Man no bērnības laikiem atmiņā ”Dadzis””. Tas mūsu ģimenē tika abonēts no pirmā līdz pēdējam nummuram . Man ari patika ļoti zīmēt , un kā izcilus karikatūristus atzinu Ošu , Bērziņi , Bišofu un Vindedzi. Kolīdz žurnāls pienāca , meklēju tieši šo mākslinieku zīmējumus , protams ari pēdējo lapas pussi , uz vāka iekšpuses , kurā bija tajos laikos atļauto ārzemju mākslinieku zīmētas bildes , virsraksts bija “Ārzemju humors”
Līdz ar žurnāla aiziešanu nebūtībā pazuda no acīm ari šie mākslinieki , nemaz nezināju , ka šis cienījamais mākslinieks emigrējis no padomijas . Tajā laikā dienēju krievu armijā un nācās bieži iet gar Rīgas stacijas peroniem , noskatījos , kā reizi nedēļā , cik atceros , pasažieru vilcienam uz Kijevu , vai Maskavu , aizmirsies, pievienoja spec vagonu , kurā tika sēdināti žīdiņi , kuri pameta valsti , tad gan man bija 19 un jēgu tam saskatīt bija grūti , arī neko labu par to publiski cīņā un citos mēdekļos tolaik neko nerakstīja. Lai turās veselība cienījamajam māksliniekam.
pie tās filmas mīļā nebija vērt sēdēt , redzēju ķinītī , kautkāds trillera un šausmenes plus nedaudz fantastikas zupstrāts . Aktieri, jāsaka pakārtoti scenārijam, savu tomēr iedeva.
Skatos Tēvs Nakts un man ir garlaicīgi. Filmai ir slikts scenārijs – saraustīts, pārspīlēts,tāds idealizēts Lipke, tādi nedabiski dialogi. Tēma ir vairāk kā smaga, bet tik daudz filmu par to jau redzēts, ka iespaids tāds, ka šī filma ir kaut kāda kompilācija nevis pastāvīgs mākslas darbs.
Piemēram, Lipke brauc mašinā –paskatās uz blakus sēdētāju, bet kas viņam sēž blakus – to neparāda. Vai nu man vai scenāristiem ar loģiku kaut kā tā – ne visai.
Redz kā ir – biju Neputnā, tur Bišofa zīmējumus paskatījos, bet tie ar mani īsti negribēja sarunāties.
Bet intervija ir forša. Tā arī ir kā mākslinieks saka.
Ha – būtu palicis Latvijā – iestājies komunistos , taisījies pakaļ karjeristiem kaut vai tai pašai Džemmai, vai Mārai un ar tagad dzīvotu smalkā osabņjakā un kā saka -kultu cepuri, “tautas mīlestību” baudīdams. Ja vēl būtu čekai klaudzinājis, tad gan jau Triju Zvaigžnu ordeni ar saņemtu un protams, ka Repšu Gundega slavas grāmatu uzrakstītu, bet Geku Dzintra slavas filmu uzņemtu – kāds labs komunists bijis un kāds labs Tautas Atmodas darbonis.
Labi, filma beidzās, eju gulēt.
Bet tā dīvaini tomēr – tāds Ņujorkas mākslinieks, bet redz- tik vien šo sumina, kā intervija IR-ā un pāris bildes Cēsu festivālā. Jā – bailīgie latvieši – ka tik tāds Bišofs ko nenoēd galma māksliniekiem.
Saldus sapnīšus!
Komentāri (3)
J.šveiks 05.07.2019. 07.52
Man no bērnības laikiem atmiņā ”Dadzis””. Tas mūsu ģimenē tika abonēts no pirmā līdz pēdējam nummuram . Man ari patika ļoti zīmēt , un kā izcilus karikatūristus atzinu Ošu , Bērziņi , Bišofu un Vindedzi. Kolīdz žurnāls pienāca , meklēju tieši šo mākslinieku zīmējumus , protams ari pēdējo lapas pussi , uz vāka iekšpuses , kurā bija tajos laikos atļauto ārzemju mākslinieku zīmētas bildes , virsraksts bija “Ārzemju humors”
Līdz ar žurnāla aiziešanu nebūtībā pazuda no acīm ari šie mākslinieki , nemaz nezināju , ka šis cienījamais mākslinieks emigrējis no padomijas . Tajā laikā dienēju krievu armijā un nācās bieži iet gar Rīgas stacijas peroniem , noskatījos , kā reizi nedēļā , cik atceros , pasažieru vilcienam uz Kijevu , vai Maskavu , aizmirsies, pievienoja spec vagonu , kurā tika sēdināti žīdiņi , kuri pameta valsti , tad gan man bija 19 un jēgu tam saskatīt bija grūti , arī neko labu par to publiski cīņā un citos mēdekļos tolaik neko nerakstīja. Lai turās veselība cienījamajam māksliniekam.
0
J.šveiks 05.07.2019. 07.22
pie tās filmas mīļā nebija vērt sēdēt , redzēju ķinītī , kautkāds trillera un šausmenes plus nedaudz fantastikas zupstrāts . Aktieri, jāsaka pakārtoti scenārijam, savu tomēr iedeva.
0
Sskaisle 04.07.2019. 22.45
Skatos Tēvs Nakts un man ir garlaicīgi. Filmai ir slikts scenārijs – saraustīts, pārspīlēts,tāds idealizēts Lipke, tādi nedabiski dialogi. Tēma ir vairāk kā smaga, bet tik daudz filmu par to jau redzēts, ka iespaids tāds, ka šī filma ir kaut kāda kompilācija nevis pastāvīgs mākslas darbs.
Piemēram, Lipke brauc mašinā –paskatās uz blakus sēdētāju, bet kas viņam sēž blakus – to neparāda. Vai nu man vai scenāristiem ar loģiku kaut kā tā – ne visai.
Redz kā ir – biju Neputnā, tur Bišofa zīmējumus paskatījos, bet tie ar mani īsti negribēja sarunāties.
Bet intervija ir forša. Tā arī ir kā mākslinieks saka.
Ha – būtu palicis Latvijā – iestājies komunistos , taisījies pakaļ karjeristiem kaut vai tai pašai Džemmai, vai Mārai un ar tagad dzīvotu smalkā osabņjakā un kā saka -kultu cepuri, “tautas mīlestību” baudīdams. Ja vēl būtu čekai klaudzinājis, tad gan jau Triju Zvaigžnu ordeni ar saņemtu un protams, ka Repšu Gundega slavas grāmatu uzrakstītu, bet Geku Dzintra slavas filmu uzņemtu – kāds labs komunists bijis un kāds labs Tautas Atmodas darbonis.
Labi, filma beidzās, eju gulēt.
Bet tā dīvaini tomēr – tāds Ņujorkas mākslinieks, bet redz- tik vien šo sumina, kā intervija IR-ā un pāris bildes Cēsu festivālā. Jā – bailīgie latvieši – ka tik tāds Bišofs ko nenoēd galma māksliniekiem.
Saldus sapnīšus!
0