Datums, kas piedāvā izvēli

http://www.spiegel.de/video/weltfrauentag-umfrage-zu-metoo-in-fuenf-laendern-video-99014757.html

spiegel.de ir tāds pārdomu vērts apkopojums – vai kampaņa metoo kaut ko ir mainījusi šai pasaulē.
Mana svēta pārliecība ir tāda, ka tā nemaz neko daudz nevarēja un arī nevar dot, jo pirmkārt, nav notikusi saruna, ir tikai vienas – nedabūjušās un aizvainotās puses izkliegtie saukļi.

Atkārtojos – kaut vai visiem redzamā publiskā situācija – pret Vainstīnu izteicās visas tās dāmas, kuras no viņa cieta, bet par ciešanām nesanēma kompensācijas – lomas, vai kādu citu protekciju. Tās, kuras saņēma dāsnu apbalvošanu – tās taču klusē, nestāsta neko. Vai Latvijā nav līdzīgi? Vai mums kaut vai tai paša skatuves mākslā trūkst gadījumu, kad priviliģetas tiek tās gudrās un skaistās ?

Vai diskusijai vai šādai globālai kampaņai me too nevajadzēja rasties pēc tādām filmām kā Kim Ki Duka Samariešu meitene vai Ozona Jauna un skaista? Kāpēc par to šīs enerģiskās dāmas klusē?

Kāpēc vasarā man jāskatās un jākaunās redzot kā sievietes denonstrē savas plikās pakaļas un plikos pupus? Mani tas pazemo un mani tas apgrūtina tikpat lielā mērā, kā vīrieši šortos un sandalēs valkātas zeķes.

Un kas atbildēs par tiem vīriešiem – nu jau daudzajiem, kuri ir izdarījuši pašnāvības šīs kampaņas dēļ?

Nē – neatbalstu un nepiekrītu šādām negodīgām dāmām. Mans nē !

Skaisle Jatalniece http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-43343536 atradu un lūk – te viens atkal beigts – bet – kāpēc me too ietvaros protestē tikai tās, kuras savu seksu un savu nevainību ir zaudējušas vai pārdevušas neveiksmīgi ? kāpēc klusē tās, kuras ar savu seksu ir dzīvē tikušas tālu tālu – mūs naivās un tikumīgās atstājot mājās? Labi, viss , skrienu tālāk – par šo rakstīsu vēlāk

Tā paša Špenglera sakarībā noklausījos jūtjūbī vairākas diskusijas gan angļu, gan vācu valodās par Eiropas sabiedrību Špenglera izpratnē – sasaistot vēstures ietekmi uz šodienu un nākotni. Zīmīgi, ka krievu valodā šādas diskusijas neatradu – ja būtu – man būtu ļoti interesanti, ko un kā par to izsakās krievu valodas ”nesēji”.

Bet ne par to ir runa – aizdomājos par mums – latviešiem – kā tas ir – mums ir valsts simtgade – varas elite nespēj vien skriet no viena parādes pasākuma uz otru, bet ja skolu likvidācija sākās Latgalē, tad bibliotēku likvidācija ir aizsākusies Limbažos.

Kāda būs Latvijas nākotne bez skolām un bibliotēkām?

Nosauciet man kut vienu radio raidījumu , tv raidījumu sabiedriskajos medijos, kuros būtu runa par mūsu nācijas nākotni.

Vienmēr noklausos raidījumu Saknes Debesīs un vienmēr spriežu – it kā raidījums , kurš pretendē runāt par garīgumu -bet būtībā – katrs raidījums ir kādas personības publiska atzīšanās ticībā – pilnīgi un galīgi nekas cits. Ne nu labi – Māris Zanders atzinās , ka netic un es vispār nesapratu , kāpēc raidījums Saknes Debesīs ar viņu .

Pagājušās nedēļas IR bija intervija ar Mācītāju Simanoviču – ja reiz mums valsts himnā ir Dievs svētī Latviju – vai mums – sabiedrībai nevajadzētu par to parunāt ? Par to, kas notiek ar Dieva vietniekiem uz Zemes – mācītājiem , draudzēm un galvenais – draudžu īpašumiem – kuri un kā bauda tos labklājības augļus no tūkstošgadīgas draudžu darbības augļieem

nu tā – jautājumu jūra un atbildes nav – vējš mutēs un viss

Es cenšos saprast – IR redakcija, pastāstiet man – vai Latvijā tiešām nav neviens nopietns cilvēks, kurš varētu – spētu nopietni izteikties par vardarbības problēmu mūsu sabiedrībā?

Es šo meiteni nopietni uztvert nespēju, jo man viņa ir radījusi iespaidu, ka mēs abas dzīvojam katra pilnīgi citādā pasaulē – viņa tādā, kurā viņai ir atļauts viss – pinīgi viss, kamēr visiem citiem ir jāievēro kādi noteikti uzvedības rāmji , jādomā kādas noteiktas brīvas un skaistas domas ….

Nu kaut vai tāda situācija – vai pirmais solis uz vardarbības ierobežošanu nebūtu cīnīties par sociāli taisnīgu, tiesisku valsti? Kur ir šīs daiļmēlītes ikdienas sabiedrības dzīvē?

Vēl – ”Lai arī cik ļoti mēs gribētu sevi pieskaitīt Ziemeļeiropai, aplūkojot Eiropas Komisijas ziņojumu par vardarbību, top skaidrs, ka atrodamies tuvāk «sit, tātad mīl» filozofijai.” – nu kas ir šis? Kuri ir tie mēs – kuri sevi grib pieskaitīt Ziemeļeiropai? Neba nu varas elite, neba nu viņas apkalpojošā inteliģence un radošā intleiģence , kura dzīvo un vārās savā sulā un jo vairāk privilēģijas un naudu no valsts saņem , jo niknāk par stulbeņiem lamā sabiedrību…

Rīkoties kā Ziemeļeiropā, pirmkārt, nozīmē , sabiedrībai būt ļoti loti solidārai , ļoti caurspīdīgai – Latvijas valstī, kurā ir notikusi – vairāk vai mazāk , bet apzināta sabiedrības sasķelšana – par kādu vispār solidaritāti var būt runa ….

Jau rakstīju, ka gūstu milzu prieku lasot Tumana grāmatu Varonība SGR . Tumans vairākas reizes atsaucās uz Špenglera Vakareiropas noriets – un es nodmāju – labi labi – Špenglers Špenglers – bet paņem un izlasi to grāmatu tagad, ar šodienas “prātu un pieredzi”.

Un lasu un tur ir ko domāt un neizdomāt – un saprotama lieta, ka es izrakstu citātus – nu tāda nosliece tradicionāla man ir – lūk -vienu izrakstīju tādu – nēģeris Āfrikas ciematā domā, ka mākonis, kurš aiziet priekšā mēnesim ir lielāks par menesi

Un to es attiecinu uz šo situāciju, kad mums mēģina pasniegt to, ka vardarbība pret sievieti ir lielākais posts Latvijā , lielāks kā vispārējā sabiedrības korupcija, zaglīgums, negodīgums, agresija, neizglītotība, alkatība,