ka vainīgs ”RE-RE” , Ķīnas skrūves un Dombrovskis, tagad šie ”gudrīši” runā, ka vainīgs Ķīnas radīts vīruss, B.Geits un I.Viņķele.
Tagad par to BŪVVALŽU skaita saistību ar drošību. Vai Jūs domājat, ka drošībai izškirīgi svarīgi, cik juristu pārbauda tos parakstus uz buvniecības dokumentien, cik valstī ”juristu” būvvalžu ??? Drošībai bija svarīgi, lai kaut VIENS IERĒDNIS PĀRBAUDĪTU APRĒĶINUS, vai vismaz tam Gulbim PIEPRASĪTU REĀLUS NESOŠO KOPŅU APRĒĶINUS.
Neprasīja, paši nerēķināja, jo tadi pienākumi nebija likumos noteikti.
2
lindab456 > Andris Vītols 01.12.2020. 20.08
Zolitūdes mācībai bija jābūt pilnīgi citai- tai bija jāatjauno speciālistu loma nozarē, profesionālā atbildība. Tai vietā viss ir aizgājis pa birokratizācijas un juridiskās atrakstīšanās ceļu.
“Vai Jūs domājat, ka drošībai izšķirīgi svarīgi, cik juristu pārbauda tos parakstus uz būvniecības dokumentiem…”
Līdz kādam absurdam esam aizgājuši – juristi dod garantijas būvniecības dokumentu atbilstībai. Jūsu jautājumā ir atbilde, katram ir jādara savs darbs, ko viņš ir mācījies un pārzina. Par Maximu, vienalga, nepiekrītu Jums – tik daudzi speciālisti turēja rokās projektu un nevienam neradās jautājumi.
1
Andris Vītols > lindab456 06.12.2020. 00.36
Jūs rakstījāt -”Līdz kādam absurdam esam aizgājuši – juristi dod garantijas būvniecības dokumentu atbilstībai. Jūsu jautājumā ir atbilde, katram ir jādara savs darbs, ko viņš ir mācījies un pārzina. Par Maximu, vienalga, nepiekrītu Jums – tik daudzi speciālisti turēja rokās projektu un nevienam neradās jautājumi.”-
Mēs jau varam vēlēties, ka gadīsies speciālists, kurš … pamanīs kļūdas… un novērsīs. Es bieži skatos ”Aviokatastrofu izmeklēšanu” DISCOVRY kanālā. Kāpēc to izmeklē, izdod lielus līdzekļus??? To visu izmeklē, lai novērstu atkārtotas katastrofas!!! Starp citu bieži tiek konstatētas aviācijas nozares normatīvo aktu nepilnības, kuras novedušas pie … katastrofām. Lidotāju apmācība, veselības kontrole utt. – tam visam jābūt normatīvajos aktos noteiktam….
Izmeklētāji cenšas noskaidrot, vai katastrofas cēlonis bija lidmašīnas projektā pieļauta kļūda, tehniķu darba kļūda, lidotāju kļūda vai … pašnāvība, vai teroristu uzbrukums… utt…
Nav iespējams uzlabot lidojumu drošību, ja nenoskaidro katastrofu cēloņus…
Ko MĒS GRIBAM – NOSKAIDROT TRAĢISKĀS NELAIMES CĒLOŅUS, LAI NOVĒRSTU LĪDZĪGAS TRAĢĒDIJAS NĀKOTNĒ, vai kādu PAPILDUS ”iesēdināt”, lai būtu ”pareizi”, lai iesēdinātu kādu, kurš ”IZSKATĀS VAINĪGS” (”pārmijnieku” vai ēkas apsargu).
Jūs rakstījāt -”..tik daudzi speciālisti turēja rokās projektu un nevienam neradās jautājumi.”-
Pat skolnieka mājas darbu jāpārbauda, lai ”rastos jautājumi”, lai atrastu kļūdas. ”Turot rokās” neko nevar secināt, tāpat jābūt zināšanām attiecīgajā nozarē…
1
lindab456 > Andris Vītols 06.12.2020. 03.46
” Ko mēs gribam – noskaidrot traģiskās nelaimes cēloņus, lai novērstu līdzīgas traģēdijas nākotnē, vai kādu papildus “iesēdināt, lai būtu “pareizi”…”
Vai lēmums, kas attaisno sistēmiskas kļūdas, neizdarības, valstij un institūcijām ir saistošs un vai tas uzliek kādus pienākumus? Kļūdām un neizdarībām ir cēlonis, tās nepastāv ārpus vainīgā. Valdošā prakse visā vainot datorprogramu dod savus augļus, bet arī tai ir autors.
“”Turot rokās” neko nevar secināt, tāpat jābūt zināšanām attiecīgā nozarē…”
Jūs nupat izteicāt baisu diagnozi, faktiski, norakstījāt būvniecību kā profesionālu, uz zināšanām un pieredzi balstītu nozari.
1
Andris Vītols > lindab456 06.12.2020. 09.00
Nekas cits jau nav sabrucis, lai secinātu, ka nozare norakstāma. Jau rakstīju, ka visi var kļūdīties. Tāpēc jau projekts jānodod eksperta pārbaudei… Likumu normas precīzi nenoteica to pārbaudes apjomu, kārtību utt. Netika paredzēta arī eksperta pārbaude … veiktajām izmaiņām projektā utt…..Ja netiktu tās kopnes sadalītas, tad ēka vēl ilgi noturētos, ja sabruktu, tad ne visa …uzreiz. Par to jau ”IR” rakstīja.
Piekrītu J.Biotopam, ka velti te pūlos. Tautai vajag kaudzi vainīgo un tautai vienmēr ir taisnība. Vienmēr.
1
lindab456 > Andris Vītols 06.12.2020. 10.55
“Tautai vajag kaudzi vainīgo un tautai vienmēr ir taisnība. Vienmēr.”
Tautu un tautas vēlmes pēc taisnīguma un tiesiskuma sen jau ne dzird, ne ņem vērā.
Bet paldies, pretendēju vienīgi uz savu viedokli – skumji, ja nebūtu tik traģiski, un, patiesībā, profesionāļiem un speciālistiem būtu jācīnās par nozari un nozares nākotni.
“Nekas jau cits nav sabrucis, lai secinātu…”
Vai ar 54 ir par maz un tiesas lēmumu, kas vainu fokusē uz vienu kļūdu, kas nav pārbaudāma, jo pārbaudītāji ir juristi, bet celtnieki un kopņu ražotāji “nelasa” projektu un akli tic visam, pat provizoriskai kļūdai. Pat esošas normas nav jāievēro par būvdarbiem uz jumta, kur apakšā ir cilvēki.
1
Andris Vītols > lindab456 06.12.2020. 20.02
Man tiešām žēl, ka neizdevās PIETIEKAMI SAPROTAMI izskaidrot galveno šajā lietā. Varbūt ”slikti izskatās”, ka aizstāvu tiesas NOLĒMUMU pa lielam, jo detaļas nezinu. Varbūt ”slikti izskatās”, ka apstrīdu tos prokuroru komentārus žurmālā ”IR” (to apsūdzību pamatu pret personām, kuras nekādus noteikumus nebija pārkāpušas, nekā nav saistītas ar ēkas sabrukšanu). Tās apsūdzības bija bez kādas loģikas. Piemēram, ja lidmašīnai metāla ”noguruma” dēļ salūzt …sūknis…tad šādi prokurori apsūdzētu arī lidotājus, stjuartes … lidostas darbiniekus utt.
Ko gan var gribēt, ja pat daļa žurnālistu turpina runāt muļķības (LR-1 nesen par šo lietu debatēja).
Jūs rakstījāt -”Vai ar 54 ir par maz un tiesas lēmumu, kas vainu fokusē uz vienu kļūdu, kas nav pārbaudāma, jo pārbaudītāji ir juristi, bet celtnieki un kopņu ražotāji “nelasa” projektu un akli tic visam, pat provizoriskai kļūdai. Pat esošas normas nav jāievēro par būvdarbiem uz jumta, kur apakšā ir cilvēki.”-
Cik var rakstīt par normām, kuru nebija…, cik var rakstīt par kaut kādiem -”būvdarbiem uz jumta, kur apakšā ir cilvēki.”-, ja tie nebija jumta sabrukšanas pamats. Varbūt vajag izlasīt, ko citi raksta, tajā skaitā RTU būveksperti, tajā skaitā tiesa. Es centos to pašu paskaidrot saprotamāk, bet izskatās, ka tas ir ”ticības jautājums”, kur skaidrot ir bezjēdzīgi.
1
lindab456 > Andris Vītols 06.12.2020. 21.40
Ja esat būvspeciālists, tad būtu jāzina, ka būvuzraugam bija jāpārbauda vai eksperts ir pārrēķinājis un, ja nav, tad jādod atpakaļ.
Ja būvvaldē bija saskaņota būvdarbu kārta uz jumta ar zemes darbiem, seguma plāksnēm un blietēšanu, kas būtiski palielina slodzi un rada vibrāciju un nebija darbu organizācijas plāna, kas nepieļauj cilvēku vienlaicīgu atrašanos apakšā, tad tā ir rupja būvvaldes kļūda. Ja tāda bija likumdošana, tad jāskatās kā atbildība tā ir.
1
Andris Vītols > lindab456 06.12.2020. 23.22
Ja -” būvuzraugam bija jāpārbauda vai eksperts ir pārrēķinājis”-, tad tiesa ir pieļāvusi rupju kļūdu, attaisnojot … būvuzraugu…. Ja jums taisnība, tad apelācijas tiesā … būs cits NOLĒMUMS saistībā ar būvuzrauga apsūdzību un citiem apsūdzētajiem. Gaidīsim. Pieļauju, ka nekas pamatā netiks mainīts, jo tiesa ”bija zem lupas” (prokurori, advokāti, cietušie… visi sekoja šai lietai), tāpēc lietai piegāja atbildīgi.
Jūs rakstījāt -” Ja tāda bija likumdošana, tad jāskatās kā atbildība tā ir.”-
ŠIM TEKSTAM ES PIEKRĪTU, jo tāda bija likumdošana !!!
Mēs taču zinām, kā top likumi… kurš tos pieņem utt. Šajā likumdošanas brāķa radīšanā grūti nozīmēt vainīgo…., tāpēc šo procesu pat nepēta …. Labi, ka tiesa norādīja uz šiem likumu ”robiem”. Varbūt arī žurnālisti pievērsīsies traģēdijas cēloņiem, nevis runās par to, ko nesaprot, jo nav lasījuši ne lietu, ne dokumentus….ne likumu normas…
0
lindab456 > Andris Vītols 02.12.2020. 08.51
“Būvniecības nozarē “tehniskā apskate” notika formāli, jo likums to pieļāva.”
Tā var runāt jurists, bet ne būvnieks. Būvniecība nenotiek uz papīra. Būvniecības atbildība, līdzīgi medicīnai, ir saistīta ar cilvēku dzīvībām un neaprobežojas ar formālām prasībām. Pastāv tāda lieta kā arhitekta, būvnieka ētikas kodekss. Eksperts, saņemot attalgojumu, apakšā liek savu devīzi, tāpat – arhitekts.
Jūs rakstāt – Likums pieļāva, – tas, ka Likums pieļauj un ka likumdevējs kādā brīdī zaudē izpratni par lietas būtību, nenozmē, ka būvniekiem, Būvvadei jāzaudē profesonālie kritēriji.
Būvvaldes atbildīa ietvēra ne tikai parakstu un datumu salīdzināšanu, kam speciālisti nav nepieciešami, Zolitūdes Maksimas gadījumā tas ir jautājums arī par būvdarbu kārtu uz veikala jumta , nenosakot veikala darbības ierobežojumus un nekontrolējot darbu organizāciju.
1
Andris Vītols > lindab456 06.12.2020. 02.23
-”…“Būvniecības nozarē “tehniskā apskate” notika formāli, jo likums to pieļāva.”
Tā var runāt jurists, bet ne būvnieks. Būvniecība nenotiek uz papīra. Būvniecības atbildība, līdzīgi medicīnai, ir saistīta ar cilvēku dzīvībām un neaprobežojas ar formālām prasībām. Pastāv tāda lieta kā arhitekta, būvnieka ētikas kodekss. Eksperts, saņemot attalgojumu, apakšā liek savu devīzi, tāpat – arhitekts.”- Jūs rakstījāt.
Neesmu jurists, bet dažus gadus sanāca palasīt dažus likumus, lai pierādītu, ka 2×2=4. Iestādes, tiesas var tās likumu normas ”tulkot” pēc likuma ”gara”, jēgas, mērķa, vai formāli ļoti šauri. Ja esi ”cilvēks parastais”, tad bieži 2×2 nav 4, jo ”sistēmas cilvēciņi” likumu normas tulko šauri, formāli, lai pat piesegtu SAVĒJO PĀRKĀPUMUS, BEZDARBĪBU…
Tātad, ja ”likums neliek” neko pārbaudīt, tad var nepārbaudīt… (ja arī BŪVVALDES izveides mērķis ir nodrošināt likumīgu un DROŠU būvniecību).
Formāli esmu beidzis RTU -”Celtniecības ekonomika un organizācija”- , tāpēc aptuveni zinu, ko nezinu.
Varbūt man rastos jautājumi, vai tie kopņu savienojumi var noturēt to jumta slodzi…(vismaz 20… vagonus ar naftu) , bet es tur nebiju. Tagad visi ”gudri”pamācīt, nosodīt… Ne lidotāji, ne būvnieki nav (parasti) pašnāvnieki, kuri grib piedzīvot katastrofas. Lai nepieļautu cilvēku bojāeju, jābūt likumu normās noteiktām drošības prasībām, pārbaudēm, procedūrām utt.
Algu saņem visi, bet tas negarantē taisnīgu tiesas nolēmumu, atbildīgu ekspertīzi utt. Notiesāt var par likumā noteikto pienākumu nepienācīgu izpildi, bet ne tāpēc, ka kāds vispār saņēma algu.
Visu darbu veikšana uz jumta esot bijusi sakaņota (atļauta), tātad likumīga. Ēka nesabruka darbu veikšanas laikā, tāpēc nevar konstatēt kādu cēloņsakarību ar šo darbu izpildi.
Vispārīgi arī Maxima darbinieki nav notikušā vaininieki, tāpat, kā mēs nevainotu skolotājus, ja sabruktu skolas ēka…,kuras projektu … ”parakstītu tā pati juristu BŪVVALDE”…. KURAI NEKAS NAV projektā JĀPĀRBAUDA, JĀRĒĶINA…
0
J.šveiks 27.11.2020. 18.59
pareizi būtu noraidīt šo murgu un veikt neatkarīgu izmeklēšanu , mums pastāv Eiropas regulas būvniecībā , tās vispār izmeklēšanā nefigurē, bet šeit klajš banān valsts izmeklēšanas process. Tiesneši mazgā rokas … tiešām smieklīgi. Vai tiešām īstie bez sirdsapziņas pārmetumiem dzer uz nogalināto pīšļiem šampanieti un saņem jaunus valsts pasūtījumus … Tā ir valsts mēroga traģēdija , korupcija un smirdīga politika , nav vārdu. PAR KĀDU CERĪBU ŽURNĀLISTS TE VĒSTA? Nav nekādu cerību!
0
J.šveiks 27.11.2020. 18.47
turpinu – ir ļoti grūti samontēt . Es nestāstu pasakas , jo esmu vadījis vismaz 10 šādu moduļu montāžas darbus. Neskaidrošu procesu kādam tam bija jābūt un kur bijušas klajas nelikumības , to visu ļoti vienkārši varēja paveikt izmeklētāji ( nopirktie) pāris mēnešu laikā . Ja tas būtu pareizi izdarīts , tiesai nebūtu bijušas problēmas pusgada laikā samest aiz restēm uz daudz gadiem vismaz 10 vainīgo. Tas ir tiesiskuma apsmiekls mūsu valstī… tik klaji ieborēt sabiedrībai tuftu ( nav latviska apzīmējuma šai cūcībai) Man patīk tiesnešu otmazka ” mums nebija izmeklēšanā sniegtu pierādījumu” Tiešām te zirgam jāsmejas , neticu , ka izmeklētāji bijušie muļķu skolas absolventi. Otrs klajš piemērs ir digitālgeita , nu nevar mūsu tiesībsargātāji iemest aiz restēm naudas maisus. Viņim klaji uzspļauj vienai taisnībai visiem!
0
J.šveiks 27.11.2020. 18.34
prokuratūra nolaida muļķi vispār jau kad pieņēma lietu no izmeklētājiem , tik speciāli par naudu nopirktu izmeklēšanu pēc 10 gadiem varēs pasniegt studējošiem juristiem kā mācību vielu. Finālā novest 54 cilvēku noslepkavošanai vienu vainīgo un attaisnot lērumu citu , to ir jāmāk iesmērēt sabiedrībai. Ir būvniecības likums un lērums būvnoteikumu , uz kuru pamata aiz restēm bija jānonāk visiem iesaistītajiem procesā , pirmkārt jau rūpnīcai izgatavotājai , 200 % par kopnes nojukšanu vaina gulstas tieši uz viņiem. Tas bija elementāri pierādāms , bet… laikam rere iesprauda sprunguli izmeklēšanā . Rezultātā šie argumenti izmeklēšanā nefigurēja. Būvētājs slēdzis līgumu par kopņu izgatavošanu vislētāk pieejamo , protams tan nav ne sava konstruktora , bet ir kolhoz bijušie metinātāji .Tādu mēslu ( produktu kuru piegādā izgatavotājs )
1
Andris Vītols > J.šveiks 28.11.2020. 03.04
Jūs rakstījāt -”Ir būvniecības likums un lērums būvnoteikumu , uz kuru pamata aiz restēm bija jānonāk visiem iesaistītajiem procesā …”- Jūs rakstījāt -”…esmu vadījis vismaz 10 šādu moduļu montāžas darbus.”-
Sarežģītas lietas nevajag nepamatoti vienkāršot, bet saprotami izskaidrot.
Tā kā neesmu dzirdējis, ka vēl kāda ēka sabrukusi, tad varu pieņemt, ka tie moduļi (kurus montējāt) bija atbilstoši slodēm pareizi uzprojektēti un, ka Jūs ATBILSTOŠI PROJEKTAM SAMONTĒJĀT.
Ja Jūs ATBILSTOŠI PROJEKTAM samontētu, bet ēka SABRUKTU, vai tad arī sauktu ”visus cietumā” ?
Tie Jūsu piesauktie likumi nosaka, ka būvniekam jāveic darbi saskaņā ar apstiprināto projekto, tāpēc RE-RE nevarēja apsūdzēt, jo viņi darbus veica saskaņā ar apstiprināto projektu un saskaņā ar APSTIPRINĀTAJĀM projekta IZMAIŅĀM ( bija rakstīts, ka Sergets tās izmaiņas apstiprinājis).
Tajā laikā spēkā esošās likumu normas REĀLI NEPRASĪJA Sergeta APRĒĶINU PĀRBAUDI, tāpēc kļūdas aprēķinos netika pamanītas un novērstas. Eksperts (Gulbis) varēja iesniegt savu A-4 lapu ar PARAKSTU, ka ar projektu ”viss kārtībā”- BEZ JEBKĀDIEM APRĒĶINIEM.
”Juristu” BŪVVALDE PĀRBAUDA PARAKSTUS un zīmogus, nevis vispār kaut ko, kas saistīts ar nesošajām konstrukcijām un to stiprības atbilstību …slodzēm. Tāds ”labs” likums bija, kurš nelika iesniegt aprēķinus. Ja neliek neko iesniegt – VARBŪT ARĪ NEKO NERĒĶINĀJA !!! … ”IR” jau rakstīja, ka Vācijā ir prasība iesniegt aprēķinus, kuri tiek glabāti mūžīgi. Secīgi būvvaldes ierēdņi nekādas likumu normas nepārkāpa, jo Latvijas likumi viņiem lika pārbaudīt ”parakstus”, nevis …pieprasīt un veikt kādus aprēķinus…
Saistībā ar rakstu ”Drausmīga ilūzija” jau rakstīju, ka prokurori intervijā sarunāja galīgas muļķības. Prokurori apsūdz Rīgas būvvaldes amatpersonas par vispārēju pienākumu nepildīšanu, bet daudziem Latvijā tā pienākumu NEPILDĪŠANA šķiet NORMĀLĪBA, ja tik jumts nekrīt pašiem virsū.
Piemēram A.Bērziņš (tas, kurš prezidents bija), populistiski runāja par nevainīgu cilvēku slepkavību, bet pats kā deputāts, kā likumdevējs bija viens no tiem , kuri varēja uzlabot būvniecības uzraudzību (likumu normas…), bet NEKO NEIZDARĪJA (noziedzīga bezdarbība ?). Tos nepilnīgo likumu ”ražotājus” pat ”nosacīti” nevar sodīt (tāpat, kā tos, kuri viņus SAEIMĀ savēlēja).
0