Aktīvajā atpūtā Latvija ir soli priekšā kaimiņiem

Pilnībā piekrītu raksta autoram. Pat pirms desmit/piecpadsmit gadiem Latvijā bija ārprātīgi daudz iespēju izmēģināt sevi visādās sportiskās pārgalvībās salīdzinoši tuvu mājām, ko arī pats darīju. Šobrīd to tiešām varētu izvērst visas valsts mērogā kā Latvijas īpatnību. Atceros, ka reiz satiku divus kaitotājus no Anglijas mūsu pludmalē un viņi bija ekstāzē par mūsu pludmali 500 km garumā. Viņi teica, ka Anglijā kaitošanai ko tādu neatradīsi. Pats šobrīd dzīvojot ārpus Latvijas un to visu novērtēju vēl vairāk. Kad vācu bērniem skolās stāstu par sporta atrakcijām, kādas Latvijā ir iespējams izbaudīt, viņi ļoti daudzām pat nezina nosaukumus. Tikai retais no viņiem ir stāvējis uz slēpēm. Kas savukārt attiecās uz sevis reklamēšanu, tad tam viennozīmīgi jābūt vienotam pasākumam un valstiskā līmenī organizētam. Visi tie pieaugušie, kuri ir bijuši Rīgā ir sajūsmā par pilsētu. Viens otrs zina par mūsu dabu, bet tas arī viss. Diemžēl par atrakcijām viņi neko nezina. Vācu ģimenes ar bērniem izvēlas braukt vai nu uz siltām zemēm, vai arī uz vietējiem vai kaimiņu atrakciju parkiem, kur viss ir salīdzinoši lēti un kompakti. Un to viņi dara sistēmiski, jo ir paraduši to darīt, jo domā ka citu, budžeta ziņā līdzīgu alternatīvu vai iespēju nav. Latvija cenu ziņā pret pakalpojuma produktu šobrīd ir ļoti pievilcīga, to ir apliecinājuši visi Rīgā pabijušie vācieši. Bet cik tad bieži var braukt uz Rīgu skatīties arhitektūru?
Domāju, ja ķīnieši pāris dienu laikā var apceļot gandrīz visu Rietumeiropu, tad eiropieši Latvijā pavisam mierīgi pāris dienās varētu izbaudīt dažnedažādākās atrakcijas. Tikai viņi par šādām iespējām ir SISTEMĀTISKI jāinformē.