Seile pēc skolēnu dziesmu svētkiem pieļauj demisijas iespēju (papild.) • IR.lv

Seile pēc skolēnu dziesmu svētkiem pieļauj demisijas iespēju (papild.)

26
Izglītības ministre Mārīte Seile. Foto: Ieva Lūka, LETA

Pirms tam viņa gan konsultēsies ar Straujumu

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neizslēdz, ka saistībā ar problēmām aizvadītajos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos viņa varētu uzņemties politisko atbildību, atkāpjoties no amata, taču, pirms izlemt šo jautājumu, ministre plāno konsultēties ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (V).

Kā Seile pirmdien atzina intervijā Latvijas Radio, kopš svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma, kurā bērni masveidā sāka ģībt, ir pagājušas tikai mazliet vairāk nekā 24 stundas. Tomēr viņai ir skaidrs, ka daļa sabiedrības sagaida kādu reakciju. Uz jautājumu, vai saistībā ar notikušo varētu atkāpties no amata, ministre atbildēja, ka vēl nav izlēmusi, ziņo LETA.

“Ministrs nav privātpersona, kura var pieņemt lēmumus, ignorējot sabiedrības viedokli. Vērojot norises un dzirdot sabiedrības attieksmi par maniem pieņemtajiem lēmumiem, [..] es nedrīkstu ignorēt to,” šorīt Latvijas Radio atzina Seile. Viņa piebilda, ka pirms minētā jautājuma izlemšanas plāno runāt ar valdības vadītāju Straujumu, kura gan patlaban uzturas ārpus Latvijas robežām.

Seile LTV “Panorāmai” skaidroja lēmumu atcelt gājienu: “Es pieņēmu lēmumu, jo bija krīzes situācija ar daudziem paģībušajiem bērniem. Neredzēju iespēju rīkoties citādāk. Mērķis nebija nobloķēt gājienu, bet gan dot iespēju tiem, kuri dodas gājienā, nodrošinot drošību.”

“Domāju, ka vienīgā pareizā lēmuma pusnaktī nevarēja būt. Tas bija krīzes situācijas lēmums,” pirmdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” teica Seile. Viņa norādīja, ka lēmumu atcelt gājienu pieņēma, vadoties pēc situācijas, kad pārgurušiem bērniem pēc dažām naktsmiera stundām bija jāceļas un jādodas gājienā.

Viņa teica, ka ministrei nav vienaldzīga arī sabiedrības attieksme pret notikušo un viņas nodoms nav bijis būt pret sabiedrības vēlmi doties dziesmu un deju svētku gājienā.

„Būtu muļķīgi apgalvot, ka man ir vienalga, ko runā cilvēki,” viņa teica televīzijā. „Es neesmu nolēmusi (..) Ministrs nav privāta persona, kas var pieņemt lēmumu, neievērojot sabiedrības lēmumu (..) Man vēl ir plānots runāt ar premjeri” Pirmdien nav Latvijā, tiklīdz atgriezīsies,” viņa vēlāk piebilda Latvijas Radio.

Vaicāta par savu lēmumu atcelt svētku dalībnieku gājienu, viņa atzīmēja, ka bērnu ģībšana ir sekas ilgtermiņa tendencēm. Tas, kas notika ar bērniem, nav viena vakara sekas. Tas, kas notika ar bērniem ilgāka laika sekas (..) Ir pavisam skaidrs, ja mēs runājam par ēdināšanu – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņēma pārmetumus no vecākiem, kāpēc bērni nesaņēma limonādes un čipsus, jo bērniem trūkst enerģijas. Tā ir ļoti nopietna indikācija (..) Svētku laikā mēs bērniem devām veselīgu pārtiku, kādu ikdienā bērni nav pieraduši ēst,” sacīja Seile. Vienlaikus apkārt mētājušās pusizdzertas ūdens pudeles, ko bērni bija pametuši un neizdzēruši.

Premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) pavēstījusi, ka tiks veidota īpaša komisija, kas pētīs, kāpēc svētki daudziem pārvērtās par tik smagu pārbaudījumu.

Ministrei Seilei pašai ir jāpieņem gala lēmums par demisionēšanu vai palikšanu amatā pēc pieredzētajām problēmām aizvadītajos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, uzskata valdības vadītāja.

Šādu premjerministres viedokli LNT raidījumam “900 sekundes” pauda Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Viņa atzina, ka valdības vadītāja, kura patlaban atrodas Eirozonas valstu līderu samitā Briselē, vairākas reizes īsziņās ir sarakstījusies ar Seili.

“Premjere saprot, cik ļoti ministre pārdzīvo par šo svētku norisi, bērnu labsajūtu un veselību,” atzina Rozenberga. Viņa arī uzsvēra, ka valdības vadītāja zina, cik ārkārtīgi liela ir spriedze, organizējot tāda mēroga pasākumus kā dziesmu un deju svētki.

Tāpēc ir vajadzīgs mazliet laika, lai visu rūpīgi izvērtētu, bet gala lēmums par izglītības un zinātnes ministres palikšanu vai nepalikšanu amatā būs jāuzņemas viņai pašai pēc tikšanās ar valdības vadītāju, premjerministres pozīciju “900 sekundēm” skaidroja viņas preses sekretāre. Rozenberga piebilda – Straujuma nav pieņēmusi kardinālu lēmumu, ka Seilei būtu jāatkāpjas.

Sestdienas vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus. To ņemot vērā, izglītības un zinātnes ministre naktī nolēma atcelt nākamajā dienā paredzēto svētku gājienu, tomēr gājiens notika un dalībnieki tajā devās brīvprātīgi.

Patlaban visi slimnīcā nonākušie dziesmu svētku dalībnieki no ārstniecības iestādes ir izrakstīti.

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sākās 6.jūlijā, bet noslēdzās vakar. Svētkos piedalījās 37 890 dalībnieki.

(papildināta visa ziņa)

Komentāri (26)

klusais 13.07.2015. 10.13

Lai cik nebūtu neloģiski , bet gājiema atcelšana rezultējoties brīvprātīgā gājienā , ienesa jauku noti visā pasākumā un parādija cik nozīmīgi ir šie svētki pašiem dalībniekiem.

+12
-3
Atbildēt

2

    v_rostins > klusais 13.07.2015. 12.32

    klusais

    bet gājiema atcelšana rezultējoties brīvprātīgā gājienā

    ———–

    Es domāju, ka no “brīvprātīgā gājiena” visiem Savicka, Korena, Zaharjina, Meļņika, Rāvja un citu kremļa ietekmes aģentu pakalpiņiem nodrebēja celīši, jo,droši vien, būs dzirdējuši, ar ko mēdz vainagoties “brīvprātīgie gājieni”.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    aivarsk > klusais 13.07.2015. 12.28

    tas gan, bet cik aklam jābūt, lai to nesaprastu jau pašā sākumā!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Optiskais Tēmeklis 13.07.2015. 09.35

Ministrei nebūtu jābēg. Uz dramatisku vakaru par neiespējamo kļuvusī Mārītes Seiles misija atkal pārvērstos par iespējamo misiju, ja ar Izglītības satura centra starpniecību (vai bez tās) bērnu un jauniešu skolotājiem rosinātu un mācītu bērnus… atbilstoši elpot. Atdeves ziņā dziedāšana koncertos un svētkos ir ekstrēma elpošanas sistēmai + vājā gaisapmaiņa estrādē + 31 vai cik tur centimetru uz katru bērnu estrādes pūlī = to izturēt ar nepilnīgi attīstītu plaušelpošanu… var, bet nav ieteicams. Jāmāca, jātrenē elpošana ar diafragmu.

Daudz Latvijā nav ektrēmo apstākļu fiziologu, tomēr IR un tos, ja būs gribēšana, var atrast, tāpat kā citus nepieciešamos speciālistus, lai arī aplamo/nenostādīto elpošanu ieskaitītu bērnu ģībšanas iemeslus mazajiem/negatavajiem organismiem netipiskās, neikdienišķās pārslodzēs. Elpošana ar diafragmu pilnīgāk izmanto skābekli, ko ieelpot pārslodzēs un ar nepilnvērtīgu gaisu.

Speciālistiem tas nav noslēpums, — vienīgi šo nezināšanu attiecīgi jāpārvērš zināšanās un prasmēs. Pārējās bardaka izpausmes novēršamas vienkāršāk, — jābūt taču arī nākamajiem dziesmu un deju svētkiem.

+11
-2
Atbildēt

0

traductrice 13.07.2015. 12.18

Es piekrītu Betai. Gājiena atcelšana ir juridisks solis, kam seko virkne seku! Ne tikai autobusu nepiegādāšanu dalībniekiem. Teorētiski tam vajadzēja nozīmēt, ka NAV JĀSLĒDZ satiksme, jo gājiens nedrīkst notikt. Tas nozīmēja, ka n-to kolektīvu vadītājiem bija arī jāsniedz rīcības plāns, ko darīt ar bērniem, piemēram, nemodināt viņus tajos kritizētajos pussešos no rīta, neļaut celties un piespiest gulēt līdz konkrētajam laikam, cikos vest uz brokastīm, ko darīt pēkšņi “izbrīvētajā” laikā, utt.!

Lēmums rada sekas! Ja lēmums rada tikai haosu, ja 5 min pēc lēmuma paziņošanas pasludina, ka iet tomēr drīkst, tad tas ir 2x haoss. Un tas tiešām ir milzīga darvas karote medus mucā! Tā nav atbildīga rīcība. Tā ir BEZATBILDĪGA rīcība!

Es esmu piedalījusies gan skolēnu dziesmu svētkos, gan lielajos dziesmu svētkos! Ar pilnīgu pārliecību varu teikt, ka IKVIENS dalībnieks, liels vai mazs, gaida 2 pasākumus – gājienu un gala koncertu! Viss pārējais – nogurdinošie mēģinājumi un nīkšanas – neatkarīgi no laika apstākļiem, ir vienkārši nepatīkamā blakne, ar kuru jāsadzīvo, lai piedzīvotu šo neiazimirstamo laimes sajūtu. Pateikt bērniem – nebūs gājiena, noīsināt gala koncertu, ir tas pats, kas pateikt, pamēģinājāt un pietiek!

Man šogad tuvākajās aprindās nav bērnu, kas piedalījās. Bet es tikai varu iedomāties, cik nožēlojama ir sajūta, ja vairākus(!) gadus tiek darīts melnais darbs, mācoties un apgūstot repertuāru, un beigās gala koncertā to vienkārši “augstākā valdība” nolemj neatskaņot!

Par ko ir rūpes? Par tiem pārdesmit “vārguļiem”, kuriem sareiba galva, vai par tiem daudzajiem tūkstošiem, kuriem tiek laupīts prieks un gandarījums par padarīto?

Jāmeklē un jāanalizē cēlonis, kāpēc bērniem ir kļuvis slikti. Varbūt tiešām jāmaina mēģinājumu fāzes intensitāte, jau laikus jādomā, cik garam jābūt koncertam, lai tas atbilstu dalībnieku izturībai, nevis organizētāju ambīcijām izspiest pēc iespējas vairāk. Par to ir jādomā organizētājiem, nevis garajā maratonā jānoņem bērni 100 metrus pirms finiša.

+7
-2
Atbildēt

2

    traductrice > traductrice 13.07.2015. 15.19

    tieši tāpēc “vārguļi” ir pēdiņās, jo mēs nezinām patieso(s) iemeslu(s).

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    zanE. > traductrice 13.07.2015. 14.36

    …varbūt vajadzētu izvairīties no apzīmējuma “vārguļi”, jo neviens mēs nezinām patieso iemeslu, kas saasināja bērnu veselības problēmas…

    …pārējam gan varu piekrist…

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu