Alus no zemākas vietas uz augstāku netek

24
⟵ Uz rakstu

Komentāri (24)

andreis 22.09.2016. 20.39

Kuri būtu tie prātojumi? Tevis minēto preambulu vispār pieminēju garāmejot, nevajag mani te tagad taisīt gandrīz vai par kādu tur latvju tautas svētuma zaimotāju. Labi atvainojos, ka zaudēju savaldību, iespējams ka neizsakos pietiekami skaidri un detalizēti.

0
0
Atbildēt

0

andreis 21.09.2016. 17.20

ZB kā tu mani kaitini, ej d..st ar savu preambulu, es rakstu par kaut ko pilnīgi citu, nevis par tavu preambulu, bet par to, ka katrs šāds 2litreņu likums mums visiem kaut ko maksā, ciparu, kuru ir iespējams konkrēti aprēķināt un tas ir jādara.

0
-2
Atbildēt

1

    Ēriks > andreis 21.09.2016. 18.36

    Tad tā arī raksti,nevis stulbam likumam piepin klāt prātojumus par sev nepatīkamu mūsu konstitūcijas ideoloģisku uzstādījumu.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

janis_cenaxxx 21.09.2016. 14.48

Tieši pēc VID datiem ,2l alus lielākais daudzums tiek ražots Latvijā, no kuriem populārākais ir Miezītis. Alus skārdenēs, kas ir lielākais tirgus pēc PET alus apjoma – 60 % tiek importēts no Lietuvas. Aldaris un Lāčplēsis sen jau neko no skādenēm te neražo.

Par kādu Latvijas ekonomiju stimulēšanu te ir runa… tieši pretēji vietējiem ražotājiem ar šo likumu būs grūtāk konkurēt ar ievestajām skārdenēm no Lietuvas un Polijas. Ja divlitrenes izsēgts, tirgus pievērsīsies lētiem stipriem aliem bundžās. Lietuvā tas jau ir noticis!!!

+1
0
Atbildēt

0

andreis 21.09.2016. 13.35

Var būt par preambulu arī vajadzēja referendumu. Un vēl par šo to būtu vajadzējis. Un par šo to konsultēties ar nozaru speciālistiem, nevis tikai māt ar galvu “Eiropa jau labāk zina” un parakstīt visu ko pagrūž zem deguna nemaz nelasot. Nevis domāt kā valstij, kā tautai būtu labāk un izdevīgāk, bet tikai kā piesūkties Eiropas naudiņai

0
-5
Atbildēt

1

    Ēriks > andreis 21.09.2016. 15.37

    Šis prātojums,manuprāt,ir vēl dīvaināks,vai preambulu mums priekšā Eiropa pagrūda,un tas ir kāds instruments,lai piesūktos Eiropas naudiņai?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

andreis 21.09.2016. 13.23

Kas pēc manas saprašanas tā arī ir. Domāju ka tikai krimnaš fašisti tos kas nepiekrīt viņu partijas līnijai apriori dažādi apsaukā.
Lai nu kā – doma bija tāda, ka nekas nav par velti – ne divlitrīgo plastmaseņu aizliegums, ne grozījumi Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, ne Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Brāķis vai nē – par to vislabāk lemt juristiem un attiecīgo jomu speciālistiem – ja piegādāts ir brāķis, tad to ir jālabo garantijas saistību ievaros – par brīvu, vai arī jāatstrādā akmeņlauztuvēs, nevis kā notiek tagad, kad simts purni savas materiālās ieinteresētības vai nekompetences vadīti pieņem valstij un sabiedrībai neizdevīgus likumus, tad atnāk citi 100 purni, un labākajā gadījumā par mūsu naudu izlabo savu priekšgājēju radītu brāķi. Ja kāds likums ir radījis nepamatotus zaudējumus valstij vai vienkārši ir brāķis, vai kā šajā gadījumā – no tā nav tikpat kā nekāda praktiska labuma – kāpēc par tādu darbu būtu jāmaksā?

0
-3
Atbildēt

1

    Ēriks > andreis 21.09.2016. 15.34

    No ši gandrīz varētu saprast,ka preambulas ierosinātājs un veidotājs nav ne jurists,ne speciālists attiecīgajā jomā,bet īstais speciālists,kurš preambulu nosauc par brāķi,ir andreis un tā nemaz nav apsaukāšanās?Man personīgi preambulas pieņemšanas ieskaitīšana vienā kategorijā ar divlitreņu aizliegšanu ir ja ne apzināta nelietība,tad īsta cūcība gan.

    0
    0
    Atbildēt

    0

andreis 21.09.2016. 12.12

Tā nu reiz ir viena laba ideja – sasummēt mūsu saeimas izmaksas, tai skaitā algas, prēmijas, piemaksas, apkalp. personāls, telpu uzturēšana, kā teikt lai viss ir iekļauts. Un tad sadalīt izmaksas vadoties pēc attiecīgo likumu pieņemšanai patērētā laika. Tā teikt -šī te plastmasas divlitreņu likuma pieņemšana mums izmaksājusi tik un tik, preambula mums izmaksāja tik daudz, tādi grozījumi tādā likumā mums izmaksāja šitik te daudz un tādā garā. Tad varētu arī izvērtēt, cik mēs esam samaksājuši par kādu kārtējo likumdošanas brāķi. Savādāk visi burkšķ, ka deputāti tik zog vai blēdās, bet pierādīt neko nevar, bet šeit – konkrēts aprēķins – lūk darba rezultāts, lūk konkrētas veiktā darba izmaksas. Un tādā pašā garā visas ministrijas un “iestādes”. Galu galā labi ir izgudrot visādus jaunus likumus un pantus, bet tas taču mums arī kaut ko maksā vai ne?

0
0
Atbildēt

1

    Ēriks > andreis 21.09.2016. 12.53

    Un pēc tam vajadzētu taisīt referendumus par katru pieņemto likumu – vai tas ir brāķis vai nav,citādi visādi liberasti un krievu impēristi vēl arī preambulu ieskaitīs likumdošanas brāķos.

    0
    0
    Atbildēt

    0

west 20.09.2016. 19.24

Atkal gribas kāpt tajā pašā čupā kur agrāk ? Amerikāņu un Gorbačova sausie likumi neko nemāca ?

Nevar cilvēku piespiest nedzert, aizliedzot kādu tilpumu. Cīņa ar tilpumiem un grādiem ir muļķīga tikmēr, kamēr alkohols ir tūkstošgadīga, legāla narkotika. Ražotāji un patērētāji ātri atradīs kompromisu.

Zaudētā paaudze, ar retiem izņēmumiem, dzīvos un dzers kā agrāk. Jaunajai ir jādod cerība dzīvē. Lai rīt vienmēr ir labāk nekā šodien un ka zagļi nenolaupīs viņu nākotni. Tagad gan neredz, kam to stratēģiski vajag. Diemžēl..

+5
0
Atbildēt

1

    edge_indran > west 20.09.2016. 22.51

    ———–

    Ja ir cerība, tad cīņa nav bezjēdzīga:

    “1980. gadā, kad masu tirāžā tika publicēta LKP CK sekretāra Imanta Andersona brošūriņa Trešais bērns, Latvijā piedzima 35 534 bērni. Par šādu skaitli šodien mēs varam tikai sapņot. Taču tolaik trauksme tika celta visaugstākajā līmenī. Šī brošūrīņa bija signāls visām varas un propagandas struktūrām darīt visu, lai veicinātu dzimstību. Uzsvars tika likts uz trešā bērna propagandu. 1987. gadā Latvijā jau piedzima 42 135 bērni un trīs bērnu ģimene kļuva par ļoti izplatītu, gandrīz vai standarta ģimenes modeli. Ko mēs redzam šodien? 2010. gadā Latvijā piedzima 19 236 bērni. Piebildīsim, ka patlaban bērni dzimst daudzskaitlīgajai paaudzei, kas dzimusi astoņdesmoto gadu dzimstības buma laikā.”

    Svarīgākā izšķiršanās (NRA, 27.01.2011.)

    Īsa pamācība mīlēšanā (1982)

    https://www.youtube.com/watch?v=TitT-3Q-BWA

    0
    0
    Atbildēt

    0

dzeris49 20.09.2016. 11.32

It kā mūsu Saeimas vienšūņu vairākums spētu iedzilināties tādās niansēs, vienīgais, ko tie prot – kaut ko aizliegt, mums ir tipiska Krievijas dome ar līdzīgu iontelektuālu potenciālu un “vērtībām”, arī tikpat korumpēta.

+7
-2
Atbildēt

1

Absints 20.09.2016. 11.06

Nu bija jau tak vēl viena svarīga lieta- Rasnača skapis.

Tāpat tikumības likums tak. Un pūles un laiks, lai pieņemtu vēl vienu svarīgu likumu par arzartspēļu domainu aizliegumu, lai tā promoutētu Hola tipa spraudņu, amonimizeru lapu plašāku pielietošanu, kas tagad ir katra azartspēļu fana krājumā. Iztērēts laiks, nauda un materiāli – un gala rezultātā – čiks.

Vai bēgļu likumi. Politiķi centās, gribēja, sēdēja komisijās, diskutēja, pieņēma… rezultātā no 23 bēgļiem 21 ir prom. Centās.. bet nesanāca. Labi ka tā, bet tas arī raksturo politiķi darba kvalitāti..

Tāpat drakoniskie kūlas dedzināšanas aizlieguma likumi, kurus gribēdams nevar ievērot – kas… veicina seku smagumu, un kūlas ugunsgrēku daudzumu. Vai- aizliegums tirgot alkoholu pēc 22:00, kas ir veselas ēnu ekonomikas virziena-točku kustības pamats, likums, kas noved pie denaturātu dzeršanas, masveida nāvēm, vai zilīšu ārstēšanām slimnīcā par valsts naudu. Uzlabojām tautas veselību? Vai tagad tas, ka alus nebūs divlitrenēs, bet puslitrenēs, kādu dzērāju apturēs? Vai arī nevainības prezumpciju pārkāpjošais autortiesību likums, kas iekasē nodokli par CD matricām, bet neiekasē par telefona atmiņas kartēm vai papīra tirgošanu.. Vai..

Tas mūsu Saeimai ir pa spēkam. Tā demonstrē savu puritānisko attieksmi un “morālo tīrību”.

Tā ir Saeimas spēju augšējā robeža. Maksātnespējas administrēšanas, tieslietu, medicīnas, izglītības sfēru sakārtošana tai nav pa spēkam. Tai nav pa spēkam pieņemt tādus likumus, kuri ir izpildāmi, toties deputātiem ir atļauts būt “krusttēviem”, un dalīt naudu Savējiem.

Tāda nu tā mūsu Saeima ir. Ja šībrīža Saeimā ir vislielākais skaits administratīvi un krimināli sodīto, tad nav ko brīnīties.

BET- paši vien viņus ievēlējām… Nespļausim akā, no kuras dzeram..

Jau nez cik reižu esmu minējis piemēru- vairāk kā 10 gadus atpakaļ Vācijas bundestāgs legalizēja prostitūciju. Un nevis tāpēc, ka to atbalstīja, bet tāpēc, ka tā varēja nodrošināt tās kontroli. Mūsu Saeimas variantā .. te iznāca… “tikumības likums”. Jūtat atšķirību?

+8
-1
Atbildēt

6

    J.Biotops > 20.09.2016. 13.07

    Nepelnīti aizmirsti būvniecības un iepirkuma likumi.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    atrium > 20.09.2016. 13.25

    Ķīps

    Par kūlas dedzināšanu ir jāparedz kriminālatbildība, bet zemes īpašniekam bargs naudas sods. Alkahola tirgošanas pēc 22:00 aizliegšana ierobežo tā patēriņu, jo lielākai daļai cilvēku to nemaz nevajag par katru cenu, bet tie, kuri ir gatavi rīt kas pagadās, to tāpat jau dara. Septiņgrādīgais divlitrinieks pēc absolūtā alkahola daudzuma līdzinās tikai 350 gramiem šnabja, kas normālam dzērājam nav pat dienas norma, tātad īpaši neveicina lielāku patēriņu. Tā tirgošana mazākā tarā tikai pacels cenu, ko valstiski pareizāk būtu panākt, ceļot akcīzi.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    Absints > 20.09.2016. 15.16

    Zemes īpašniekam, ja tas nesakopj platību un kūla tiek dedzināta, tiek uzlikts sods. Skaisti! Pareizi!. Puritāniski! Tikai, ja īpašniekam ir kādi 100 ha, kā viņš var nosargāt to no puišeļu špickām, ja pat pēc divreizējas pļaušanas zāle pavasarī vienalga deg. Zināšanai- zāle pēc pļaušanas ataug! Kā te? 2014. gadā kūlas ugunsgrēku skaita ziņā tika sasniegts rekords. Vai tas ir par spīti likumiem vai pateicoties tiem? Un primārā vaina jau nav dedzināšanā, pret ko briesmīgi cīnamies, bet ugunsdrošības noteikumu neievērošanā- ko šie likumi arī panāk. Pārkurinātas krāsns dēļ nodeg māja, bet tāpēc tak neaizliedzam malkas apkuri. A te ir tieši tā. Ja agrāk zemnieks sasauca saimi, un tie ar egļu zariem sargāja uguni,lai tā kaut kur neiesprūk, tad tagad piemet špicku un mūk- lai nenoķer un nesoda. Un tad arī deg..

    Savukārt, par tiem 22:00. Vai ieguvumi, ir tā vērti? Neiekasētie nodokļi, neesošās pārdevēju darba vietas, nekontrolēta dzērienu kvalitāte.. nāves Preiļos un Jelgavā to atsver?. Jā, kā gan var necīnīties pret dzeršanu, kā var domāt par to, ka tirdzniecības atļaušana tomēr visumā ir izdevīgāka? Vai kāds ir izsvēris visus par un pret. Puritāņi tā nedara, puritāni aizliedz.. Puritāņiem vasarīga ir publicitāte, kristīgo normu sludināšana vārdos. Aizliegt ir visvienkāršāk. Jo tā tie imitē darbu. Notiek rosīšanās. Mēs tak esam pareizie, cīnamies. Pieņemam likumu un viss.. Tikai vai tas dzīvē darbojas.. Rezultāts ir pretējs, bet tas nekas, jo mēs tak cīnamies..

    Un par divlitrenēm – premisa jau pareiza, tik secinājumi greizi. Jā, kopējā izmaksa būs lielāka, tikai tas nenozīmē to, ka dzers mazāk, tas nozīmē to, ka taciņa uz točku būs vēl iestaigātāka. Un kur ir točka, zin visi, izņemot vietējo policistu. Tā ir vēl viena tēma- valsts absolūtā nevarība cīņā ar tām. Daugavpils centrā ir atvērts šmakovkas muzejs. Apsveicami, protams, bet vai tā arī nav zināma indikācija?

    Par to jau ir mans komentārs- Saeima nav spējīga domāt tālāk, dziļāk. Tā var spriest tikai virspusēji, tikumības likums ir to spēju galējā robeža. Tā izmainās sīknaudā… Divlitrenes un Rasnača skapis.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > 20.09.2016. 15.28

    Uz J. Biotopu. Jā. protams, nevaru visu uzskaitīt, jo tādi piemēri ir praktiski visur. Politiķi un deputāti jau grib to Būvniecības likumu tādu, lai Maksima neatkārtotos. Grib, bet nevar. Jo vienkārši nav spējīgi to izdarīt. Nevis negrib, bet nespēj. Mūsu vēlēšanu sistēma varas spicē noved biznesa neveiksminiekus, avantūristus un likumpārkāpējus. Saeimā nav Latvijas godīgākie, labākie un gudrākie, kā tam vajadzētu būt Saeimā ir zaķi, liepiņi, krūmiņi, spolīši, āboltiņas, ločmeles, potapovi utt. un to intelektuālais potenciāls labākajā gadījumā spēj nodrošināt savu labumu, naudas dalīšanu savējiem, bet kopumā tie nespēj strādāt. Tālāk par aizliegumiem un konkursiem netiek. Nespēj un viss. Kā saka krievi – zarna par tievu..

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    atrium > 20.09.2016. 15.37

    Ķīps

    Kā jau minēju, par kūlas dedzināšanu, ja vien dedzinātājs nav atzīts par psihiski slimu un sabiedrības apdraudējuma dēļ ievietots trakomājā, ir jābūt kriminālatbildībai, jo normāls cilvēks nededzinās ne svešu zāli, ne mežu, ne māju, ne šķūni, bet saimniekam, kura īpašumā zāle degusi, naudas sodam. Bērns, kurš netiek audzināts tik pat labi, kā aizdedzināt pērno zāli, ar tēva bisi var nošaut arī pastnieku. Nevaru iedomāties, kas tie par saimniekiem, kuri iedomājušies, ka ja uz sadegušas zemes fona zaļa zāle labāk izceļās, tad tā arī ātrāk augs. Nāvi Preiļos nebūtu varēts novērst, pat ja dziru veikalos tirgotu 24h dienā.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > 20.09.2016. 17.24

    Latviešu zemnieki no laika gala kūlu vēsturiski ir dedzinājuši un dedzinās, jo tas ir ekonomiskākais variants, kā nodrošināt, lai pļavās ganāmpulkam būtu svaiga zāle. Kā rakstīju, deg arī sakoptas platības, tā kā visa tālākā argumentu ķēdīte ir nepareiza. Dabā ugunsgrēki ir un būs pavisam dabiska parādība, dažās valstīs to pat kontrolēti izraisa. Latviešu zemnieki līdumu līšanu un kūlas dedzināšanu veica prātīgi, kamēr vien tas bija iespējams, un es nesauktu tos par nenormāliem vai psihiski slimiem.

    Domāju, ka līdz 15. aprīlim, piemēram, kūlas dedzināšana būtu jāatļauj, ja tā ir pieteikta, tad vienmēr arī būtu zināms atbildīgais, ne tā kā tagad- ja nav pieķerts ar degošu špicku pieliecies pie zāles, tad tas ir dzēsējs, ne dedzinātājs. Likums ir, bet to pielietot.. Kā parasti.. Taču mums ir misionāriska apziņa, ka kūlas dedzināšana, tas ir ugunsgrēks. Un sēžot pilsētā pie datora, esam kategoriski- aizliegt un viss! Kādas te vēl var būt diskusijas..

    Varbūt varam pieņemt likumu, kas aizliedz neievērot citus likumus. Tas tak būtu tik prātīgi..

    Nebrīnītos, ja mūsu Saeima to izdarītu.

    Savukārt par zilīšu nāvi, sadzeroties metilspirtu – protams, tā ir bijis un būs vienmēr, taču pastāvošie likumi to stimulē. Mans komentārs vairāk ir par kompleksu plusu un mīnusu izvērtējumu, nevis tupu aizliegumu morāles principu vārdā. Domāju, ka likuma pieņemšana izraisīja vislatvijas točku kustības būtisku pieaugumu ar visām no tā izrietošajām sekām, un , manuprāt, cīnoties ar vienu ļaunumu, tika izraisīti citi, lielāki. Viss jau būtu labi, ja ar točkām valsts cīnītos..

    +6
    -2
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Pieredze / 3. novembris
Nomedīt atlaidi
Viedoklis / 17. jūlijs
Narkotiku dekriminalizēšana novērstu nāves gadījumus jauniešu vidū 1
Viedoklis / 10. jūlijs
Mirušos godinām, bet kā ar mirstošajiem? 1
Viedoklis / 31. maijs
Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis 5
Aktuāls jautājums / 4. februāris
Sadarbību ar agresoru noliedz