Ne jau baltvācieši dzemdēja latviešu kultūru

68

Komentāri (68)

gustaps 02.03.2019. 17.36

Ne jau briti dzemdēja zimbabves kultūru. Negribēja vai nepaguva, un Rodēzija nočūkstēja.
Baltvāciešu dzegūzes ola bija veiksmīgāka. Izdevās tomērt drusku samaitāt dabas produktu. Par ko man prieks :).

0
0
Atbildēt

0

gustaps 02.03.2019. 09.55

Atgriežoties pie sākumtēmas:
“Jūtos tik cēla. Noteikti esmu princese. Zinu, ka mammīte būs parūpējusies.”

0
0
Atbildēt

0

Kaupo 28.02.2019. 16.20

Pēc valodas, Latviešiem tuvākā tauta ir Lietuvieši. Lietuviešu kultūra attīstījusies bez Baltvācu ietekmes. Rezultātus var dabā salīdzināt.

+1
0
Atbildēt

0

Sskaisle 28.02.2019. 15.19

Linda, mīļā – lūk, Tu kā manipulācijas objekts –

Tu nezini vēsturi, tāpēc Tu tā raksti – un tā nav tAVA bet visu nelietīgo vēsturnieku vaina – sēž uz zināšanām kā suņi uz kaudzes – klau – ja Tu man uzsauksi kūkas un kafiju – ar jumtiņu, protams, es Tevi izvadāšu pa Rīgu un izstāstīšsu vēsturi – varēsi pierakstīt, ko stāstu un pēc tam pārbaudīt

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Drosma 28.02.2019. 15.24

    ap 40 % jstila ēku ir Pekšēna darbs, tad kur vēl visas Jāņa Alkšņa ēkas – Eizenšteinam labi, ja 10 ēkas un tāds jst – labi ja pāris – es teiktu, ka par to vēl zinātnieki strīdās

    es neatceros, kurā par katru ēku, kurā kurš mākslas – kultūras cilvēks dzīvoja – bet par vienu otru ziņas ir gan

    aizej uz Jūgendstila muzeju – tur tagad izstāde Johannam Valteram – baltvācietim, bet eprotu izskaidrot – kāpēc man tuvai personībai – kaut kas viņā ir tāds …

    Kā par Laubi Eiženu saka – baltvācu izcelsmes latviešu arhitekts – nu? vai neskan cēli ?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 28.02.2019. 12.45

https://www.youtube.com/watch?v=zzaAE3bHNsI
KĀRLIS LIELAIS – NYT viņu nosaucis par ietekmīgāko vācieti pasaulē , pats viņš saka, ka būt vācietim ir viņa dzīves kvalitāte , priekšrocība

ja šādā diskursā paskatamies uz vāciešiem -tad viegli mūsu bāliņu raustīšanos saprast –

0
0
Atbildēt

0

Kurlandkessel 28.02.2019. 11.55

Viens no visu laiku labākajiem gabaliem par Latviešiem Vācbaltiem un Krieviem Latvijā ir vācu režisora Volker Schlöndorff maz zināmā taču teicamā filma “Der Fangschuss” (1976) https://www.alleskino.de/der-fangschuss-1976.html pēc baltvācu rakstnieces autobiogrāfiskas grāmatas , teicams stila un manieru modelis 19/20 gs mijā , reku treileris https://www.youtube.com/watch?v=ZeesXGLxEw8

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Kurlandkessel 28.02.2019. 12.06

    filma mna vispirms jānoskatās
    bet – vai esiet lasījis Ģertrūdes fon Brinkenas Nogriumsī zeme?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Kurlandkessel > Drosma 28.02.2019. 12.46

    Nē nav gadījies , taču esmu kādus padsmit gadus klausījies sava onkuļa un tantes atmiņas par Latviju izteiktas skaidrā latviešu valodā bez mazākā akcenta. Aizbraucot 1939 gadā “Uz neredzēšanos” ar vienīgu vēlmi ātrāk nonākt laimes zemē Faterlandē pie visugudrā varenā neuzvaramā Fīrera , un tādi esot bijuši 99% visus Latvijas vāciešu tolaik ! Nākamos 50 gadus viņi sapņojuši atgriezties Latvijā. Nē , ne pēc 1941 vai 1945 , jau uzreiz 1940 gada ziemā ! Kas zīmīgi viņi 100% vācieši 18 gs ieceļotāji no Frīzijas 1939 aizbraucot bija studenti. Tik pametot Latviju beidzot sapratuši kur viņu īstā dzimtene , pus gadsimtu saglabāja perfektu tīru latviešu valodu , alkas atgriezties dzimtenē. Viņi ar atgriezās apmainījās ar dzimtas Latviešu radiem , tie izbrauca 1990to vidū . Šodien latviski kaut ko runā pat īsto vāciešu maz maz mazbērni . Toties 1990tajos aizbraukusī 100% Latviešu daļa toreiz ap 30 gadus veci , Latviski nu runā knapi saprotami , viņu bērni Latviski nerunā vispār. Vācieši 50 gadus alkuši atgriezties , atgriezās , tik pārmērīga kartības mirstība ģērbšanās stils nodod viņos vāciešus. Toties latvieši aizbraucot tik 1990to vidū ātri kļuva par plebejiem austrumvāciešiem. Nē , nē , ne pēc dzīves vai dzimšanas vietas ! Pec STILA , nabadzīgās valodas , exs sovjetu manierēm , tagad ģimenē viņu valoda ir vācu. Visu izšķir izglītība intelekts , velmēs saglabāt vai zaudēt ..

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Kurlandkessel 28.02.2019. 15.14

    nevispārini – un vairāk lasi

    kad es studēju Bonnā, mani pie sevis uz Visbādeni ciemos ciemos uzaicināja Dundagas Haralds fon Otensakena kungs – tas viņa Latvijas patriotisms bija 100x lielāks kā man toreiz un tagad – izcils cilvēks – tādus reti iznāk dzīvē satikt

    Biju arī uz vairākiem pasākumiem – gan viņa draudzes, gan baltvāciešu un tieši viņš bija tas, kurš vairākkārt teica – mums jācenšas izpirkt priekšteču grēki –

    bet – tas neko nemaina vēstures faktos – katra individuālā pieredze – mēs neviens taču nenoliedzam, pat nemēģinam noliegt tās vērtības, ko mums atstājusi vācu kultūras klātbūtne – tieši otrādi –

    tā pati Vāgnera zāle – vai tā Rīgai nav Debesu dāvana, kuru mūsu pašu bāliņi – nolaiduši podā, jo nauda aiztecējusi privātos kontos ….

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Drosma 28.02.2019. 15.15

    man ir veca klaviatūra un steiga – Ostensakens , protams

    0
    0
    Atbildēt

    0

Kurlandkessel 28.02.2019. 11.29

Pieminot “Noklusējumus” arī pati autore cēli noklusē jeb piemirst pieminēt par ko tad zemnieķeļi atrāvās. Stasts pavisam vienkaršs ” 1840./41. gada ziemā ugunsgrēkā nodega ļaunpratīgi tika nodedzināta Veselavas muižas dzīvojamā ēka” trīs pieminētie bija iespējamie dedzinātāji.. Māju dedzināšana joprojām specīga Latvijas lauku tradīcija , iespejams par maz vai sen neviens nav perts līdz nāvei..

+1
0
Atbildēt

2

    Sskaisle > Kurlandkessel 28.02.2019. 11.43

    nesen kā reiz lasīju vācu krimiķi par reihstaga dedzināšanu – Debess – lūk lasu un sajūta it ka tas notitku šodienas Latvijā – tikai komunistu vietā dedzinātāji – zemnieki ….

    Lūk, grāmata – lūk , tajā ir LVVA dokumenti, kuros minēts kā muižas zemnieki sūdzās caram par nežēlīgo , necilvēcīgo attieksmi, kā viss tiek atņemts un jādzīvo badā – kāda bija atbilde un kāda bija rīcība –
    zemniekus sūdzētājus piekāva – kuru aizveda uz kapiem, kuru kā niķīgu lopu pārdeva uz attālāku muižu – un piedraudēja ar tiem pašiem kapiem, ja vēl muti vērs vaļā lai žēlotos

    Man mājās ir vesels plaukts ar grāmatām par muižām un katrā no tām var atrast atsauces vai nu uz arhīviem, vai literatūru – kā zemnieki tika mocīti.
    Es saprotu , ka Merķelis ar savu grāmatu jau ir norakts labi dziļi – esot savus Latviešus rakstījis , lai kļūtu populārs …

    Grāvis, Harijs. Adzele-Gaujiena, 1111-2011 : senatne un mūsdienas : pagasta vēsture_MD

    Autors Grāvis, Harijs
    Izdevniecība Preses nams Baltic
    Izdošanas vieta Gaujienas pagasta pārvalde
    Izdošanas gads 2010
    ISBN/ISSN 9789984490526
    Vērtējums

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Kurlandkessel > Drosma 28.02.2019. 12.10

    Redz tik neraža Baltijas guberņās kas ir Vidzeme un Kurzeme dzimtbūšanu atcēla drīz pēc Napoleona kariem. 1817. gadā dzimtbūšana tika atcelta Kurzemes guberņā, 1819. gadā — Vidzemes guberņā, attiecīgi ar to pārdošanu uz attālu muižu turpat vai 19gs vidū bija visai pagrūti. Lietuvā un Latgalē gan tā varētu , tās kā zināms līdz pat 1920gadam nebija nedz Latvija pat ne Baltija.. Tās bija vai nu Iekškrievijas vai Kauņas guberņas. Protams ka strādniekus darbiniekus mocīt un paverdzināšana arī sena vietēja tradīcija , to tīri labprāt turīgāka publika iekopj arī mūsdienās. Vispār ja skatāmies uz kariem un sabiedrotajiem tad daudz biežāk mēs esam karojuši kopā ar vāciešiem , 1920 gada neatkarības karš mums bija kopā ar Vāciešiem , Poļiem un Igauņiem pret Padomju Krieviju un LIETUVU !

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Kurlandkessel 28.02.2019. 12.42

    bezkauņa – baidieties taču no grēka !
    elle un indija – ne man laika, ne interese ar katru vēstures šmaucekli pa komentāriem kā tādai žannai d ‘ arkai cīnīties – neviens palīgā nenāk – gaida , kā ātrāk uz sārtu aizstiept – neceriet – uz mani neceriet –

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Kurlandkessel 28.02.2019. 11.44

    starp citu – Pakrojes muižā – tepat Lietuva pierobežā ir vesels moku kambaris – kā tur nepaklausīgos mocīja – es gan neko par to nevaru pastāstīt – nervi par švakiem …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 28.02.2019. 10.36

Interneta komentāros daži jautā – kur tad kritiķe kļūdās? Daudz kur:
1. 12.gadsimtā nekādas latviešu tautas nebija, bija dažādas baltu un somugru citis (vai maztautas), latviešu tauta un valoda noformējās apmēram 17.gadsimtā. 2. Neviens šo zemi nekolonizēja līdz pat 19.gadsimta beigām, kad to sāka darīt Krievija. 3. Vācbaltieši bija etniskās izcelsmes ziņā ļoti raiba Latvijas iedzīvotāju grupa, kas runāja vācu valodā. 4. Vācbaltiešu “etniskā dzimtene” (pēc daudziem gadsimtiem!) 1939.g. nebija Vācija, tie cilvēki bija Latvijas pilsoņi un pamatiedzīvotāji. 5. Muižniecībai piederēja mazāk nekā 10% no visiem vācbaltiešiem, pārējie – tirgotāji, amatnieki, strādnieki, zemnieki utt. 6. Dzimtbūšana visās izpausmēs (arī tīri mitoloģiskās “pirmās nakts tiesības”, ko kritiķe piesauc) pastāvēja daudzās feodālas sabiedrībās, vācbaltieši to neizgudroja. 7. vācbaltiešu muižnieku vietā varēja būt citas tautības muižnieki (Latgalē tie bija poļi, Lietuvā pārpoļoti lietuvieši, Krievijā – krievi,). 6. 1905.g. muižu dedzināšana bija bezmērķīga vandālisma akts, ko organizēja sociālistu partijas, visas runas par zemnieku “atriebību” (kam?) ir revolucionāra terora attaisnojums. Utt.

· Atbildēt · 17 st. · Rediģēts
Skaisle Jatalniece
Skaisle Jatalniece Vācbaltieši bija etniskās izcelsmes ziņā ļoti raiba Latvijas iedzīvotāju grupa – nav tā kā par šerpu ? Vai man jāsāk dēvēties par grāfieni – kamēr nav par vēlu? Namībijas vācieši Namībiju uzskata par savu Dzimteni, kamēr Namībijas nevācieši – vāciešus uzskata par kolonizatoriem un pat cenšas, mēģina no Vācijas izspiest kompensācijas, līdzīgi kā pret AK tagad vēršas tās bijušās kolonijas. Laikam jau tikai latvieši atkal izcelsies ar savu kalpu garu un savus kolonizatorus pasludinās par saviem glābējiem vai pat svētajiem. Un tomēr visvairāk mani pārsteidz , burtiski gāž gar zemi šis čekistu laiku labākajās tradīcijās ieturētais “izteiksmes ” veids – ko tev nabaga latvietim būs domāt par vēsturi , kādiem kungiem ticēt, kādiem nē … Mīļā Debestiņa – esi nu man žēlīga – sākšu jaunu dzīvi grāfiene Skaisle fon Jatalaniece

+2
-2
Atbildēt

0

Sskaisle 27.02.2019. 23.02

Ati, kas ir tomēr pats svarīgākais – ka nedrīkst pieļaut tik paviršu un tik bezatbildīgu attieksmi pret vēsturi, kā to dara daži kundziņi – ja jau reiz mēs tik vieglu muti pasludinam , ka nekāda verdziska dzimtbūšana nav bijjusi, ka vācu baroni nekādi iekarotāji , bet vietējie kungi , ka meitas pašas lūdzās lai šīs varo, zemnieki lai noper līdz nāvei – tad saproti, ka tikpat ātri un viegli var pienākt brīdis, kad izrādīsies, ka tāda psrs okupācija nav bijusi. ka čeka vien cirtusi logu uz Eiropu – lai atvieglotu latviešu kultūras iziešanu pasaulē, ka tādi ati vien netalantīgi izlēcēji, bet astras – garā vājie …
saproti – tā robeža ir tik smalka , tik bīstama …

godīgi vēsturnieki izvirzītu savus viedokļus – publicētu tos ar avotiem , kas tos viedokļus pamato – nevis tā kā šobrīd –

labi – pirms gulētiešanas noklausies šo – dažreiz taisnība ir man

0
-1
Atbildēt

2

    Sskaisle > Drosma 27.02.2019. 23.03

    Atis Priedītis > Drosma 28.02.2019. 09.12

    Manuprāt nākotnes vēsturnieki sāks saprast, ka oficiālajos masu medijos publicētā informācija visbiežāk jau ir melīga. Un sāks meklēt patiesību citur: rakstu komentāros, neatkarīgo izdevniecību izdotajās grāmatās un neatkarīgajos interneta portālos. Skumji apzināties, ka 21.gadsimta sākuma daļā cilvēki tiek tik nekaunīgi un brutāli muļķoti. Šobrīd kaut cik patiesu informāciju var iegūt tikai sociālajos portālos un no rakstu komentāriem. Brīžiem man šķiet, ka Latvijā šobrīd vispār nav neviena godīga un neatkarīga žurnālista. Ir tikai “stipendiāti”!

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Atis Priedītis 27.02.2019. 19.56

Mēs tagad sākam ķidāt sendienu notikumus. Es tagad uzrakstīšu kaut ko pavisam provokatīvu. Pēc 200 gadiem pētot kaut kad pie Baltijas jūras dzīvojošās tautas vēsturi pētnieki nonāks pie secinājuma. Tautas, ko sauca par latviešiem kultūru radīja VDK. Šī organizācija atsijāja talantīgos no netalantīgajiem. Netalantīgajiem tika liegta iespēja publicēties un viņi tā arī palika nevienam nezināmi. Varat smieties vai raudāt, bet apmēram šāds viedoklis jau šobrīd masu medijos sāk savu dzīvi. Kā aksioma – Visi talantīgie un atzītie sadarbojās ar čeku un tāpēc tika atbalstīti. Tie, kuri nesadarbojās patiesībā bija niecības un tieši VDK bija pirmie kas to saprata. Gaidu pretargumentus.

+2
-1
Atbildēt

2

    Sskaisle > Atis Priedītis 27.02.2019. 20.17

    Ati, piedodiet nu reiz, bet lūgums stāties rindā – nu nevaram mēs visu uzreiz salikt pa plauktiņiem – vispirms tomēr noliekam pie vietas baltvāciešus un viņu apoloģētus un tad atgriežamies pie čekas baroniem un viņu kalpiem …

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Drosma 27.02.2019. 20.24

    Es vienkārši turpinu domu pēc analoģijas. Ja mēs sākam kaut kā, piedodiet, stulbi traktēt sendienu notikumus, tad vajag samierināties ar to, ka tikpat stulbi nākotnē var tikt traktēti mūsdienu notikumi.

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Atis Priedītis 27.02.2019. 20.40

    Ati – nu ko jūs… čekas gadījumā jau šodien viss tiek traktēts ačgārni – vai vismaz cenšas to darīt un vēsture jau reiz ir tāda lieta, ka katram par to var būt savs viedoklis ….
    pasaule mainās , pasaule vienmēr ir mainījusies – dažreiz ļoti un ātri , dažreiz
    lēni, nemanāmi mainījusies

    tagad jau mums tāpat ir kungi, un ir lieli lieli kungi – tāpat tiem kungiem ir savi netikumi un grēki un dažiem pavisam lieli – runāt un rakstīt par to mums ļauj, bet … tas arī viss … kaut kādā ziņā esam tādi paši kā pirms III un II gt – kur stiprākais nosaka vājākam kā būs dzīvot – cik naudiņas atdot kungam, kam ticēt, ko godāt utt

    muižu laikos jau tāpat tiesājās tikai kungi – ak, nē – arī dāmas, baltvācietes vispārbija tiesiski ļoti ļoti nodrošinātas

    bet ja nabgi sūdzējās un gribēja tiesāties – labākajā gadījumā dabūja pērienu, sliktākajā gadījumā – tiesību vietā – nāvi

    Mēs ceram, ka laikam ejot uz priekšu – arī tiesības , taisnība, godīgums progresēs – bet redz kā – vells – pats no sevis nekas nenotiek – nekas neprogresē – ja necīnīsies – viegli var zaudēt pat esošās tiesības

    Luk, es pavisam noteitki varētu teikt sprediķus baznīcā – protams ne vanaga bet brīvā baznīcā – piekrīti man Ati?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Atis Priedītis 28.02.2019. 11.22

    Kultūrtrēģerisma ideja nav nekas jauns. Kultūras nesēji – vācieši, mazāk – poļi, zviedri, tālāk – Krievijas impērija un ar jaunu sparu – padomju laiku cilvēkam tika iepotēts stāsts par padomju kultūru, kas varenā straumē plūst no A, no Maskavas un ir pamats un saturs nacionālo republiku kultūrai.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 28.02.2019. 11.35

    jā bet mani daudz vairāk satrauc , ka mums tāda izsmalcināti čekistainā stilā tagad tiek uzpiesta jauna vēsture – nekāda verdziska dzimtbūšana nav bijusi, baltvācieši ir tieši paši latvieši , pamatiedzīvotāji , kritizēt baltvāciešu darbību Latvijas teritorijā ir naida kurināšana utt. utjprj.

    Pilnīga de ja vu sajūta – kā padlaiku skolā mūs zombēja par mīļo vectētiņu ļeņinu, par visa ļaunuma sakni buržuāziju un strādnieku šķiras pestījošo lomu ….

    jautājums – cik ilgi jagaida , kad mums liks domāt, ka padokupācija un attiecīgi kolobaroācija un čekas asisndarbi nav bijuši?

    tieši – tā liks domāt un visādi kauninās un lamās, un draudēs tiem kas tik ātri nespēs domāt kā liek?

    tas ir ļoti bīstami kā tiek manipulēts ar mums – absolūti ignorējot gadsimtiem ilgušās akadēmiskās tradīcijas , bet turot dzīvas padlaiku propagandistu metodes

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 28.02.2019. 12.21

    “tas ir ļoti bīstami kā tiek manipulēts ar mums…” Vienīgā bīstamība, ko saskatu ir vienaldzība. Manipulēt var ar tiem, kas to atļauj, kam ir vienalga, ir bailes vai trūkst zināšanu.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 28.02.2019. 15.16

    neesiet ideāliste un naivule vienā personā – manipulē gan un kā vēl –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 01.03.2019. 02.18

    “ideāliste un naivule vienā personā…” Paldies, varētu to nosaukt par romantiķa skatījumu uz pasauli, bez tās šķipsniņas ideālisma skarbā realitāte var kļūt par svina zābakiem. Ir jādod iespēja būt labākiem. Manipulē, protams. Tas ir jautājums par informāciju, bet ne tikai.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

_Lamata_ 27.02.2019. 14.34

Ja ne vācbalti , Latvijā , kā Krievijas impērijas sastāvdaļā, dzīvotu tieši tādā pašā līmenī. Ne Glika, ne Merķeļa ne citu vācbaltu nebūtu, kuri mācītu latviešiem sevi apzināties kā tautu, ar ne kirilicā, bet ar latīņu burtiem rakstītajām Dainām. No vācbaltiem latviešu zemnieks iemācījās sakārtot apkārtējo vidi, stādot alejas, izveidojot košmumdārzus un iegādājoties ziedu sēklas, kas nebija raksturīgi Krievijas impērijas iedzīvotājiem ne sādžās, ne mazpilsētās . Un tas turpinās joprojām . No vācbaltiem latvietis iemācījās precizitāti, taupību, jaunākās tehnikas izmantošanu sadzīvē un neskaitāmu citu nepieciešamu lietu, kuras jau aizmirstas, aizraujoties ar angļu sakšu slavināšanu.

+8
-2
Atbildēt

2

    QAnon > _Lamata_ 27.02.2019. 16.52

    Nabaga somi un poļi bez baltvāciešiem galīgi degradējušies līdz krieviem.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > _Lamata_ 27.02.2019. 16.59

    Ja ne baltvācietis vācu muižnieks r patkuls – kura dzimta sludina, ka ir no Vestfālenes , kamēr pētnieki spriež, ka uzvārdam ir lībiska izcelsme, tātad ja ne r patkuls – Vidzemē būtu turpinājušies zviedru laiki, iespējams jau 18.gs, tiktu atcelta vai kā minimums atvieglota dzimtbūšana un vismaz Vidzemes latvieši šodien dzīvotu tik brīvi un pašapzinīgi un bagāti kā to dara mūsu kaimiņu pāri jūrai …..

    Tie taču bija vācu muižnieki, kuri lūdzās Pēterim I , lai iekaro Vidzemi, lai padzen zviedrus, kuri neļauj zemniekus plēst un mocīt …

    Vai tad tie nebija zviedri, kuri Tartu Universitātē ļāva studēt jebkuras izcelsmes cilvēkiem , kuri deva naudu Bībeles tulkošanai ?

    Ir tāda fon Brinkenas grāmata – Nogrimusī zeme – tur Ģertrūde skaidri un gaiši raksta , ar kādām cerībām gaidīja ķeizaru, kas beidzot Latviju pievienotu Vācijai , beidzot atbrīvotu vācus no krievu cara varas un dotu brīvu vaļu kundzībai.

    Protams, ka uz visu var paskatīties un izvērtēt – kā mēdz teikt – no visādiem leņķiem

    13.gs. mūsu zemes iekaroja, jo nebijām vienota tauta, nepratām kā leiši vienoties, gadsimti ir pagājuši – mēs joprojām neprotam vienoties – tikko bija 700 verdzības gadi, nupat izrādās pat tie 500 dzimtbūtniecības gadi nav bijuši, viens vienīgs zelta laikemts ar
    vācu kungiem

    vismaz tik daudz neprotam, ka būtu jāsaglabā ēkas, baznīcas, kapličas, kapi , tai skaitā Lielie kapi. Tā ir mūsu vēsture , tā neinteresē šeit dzīvojošos cittautiešus –

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Drosma 27.02.2019. 17.13

    ai rakstu steigā – var pārprast – zviedri ļāva studēt zemniekiem, deva naudu Bībeles tulkošanai, ko vāci tā arī nebija izdarījuši pat pēc Reformācijas , kuri atvēra skolas, baznīcas cēla utt

    0
    0
    Atbildēt

    0

Gints Apals 27.02.2019. 13.55

Cien. Guna Rukšāne meklē kļūdas citu cilvēku rakstos. Tāpēc atļaušos norādīt uz 2 interesantiem pieņēmumiem viņas tekstā:
1. Ideja par to, ka zeme pieder kādai tautai etniskā nozīmē (tekstā minēta “etniska vācu zeme”). Ļoti labi, tad nu atcelsim privātīpašuma tiesības un visu Latvijas zemi pasludināsim par latviešu tautas kopīgu īpašumu?! Nevajadzēs pat kolhozus, tiksim pie komunisma taisnā ceļā!
2. Doma par to, ka “vācu asinis” latviešu dzīslās ir “pirmās nakts tiesību rezultāts”. Tā nu gan būtu ideāla pagātne, ja neviena latviešu sieviete labprātīgi nesaietos ne ar vienu vācu tautības vīrieti! Diemžēl vēsture nav dainu sējums, kur augsti tikumīgas tautumeitas staigā “kā ar sniegu apsnigušas”

+7
-2
Atbildēt

3

    Sskaisle > Gints Apals 27.02.2019. 14.22

    Nekā nebūs ! Kad vācu baroni par LR īstenoto zemes reformu sūdzējās Tautu Savienībā – tā noraidīja vācu kungu sūdzību kā nepamatotu, bet jaunās Latvijas valsts reformu – kā pareizu. Kā tad tā?

    Būtu jau ideāli , ja tieši vēsturnieki izdotu -vai vismaz kādā interneta vietnē publicētu dokumentu kopijas, piemēram, agrārreformu un vācu sūdzību Tautu savienībai un Tautu savienības lēmumu.

    Vai tad agrārreforma bija komunisms?

    Vēl – izstāstiet- kā tad ir ar latviešu tautas Atmodu – vai bez 1905.gada protestiem pret gadsimtiem ilgo netaisnību – tā būtu iespējama ? Vai latvieši pat domās pieļautu ideju par savu valsti paliekot mūžīgā kalpa lomā?

    par draiskām latvju meitām un senām tradīcijām mīlināties ar svešiniekiem – ne obligāti kungiem – jautras lietas raksta arī Janševskis Jēkabs –
    Domāju, ka GR vairāk vērsa uzmanību uz tām reizēm , kad meitas uz šīm jautrībām spieda varmācīgi – ar kunga tiesībām. Kad izvarotai , piesmietai meitai ar to bija jādzīvo visu mūžu, ne reti jādzemdē varmācībā ieņemtais bērns

    Par Jaunpils muižas raganu pagrabu taču būsiet lasījis…ai nu ko tur viena Jaunpils…. ja nu viena Jaunpils …

    Manā dzimtā pusē kungi esot bijuši labu labie – Ostensakeni – bet rokas šiem jābučo bijis vēl Latvijas brīvvalsts laikā – tā man stāstīja – ka ja satikta lielmāte – tad bērnam dunka mugurā, tas pakritis kniksī un bučojis gredzenoto roku, lielmāte par to allaž devusi bonbongu, vai kādu tomāte vai citu prieku bērnam – un tomēr …

    +1
    -3
    Atbildēt

    2

    Gints Apals > Drosma 27.02.2019. 14.54

    Uzrakstiet savu vārdu, tad došu literatūras norādes.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Gints Apals 27.02.2019. 17.05

    ak Svvētā Debess – apžēlojies – riktīgi kumēdiņi, riktīgs gadatrigus patiesi …
    kaunieties taču

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Mariete > Drosma 27.02.2019. 19.29

    Ja tikai par vācu muižkungu zvērībām, jāskatās plašāk. Tieši tādus pašus “tikumus” kungi piekopa arī Vācijā pret saviem tautiešiem, – gan moku kambari, gan pirmās nakts tiesības.

    0
    0
    Atbildēt

    3

    Sskaisle > Mariete 27.02.2019. 20.23

    o nē, Mariete – jārok dziļāk – kopš man ir netflix – man nenormāli patīk visas ” dabas “filmas – tikpat labi var teikt – bbc filmas par dabu

    Un kā tad tur ir ? Ko daba tiem tēviņiem liek darīt? Pareizi – cīnīties – kurš stiprāks un tad tas stiprākais tiek pie tā prieka un atbildības aplekt visas mātītes

    lūk, pirmās nakts tiesības tāds dabas relikts,atavisms un ja pieņemam, ka cilvēks – ar visu to, ka ir veidots no zvaigzņu putekļiem – tomer ir dabas daļa – tad tepat vien jau esam – pierādīt , ka ir varenākais starp tēviņiem –

    atceries filmu Drošsirdis? Vispār jau daudz mākslā par to ir bijis –

    nez baltiem arī tā bijis jeb tomēr nē – godavārds nezinu – it kā jau cilvēki vien bija

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Mariete 27.02.2019. 20.27

    ir tāda filam par paradīzes putniņiem – izcili
    tur viens papiņš centīgi dejo – attīrītā laukumiņā pār kuru nokritis koks, uz kura sēž 6 dāmas
    skaisti dejo izcili, fantastiski – un tās dāmiņas skatās uz leju galvu grozīdamas –
    filmas autors stāsta, ka pēc dejas putniņš pārojies ar visām 6 pēc kārtas – tad padomā – kā tai dabā iekārtots – vienam 6 , citam 0

    bet nu jā – viss jau nav tik vienkārši, skaidrs, ka 13.gs. vācu bruņinieki te ienākot un ierīkojot apmetnes – uzņēmās arī mūsu zemes aizsardzību pret iebrucējiem un tam protams, bija sava cena -tas jāatzīst

    0
    0
    Atbildēt

    0

    QAnon > Mariete 27.02.2019. 21.28

    Mītus par “pirmās nakts tiesībām” un “700 verdzības gadiem”, izplatīja tie, kuri visā savas 1000 gadus ilgās negatīvās selekcijas laikā ar nelieliem pārtraukumiem no 1861. līdz 1917. un no 1991. līdz 1993. ir bijuši tikai vergi un kā vergi arī pazudīs no mūsu planētas, kuriem nepieņemami atzīt, ka Eiropā pēdējo 1000 gadu laikā verdzība bija tikai Bizantijā un Krievijā,

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Gints Apals 27.02.2019. 15.12

    “vēsture nav dainu sējums…” Ir reālā dzīve un cilvēki ir atšķirīgi, bet ir arī kāds aspekts, kas nebeidz sajūsmināt un pārsteigt, cik par to piedomā, un, kas ir izmērāms un pierādāms lielums un ļoti laba zīme par mūsu senčiem un t.i. radošums, nepieciešamība pēc skaistuma un harmonijas. Neskatoties uz klaušām un visu dzīves sūrumu, darinot sadzīves priekšmetus, vai meitām lokot pūru, vai veidojot un iekārtojot dzīvojamo sētu nenoliedzami ir bijusi motivācija un organiska nepieciešamība darīt to skaisti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    QAnon > Gints Apals 27.02.2019. 16.50

    Pirmās nakts tiesības bija mongoļu zaldātiņiem, vācieši Latvijā bija ar visām ģimenēm un latvieši nebija vācu īpašums. Tik pat labi vācu freilene varēja ieņemt bērnu no latviešu bauera.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Margarita Krauca97 27.02.2019. 12.48

Pilnīgi piekrītu Drosmai

+2
-4
Atbildēt

0

QAnon 27.02.2019. 10.52

Lielākā daļa pasaules lingvistu atzīst baltu valodas par senākām mūsu civilizācijas vēsturē, mūsu Dainas ir senākās zināmās liecības par mūsu planētu, mūsu svētuma simbols, kas sargā pret visādiem mošķiem un nešķīsteņiem, kāškrusts, ir izplatījies visos kontinentos daudzus tūkstošus gadus atpakaļ un vācieši to izmantoja, lai neļautu ordai sagrābt Eiropu un iznīcināt tās tautas. Mūsu viedie, brahmaņi, nākot Leduslaikmetam, pārcēlās uz Indiju. Sengrieķu mitoloģijā Lētas un Zeva bērni: Apollons un Afrodīte, bija gaišiem matiem un zilacaini. Dievu (latīņu Deus) balti zināja ilgi pirms Kristus, senāk, nekā žīdi savu Jahvi. Pirms huņņu iebrukuma baltu zemes bija no Baltijas un Melnās jūras, līdz Jadrana jūrai un visur, kur pirms 1500 gadiem uzradās slāvi, bija mūsu zemes.
Gandrīz droši var apgalvot, ka balti bija pie civilizācijas šūpuļa.

+1
-2
Atbildēt

0

Sskaisle 27.02.2019. 10.20

savukārt šeit parādās latvieša kalpa, iztapoņas gēns – patvēruma meklētāji dzīvo kā lielkungi – kamēr mēs smokam netīrībā un beztiesiskumā un nabadzībā –

nevajag pārmest populismu – vajag uzņemties atbildību par darbiem – no latviešiem nez kāpēc prasa solidaritāti un atbildību, no citiem nē

kam šāda centra izbūve bija un ir izdevīga ? pareizi – būvniecības mafijai – tai kuru apkalpo mūsu valsts – kam patiesībā kalpo mūsu valsts –

https://tautaruna.nra.lv/rasols/273653-cilveki-pikti-patveruma-mekletajiem-latvija-labaki-dzives-apstakli-neka-vietejiem/?fbclid=IwAR0Oibn-1wkOGBKdhEJ1sXuxfSxjvyplIGgAcEd-vOdVUukrD6uWOMup0k4

+1
-3
Atbildēt

1

    QAnon > Drosma 27.02.2019. 10.29

    Runā tikai savā, šaļava un to prokremlisko izdzimteņu, kurus tu pielūdz, vārdā! Tevis nīstie nacionālpatrioti vienmēr ir konsekventi iestājusies pret Latvijas demogrāfisko piesārņošanu un par humanizēšanu (atkrievošanu).

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Sskaisle 27.02.2019. 10.15

man ļoti patīk Midsomeras filmas – nevis tāpēc, ka tur slepkavo , bet tāpēc, ka tur ir apskaužama vide – apdzīvotas, sakoptas senlaicīgas ēkas – tā pavirši vērtējot – simtiem – pat 500 un vairāk gadu vecas – jautājums – kāpēc pie mums tā nevarētu būt?

Manā dzimtajā pusē jauks nost muižas klēti – neesot vērts restaurēt – tāpat nebūs kas izmanto – skumji, žēluma gals, bet ko gan es varu tur darīt …. tai vajadzētu būt valsts politikai – izglītotas, kulturālas sabiedrības iekšējai prasībai – cieņa pret vēsturi, tās saglabāšana un uzturēšana

un tam noteikti ir jāsākas ar sarunām, ar diskusijām

+3
-3
Atbildēt

1

    Sskaisle > Drosma 27.02.2019. 17.15

    es nedomāju tikai bagātās lielās kungu mājas – koptas un saglabātas

    vienā sērijā bija ciema iedzīvotāju sapulce par zemes īpašumiem – un viņi pulcējas vecā vecā ēkā ar milzīgu lielu stāvu dakstiņu jumtu, bet ērtu plašu iekštelpu

    skaisti tie briti dzīvo, skaisti

    0
    0
    Atbildēt

    0

J.šveiks 27.02.2019. 09.56

kā jau puķkope pasakas un teiks salasījusies

+5
-1
Atbildēt

1

    Sskaisle > J.šveiks 27.02.2019. 10.15

    tev gan kauna nav – tas nu gan

    0
    -3
    Atbildēt

    1

    J.šveiks > Drosma 27.02.2019. 12.08

    vai tad viņas raksts balstīts uz konkrētiem vēsturiskiem faktiem , un rakstījusi par seksa te’mām , romāns Romāniņš , kurā atkl’;ati iztirzā seksa problēmas , Beatrises gultas stāsti , laikrakstā Diena publicēja seksam veltītu sleju , tulkojusi lugu Vagīnas monologi , vells un elle , šī māk ar vagīnu komunicēt? toreiz domāju ka vecā Rukšāna meita ar to seksu sagājusi sviestā , tagad laikam pierimusi , jo sēd saeimā.

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > J.šveiks 27.02.2019. 13.57

    mīļais Šveik, nejauc māti (laikam audžumamma) ar meitu un meitu ar kleitu.
    Starp citu, nekāda vaina tām seksa slejām nebija. Tas jāatzīst, meklē rokā un lasi.
    Starpp citu, par vagīnu un peni varam paspriest, bet ne šeit un tagad.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Sskaisle 27.02.2019. 09.51

satori – iesaku izlasīt Latvijas vēsturnieku -Ginta Apala un Arta Buka komentārus.
https://www.satori.lv/article/viestura-kairisa-lellu-teatris

Manuprāt, tie tā simboliski parāda pamatproblēmu šodienas Latvijā, Latvijas kultūrā – ka tie , kuri zin, tie kuri prot, tie nevis iededz sveci un apgaismo tos, kuri nezin, kuri neprot, bet kā tādi suņi metas riet un kost … Tā inteliģences un jo īpaši radošās inteliģences iedomība, augstprātība vienkārši gāž gar zemi. Tas nav normāli, tam ir jāmainās.

Ir izcili, ka mums ir šis baltvācu kultūras mantojums. Bet vai tiešām mēs kā tauta nespējam to izvērtēt cieņpilni, taisnīgi, godīgi. Vai tiešām mums jāmētājas pa grāvmalām vai nu ar pārslavināšanu , vai ar kategorisku noliegšanu?

Vai te nav milzīga KM un NA bezatbildība, korumpētība utt, ka valsts simtgades miljoni tika iztērēti sev tuviem kuļturščikiem, bet nekas nepalika, netika sabiedrībai?

Kāpēc tas pats Apals vai Buks nenoorganizēja vai radio vai tv vai vēstures fakultātē, vai vestures muzejā , vai Mencendorfa namā lekciju ciklu, semināru- diskusiju ciklu par baltvācu vēstures mantojumu Latvijā? Kāpēc tā vietā visādi kaunina un pat apsaukā tos, kuri nepievienojas viņu uzsāktajai baltvāciešu vēstures glorifikācijai?

Mums ir fantastiska dāma – vēstures zinātāja Inta Dišlere – kāpēc viņa netiek izjautāta, intervēta utt. Mums nav , nekādā gadījumā nav viss, ko mums stāsta nekritiski jāpieņem, bet mums ir jāuzkrāj zināšanas un jātrenē prasme tās izvērtēt.

+4
-4
Atbildēt

1

    Gints Apals > Drosma 27.02.2019. 13.33

    Parakstīšos ar pilnu vārdu, nevis kādu pseidonīmu. Cienītā Drosma var apmeklēt sarunu ar “Baltiešu gredzena” skatītājiem 6. vai 7.martā Nacionālajā teātrī (pirms izrādes). To vadīs Artis Buks vai varbūt es. Līdz šim bijušas arī vairākas citas diskusijas par šo tēmu. Ja nu Drosmai tas gājis garā, tad šī ir iespēja gan uzzināt ko jaunu, gan izteikt savas domas. Gints Apals

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Gints Apals 27.02.2019. 14.05

    Paldies Gint. Izrādi jau redzēju tāpēc uz šīm sarunām netikšu. Žēl, ka par tām nezināju un uz tām nebiju – nesen skatījos NT mājas lapu – arī tur neredzēju to info? Kāpēc tā?

    Ja ar vairākām citām diskusijām domājiet savu uzstāšanos Mencendorfa namā, tad es tomēr iebilstu – tā nebija diskusija – tās bija svētku runas, fon Blankenhāgena grāmatas atvēršanas svētkos pienākas. Tāpēc arī klusēju un neizteicos, bet arī viena otra latvieša pārcentības dēļ – man gandrīz šķērmi metās.

    Es jau Jums savu nostāju esmu paudusi – nav vērts atkārtoties. Jūsu pienākums ir nevis kaunināt un apsaukāt, bet izglītot.

    Un nevajag sabiedrību novērtēt par zemu – mēs esam izglītoti un zinoši.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 27.02.2019. 09.36

Sveša vara iemācīja slēgt mieru un noturēties pret pārkrievošanos. Mūsdienu latviešu nācija ir vācbaltiešu rokdarbs, radījums….”++++ Kā vienmēr, patiesība ir kaut kur pa vidu. Par “mežonīgajām ciltīm”, runa ir taču par 13. gs. kurā valdīja savi tikumi un likumi. Tik pat “mežonīgi” kā kurši, piemēram, bija šodienas skandināvu, vāciešu utt priekšteči, bet tas, ka pateicoties vācu krustnešu iebrukumam šodien tikai trešdaļa iedzīvotāju runā krieviski, bet ne visi 100%, tā ir patiesība. Tas, ka, pateicoties baltvācu ietekmei, Latvijas pilsētas un lauki šodien tomēr atšķiras no Krievijas sādžām, tā arī ir patiesība. Bet par to, ka šodien esam latvieši ar savu latviešu valodas gramatiku , varam pateikties Lutera reformācijai, ierindas baltvācu muižniekam, protams, ar to visu maz sakara.

+7
-1
Atbildēt

1

    Sskaisle > rinķī apkārt 27.02.2019. 10.03

    piemēram, Askolda Saulīša filma – Astoņas zvaigznes stāsta par latviešu strēlniekiem un cita starpā tur tiek minēts, ka daudzi šo latviešu strēlnieku disciplnētību, atbildību, precizitāti skaidro ar vācu kultūras ietekmi. Jā – pavisam konkrēti arī ar vācu baronu asinīm mūsu dzīslās. Un tomēr – piekrītu G.Rukšānei par latviešu mentalitātes būtību.

    Lūk, biju uz Imanta Lancmaņa lekciju par pilīm Eiropā. Izcila lekcija – vai tiešām bija žēl to lekciju ierakstīt un ielikt jūtjūbī , ja ne sabiedriskajā tv – lai tauta izglītojas, lai tauta zin …
    un sākumā Lancmanis stāsta par mums latviešiem – kāpēc mums nav bijusi tāda izteikta kungu, karaļu un attiecīgi piļu utt kulta – kultūras. Un tad viņš rāda bildes un tur ir mūsu kultūra, mūsu mentalitāte –

    Jau sen esmu teikusi , ka mūsu literāti ir mazizglītoti, nezinoši. Ciešanu un tumšā un visa sliktā kas ar mums ir noticis apdziedātāji un slavinātāji

    Kad mans brālis izlasīja ikstenas mātes piens – viņš noteica – smagi, neko tādu man vairs nedod lasīt – iedod kaut ko gaišāku – es tā arī neteicu – nesanāks – mūsējie neprot rakstīt neko gaišu un labu – tikai kultīvēt latvieša cietēja tēlu – dzīt to tautas zemapziņā

    starp citu – vēl zīmīga lieta – profesore Ancāne – par savu viedokli , ka latviešu literatūras klasika kultivē latvieša kā cietēja un nespējnieka tēlu – tika nolamāta, nozākāta – tā vietā , lai par šo apgalvojumu diskutētu -gudri, inteliģenti – kaut vai bez vienota viedokļa , bet toties ar viedokļiem –

    tagad profesori nolamāja – lietu atrisināja …. un latvietis cieš …. bet prozas dāmas sacenšas – kurai būs krāšņākas ciešanu metaforas – kā cimdu raksti vecos laikos

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Drosma 27.02.2019. 10.11

    tikko bija Nacionālo dārgumu raidījums – par ikstenas mātes piens – tas tiešām irr nacionālais dārgums jo mums – tautai izmaksāja miljonus – tā vietā, lai šo naudu ieguldītu tautas izglītošanā, domājoša lasītāja veidošanā – naudu izdeva vienas enerģiskas dāmas darbu popularizēšanai – dārgums jā – tur apakšā ir ne tikai mūsu miljoni, bet arī slēgtās bibliotēkas, esošo bibliotēku nabadzīgie fondi, tur ir pamats tam, kāpēc lasa Račko un Raču , nevis Vērdiņu un Ābeli, tur apakšā ir neesošie drukātie un interneta literatūras žurnāli un gadagrāmatas – tur ir viss, kas ticis dažu autoru starptautiskai atpazīstamībai un sabiedrības debilizēšanai

    padomājiet – ja Latvijā katrs cetrutais pusaudzis dzīvo nabadzīgos apstākļos – kur KM miljoni būtu jāiegulda?

    un tad nosodam 1905.gadu un nosodam vēstures pieminekļu postītājus un dedzinātājus un ar tādu iedomības baudu sakam – lumpeņi, vateņi un troļļi

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Drosma 27.02.2019. 12.47

    Runājot par vēsturisko patiesību un retrospekciju, vēlos pievienoties ar pārdomām par I. Kolmanes spēlfilmu “Bille”, kas ir nepārprotami svētīgs un gaidīts darbs. Un tomēr, ir detaļas, kuras mani bērni uztver kā pašsaprotamas, bet vecāki nespēj identificēt ar savu jaunību. Protams, ir akcents uz sociālo dzīves tēlojumu, kas saskan ar I. Belševicas skarbo patiesību… un tomēr, gribas apgalvot, ka vide tolaik nebija tik depresīva un drūma, kā cenšoties pēc laikmeta faktūras, to rāda autori. Atceros savu bērnību, nostāstus par ziepēm mazgātām ietvēm, ravētām renštelēm.., šķiet, depresīvā patīna parādījās vēlāk, jau kā padomju mantojums. Priekšpilsētu, pilsonības, strādniecības ziedu laiks, neskatoties uz sociāliem kontrastiem, tomēr bija ar savu kārtības un optimisma devu.

    +5
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 27.02.2019. 14.11

    tas ir cits stāsts – Bille ir tas, ko viņa atceras, Bille nav tas, ko mana vai Tava vecmāmiņa par to laiku saka –
    man tā grāmata ļoti aizkustināja ar līdzjūtību Billei , kurai pietrūka , nebija mātes mīlestība – nabadzība un trūkums ir relatīvi jēdzieni – bet bērnam būt bez mātes mīlestības – tad jau brīnums, ka viņa izauga par cilvēku – tai filmā manuprāt , tas akcents tomēr bija – kā būt bērnam, kuru nemīl māte –

    Bet jā – vai piekrīti – piemēram – Emīla nedarbi – arī taču visādi bija , bet filma bija gaiša un saulaina – cukurūdeņus Emīls taču par savu ne vecāku naudu nopirka

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 27.02.2019. 14.57

    Drosma, I. Belševicas “Bille” ir viena no pamatgrāmatām, tā ir vērtība par sevi, kurai neskaros klāt. Runa ir par vides tēlojumu filmā – cik autentisku, patiesu priekšstatu, ja ne detaļās, tad vismaz sajūtu līmenī par Billes bērnības pilsētu tas palīdz veidot šodienas bērniem?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 27.02.2019. 17.11

    manu senču dzimtas bija saimnieki , abām -vecsaimniecības – nebija bagātnieki, bet badu nejuta, pieļauju, ka pilsētās dzīve patiešām bija skarba un nabadzīga un ne jau tikai tiem, kuri kalpoja pie Bagātām kundzēm – arī rūpnīcu strādniekiem un viņu bērniem maizes rika bija plāna. Filmā nerādīja , kā sit bērnus, bet vajadzēja gan parādīt –
    Pastaigā pa Rīgu -paskaties tās strādnieku dzives vietas – šauras mazas istabiņas, sausās tualetes – uz vairākiem dzīvokļiem viena – vai tad tā nebija īstenība? Domāju, ka bija gan

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Drosma 27.02.2019. 23.11

    Grīziņkalns jau vispār – zaldātu un strādnieku baraku vieta – nekas priecīgs …

    0
    0
    Atbildēt

    2

    lindab456 > Drosma 28.02.2019. 11.10

    Drosma, I. Grīziņa “Vārnu ielas republika” nav depresīva. Tas ir stāsts par nacionālās pašapziņas veidošanos, VIR izauklēja latviešu strēlniekus, Brīvības cīņu dalībniekus. Būvniecībā par nacionālo pacēlumu liecina latviešu uzņēmēju celtie nami, t.sk. mūra īres nami, kuru arhitektoniskajā veidojumā latviešu būvnieki un arhitekti spēja izkopt savu unikālu savdabīgu nacionālā romantisma virzienu, Grīziņkalna apbūvē tas ir dominējošs. 1/3 no Rīgas jūgendstila ēkām pārstāv nacionālā romantisma virzienu.
    Lai raksturotu Grīziņkalnu, atļaušos ielikt citātu. “Pēc 1905. g. strādnieku protestiem un cara izdotās atbildes manifesta nestajām pārmaiņām daudzi latviešu uzņēmēji strauji palika turīgi. Ja skatāmies starp 1906. un 1914. gadu, tad visā Rīgā uzbūvēts tūkstošiem māju. Arī te (Grīziņkalnā) tapa liels skaits mūra ēku, pārsvarā Art Deco primitīvajā stilā – cara laikā te dominēja nacionālais romantisms, ēku īpašnieki pārsvarā bija latvieši. Starp īpašniekiem krievu bija maz, ebreji te nemaz nedrīkstēja būvēt, izņemot ārstus un bagātus ebrejus -1. un 2. ģildes tirgotājus, bet tādi bija tikai kādi pieci seši. Tāpat te bija viens otrs igaunis, kāds lietuvietis… Pirmais pasaules karš būvniecību nobremzēja.” V. Eihenbaums, vēsturnieks, koka renovācijas centra “Koka Rīga” vadītājs, Projekts “Rīgas maršruti””.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 28.02.2019. 12.52

    mĪĻĀ LINDA – PAR GAN ES PASTRĪDĒŠOS – TIESI GRĪZIŅKALĀ BIJA TĀS JST FASĀDES STRĀDNIEKU BARAKĀM – MAZI DZĪVOKLĪŠI – SAUSĀS TUALETES KORIDORĀ – BEZ APSTĀDĪJUMIEM – BEZ SKVĒRIEMUTT –
    KLAU -MAN JĀIZIET NO OFISA , BET NEPIEKRĪTU TAVAI DOMAI

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 01.03.2019. 04.11

    Strādnieku baraku būvniecību nevar vērtēt kā kaut ko labu vai sliktu un salīdzinājums ar Bulvāru loka jūgendstila namiem ir nevietā. Strādnieku barakas ir sava laika produkts, saistīts ar straujo rūpniecības attīstību un strādnieku dzīvokļu risinājumu pirmajā etapā. Raksturīgās divstāvu koka ēkas ar 1-istabu dzīvoklīšiem, kas iziet uz iekšējo koridori bija domātas kā kopmītnes no laukiem iebraukušajiem “viesstrādniekiem”, kuru sastāvs mainījās. Nākošajā posmā, augot iespējām uz īpašumu gruntsgabaliem jau tika celti mūra īres nami. Nevaru apgalvot, ka tā bija sistēma, bet ir zināmas liecības, ka šīs barakas bija paredzēts nojaukt un vietā būvēt mūra ēkas, bet lietu secību izjauca 1.PK.
    Par zaļajām zonām – nepiekrītu, bija dārziņi iekšpagalmos un, protams, divi lielie parki: Grīziņkalna parks, 1902., G. Kūfalts, 1930., a. Zeidaks un Ziedoņdārzs, 1936-39., A. Zeidaks.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lindab456 > Drosma 28.02.2019. 12.51

    “Grīziņkalns jau vispār – zaldātu un strādnieku baraku vieta…”
    Latviešu Rīga pamatā tomēr ir strādnieku Rīga, tā veidojās un izauga Rīgas priekšpilsētās. Tā nav lepnā gala jūgenda vai bulvāru loka Rīga. Par to, ka Rīga ir kļuvusi beidzot par latviešu Rīgu, tiek runāts tikai pēc Bermontiādes.
    Starp citu, tajās barakās vēl arvien turpina dzīvot rīdzinieki, arī ar āra tualetēm un auksto ūdeni. Ar vienīgo atšķirību, ka kopējā vides kvalitāte ir stipri gājusi uz leju, ir degradēta.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam