Zigmunds Skujiņš: Es cits nevaru būt kā latvietis

51

Komentāri (51)

Rasa 07.01.2017. 13.46

Ieilgusi Gorbačova postreformas situācija. Post pad. aristokrātiju raksturo naudas un varas saaugsana. Galvenais jautājums – kā esot pie varas sadalīt sabiedrības resursus, tiesiski.

0
0
Atbildēt

0

andrejs 05.01.2017. 13.03

Atmodas laikā ZS nekur īpaši nelīda, tāpēc mani galīgi neuztrauc, bija viņš ziņotājs vai nebija.

0
0
Atbildēt

1

    edge_indran > andrejs 05.01.2017. 17.00

    ————-

    “Var jau būt, ka es [V.Belševica] par augstu novērtēju mūsu radošo inteliģenci. Bet redzi: tas, ko mēs pilienu pa pilienam gatavojām, nevar notikt vienā gādā. Mēs gatavojām tautas apziņu tā, lai tā nonāktu pie tādiem slēdzieniem un tādas rīcības, kāda ir šodien. Mēs pie tā strādājām visu savu mūžu. Un mēs esam par to cietuši. Arī valdīšana taču saprata, pie kā mēs strādājam, ja jau viņi mūs tik nežēlīgi vajāja.”

    No Rolfa Ekmaņa intervijas Parīzē 1989. gadā. (Vizma Belševica, “Raksti”, 4. sējums. Rīga: Jumava, 2002.)

    ======================================================================================

    Runa ir par radošās inteliģences 30 gadu (1962-1992) garumā paveikto darbu Latvijas tautas apziņas ietekmēšanā. Visas tās naivās cerības par Ulmaņlaiku atgriešanos, par tirgu, kas visu sakārtos un demokrātiju, kas visiem grūtdieņiem palīdzēs u.c. nekritiskiem Rietumkrātiņa sistēmas slavinājumiem – tās tak’ pašas no sevis vai klausoties VOA, Brīvība, BBC neradās? Vajadzētu rakstnieku kungiem un dāmām, kas neslikti dzīvoja padomju sistēmā padomāt, citādi jau 1990. gadu traumu vairākumam nepārvarēt:

    ” Ja atceramies, kā tas notika Latvijā: atgūstot neatkarību 1991.gada rudenī, pirmajā brīdī bijām gatavi staigāt pastalās kaut visu mūžu, ka tik brīvi. Taču jau 1992. gada vasarā sākās dziļākā psiholoģiskā krīze, kāda jebkad Latvijas vēsturē, manuprāt, vispār ir bijusi.”

    LV portālam: TĀLAVS JUNDZIS, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors

    http://zinas.nra.lv/_mm/photos/2016-01/540px/156583_d8d7de3665.jpg

    http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/269724-iebrukums-nevar-notikt-peksni/

    0
    0
    Atbildēt

    0

edge_indran 03.01.2017. 18.39

—————-

Pugačova par Intaru Busuli: Tā ir likteņa dāvana (Apollo.lv,03.01.2017.)

========================================================================================

Vērtējums no malas – patīkami skatīties un klausīties!

https://www.youtube.com/watch?v=XJrs17aNgNY

+1
-1
Atbildēt

3

    robotron > edge_indran 03.01.2017. 23.23

    Krievene Pugačova un čigānēns, Busulis, viens otra vērti. Pēc tam, kad tas mēsls, nomainot dziesmu, apzināti izgāza Eirovīziju, viņš bija jādiskvalizē un mūžu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > edge_indran 05.01.2017. 10.11

    robotron robotron – un tomēr – cik tev kremlis maksā ?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > edge_indran 06.01.2017. 09.29

    Kremļqa trolli, kāpēc tevi tik šausmīgi satrauc viduvēja dziedoņa rezultāts bezgaumīgā popsas šovā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Anonīms 03.01.2017. 18.05

https://www.youtube.com/watch?v=H49iJwXX8rU

50:53 minūte – skats no malas – kauns klausīties

0
-1
Atbildēt

0

Rasa 03.01.2017. 05.26

D.H. interpretācijai neuzticos.1) Par recenziju. Z.S. par mākslu, ticību, stāju, valodu – skaisti un precīzi. Par radosā mūža devumu – pelnīta cieņa. 2)Detaļa, fragments no pagātnes. Mežā iebraukta volga, soferis un rakstnieka kungs, kas vakarē pie cita mākslinieka kunga lauku “latifundijā”. Stāsts ir par to, ka jau tolaik padomju īstenībā pastāvēja, bija noformējusies padomju aristokrātija. Kā tā veidojās, kāda bija cena, kā saauga inteliģence un nomenklatūra – tie varētu būt ne tikai sauri privāti jautājumi.

+1
-1
Atbildēt

12

    Anonīms > Rasa 03.01.2017. 09.43

    Rasa – ja tu raksti padomju aristokrātija, tad tu devalvē, nonicini vārda aristokrātija jēgu un būtību

    Padomju laikos – augšā peldēja sūdi – tie, kam morāle ļāva pārdoties cilvēku mocītājiem – čekai, kas izvēlējās Fausta ceļu – izdrāzt un pamest meiteni, kas dāvāja skaistāko , kas ir visā Visumā – savu mīlestību. Tādus cilvēkus saukt par aristokrātiju ir čekas cienīgs gājiens – tiem asinsuņiem ir vajadzīga piedošana , atzinība, jā un mīlestība – bet tā vietā viņi saņems elles ugunis – tā tas ir bijis un būs !

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Rasa 03.01.2017. 10.59

    ———–Skaisle:”….- tā tas ir bijis un būs !”

    ========================================================================================

    Risinot savas problēmas Eiropas aristokrāti iegrūda tautas savstarpēja slaktiņā, kurš vēsturē pazīstams kā Lielais karš (1.Pasaules karš). Par to viņi pirms 100 gadiem saņēma pelnītu sodu….

    https://www.youtube.com/watch?v=22nzopiyWx0

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Rasa 03.01.2017. 11.32

    ko tu vari muldēt, edge ! Galīgi no trases nobraucis esi!

    Labi – par lietu. Lasīju, ka zinātnieki beidzot precīzi noskaidrojuši , kāpēc dažu sugu zirnekļmātītes pēc pārošanās apēd savus partnerus – tēviņus. Izrādās, ka tādām mātītēm dzimst daudzreiz izturīgāki un spēcīgāki zirneklēni. To jau tā kā varēja nojaust, bet tik un tā – zinātniski pieradīts ir zinātniski pierādīts. Bet ne par to ir runa. Tā raksta ievadā bija apgalvots, ka dzīvnieku pasaulē lielākie un dedzīgākie izvarotāji esot delfīnu tēviņi. Lūk, tas mani pārsteidza, jo kādā citā pētījumā biju lasījusi, ka iespējams delfīni ir vienīgie , kuri spēj izjust mīlestību līdzīgu kādu izjūt cilvēki un ka delfīni ir vienīgie zīdītāji, ja neskaita cilvēkus, kuri ar seksu nodarboas prieka, baudas pēc. Tad lūk, edge – atrodi pilnvērtīgu informāciju par delfīniem izvarotājiem un to man te pasniedz. Un neknibinies ar lietām, par kurām tev nav spriestspējas.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Rasa 03.01.2017. 12.21

    ———-Rasa:”… Kā tā veidojās, kāda bija cena, kā saauga inteliģence un nomenklatūra – tie varētu būt ne tikai sauri privāti jautājumi.”

    ========================================================================================

    Kaut arī čekas maisu saturs noslepenots vēl uz 50 gadiem, internets ļauj turpināt sarunu par “saaugšanas procesu”, kurš 1991.g.augustā nebeidzās. Vēsture turpinās….

    Viss notiek “šeit un tagad”….

    The Yawning Heights by A.Zinoviev, Александр Зиновьев:Зияющие высоты (1976)

    http://images.gr-assets.com/books/1311785665l/12168103.jpg

    p.s. Fantastiski labs materiāls “dziļākai rakšanai” (izpratnei):

    “Un, it kā pēc ilgas maldīšanās pa lielu un tumšu telpu beidzot sataustījis slēdzi un uzgriezis gaismu, viņš pirmoreiz ieraudzīja to, ko līdz šim tikai neskaidri dažkārt bija nojautis.” Z.Skujiņš:”Karjera” (1969)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Rasa > Rasa 03.01.2017. 15.36

    Nekur jau viņa nav pazudusi, padomju aristokrātija ir sodienas LV realitāte. 25 gadu laikā sabiedrība nav spējusi to identificēt, tā nav saņēmusi nosodījumu, privilēģijas nav zaudētas, bet ir ieguvusas jaunu juridisku spēku. Par metafāzi liecina jaunās paaudzes attieksme, kas ievērojamā skaitā apliecina, ka nevēlas atzīt Latviju kā savas mājas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    robotron > Rasa 03.01.2017. 16.04

    17. gads Krievijai atkal ir klāt, cerēsim, ka arī šis neliks vilties un varēsim vērot Daugavas ūdeni, kas nesīs asinis no Valdaja uz Baltijas jūru.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Rasa 03.01.2017. 16.57

    Rasa – vārdiem ir milzu nozīme. Julijs Krūmiņš to teicienu – prasts bandīts attiecināja gan tikai uz Lembergu, bet diemžēl to var teikt par 99% mūsu nomenklatūras.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Rasa 03.01.2017. 17.10

    būtu paēdis , nemurgotu robtoron.

    Stipri šaubos, ka korupcija Krievijā ir lielāka kā Latvijā, un kamēr naftai turas cenas, tikmēr Krievija rullē. Putins ir cilvēks nr 1 pasaulē, kamēr mūsu Tusku paši poļi nolamā par muļķi, bet Merķele sūdus savārījusi pat uz Davosu vairs nelaižas.

    Jā un skaties, kā krievi spriež par literatūru, par grāmatām. Mums tādu sarunu nav. Mēs nesarunājamies. Brauc uz lauku bibliotēkām , kur sirmi tantui ģībst no sajūsmas dzīvu rakstnieku ieraudzījuši un tad kopīgi apraudās un tas arī viss.

    Tā kā – robotron – neskrien te ar zārku pakaļ Putina Krievijai – izvērtē labāk kā mūsu kultūru nīcina laukā tavi sasodītie naciķi

    https://www.youtube.com/watch?v=YIC3q6DhYDo

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    robotron > Rasa 03.01.2017. 23.06

    Krievija ir nolemta un, visdrīzākais, šo desmitgadi tā nepārdzīvos un tavi elki: Putins un Dombrovskis, civilizācijas ienaidnieki, beigs savas dzīves, tāpat, kā beidza Muhomors Kadafi, ar resnu trubu dirsā.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Rasa > Rasa 04.01.2017. 20.05

    Vārdam ir svars un ir spēks. Ir vai nav – atkarīgs no seguma. Tuksi vārdi ir bez svara, tie neaizskar, tie neko neizsaka un no tiem nav jābaidās. P.S. aristokrātiju raksturo privilēģiju mantosana. Gorbačova reforma pavēra iespēju privilēģijas (nerakstītas) nostiprināt likumiski. Kas kaitina? Tas, ka runa iet ne par konkrētu personu, bet par dzimtas privilēģijām, kur inteliģence, talants, sasniegumi saaugusi ar nomenklatūru, blatiem un varētu teikt – klupināsanu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Rasa 05.01.2017. 00.54

    ———–

    Mafiju arī raksturo privilēģiju mantošana.Ne bez iemesla “auseklīšu mafijas” dižrunātājs metās kritizēt J.Dombura&A.Cilinskas filmu par 4.maija republiku:

    “… Īvāna daiļvārdībā nav neviena konkrēta argumenta, ka filmā būtu jebkāda nepatiesība. Taču ir apgalvojumi, kuros autora kritikai vēlamais uzdots par esošo. Filma nav viņa iedomātā «Dombura piekrišana» atbildēt apstiprinoši uz jautājumu, vai Latvijas Republika nav «vēstures pārpratums»

    ĪVĀNS, PATIESĪBA UN VIENTIESĪBA

    http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/2015/03/4maijaR_25_03-755×1000.jpg

    http://domburs.lv/2014/11/26/ivans-patiesiba-un-vientiesiba/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Rasa 06.01.2017. 09.33

    naciķei skaislei joprojām totāla nespēja saprast vārda ”naciķis” nozīmi un nepārvarama vēlēšanās saukāt visus savā vārdā?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Absints 02.01.2017. 10.53

Es šito nesaprotu. Skujiņš bija viens no čekas pakalpiņiem. Tas pat ir dokumentēts Lešinska “Kalpības Gados” un citur. Vai tas, ka tagad izrādās, ka viņš sirdī bijis labais, ka domājis savādāk, ka garā ir bijis nelokāms, kaut ko maina? Skaties uz maniem darbiem…

Man patīk Skujiņa darbi, smuki uzrakstīti, labi lasās. Tāpat kā Viļa Lāča darbi, ko var lasīt ar aizrautību. Tomēr man nav skaidra sabiedrības attieksme pret kažoka otrādmetējiem. Tāpat tas piemēram ir ar Džemmu Skulmi, kas, būdama Rakstnieku Savienības partijas sekretāre, kā īstenā komuniste faktiski atbalstīja tuva radinieku izsūtīšanu uz Sibīriju. Tagad tas tiek noklusēts, ja viņa redz arī sirdī, garā, domās bija “pret”. Skaties uz maniem darbiem…. Skulme smuki glezno, Skujiņš labi raksta, bet vai tāpēc aizmirstam viņu kolaboracionismu? Jā, viņi ir cienājamā vecumā, bet joprojām ir mūsu līdzcilvēki, un es nešaubos, ja laiki mainītos, viņi atkal dziedātu citu dziesmu. Kāpēc mazgājam viņus baltus? Ozoliņš intervijā pieiet tam tuvu, tomēr pasakot “A”, nepasaka “B”.

Es neesmu par represijām, es cienītu Skujiņu, ja viņš teiktu, jā, “tā bija”, “jā, es sadarbojos”, bet es nevaru viņu cienīt par meliem. Viņš ir labs rakstnieks, tā dēl var piedot daudz, bet es nevaru piedot divkosību. Manā skatījumā tad Johansons, pēdejais čekas vadītājs, kas to neslēpj, tad ir daudz cienījamāks. Vai Rubiks, kura doktrīna mums nav pieņemama, bet, kas nelokās.

+12
0
Atbildēt

8

    Anonīms > 02.01.2017. 11.18

    Debess, Ķīp, svētu patiesību raksti.

    Par to jau ir runa – par mūsu spēju godīgi pateikt – jā – es centos izdzīvot kā pratu, jā es rakstīju atskaites čekai, lai atkal tiktu uz Rietumiem , bet es centos nebūt apzināti ļauns utt. Tik maz vajag – godīgi pateikt – jā es sadarbojos. Vai pateikt – pat nezinu, vai es šõdien nedarītu tāpat.

    Tā ir mūsu trāģēdija – šī liekulība un divkosība.

    Džemma Skulme runā loti pareizi – viņa saka, ka laiki mainās un cilvēkiem jāmainās – būtu dīvaini, ja visi čekas ziņotāji joprojām sludinātu uzticību PSRS un čekai, bet vel dīvaināk ir cerēt, ka vair dzīvot jaunajā laikmetā ar veco laiku domāšanu un cerēt, ka tam nav un nebūs nekādas sekas

    Sasistā sile, pie kuras esam – tā ir šī mūsu nespēju runāt tieši, konkrēti un atklāti.

    Tieši tāpēc vel un vēlreiz jāsaka paldies par drosmi tiem čekas ziņotājiem, kuri atzinušies un nožēlojuši savu rīcību. Nav viņi jātaisa par varoņiem, bet viņu drosme – tā ir jāatzīst.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 02.01.2017. 13.13

    ————-

    A.Ozoliņš:Čeka sagrāva Padomju Savienību?

    Z.Skujiņš:”Protams! Viņi bija kompakts spēks, kas to varēja darīt, un viņi to izdarīja, neiejaucot armiju. Bet viņi nerēķinājās ar vienu lietu -…..”

    =======================================================================================

    Lieciet mieru a.god. Skujiņa kungam! Pēc sekmīgi īstenotās prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas jau patiesie “labuma ieguvēji” apzināti rīko šo jampadraci vārdā “lustrācija”. Tas ļauj varturiem novirzīt pilsonīšu uzmanību no šodienas aktualitātēm, atņem laiku un enerģiju nākotnes apjēgšanai.

    Roka rokā LPSR/PSRS sagraušanai strādāja čekisti&cip-isti&cekisti – roka rokā turpinās arī nākotnē sadarboties kopējo biznesa interešu vārdā. Dolārs vieno pat bijušos pretiniekus!

    Šī diena [13.02.93.] Latvijas vēsturē

    http://www.ir.lv:889/upload/image_file/name/2016_02/80450/gorbunovsmeierovics-large.jpg?1455509191

    “1993.g. 13.februārī slepenā konsultatīvā apspriedē viesnīcā “Jūrmala” tika panākta vienošanās par priekšvēlēšanu bloka – savienības “Latvijas ceļš” (LC) izveidošanu [1]. Tika panākta vienošanās starp komunistiem – „kažokapmetējiem” un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību. Kā atceras Māris Gailis: „Aktīvs bija Egils Levits, kurš faktiski arī bija saite starp šejieniešiem un trimdiniekiem. Meierovics pat izteicās, ka, ja piedalīsies Egils, tad viņš arī ies.” [2].”

    http://www.ir.lv:889/blogi/politika/si-diena-latvijas-vesture

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 02.01.2017. 13.41

    ————-Ķīps:”… bet vai tāpēc aizmirstam viņu kolaboracionismu?”

    ========================================================================================

    Uzvarētājus nesoda! Starp citu, pat 1990.g. viņu “kolaboracionismu” vairākums Latvijas iedzīvotāju neņēma vērā, kaut gan nacionāļi atklāti runāja un rakstīja par 4.maija projekta patiesajiem “arhitektiem”:

    “…Mūsu CK savukārt tik bezspēcīga, ka neņem aiz krāgas nevienu, kas sludina neatkarīgu Latviju! Nu kur tad šie nomenklatūras darbinieki tik droši? Un tad rodas sajūta, ka visi procesi tiek diriģēti, ka mēs esam tikai marionetes. Kas ir tas, kas saka priekšā pārbūves arhitektiem Gorbačovam, Jakovļevam, un – ne tikai tagad

    [ 1990 ], kad vajadzēja sākt visu šo procesu? Viena organizācija daudzmaz orientējās valstī notiekošajos procesos, viena organizācija spēj prognozēt un kaut ko teikt priekšā. VDK tā ir…” Juris Vidiņš, 1990.

    (Neatkarība būs. Bet brīvība? Žurnāls Liesma, 1990.g. marts)

    http://www.la.lv/wp-content/uploads/2015/02/Vidins3_Zigmaris_Rumka_4-664×442.jpg

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 02.01.2017. 15.19

    nekā nebūs edžulīt – kas pagātni pētī tas nākotni svētī – šito te palagu segšanu pār pagātni tu izbeidz ! vienkārši izbeidz! saprati? !

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 02.01.2017. 16.57

    ————–

    Kā tādās reizēs izsakās – karogu tev rokās, un ar dziesmu uz priekšu (padomju blusas pētīt)!

    Zīmīgi vienā no retajām diskusijām par “pētniekiem” un “pētīšanu” pateica bij. brīvības cīnītājs V.Atāls.

    Virtuves saruna. Nr.1. (Par kolaboracionismu padomju varas periodā)

    Sk. no 1:23:30.

    https://www.youtube.com/watch?v=EdZXM_zUR_s

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 02.01.2017. 17.11

    edge – nemuldi, blusa tāds. Es apmeklēju šos Langas oranizētos pasākumus – t.s. sarunas un tur nebija nekādas diskusijas. Tur bija aicināti uzstāties sabiedrībā pazīstami cilvēki, pat savā starpā viņi nediskutēja – katrs norunāja savu tekstiņu.

    Kad publika gribēja uzdot jautājumus – Langa katru reizi teica – nākošreiz. Redz – amatus un braucienus apkārt pasaulei Lana dabūja, bet tādas sarunas starp publiku un lektoriem nebija!

    Man katru reizi radās jautājumi, piem., Levits uzstājoties sauca visādus vēstures faktus – es gribēju pajautāt viņam – no kurienes tie, gribu pārbaudīt – pati pārliecināties – nu netiku es pat pie jautāšanas.

    Tā kā edge – vienkārši padodies un beidz muldēt – prasti muldēt!

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 02.01.2017. 20.54

    ———-

    Atvēlētais laiks pagājis – ” ….jātiek tai vēstures lapaspusei pāri, tad …” (V.Atāls).

    Kas vēl nav ticis, tas lai pētī kaut vai “padomju blusas”. Bagāta valsts var atļauties.

    Starptautiskā konference «LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO: VDK un tās piesegstruktūras».

    https://www.youtube.com/watch?v=7ppfN6MuqhI

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > 02.01.2017. 21.00

    ————

    Latvijā pētnieku milzīgs bars….

    Strādā “traumatologi”, strādā vaigu sviedros!

    Intervija ar Denisu Hanovu

    https://www.youtube.com/watch?v=Q3Q3db_xLI0

    0
    0
    Atbildēt

    0

lno 01.01.2017. 15.06

Andrejs Lucāns

18 ч ·

Nācijas pašapziņa – kas tā tāda?

Pārdomas par šīm jūtām raisa žurnālistes Vitas Kraujas saruna ar eksprezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. („LA”, „Kultūrzīmes”, 27.12.-2.1.2017.) Ar interesi centos sameklēt atbildi uz jautājumu „Kur slēpjas nācijas pašapziņas stiprums”. Sakarā ar Latvijas valsts simtgades svētku programmu, žurnāliste eksprezidentei jautā, kā būtu jāstiprina latviešu valstsgriba un cik stipra ir latviešu nācijas pašapziņa. Atbildē eksprezidente izplūst plašā skaidrojumā, atsaucoties gan uz ārvalstu pieredzi, gan uz cilvēku kopuma un sabiedriskās vides ietekmi, gan uz pašapziņas apdraudējumiem: ka pašapziņas uzplūdi un atplūdi rādās cikliski – ik pa trīs četriem gadiem, ka jaunie cilvēki visumā jūtas pašapzinīgi, bet, šķiet, pietrūkst „vecmodīgā vārda par patriotisko audzināšanu”, ka „jautājums ir: vai viņi joprojām jūtas emocionāli saistīti ar Latviju?”, ka „pārsteidzošā kārtā latvieši svešumā sākuši aktivizēties, dibina korus un deju kopas, rīko Dziesmu svētkus Īrijā un Vācijā.” Te žurnāliste, acīmredzot vēlēdamās tomēr noskaidrot patriotisma būtību un tā saistību ar latviešu valodu kā sabiedrību vienojošo pamatu, neizpratnē pajautā par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dīvaino ieteikumu „amatpersonām ar krievu auditoriju runāt krieviski” un vai tas savā ziņā negrauj latvisko pašapziņu. Uz to eksprezidente ir izvairīga: „Esmu nolēmusi savus pēctečus Valsts prezidenta amatā nekomentēt. Tas būtu mazliet neētiski.”

Ar to saruna par pašapziņu ir izsmelta. Tā arī īsti nesapratu, kas tad tā pašapziņa ir, kur tā slēpjas, kur tās kodols. Patriotiskā audzināšana tika pieminēta itkā garāmejot, bet, kas ir patriotisms – palika aiz kadra. Te atcerējos bijušās Valsts prezidentes padomnieka Sola Bukingolta teikto: „Patriotisms – tā ir vienkārši mīlestība pret šo zemi, šo valsti… Sabiedrībā nav liela pieprasījuma nacionālismam… Es vienmēr saku: ikvienam taču patīk dzert labu kafiju un piekost garšīgu Latvijas buločku. Un kad mēs kaut kur ārzemēs atceramies buločkas garšu vai kafiju, kādu dzērām Latvijā, arī tā izpaužas mūsu piederība šai valstij.’’ (‘’Latvijas Avīze’’, 08.10.04. un 15.10.04.). Es to saprotu kā gastronomisko patriotismu, kā vienu no daudzajiem primitīvajiem patriotisma skaidrojumiem. Kad pašapziņā un pacilātībā uzbudinātais Andris Šķēle žurnālistam rādīja čeku par 29 miljoniem latu, šo viņa saviļņojumu vārētu interpretēt kā kādu no fiskālā patriotisma paveidiem. Bet ir dzirdēti arī daudzi citi patriotisma veidi un to atvasinājumi. Pēc manas saprašanas tas rada jucekli un zināmu diskomfortu.

Lai izietu no šī strupceļa un vienotos izpratnē, piedāvāju ideoloģiski un emocionāli pieņemamo klasisko sengrieķu patriotisma interpretāciju – tēvzemes, dzimtenes mīlestību. Arī svešvārdu vārdnīcā patriotisms skaidrots kā savas tēvzemes, dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība un pašaizliedzīga kalpošana tām. Turpretī nacionālisms ir nedaudz plašāk interpretējams, proti, patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālās neatkarības ideoloģija un politika, tātad – valstiskums, un to visu vienojošā nacionālā pašapziņa. Kā redzam patriotisms un nacionālisms pārklājas. Tātad, „Kur slēpjas nācijas pašapziņas stiprums”? Nacionālajā pašapziņā un, pirmkārt, tēvzemes mīlestībā. Tā kā vienu miljonu hektāru savas mazās tēvzemes esam jau pārdevuši svešiniekiem, patrioti neesam – ne tie, kas pārdeva, ne tie, kas nepieņēma likumu, ka mūsu kopējo māju Latviju pārdot nedrīkst, ne tie, kas savēlēja mūsu tēvzemes iztirgotājus Saeimā un Eiropas parlamentā.

Andrejs Lucāns, Burtniekos, 29.12.2016.

+5
-3
Atbildēt

2

    edge_indran > lno 01.01.2017. 16.39

    —————-

    Zigmārs?

    Zigmārs. Es tam nespēju noticēt, domāju -(..)…. no karoga bija palikusi tikai kāta runga. Viņš bija tik nekaunīgs!

    ========================================================================================

    Kamēr spēkā bija LPSR Konstitūcija ( 11.pants…Zeme, tās dzīles, ūdeņi un meži ir vienīgi valsts īpašumā..), tikmēr prātā bija karogs, himna, patriotisms, nacionālisms un daudzi citi “- ismi”. Prātā nenāca, ka mūsu kopēju māju Latviju varēs iztirgot tad, kad “patriotisms un nacionālisms” pārklāsies.

    Kā tādās reizēs izsakās – lieliem meistariem lielas kļūdas, jeb “Mērķējām komunismam, trāpījām….”(A.Zinovjevs).

    Zigmunds Skujiņš. Jauna cilvēka memuāri

    http://www.ibook.lv/uimg/4cc273bf-75f7-48dc-8380-b5f458e08261.jpg

    Romāns. Zigmunds Skujiņš it kā atgriezies pie tematikas, ko aizsāka savos sākotnējos darbos: pirmā mīlestība, pirmie patstāvīgie soļi dzīvē, ideālisms un īstenība. Un tomēr tematiska sakritība ir tikai arēja. «Jauna cilvēka memuāri» ir bagata, daudzslāņaina gramata. Aiz sižetiskās darbības iezīmējas laikmeta ainas. Rakstnieks sava varoņa personā modulē tam laikam raksturīgos morālos un ētiskos kritērijus. Ne velti romāna atrodam tādas nodaļas kā «Manas domas par sportu», «Manas domas par seksu», «Par nezināmo», «Manas domas par dzīves uzdevumu» u. c. https://examplewordpresscom1500.wordpress.com/2015/11/09/zigmunds-skujins-jauna-cilveka-memuari/

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > lno 02.01.2017. 11.26

    lno – zvēru, ka es tevi absolūti nesaprotu, kas tu esi – naciķu valgos apaldījies čekists, vai čekitu valgos apmaldījies naciķis

    Patriotisms un nacionālisms sākas ar katra indivīda dzimto valodu. Skaties un spried pats – NA nu jau cik gadus vada kultūras ministriju , kultūras dzīvi Latvijā. Tā ir vērsta uz mūsu – latviešu valodas nonicināšanu un latviskās kultūras nonivelēšanu.

    Bija prozas lasījumi – pasākums , kuram bija jāpopularizē literatūra, jāveicina cilvēku interese par literatūru, literārās gaumes , zināšanu utt. celšana. Ko mes – nodokļu maksātāji saņēmām? Pasākumu RD pagrabā un kaut kādās nomalēs – izmētatās pa Rīgu. Informācija par to bija tikai feisbukā, pāris dienas pirms pasākuma bija info kd par 09.12. – bet ari ne ivsa programma.

    Kā saka – tika darīts – nedarīts viss, lai cilvēki saprastu – tas ir ļoti šauram lokam paredzēts. KM ierēdņi – par šādu darba stilu – saņem prēmijas, cik sapratu nepilni 100 000 eur. N skaidra lieta, ka šiem cilvēkiem mutes ir aizbāztas ar naudu, neviens nevērs vaļā mutīti. lai iebilstu pret šādu lietu kārtību – mūsu kultūras iznīcināšanu.

    Bet tu te publicē veču tukšas gaudas. Kam tas vajadzīgs? ko tas dos? Raksti beidzot tieši un konkrēti.

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

Skaistule 28.12.2016. 16.06

Tikko rudenī izlasīju “Gultu ar zelta kāju” Agrāk to grāmatu, vienkārši, nesapratu. Tagad gandarīta par skaisto,plašo valodu un laikmetu. Izlasīju arī “Jātnieks uz lodes”. Paldies, rakstniekam.

+1
0
Atbildēt

5

    edge_indran > Skaistule 28.12.2016. 22.21

    ————–

    A.O.:Bet kā izdevās padomju laikos pat avīzē nerakstīt konjunktūru?

    Z.S.:Es fantazēju.

    ========================================================================================

    Ne jau viens vienīgais Z.Skujiņš spēja apiet padomju funkcionāru un ideologu noteiktos rāmjus, taču tā fantazēšana pie visai negaidīta rezultāta noveda:

    “Tobrīd, 1990.gada 4.maijā, deviņi no desmit latviešiem cerēja, ka neatkarība pati par sevi atrisinās visas problēmas.” Aivars Kļavis, rakstnieks.

    4.maija brīvības un neatkarības sajūsma. Kur tā pazaudēta?

    http://uk.itvnet.lv/article/zinas/374681.jpg

    http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/262637-4maija-brivibas-un-neatkaribas-sajusma-kur-ta-pazaudeta/

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Merilī > Skaistule 29.12.2016. 20.44

    Par to, ka viņš ne tikai neapgāja rāmi, bet cītīgi stučīja rāmītī ir gan Leščinska, gan Janovska liecības, arī paša sarakstītajā “Jātniekā uz lodes” var to manīt.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Skaistule 30.12.2016. 11.18

    Tas, ka stučīja – tas tā kā skaidrs, brīnumi nenotika, arī Māra Zālīte stučīja , lai tiktu uz ārzemēm. Jautājums tomēr – ko un kā. Ziedonis ne tikai stučīja, bet piemēram, lika priekšā kāju Skujenieka dzejas izdošanai pēc Sibīrijas. E to vērtēju kā izkalpošanos čekistu priekšā. Kā izrēķināšanos ar konkurentu.

    Tādi esam. Tas, kas šodien notiek – tikko tvnet lasīju Signes Meirānes izmisuma vēstuli – nu bet – visi esam pielikuši rociņas , lai šo valsti – šo savu valsti iznīcinātu. Literāti lūk tādā veidā – glaimojot, nozogot nepilnos 100 000 eur un tādā veidā sevi sasaistot – neklusēsiet – būs lieta – nezinu precīzi – nevaru to zināt, bet izskatās, ka darītājas ir dažas kundzes, bet pārējie literāti gļēvi klusē – tātad tomēr līdzatbildīgi

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Skaistule 30.12.2016. 11.53

    —————

    Būsim reāli – patiesību par sabiedrību vajag izvērtēt bez liekām emocijām un ilūzijām, bet pieņem kā objektīvi pastāvošo. “Izrēķināšanās” ar konkurentu ir notikusi vienmēr – tā ir neatņemama sabiedrības dzīves sastāvdaļa (sociālie likumi) – tikai atkarībā no apstākļiem mainījušās metodes:

    “Varbūt [Ž.Grende] nostāšos pret plūdumu, bet galīgi neesmu Jaunā Rīgas teātra fane. Izrādes ir interesantas, bet man palikušas prātā daudzas lietas no ministrēšanas laikiem, kas traucē tās pilnvērtīgi izbaudīt. Atceros, ka no sirds cīnījos par to, lai sāktos teātra ēkas pārbūve. Bet tas, kā Hermanis pēc tam izrīkojās, bija necienīgi. Viņš Dombrovskim uzstādīja ultimātu: aiziešu es vai Žaneta. Tad man likās: kur ir tie ideāli, par ko tiek runāts izrādēs? Vai arī Andrejs Žagars… Kā var draudēt kultūras ministrei, ka viņš viņu iznīcinās? Tā nav kultūra.(..)

    Pēc ministrēšanas laika palika daudz pārdomu par Latvijas kultūras cilvēkiem. Arī tagad, kādu no viņiem satiekot, man ir bail, jo nezinu, ko no viņiem var sagaidīt. Taču tos, kuri mani tīši sāpinājuši, izvēlos ignorēt. Viņi varbūt ir profesionāļi savā jomā, bet par viņu cilvēcīgumu ļoti šaubos. Nesaprotu, kā var otru cilvēku apmelot, apsaukāt, virtuāli nogalināt. Taču joprojām esmu aizkustināta, kad vēl šodien cilvēki saka paldies, ka man bija drosme veikt pārmaiņas nozarē.”

    Žaneta Grende: Latvija ir kultūras lielvalsts

    http://uk.itvnet.lv/article/sejas/469827_940x520.jpg

    http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/item/34338-zaneta-grende-latvija-ir-kulturas-lielvalsts

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Skaistule 05.01.2017. 10.15

    žanete grende bija un ir katastrofa – nāves smaka valsts pārvaldei un jo īpaši kultūrai – izbadējies asinskārs vilks jēru pulkā – ta ir mana svēta pārliecība

    viņai būtu jāsāk ar pamatkursu mākslas vēsturē, ja ne pasaules vēsturē – šļesers ar savu neizglītotību nobāl žanetītes priekšā – tas nu ir jāsaka skaidri un gaiši

    bet saprotu – tāda ir bijusi un ir naciķu kultūrpolitika – iznīcināt, noniecināt latviešu kultūru un tad attiecīgi grende bija īsti vietā!

    0
    0
    Atbildēt

    0

edge_indran 27.12.2016. 13.04

————–

No kurienes tas ienācis?

Nezinu!

========================================================================================

Kā tādās reizēs izsakās – politkorektums pirmajā vietā.

Noder atcerēties, ka b.Skujiņa paaudze bija tā, kas ļāva izvērsties “PSKP XX kongresa bērniem”:

“… akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās (..), kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem….” Imants Kalniņš (NRA, 18.01.2013.)

ROBERTINO LORETI – Itālijas “zelta balss”

https://www.youtube.com/watch?v=B9IxRzhp8g4

“Čau” (itāļu -“Ciao”) – šo vārdu jau Latvijas “vīrieši labākajos gados” 1960. gados bez skaistā dzimuma piekrišanas nebūtu spējuši latviešu slengā ieviest?

+1
-3
Atbildēt

0

Anonīms 27.12.2016. 12.04

Nu labi – vēl.

FB es sekoju Dacei Rukšānei -Ščipčinskai. Un lūk, lasu, ka viņa atvainojas, ka piedalījusies tās sievietes, kas nošāva lūšu mammu nosodīšanā. Ka viņa – DRŠ to nožēlojot, jo tas neesot kristīgi, ētiksi utt. Es, protams, savu viedokli pasniedzu kā kārtējo ložmetējkārtu – bet … pēc tam es domāju lūk ko …

Kaņepes kultūras centrā uzstājās jaunie latviešu dzejnieki ar parodiju par dzjenieci Kornēliju Apšukrūmu. Sirmu un jau slimību nomocītu cilvēku, kura raksta tādus sentimentālus , es pat teiktu ikdienišķus pantiņus, kuri izrādās ir vispirktākā dzeja latviešu valodā. Kur ir sirmās dzejnieces aizstāvji? Tas, ka jaunie dzejnieki publikas uzmanību nesaņēmuši atļavās kā paši domā smalki ironizēt, bet patiesībā rupji pazemot vecu un neaizsargātu cilvēku – kā šai dzejniecei neatradās aizstāvji ?

Tā liekulība, tā inteliģences maucīgā pārdošanās varai – tiem kas mums naudu atņem un pēc tam dala tikai paklausīgajiem, iztapīgajiem, ziņot un nodot gatavjajiem – tā ir dzīves sāls

un nav mums – nu nav mums ne dzejnieki, ne rakstnieki , kas to parādītu

TV rādīja Lielo Getsbiju – ņēmu un apraudājos – jo tā jau ir labas literatūras sūtība – lit cilvēkiem apraudāties – piedzīvot katarsi – ai ai kā tā mums trūkst, kā tā mums nava !

+5
-5
Atbildēt

0

Anonīms 27.12.2016. 11.52

jā un manā vērtējumā – uz tā visa šodienas latviešu literatūras nožēlojamā fona – vārdiņš forši ir nevainīgāks par baltajai jaunavai piedzimušu melnsprogainu nēģerbērnu.

+2
-3
Atbildēt

2

    edge_indran > Anonīms 27.12.2016. 22.56

    —————-Zigmunds Skujiņš:”… Es jums pateikšu – pie mums bija liela valdības pagrīde. Pagrīde, kurā bija [LPSR valdības vadītāja 1. vietnieks Pēteris] Strautmanis, bija Valsts plāna [komitejas priekšsēdētājs] Miervaldis Ramāns, bija mežu ministrs Vītols, bija Ziedonis, Skujiņš. Un kādā veidā? Mēs pirtojām, bijām pirtošanas komanda. Tajā laikā bija modē somu pirtis. Tās bija visur. Un Strautmanis zināja, kuros kolhozos vajag braukt pirtēties. Un tā mēs pliki tur uz pirts lāviņas izrunājām visas lietas. Ne par politiku, bet – ko vajadzētu labu izdarīt.”

    =======================================================================================

    Gandrīz visi komunisti, gandrīz visi pagrīdnieki – vien pāris “baltie zvirbuļi” jeb “melnās avis”, kas tos varnešu labos nodomus izsmēja kādā “Tarakāna monologs” vai kādās latviešu “častuškās” uz žurnāla Karoga lapu malām:

    “…viņš pat Vesetas ielas rakstnieku namā dzīvokli atteica, teikdams Priedem, ka neesot cūka un tādēļ neiešot dzīvot fermā.”

    … nevarēju izdomāt bargāku sodu

    http://cdn.diena.lv/media/2012/11/1/wide/b10b43e31576.jpg

    http://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/_…-nevareju-izdomat-bargaku-sodu_-13977459

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Antons no Aizkrāsnes > Anonīms 28.12.2016. 20.30

    smirdīgais čmelis aļa (p)edge_indran ————–

    https://www.youtube.com/watch?v=2NCCIkD5_m4&ab_channel=freelatvia

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Anonīms 27.12.2016. 11.50

tikko dec sākumā bija prozas lasījumi. Visi tie bija izkaisīti pa kaktiem. Mums cēla un pustukša stāv LNB, pustukšs un tumšs stāv Rīgas LB nams, bet latviešu un viesu proza un dzeja lasīta tika tā paša latviešu ienīstā Nila Ušakova Rīgas Domes atvēlētajā Mākslas telpas pagrabā, kur jāsēž uz auksta betona. Es par to pati sevi tā uzvārīju, ka piecēlos un aizgāju – jutos personīgi aizvainota. Paši rakstnieki varas apmaksāti braukā pa 5 reizēm apkārt zemeslodei,kaut vai pati ciešanu māte Ikstena un viņas labā roka Langa, bet kad nodokļu maksātāji grib paklausīties, ko tad saražojuši literāti – tad nu izrādās, ka RD betonu zem pakalas vien nopelnījuši esam.

Protams, ka AO nepajautāja un ZS neko neteica, ka rakstnieka audžudēls Oga arī bija iesaistīts LLC ( Ikstenas dibinātā) – pazudušajos nepilnos 100 000 eur , nepajautāja – kā tad tā – kur mūsu valodas un literatūras žurnāli, mēnešraksti, mājas lapas, kur literārie pasākumi – jo … laikam taču, ka visiem tapat skaidrs un visi tāpat klusi pieņem šo čekistu =naciķu kultūrpolitiku.

Ciešanu mātes rada ciešanu romānus – kā mums dara pāri krievi un Krievija – eksportprece , ko parādīt pasaulei ( tiesa – par jo bargu mūsu naudu) mums ir – nu kas var būt labāks par šo , vai ne? Kāda jēga tērēt naudu lasītājiem

+1
-5
Atbildēt

1

    edge_indran > Anonīms 27.12.2016. 22.05

    ————Zigmunds Skujiņš:”…Bet to jau nevarēja nelikvidēt, jo tā bija novesta līdz pēdējam kliņķim.”

    ========================================================================================

    Vēl tikai atliek piesaukt badu, bezpajumtniekus un bezdarbu, lai par 4.maija repubļikas laika prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas sekām pilsonīši nesatrauktos? Re, līdz kādam “kliņķim” bija a.god. Skujiņa kungs ticis:

    “….Tolaik man grāmatas nāca ārā cita pēc citas, tāpēc mani nevarēja ne ar ko iekārdināt. Lai es stukačotu par kādiem grašiem, 25 rubļiem, kad man ceturtdaļmiljons bankā – tas gan pirms naudas reformas! Citiem, lai aizbrauktu uz ārzemēm, vajadzēja velnszin ko ar čeku kārtot, bet es braucu kā tūrists caur arodbiedrību. Ziepes netaisīju, mantas ārzemēs nepārdevu, mājās palika meita, un mēs ar sievu izbraukājām Āfriku, bijām Japānā, Francijā, Zviedrijā. Kad bija visādas činas, Valsts prēmija rokā, tad nekā vairs nevarēja padarīt.

    Man ir interesants dokuments, cik esmu pelnījis katru mēnesi. Akadēmiķi nepelnīja tik daudz, cik es. Re, te ir tukši mēneši, tad esmu rakstījis ko jaunu…

    (Skujiņš rāda garu sarakstu, kas salīmēts no vairākām papīra lapām un kurā rūpīgi sarakstīti ienākumi pa mēnešiem un gadiem. Cipari nudien iespaidīgi. Pēc tam kārta pienāk citam sarakstam – cik lielās tirāžās iznākušas grāmatas.)

    Kolumba mazdēli – 11 izdevumi 7 valodās, 882 000 eksemplāru. Sermuliņš uz asfalta – 45 000. Vīrietis labākajos gados: lietuviešu valodā – 10 000, čehu – 12 000, slovāku – 5000, angliski – 4700, bulgāru – 20 000. Kailums krieviski – 50 000. Pēdējā ir Buršana un tinte. Kopā – 81 grāmata 7 183 000 metienā. Un es nekaunos par šiem darbiem. Tas laiks jau nebija tik vienkāršs – ne slovāki, ne ungāri drukāšanai draņķus neizvēlējās. Viņi jau tomēr skatījās, vai tas ir interesanti.”

    Zigmunds Skujiņš eņģeļu paspārnē

    https://berelis.files.wordpress.com/2009/08/image_thumb21.png?w=439&h=568

    https://berelis.wordpress.com/2005/03/01/zigmunds-skujin-engelu-pasparne/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Anonīms 27.12.2016. 11.39

Pirms 2 gadiem biju Mansarda Nice place uz tikšanos ar ZS. Mani interesē latviešu kultūrvēsturiskais mantojums. Man viss patika, bet beigas mani uz mirkli padarīja mēmas – ka viņš- ZS nenosodot VLāci par deportāciju apstiprināšanu, ka viņš- ZS būtu rīkojies tāpat. Tāda dzīves pozīcija man šķiet gan mūsu traģēdija, gan mūsu izdzīvošanas atslēga. Pie mammas TV – tā garāmejot- dzirdēju viena lauku veča frāzi – ka latvietis ir tāda suga, kas pielāgosies visiem un visam. Jā un nē – jo nupat tā pielāgošanās nozīmē mūsu kā tautas, kas runā latviešu valodu – izmiršanu.

+6
-2
Atbildēt

1

    edge_indran > Anonīms 27.12.2016. 20.10

    ————-

    “Ko teikt? Kā tevi godināt? / Ak, lielie vārdi netiek bēdām klāt, /

    Sirds – darbā liesmojošā ēze – tagad mierā skauta /

    Viens vārds, viens vienīgais, / un tas ir – tauta – /

    var mierināt. / Ko viņa vēlas dzīvu saglabāt, / Tam nāve netiek klāt./”

    Mirdza Ķempe:”Vilim Lācim”, 06.02.1966.

    ========================================================================================

    Tā bija traģēdija – latviešu Golgāta, – ja pirms iespējamā 3.Pasaules kara sākšanās bija jāuzsāk cilvēku izvešana 1949.gadā. Traģiskie notikumi risinājās R-Berlīnes bloķēšanas kulminācijas laikā, kad padomju atombumbas izgatavošanas process tuvojās noslēgumam (uzspridzināja 1949.g. augustā), kam varēja sekot ASV un tās NATO (nodibināja 1949.g. aprīlī) sabiedroto pretreakcija – iznīcinot PSRS Eiropas daļas apgabalus. Reāla karadarbība sākās 1950.g. Korejā (miljoni kritušo civiliedzīvotāju).

    Ko var atļauties lauku veči (individuāla pielāgošanās), to nevar latviešu elite (tautas izdzīvošana). Smaga tēma, par “prasti primitīvu” vēstures skaidrojumu

    var ne tikai no lauku večiem, bet arī no Rīgas tantēm saņemt (ne) pelnītus pārmetumus.

    Māra Zālīte: “Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz galvas, vairāk nekā padomju laikā”

    http://www.easyget.lv/galleryp/22/2214/lacisjanaitis7066.jpg

    http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/138938/mara-zalite-patriotisms-nav-silta-ciba

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam