Kontaktā ar Rīgu

vēl man ļoti interesanti likās tas kā Tillers bieži izmanto Georga Bazelica vīrieša tēlu – to it kā saplosīto, destruktīvo , muskuļaino, masīvo , agresīvo – peni kā šauteni eksponējušo vīrieti, bet vienlaicīgi – tādu bezpalīdzīgo – tādu kurš savā agresījā ir vientuļš, pamests , nesaprasts un patiesībā – zaudētājs

filmā Tillers runā par sevi kā bēgļu paaudzes bērnu, piesauc savas mātes, bēgles no Latvijas slimošanu ar depresiju un man tas uzreiz asociējas ar Bazelicu – viņš jau arī bēga no Austrumvācijas – piedzīvoja visu to dvēselisko haosu un postu un
nezinu – kā sanāks , bet rītdien ļoti gribu tikt uz sarunu ar Tilleru un to visu viņam izjautāt – pirms tam kārtīgi izpētot izstādi – jo īstenībā jau ir loti intereanti – tie grieķu smukie vīrieši – Mikeladželo smukuļi un Bazzelica vīrieši …. vai Tillers tos citātus meklē, vai tie paši pie viņa atnāk nejaušības rezultātā

Filma par Tillleru ir ļoti laba. Patiešām. Bet tāda, kuru man noteikti gribētu skatīties vēl, arī viņa darbus gribu redzēt, kā saka – ar nepacietību.
Filmā Tillers saka, ka viņš tomēr ir austrālietis ar latviskam saknēm, par spīti tam, šorīt radio klasika ziņo, ka šodien atklās latviešu mākslinieka Austrālijā IT izstādi.

Filmā izskan ļoti pārdomu vērti vārdi priekš manis – citēju aptuveni – nācijas , kuras ir nolēmušas izdzīvot. Vai tiešām ir tik vienkārši – nolemt un izdzīvot?

Mani pārsteidza – pat ļoti , ka IT saka, ka viņa metode – izmantot citātus no visas pasaules mākslas darbiem – izraisījusi skandālus. Mani tas pārsteidz – jo tā citēšana – vai vai rimeiki taču ir visur – pilnīgi visās mākslās un pilnīgi katram māksliniekam var ko tādu atrast – pirmie prātā nāk Klimts ar Bizantijas un Ēģiptes mantojuma izmantošanu, Modiljāni – Āfrikas citēšana , tas pats Rubens, kurš ne tikai ietekmējās no antīkās mākslās bet pārzīmēja un pārgleznoja laikabiedrus utt. Man , protams, ir žēl, ka man nav tieši kontakti un nevaru pajautāt domas, bet man būtu interesanti zināt, ko domāja un juta Kaspars Zariņš filmā – vienā no Tillera gleznām ieraugot savu Pedantu.
Frančeskai Kirkei , piemēram, arī ir desmitiem glezna s- rimeiki –

nē nu labi, bet īstenībā – izcili interesanti – man tā nenāk uzreiz prātā kāds tāds mākslinieks, kuram ir tik tieši un konkrēti savienots rakstītais vārds un gleznojums.

gribu šodien tikt uz abām lekcijām LNMM un vakarā uz filmu par viņu – jāiet agrāk uz darbu , lai varu visu paspēt

Tikko esmu pabeigusi lasīt grāmatu – izstādes STADEL muzejā katalogu – par Rubensu – tās ir izcilas esejas, izcila lasām un skatāmviela un cita starpā – izrādās, ka Rubensam ļoti patika tas stils – gleznu veidot pakāpensiki – vispirms pirmie četri – seši kvadrātiņi , tad arvien jauni un jauni, kamēr iznāk lielformāta darbs. Tas gan sagādā problēmas restauratoriem , jo tie ir koka gabaliņi, no kuriem lielformāta glezna sastāv un kā zināms koks visu laikustaigā.
Jā – vēl es domāju – ka tās runas par Latvijas atgriešanos Eiropā , tās visu laiku ir pašu latviešu mazvērtibas kompleksa izpausme – gribam to vai nē, bet mēs esam Eiropas nomale. Nesen pētīju – ko tādu labu paskatīties arte.tv un secināju, ka tur tikpat kā nekas nav no Austrumeiropas. Tāpat – ja atveru bbc vai, piemēra, zdf , vai history channel – tur taču ir tik maz, tik ļoti loti maz Austrumeiropas vēsture, kultūra.
Tātad viss ir sarežģītāk kā vienkārša atgriešanās Eiropā.

Jā un vel par Rubensu. Viņš bija izcili izglītots, ģeniāli izglītots cilvēks – un !!! – viņš visu mūžu turpināja sevi ziglītot , visu mūžu. Es tikai par viņu tādomāju – viņš tiek dēvēts par eiropieti – bet – man gribas teikt – viņš bija kolaborants, viņš sadarbojās ar spāņu okupācijas varu,, bet Eiropa un pasaule viņu smalki dēvē par eiropieti . Tieši tāpat kā neviens nepārmet Da Vinči pedofīliju, bet – pēc šodienas normām – viņš bija pedofīls

Un a r tiem aborigeniem jau nu ir gauži interesanti – tā kā jāiet uz darbu , lai var tad baudīt visu pēc kārtas