Nulles tolerance?

Beļģijā jau gadiem ilgi katoļu baznīca ir ierauta pedofilijas skandālos. Pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais medijs laida klajā 4 dokumentālās sērijas ‘Godvergeten’ ar ļoti skaudriem cietušo stāstiem. Institūcijas un priesteri bērnus izmantoja sistemātiski un arī grupā. Uz beļģu pieredzes fona šis ieteikums ir gana cinisks – “…ieteikts nebraukt divatā ar bērnu mašīnā vai nepalikt noslēgtās telpās bez citu pieaugušo klātbūtnes”. Institūcija ir vērsta uz pašsaglabāšanos un indivīda ciešanas nav gana nozīmīgas, lai upurētu institūciju. Visa tā Kristus mīlestība, otrā vaiga pagriešana utt vien tukša skaņa,kad baznīcas neglītais kailums tiek atklāts. Cietušajiem jau tā ir grūti atklāt ko piedzīvojuši un lietu līdz tiesai novest, to grūtumu vēl vairāk pastiprina baznīcas vadības un bieži arī citu draudzes locekļu protekcionisms pret apsūdzēto un noraidošā attieksme pret cietušo. Katoļu baznīca kā institūcija tikai sludina kristietību,bet pēc būtības to nepraktizē.