Dārta Vijgrieze, Latvijas pārstāve Venēcijas kinofestivālā

Bez liekuļošanas – man ļoti patīk jauni, izglītoti, darbīgi, enerģiski jaunieši. Bet – šitā rubināšanās ap nabiņām – atkal minoritātes, laikā , kad pasaule deg – tiešā un pārnestā nozīmē – tas jā – tas vienkārši “gāž gar zemi”. Tas manī raisa bezcerību un pārpasaulīgas skumjas – nu un ka minoritāte ? Kamēr Rīgā vienam gejam par uzmācību citiem iesita pa muti, par ko viņš piekliedza visus medijus, tikmēr Ruandā nogalināja mi;joniem tutsi un nemaz vēl šodien nezinam cik miljonus – vienu divus vai trīs. Galvenais , ka Rīgā gejam iesita , nevis, ka miljonus nogalināja.
Nē – negribu – negribu to vairs ne dzirdēt, ne redzēt – tos nabiņrubinātājus.

Pasaule iet bojā – 68% no dzīvniekiem ir izmiruši – nu labi – godīgi – nobendēti pēdējo 50 gadu laikā , nekas nav beidzies – šo turpina “močīt ” nost, bet redz – m inoritātes –
starp citu – IR redakcija – pārbaudiet informāciju , ko te publicejiet – vai sobrīd jau heteroseksuāļi nav mioritāte?

Vai es varēju iedomāties, ka šitā būs jāsagaida vecmdienas?

Pēdējo divu gadu laikā atzinību izpelnījušās grāmatas ar pesimistiskiem nosaukumiem – “Kā beidzas demokrātija”, “Kā mirst demokrātijas” un “Ceļš uz nebrīvi”. Bulgāru politologa Ivana Krasteva un viņa britu kolēģa Stīvena Holmsa grāmata The Light that Failed (“Gaisma, kura izdzisa”) runā par to, ka ne vien lielākajai daļai Austrumeiropas un Centrāleiropas apnicis izlikties par demokrātiskām valstīm, bet arī Rietumu nekritiskā attieksme pret savu demokrātiju ir novedusi pie tās norieta.
https://www.tvnet.lv/7061726/kas-naks-pec-demokratijas-tris-nakotnes-scenariji