Izglītību kari
2Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika /
20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Komentāri (2)
Jānis Lakijs 20.02.2020. 10.20
Izlasīju, un tapa skaidrs, ka autors vienlīdz dedzīgi nosoda gan “LNNK”, gan Latvijas Krievu savienību, bet Saskaņu jau tolerē, turklāt sevi drīzāk pieskaita pie kreisajiem. Paldies par atklātību.
Sakarā ar to ienāca prātā kāda ukraiņu ministra, prezidenta Zeļenska valdības locekļa, teiktais par ukraiņu nacionālistu vadoņa Stepana Banderas vārdā nosauktās ielas pārdēvēšanu Kijevā. Ministra kungs paziņoja, ka neesot svarīgi, kā saucas iela, ja vien tā naktī ir apgaismota un ja asfaltā nav bedru. Tātad varam secināt, ka ministram nebūtu iebildumu, ja šo ielu nosauktu kaut vai Vladimira Putina vārdā. Svarīgs taču saturs, nevis forma, vai ne? Arī izglītībā, vai ne?
0
vitalisvita 20.02.2020. 09.07
Traktāts no virtuālā foruma:
“Visi mēs zinām, ka katras tautas kultūra un valoda ir veidojusies etniskas (ne politiskas!) integrācijas procesā, un nekāda „politiskā integrācija”, kas raksturīga lielvalstīm (kā vardarbīgi veidotām impērijām) nespēj radīt tādas garīgās vērtības, kas būtu līdzvērtīgas etniski integrētajām vērtībām: – valodai, kultūrai un savas tēvzemes mīlestībai , kādu izraisa katra indivīda un viņa apkārtējās vides vienotība, kas arī ir katra cilvēka (kā garīgai attīstībai perspektīvas būtnes) ekoloģiskā tīrība.
Nekritisks politiskais racionālisms, kurš ar „iecietības palielināšanu pret ‘svešo un citādo” sajauc tautas, ir šīs garīgās vērtības noārdošs un viņu mērķtiecīgo attīstību iznīcinoš process.
Un tāpēc domāju, ka mums nav jākļūst, ne par kseno-fobiem, ne kseno-fīliem, bet gan jāpakļaujas savai dabiskajai ekoloģijai, kas ietver sevī etnisko integrāciju un nacionālo attīstību.
Bet cittautiešu integrācija iespējama vienīgi šīs dabiskās attīstības kontekstā, bet ne caur šo etniski integrēto vērtību noliegumu vai ignoranci; kā, piemēram, valodas novērtēšanu tikai kā vienkāršu saziņas līdzekli, bet ne svarīgu katras tautas kultūras sastāvdaļu.”
0