Viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu māksliniekiem Māris Bišofs svin 80 gadu jubileju un atceras, kā savulaik viņa zīmējumi iekaroja lielo pasaules mediju vākus
Manās rokās ir Māra Bišofa zīmējumu grāmata par literatūru Draiskulīgā Virdžīnija Vulfa, un kādā no tās lapām mēģinu iegaumēt Mārgaretas Tečeres un Ļeva Tolstoja telefona numurus. Tie šeit ierakstīti mazliet nevērīgi, kā ar roku sagrafētā telefongrāmatā: uzvārdi un tiem pretī gara ciparu rinda. Žoržai Sandai ir pat «numurs mājās» un «numurs darbā». Kāda Žorža Sanda, kāda Tečere un Tolstojs, jūs teiksit. Viņi sen miruši! Patiesību sakot, kad Māris Bišofs pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā Ņujorkā izdotajā ironiskās mākslas grāmatā šo darbu radīja, viņu visai maz interesēja «kārtīgā patiesība» (Tečere tolaik, protams, bija dzīva, bet viņam nekad nebija bijis pieejams viņas tālruņa numurs). Bišofs ir mākslinieks, kura darbiem raksturīgs absurds domu gājiens. Pats uzskata — slavens ne tik daudz ar to, kā spēj uzzīmēt, bet kā spēj domāt karikatūras žanrā. To rakstu sakostiem zobiem, jo Bišofam riebj, ja tiek saukts par karikatūristu. Kā kolēģi, kurš jaunajā tūkstošgadē daudz zīmējis gan laikrakstam Diena, gan vēlāk žurnālam Ir, es negribu viņu kaitināt.
Iemesli šovasar intervēt mākslinieku ir veseli divi: jūnijā viņam apritēja 80 gadu, un Cēsu Mākslas festivāla izstādē Tuvplāns varēs aplūkot arī Bišofa darbus, izpētīt viņa radošo biogrāfiju — šis festivāla multimediālais mākslas projekts vēsta par izciliem latviešu māksliniekiem, kuriem izdevies sevi iezīmēt pasaules kultūrkartē.
Kā tas izdevās Mārim Bišofam — māksliniekam, kurš karjeru pagājušā gadsimta 60. gados Rīgā sāka kā Mākslas akadēmijas students, zīmējot karikatūras humora žurnālam Dadzis, bet jau 80. gadu sākumā veidoja vākus žurnālam Time un citiem globāli ietekmīgiem izdevumiem?
Bišofs dzīvojis un strādājis piecās pasaules valstīs: Latvijā, Krievijā, Izraēlā, Francijā un ASV. Par viņa tramplīnu starptautiskiem panākumiem kļuva pārcelšanās kopā ar ebreju izcelsmes sievu un meitu no PSRS uz Izraēlu 1972. gadā. Bišofs uztaisīja savu pirmo izstādi Telavivas Žurnālistu namā un tika pie intervijas lielā dienas laikrakstā. Šī numura vākam tika izvēlēts viņa portrets ar virsrakstu Jauns humors Izraēlā. Sekoja vairākas tematiskās grāmatas un izstādes, piemēram, 1977. gadā — Time Out par sporta un sāncensības tēmu. Bišofs cikla ideju noveda līdz absurdam, rādot, kā tanki sacenšoties brauc cits citam virsū.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.