Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece: Demokrātija – tā ir atbildība

ai – sirds pilna, gribujau vēl rakstīt, bet nav laika, visu nevaru paspēt – piemēram, ievērojāt – AB dambī aiz valsts karoga lepni slējās – credit.lv plakāts –

tas man likās tik dziļi un patiesi simboliski – kā atgādinājums, ka izdevusies šī valsts ir tikai nelielai daļai cilvēku -tam, ko teica mana autoritāte Lancmanis – ka valsts panākumus veido katra atsevišķa cilvēka panākumi – varu piekrist tikai daļēji, jo šos katra atsevišķa cilvēka panākumus lielā mērā nosaka spēja izvairīties no valsts varas bandītisma, spēja valsti apšmaukt

kādi var būt panākumi, ja valsts izdala miljonus Rīgas Doma izpētei, Ventspils mūzikas skolai , bet vienam apstarošanas aparātam , kas izglābtu ne simtu , bet tūkstošu dzīves – nedod neko. Nu par kādu personīgo darbu un atbildību var runāt, tie nelaimīgie, kuru rokās nav sev izmaksāt bēgšanu uz citām valstīm, lai glābtu savu dzivību

Uz šī fakta fona tik daudzas runas bija tik liekulīgas, tik zemiskas , būtībā – graujošas

es svētkos uzzināju,ka mana māsīca jau gandriz gadu dzivo Vācijā – klau – kas notiek – valsts tērē naudu cilvēku atgriešanai Latvijā, bet nedara neko -lai apturētu aizbraukšanu –

No vienas puses Gobzemja salts aprēķins, no otras Bordāna neaprakstāms trulums tiešām novedīs Latviju atkārtotu vēlēšanu priekšā, Tas ir pasākums ar neparedzamām beigām, kurš var beigties ar to, ka būs jāsāk ticēt nummeroloģijai – 100. Latvijas pastāvēšanas gadā ,13. Saeimas vēlēšanu zīmē latvieši neatgriezniski pazaudē savu valsti.

Es ticu un novēlu, ka Latvijai būs Saules mūžs. Tā ir fizika utt., bet – es stipri apšaubu, ka ar tik vardarbīgu valsts iekārtu kāda tā ir šobrīd – Saules mūžs būs latviešu nācijai un Latvijai kā nacionālai vasltij.

Tik daudz čekas stukaču, pašlabuma meklētāju un nodevēju kā šajos valstssvētkos , sabiedriskajos medijos es vēl nebiju redzējusi . Biju nolēmusi , ka svētku koncertu LTV1 neskatīšos, kā protestu pret šipkevicu kā vakara vadītāju, bet …visi skatījās un tad jau es arī – bet man tas bija kā ēst putraimus ar peļu sūdiem … saprotu, ka subjektīvi spriežu – bet tiešām spriežu, ka valsts vara tieši ar sabiedrisko mediju starpniecību nodeva tautai vēsti -čekistu=komunistu vara Latvijā uz palikšanu – par to protams, milzu vilšanās

Vēl mani patiesi kreņķēja filma Namejs LTV1- Valsts svētkos parādīt tautai , ka latviešu valoda nav cienīga skanēt valsts svētkos….drausmīgi
Es spēju norīt patiesību, ka militārā parādē bija citu valstu karavīri – to es saprotu , ka paši vien nespējam sevi aizstāvēt, bet ka valodu tā noniecinam …. nu ziniet –
Jā vēl man kaklā iesprūda a tziņa, ka Valsts svētku gads pagājis bez vēstures vētīšanas, spriešanas par vēsturi.

Es katrā IR izlasu B.Ekmanes stāstus par valsts vēsturi, saprotama lieta, ka daudzkas nepatīk, bet – lai uzrakstītu labāk – man jāmeklē precīzāki fakti – bet tam man ir slinkums. Piemēram, šīsnedēļas rakstā – ka Čakste neieradās uz svinīgo sēdi – esot nokavejis – klau – tā nu nokavēja vai ne … varbūt varēja vienkārši rakstīt – neieradās un viss, nevis , ka nokavēja ….