Exchange rate hostages • IR.lv

Exchange rate hostages

29
Kā parasti grūtos laikos, Krievijā šņabja cenas tiek samazinātas. Foto: ITAR-TASS/LETA
Morten Hansen

The Russian rouble has regained some ground but it is still down by 24% against the euro compared to a year ago due to tumbling oil prices and continued capital flight.

And currencies in its vicinity have not escaped this fate either: Over the same period the Belarusian rouble has depreciated by 17%, the Moldovan leu by 12% and the Ukrainian hryvna by no less than 50%. The latest victim was Azerbaijan, which devalued by a third on 22 February – just a few days after the central bank chairman had “assured” people that there was no need for such a devaluation….

For these countries Russia is a major trading partner and devaluation might be necessary to maintain suitable competitiveness but it has also left currency markets in some turmoil with devastatingly high interest rates as the result – the key policy rate in Russia is 15% and in Belarus 40% (8 March 2015).

Partly because of less trade with Russia but certainly also due to having the euro as currency, nothing similar has happened in the Baltics. In fact, not just nothing similar; nothing has happened in terms of currency or interest rates, of course.

But Russia is of course an important trading partner (in particular for Lithuania) so there will be some negative impact and altogether from three sources: 1) the depreciated rouble which makes Baltic goods more expensive in Russia, 2) the recession Russia is facing in 2015 and 3) the Russian sanctions against the West. All three will have a negative impact on exports to Russia, most importantly 1) and 2), and this will obviously have a negative impact on economic activity here in 2015.

By how much is still hard to say, I think, so I am mostly thinking about how Latvian and other Baltic firms will react. During the financial crisis 2008 – 2010, when domestic demand collapsed many firms were very fast in reorienting production from domestic to foreign customers. A similar thing happened in 1998-1999 after the collapse of the rouble (which lost about three quarters of its value then; much more than what has happened in 2014-2105) – Latvian firms quite quickly reoriented exports away from Russia to markets in the west and the impact on growth in Latvia was rather short-lived and lasted just four quarters (Q4 1998 – Q3 1999), see Figure 1.

Figure 1: Latvian growth rates, quarterly data, 1996-I – 2002-IV


Source: Central Statistical Bureau

While we wait for more data to appear to evaluate the impact on the Latvian economy of the developments in Russia it will be interesting to see if Latvian firms can once again prove flexible in terms of reorientation. The task this time is tougher, given weak demand also in the Eurozone but let us see.

Morten Hansen is Head of Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga and member of the Latvian Fiscal Discipline Council

 

Komentāri (29)

Absints 09.03.2015. 16.29

Paldies Krievijai, kas jau laicīgi sagatavoja uz šo soli. Rubļa defaults, Lužkova reņģu karš, no pēdejā laika notikumiem – muitas barjeru virināšana… Citiem vārdiem sakot, Krievija jau labu laiku mūs gatavoja šim notikumam, jau laicīgi stimulēja uzņēmējus darboties ar uzticamākiem partneriem. Biznesu ar Krieviju vien vairs veda tie, kas gribēja ātru un lielu peļņu- avantūristi. Tāpēc man drusku jocīgi liekas tas, ka mums nu jābūt solidāriem ar tiem, kas nu zaudē ieņēmumus. Ja kāds spēlē kārtis un, neveiksmīgi riskējot, zaudē- vai pārijiem ir jākompensē tā zaudējumi? Vai biznesā tas, ka nevajag likt visas olas vienā groziņ,ā nav aksioma? Vai tiem , kas apsvēra biznesu, neriskēja lieki, nu ir kaut kādā veidā jāpalīdz riskētājiem?

Ir gan cits aspekts – jebkurš palielināts risks biznesā tiek kompensētas ar papildus ieņēmumiem. Tā teikt riskēsim, bet tad par lielāku naudu, lai kompensētu potenciālos zaudējumus. Tāpēc zivju tirgotājiem, zālu ražotājiem, un citiem, kas tiek piesaukti, kā citēji, vajadzētu būt finansu rezervēm, lai pārorientētos. Ja nav – nez vai tad to vadītājus var saukt par labiem vadītājiem..

+7
0
Atbildēt

1

    Andris Doveiks > 09.03.2015. 18.03

    Jā, Wall Street finansisti un janku autorūpnieki izrādījās tādi ne visai labi vadītāji, bet viņiem vajadzīgo naudiņu valdība piedrukāja. Latvijas valdība gan nepiedrukāja, jo … jā, kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas vadītāji “paši vainīgi”, bet janku vadītājus “neprognozējama” krīze iegāza.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Andris Doveiks 09.03.2015. 13.10

Interesanti, ka mākslinieks (ekonomists) piemin 1998/1999 Latvijā. Jā, statistika parāda, ka dinamika saglabājas, bet statistika naparāda, kā mainījies dinamikas īpašniekus saraksts!

Ja uzņēmējs krīzes dēļ bankrotē, bet aktīvus pārņem “investors” un atjauno ražošanu, tad ar statistiku drīz viss kārtībā. Kā redzam ar Liepājas Metalurgu, kad parādi paliks uz tautas kakla, bet biznesa etnosa Latvijas pārstāvjiem piederošais kļūst ne-Latvijas piederīgs. Vai ar vēsturisko Latvijas Unibanku ar prezidentu Bērziņu priekšgalā, kas kļuva par “Zviedrijas” Unibanku. Kur tagad paliek banku peļņa simtiem miljonu apmērā???

+1
-1
Atbildēt

2

    Andris Doveiks > Andris Doveiks 09.03.2015. 15.24

    Piekrītu, firmas izglābj… FIRMAS un tikai tās! Ja tauta nobalsotu referendumā, ka Satversmi aizstājam ar Komerclikumu, tad vismaz būtu godīgi. Kaut mums laikam par to daudz nevajag uztraukties – TTIP visu noliks vietās, un nevajadzēs vairs ne S, ne KL.

    P.S. Neviena krīze nonotiek tāpat vien. Pēc katras krīzes var nosaukt šaurāku vai plašāku ieguvēju loku. Ja ieguvēju loks pēc dažādām krīzēm ir nemainīgs, ir jābūt ekonomistam (māksliniekam), lai ticētu, ka tādas krīzes negadījumi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Harijs Deksnis > Andris Doveiks 09.03.2015. 15.19

    Taisnība, bet kā redzam ar Bērziņu nekas ļauns nav atgadījies – vismaz personiskā turība nav cietusi :)

    Lai vai cik tas nebūtu tīkami mums latviešiem, bet līdz ar ārvalstu “investora” ienākšanu arī izmainās kompānijas kompetences, stratēģijas un potenciālo partneru aina, kas tad arī bieži vien palīdzēja pārorientēties uz citiem tirgiem un izglābt pašu firmu no bēdīgāka likteņa.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu