Eleganti!

Tomēr pats skumjākais , kad lasīju šo grāmatu – pie sevis domāju – ak Asnates kundze – cik pareizi rakstiet, bet cik traģiski, ka tik maz kas ir mainījies

Lūk, viņa raksta, ka viņu – modeļu uzdevums bija sava tēla veidošana – lai viņas būtu tādas – kuru sejās nevar lasīt, nē pēc kuru sejām nevar pateikt , ka viņas ir padomju cilvēki.
Manuprāt, viņām tas izdevās. Kā nu , kurai – kurai vairāk piezemēts apmierinājums kurai apgarotāks sejā, bet patiesi – viņas atšķīrās no pūļa ne tikai ar apģērbu, bet ar visu būtību – spēju pacelties pāri padomju cilvēka nolemtībai.

Kad Rīgas autoostā gaidu autobusu uz laukiem – tad bieži ir šī de ja vu sajūta – cilvēku nabadzība, nospiestība, nolemtība sejās un zobu trūkums mutēs

Un nesakiet , ka tie vienkārši ir sliņķi un nevīžas –

Izlasīju grāmatu līdz pusei un sapratu, ka pati sev ādu nopirkšu.
Izpētīju, ka vislētāk var nopirkt Neputnā par 25 eur

Manā vērtējumā tā ir izcila grāmata , lai saprastu padomju laikus. Visi vēsturiskās sērijas vēsturiskie romāni nobāl – vēsturiskā laikmeta attēlojuma ziņā , salīdzinājumā ar šo AS grāmatu.

Mani pārsteidza ļoti daudzas lietas, kuras autore ir piefiksējusi un noformulējusi. Bez pārspīlētām metaforām, bez pārdziļinātas jūtināšanās – bet vienlaicīgi – tik precīzi atlasītas, ka perfekti parāda to padomju laika būtību.
Manā vērtējumā – daudz vērtīgāks darbs arī par Mātes pienu un būtiski, ka tam nav tērēti mūs miljoni – kuri varēja palikt tepat Latvijā – kā saka – varēja tos sadalīt tā, ka visiem tiek.

Kādreiz nācu uz darbu un skatījos un spriedu – lūk, cik tā sieviete skaista , cik tā skaisti ģērbusies, cik gaumīgi, cik interesanti utt. Ai – es arī gribu to un šito un tā un šitā. Tagad tā vairs nav. Cenšos saprast vai mainījusies esmu es, vai pasaule ; vai gan es , gan pasaule.
Jā , bet viens gan ir skaidrs – latvietes vienmēr ir ļoti skaisti ģērbušās, vispār skaistas sievietes.
Lasu tagad Jūliusu Dēringu – tas raksta, ka lībietes esot smukākās sievietes , ko viņam nācies redzēt. Tādas ar apaļām sejām un spiciem pupiņiem.
Nezinu – nevaru zināt vai Rīgas Modes uz mani ir astājušas kādu iespaidu , tomēr vēl maza biju. Bet no omes man stipri prātā palicis teiciens, ka blūzē un svārkos tik kalpones staigā, bet kundzes – kleitās. Laikam jau zemapziņā gribu pie tām kundzēm būt, jo ļoti kleitas patīk .
Skaista gan Asnates kundze:)