Exchange rate hostages

Komentāri (29)

Absints 09.03.2015. 16.29

Paldies Krievijai, kas jau laicīgi sagatavoja uz šo soli. Rubļa defaults, Lužkova reņģu karš, no pēdejā laika notikumiem – muitas barjeru virināšana… Citiem vārdiem sakot, Krievija jau labu laiku mūs gatavoja šim notikumam, jau laicīgi stimulēja uzņēmējus darboties ar uzticamākiem partneriem. Biznesu ar Krieviju vien vairs veda tie, kas gribēja ātru un lielu peļņu- avantūristi. Tāpēc man drusku jocīgi liekas tas, ka mums nu jābūt solidāriem ar tiem, kas nu zaudē ieņēmumus. Ja kāds spēlē kārtis un, neveiksmīgi riskējot, zaudē- vai pārijiem ir jākompensē tā zaudējumi? Vai biznesā tas, ka nevajag likt visas olas vienā groziņ,ā nav aksioma? Vai tiem , kas apsvēra biznesu, neriskēja lieki, nu ir kaut kādā veidā jāpalīdz riskētājiem?

Ir gan cits aspekts – jebkurš palielināts risks biznesā tiek kompensētas ar papildus ieņēmumiem. Tā teikt riskēsim, bet tad par lielāku naudu, lai kompensētu potenciālos zaudējumus. Tāpēc zivju tirgotājiem, zālu ražotājiem, un citiem, kas tiek piesaukti, kā citēji, vajadzētu būt finansu rezervēm, lai pārorientētos. Ja nav – nez vai tad to vadītājus var saukt par labiem vadītājiem..

Atbildēt

Andris Doveiks > 09.03.2015. 18.03

Jā, Wall Street finansisti un janku autorūpnieki izrādījās tādi ne visai labi vadītāji, bet viņiem vajadzīgo naudiņu valdība piedrukāja. Latvijas valdība gan nepiedrukāja, jo … jā, kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas vadītāji “paši vainīgi”, bet janku vadītājus “neprognozējama” krīze iegāza.

-2

Atbildēt

Andris Doveiks 09.03.2015. 13.10

Interesanti, ka mākslinieks (ekonomists) piemin 1998/1999 Latvijā. Jā, statistika parāda, ka dinamika saglabājas, bet statistika naparāda, kā mainījies dinamikas īpašniekus saraksts!

Ja uzņēmējs krīzes dēļ bankrotē, bet aktīvus pārņem “investors” un atjauno ražošanu, tad ar statistiku drīz viss kārtībā. Kā redzam ar Liepājas Metalurgu, kad parādi paliks uz tautas kakla, bet biznesa etnosa Latvijas pārstāvjiem piederošais kļūst ne-Latvijas piederīgs. Vai ar vēsturisko Latvijas Unibanku ar prezidentu Bērziņu priekšgalā, kas kļuva par “Zviedrijas” Unibanku. Kur tagad paliek banku peļņa simtiem miljonu apmērā???

-1

Atbildēt

Harijs Deksnis > Andris Doveiks 09.03.2015. 15.19

Taisnība, bet kā redzam ar Bērziņu nekas ļauns nav atgadījies – vismaz personiskā turība nav cietusi :)

Lai vai cik tas nebūtu tīkami mums latviešiem, bet līdz ar ārvalstu “investora” ienākšanu arī izmainās kompānijas kompetences, stratēģijas un potenciālo partneru aina, kas tad arī bieži vien palīdzēja pārorientēties uz citiem tirgiem un izglābt pašu firmu no bēdīgāka likteņa.

Atbildēt

Andris Doveiks > Andris Doveiks 09.03.2015. 15.24

Piekrītu, firmas izglābj… FIRMAS un tikai tās! Ja tauta nobalsotu referendumā, ka Satversmi aizstājam ar Komerclikumu, tad vismaz būtu godīgi. Kaut mums laikam par to daudz nevajag uztraukties – TTIP visu noliks vietās, un nevajadzēs vairs ne S, ne KL.

P.S. Neviena krīze nonotiek tāpat vien. Pēc katras krīzes var nosaukt šaurāku vai plašāku ieguvēju loku. Ja ieguvēju loks pēc dažādām krīzēm ir nemainīgs, ir jābūt ekonomistam (māksliniekam), lai ticētu, ka tādas krīzes negadījumi.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam