Seile pēc skolēnu dziesmu svētkiem pieļauj demisijas iespēju (papild.)

Cik atceros, tad iepriekšējā reizē mazākie uz brīdi nogāja no skatuves. 2 stundas kājās bez iespējas apsēsties vai izkustēties ir mAzliet par daudz.

Ministres lēmums netika izpildīts, bet viss notika, tātad 2 varianti

1) lēmums tika sabotēts, vainīgie jāsoda;

2) lēmums bija neapdomāts un neatbilstošs situācijai, ministrei jādemisionē, jo masu pasākuma ietvaros radījusi paniku;

Vajadzētu vienreiz lietas saukt īstajos vārdos –

AITĀM UN AUNIEM, PIRMS PRASĪT NO KĀDA POLITIĶA VAI PARTIJAS POLITISKO ATBILDĪBU, VISPIRMS VAJADZĒTU TIKT SKAIDRĪBĀ AR SAVU PILSONISKO POLITISKO ATBILDĪBU!

VISPIRMS PĀRNADŽIEM VAJADZĒTU “POLITISKI ATBILDĒT PAR PALĪDZĒŚANU LEMBERGAM IZDZĒST “SARKANO LĪNIJU”.

VISPIRMS VAJADZĒTO PRASĪT NO SEVIS ATBILDĪBU PAR TO, KA ATBALSTĪJĀT SMAGOS NOZIEGUMOS APSŪDZĒTĀ SAUKŠANU VALDĪBĀ.

VISPIRMS VAJADZĒTU TĀ KĀ PRASĪT NO SEVIS ATBILDĪBU PAR TO, KA LEMBERGAM UN VIŅA SATELĪTIEM SAEIMĀ IR VAIRĀKUMS.

BEIDZIET RĀDĪT AR PIRKSTU UZ ZZS ELEKTORĀTU, VAINOJOT TO LEMBERGA UZVARAS GĀJIENĀ.

NEPROTESTĒJOT PRET LEMBERGA ATGRIEŠANOS, JŪS PAŠI VISI AUTOMĀTISKI ESAT KĻUVUŠI PAR LEMBERGA ELEKTORĀTU!

Vajag no kļūdām mācīties un sasaukt darba grupu, kur izstrādātu priekšlikumus, kā novērst bērnu pārslodzes un ēdināšanas jautājumu. Tas arī viss. Ieguvums no demisijas nekāds – es to uztvertu kā gļēvumu sastopoties ar izaicinājumu novērst kādu problēmu. Ja nu viņa uzskata, ka ir nespējīga šo organizatorisko jautājumu sakārtot līdz nākošiem svētkiem – tad lai demisionē. Bet godu nekādu tas viņai nedotu.

Es piekrītu Betai. Gājiena atcelšana ir juridisks solis, kam seko virkne seku! Ne tikai autobusu nepiegādāšanu dalībniekiem. Teorētiski tam vajadzēja nozīmēt, ka NAV JĀSLĒDZ satiksme, jo gājiens nedrīkst notikt. Tas nozīmēja, ka n-to kolektīvu vadītājiem bija arī jāsniedz rīcības plāns, ko darīt ar bērniem, piemēram, nemodināt viņus tajos kritizētajos pussešos no rīta, neļaut celties un piespiest gulēt līdz konkrētajam laikam, cikos vest uz brokastīm, ko darīt pēkšņi “izbrīvētajā” laikā, utt.!

Lēmums rada sekas! Ja lēmums rada tikai haosu, ja 5 min pēc lēmuma paziņošanas pasludina, ka iet tomēr drīkst, tad tas ir 2x haoss. Un tas tiešām ir milzīga darvas karote medus mucā! Tā nav atbildīga rīcība. Tā ir BEZATBILDĪGA rīcība!

Es esmu piedalījusies gan skolēnu dziesmu svētkos, gan lielajos dziesmu svētkos! Ar pilnīgu pārliecību varu teikt, ka IKVIENS dalībnieks, liels vai mazs, gaida 2 pasākumus – gājienu un gala koncertu! Viss pārējais – nogurdinošie mēģinājumi un nīkšanas – neatkarīgi no laika apstākļiem, ir vienkārši nepatīkamā blakne, ar kuru jāsadzīvo, lai piedzīvotu šo neiazimirstamo laimes sajūtu. Pateikt bērniem – nebūs gājiena, noīsināt gala koncertu, ir tas pats, kas pateikt, pamēģinājāt un pietiek!

Man šogad tuvākajās aprindās nav bērnu, kas piedalījās. Bet es tikai varu iedomāties, cik nožēlojama ir sajūta, ja vairākus(!) gadus tiek darīts melnais darbs, mācoties un apgūstot repertuāru, un beigās gala koncertā to vienkārši “augstākā valdība” nolemj neatskaņot!

Par ko ir rūpes? Par tiem pārdesmit “vārguļiem”, kuriem sareiba galva, vai par tiem daudzajiem tūkstošiem, kuriem tiek laupīts prieks un gandarījums par padarīto?

Jāmeklē un jāanalizē cēlonis, kāpēc bērniem ir kļuvis slikti. Varbūt tiešām jāmaina mēģinājumu fāzes intensitāte, jau laikus jādomā, cik garam jābūt koncertam, lai tas atbilstu dalībnieku izturībai, nevis organizētāju ambīcijām izspiest pēc iespējas vairāk. Par to ir jādomā organizētājiem, nevis garajā maratonā jānoņem bērni 100 metrus pirms finiša.

Man attāli zināma skolas direktore, kuras skolā bija bērni no Rēzeknes, stāstīja, ka divos naktī saņēmusi īsziņu, kurā teikts, ka gājiens atcelts. Anulēti arī Rīgas satiksmes autobusi, kas vadājuši bērnus. Rēzeknes bērni bijuši satriekti līdz izmisumam, tik ļoti gribējuši gājienā. Finālā braukuši uz gājienu vienā atlikušajā autobusā saspiedušies sēdekļos pa četri pieci cilvēki…

Pilnīgi būtu pieticis vērties ar uzrunu pie vecākiem, kolektīvu vadītājiem un pašiem dalībniekiem, lūdzot izvērtēt dalībnieku pašsajūtu un nepiedalīties tiem, kas varbūt nejūtas labi, nevis nepārdomāti atcelt gājienu visiem…

Izglītības ministre sevi parādīja kā emocionālu sievieti, nevis kā situāciju izvērtēt spējīgu atbildīgu personu. Jautājums, ko mēs gribam ministra amatā, vienkārši labu cilvēku vai labu menedžeri…

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neizslēdz, ka saistībā ar problēmām aizvadītajos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos viņa varētu uzņemties politisko atbildību, atkāpjoties no amata….Būtu muļķīgi apgalvot, ka man ir vienalga, ko runā cilvēki…+++ Un, lai cilvēkus apmierinātu, ministre atkāpsies no amata, pūlis būs apmierināts, pēc tam nāks jauns ministrs, sāks visu no gala, pusgads paies, kamēr viņš ieies vajadzīgajās sliedēs, tad atkal kaut kas notiks, ministrs atkāpsies, jo pūlis to pieprasīs un tā bez gala, vienā ritenī līdz nākošajām vēlēšanām :)

Pilnīgas muļķības ir tagad, par šo Dziesmu svētku negadījumu, prasīt visu atbildību no ministres.

Atbildīgi ir daudzi, tai skaitā organizatori, bet, redz, ” grēkāzi” jau uzreiz atrod, lai tik pašiem nav jāatbild.

Vajag nodalīt ministres līdzšinējo darbību un šo bērnu ģībšanu.

Manuprāt, vislielākā atbildība gulstās uz pašiem skolotājiem, kas visciešāk saistīti ir ar bērnu dienas režīmu.

Latvijā ir ieviesusies tradīcija – nelaimes gadījumus izmantot politiskajās spēlēs, intrigās un varas pārbīdēs( pirms tam Zolitūde).

Ja sabiedrība tiešām vēlās no ministriem un partijām politisku atbildību, tad sen jau vajadzēja pieprasīt to no visiem valdības locekļiem, ieskaitot vadītāju Straujumu.

Kopš izdzēsta ir ” sarkanā nesadarbošanās līnija” un valdībā ir pasaukts smagos noziegumos apsūdzētais, šī valdība ir ” Nekā nedarītāju valdība” un visām partijām par to būtu politiski jāatbild.

Lai cik nebūtu neloģiski , bet gājiema atcelšana rezultējoties brīvprātīgā gājienā , ienesa jauku noti visā pasākumā un parādija cik nozīmīgi ir šie svētki pašiem dalībniekiem.

Ministrei nebūtu jābēg. Uz dramatisku vakaru par neiespējamo kļuvusī Mārītes Seiles misija atkal pārvērstos par iespējamo misiju, ja ar Izglītības satura centra starpniecību (vai bez tās) bērnu un jauniešu skolotājiem rosinātu un mācītu bērnus… atbilstoši elpot. Atdeves ziņā dziedāšana koncertos un svētkos ir ekstrēma elpošanas sistēmai + vājā gaisapmaiņa estrādē + 31 vai cik tur centimetru uz katru bērnu estrādes pūlī = to izturēt ar nepilnīgi attīstītu plaušelpošanu… var, bet nav ieteicams. Jāmāca, jātrenē elpošana ar diafragmu.

Daudz Latvijā nav ektrēmo apstākļu fiziologu, tomēr IR un tos, ja būs gribēšana, var atrast, tāpat kā citus nepieciešamos speciālistus, lai arī aplamo/nenostādīto elpošanu ieskaitītu bērnu ģībšanas iemeslus mazajiem/negatavajiem organismiem netipiskās, neikdienišķās pārslodzēs. Elpošana ar diafragmu pilnīgāk izmanto skābekli, ko ieelpot pārslodzēs un ar nepilnvērtīgu gaisu.

Speciālistiem tas nav noslēpums, — vienīgi šo nezināšanu attiecīgi jāpārvērš zināšanās un prasmēs. Pārējās bardaka izpausmes novēršamas vienkāršāk, — jābūt taču arī nākamajiem dziesmu un deju svētkiem.

Ja iepriekšējā dienā noģībst tik daudzi bērni, tad vainot ministri par to, ka, nākamjā dienā, viņa atceļ gājienu, arī nevar, manuprāt, tā ir atbildīga rīcība.

Protams, labi, ka viss beidzās labi, bet, ja nu tai gājienā ar kādu bērnu notiktu kāda nelaime, tie paši, kas vaino ministri gājiena atcelšanā, tad vainotu viņu, kāpēc nav to izdarījusi.

Nu nevar ministrs visam izsekot, arī tam, lai karstā laikā bērni dzertu pietiekamu ūdens daudzumu un ēstu att. pārtiku, utt.

Jau otro nedēļu ļaudis amatos, kas tiem nav piemēroti un strādā slikti, kādā nebūt veidā “ar godu” mēģina tik prom no amatu važām. Nav zināms, cik ļoti un pamatīgi ministre ir iesaistīta Dziesmu svētku organizēšanā, bet savus tiešos pienākumus – pārzināt izglītibas lauku – nedz viņa spēj veikt, nedz var, nedz – kas Latvijai ir ļoti tipiski – viņu izvirzījusī partija palīdz.

Ja Laimdota domā kārtējā komisija kārtējo reizi pašķirstīs papīrus un secinās ko, nu lai dara to pati! Pie mums šādām komisijām nav un nebūs jēgas, kamēr tās netiks dibinātas uz vietas – sestdien vajadzēja visu izpētīt un apkopot – lūk, būtu kas skaidrs.

Vēl – ļoti dīvaini, ka nu ministri apspriežas ar valdības vadītāju par demsiju… Vai tad pašiem atbildības vairs nav????