Pāvests: Vatikāna tiesas varētu atvieglot laulību šķiršanas procesu
23Saistītie raksti
Radars /
13. marts
Radars pasaulē
Viedoklis /
15. februāris
Mēnesis kopš Igaunijā precas viendzimuma pāri. Kādi ir secinājumi?
Intervija /
29. novembris 2023
Taisnās līnijas sanaido
Personība /
8. novembris 2023
Nesapucēti stāsti
Komentāri (23)
gustaps 06.11.2014. 18.48
Vatikāna problēmas.
Baznīca no valsts ir šķirta. Var atviegloti nopūsties…
1
aivarsk > gustaps 06.11.2014. 22.24
Morāle arī no valsts ir šķirta, vari uzelpot :))
0
Kristaps 06.11.2014. 11.22
paralēlās pasaules problēmas, vieni nedrīkst laulāties, citi šķirties
0
Kalvis Apsītis 06.11.2014. 09.29
Ir, protams, visādas jocīgas situācijas, kad laulību var atzīt par neesošu jau kopš noslēgšanas brīža. Piemēram: (1) laulība ir “non-consummated” (nav bijis dzimumattiecību?); (2) kāds no laulātajiem nav pateicis par kanoniskiem šķēršļiem – piemēram, ka nav kristīts (un nav gatavs tāds kļūt), vai arī jau atrodas laulībā ar kādu citu (3) laulība nav slēgta abpusēji brīvprātīgi.
Šos nosacījumus var apskatīties Internetā – http://www.vatican.va/archive/ENG1104/__P44.HTM (Kanonisko tiesību kodekss, 9.nodaļa: Laulāto nošķiršana.) Lielais vairums laulību neatbilst šādiem kritērijiem – tādēļ arī, šķiet, nav pamata tās šķirt.
Protams, prasmīgiem juristiem (ja turklāt viņiem labi samaksā) domāšana mēdz stipri atšķirties no veselā saprāta – un viņi var atrast visādus iemeslus anulēšanai arī tur, kur cits neviens tos nesaskatītu. Bet vismaz “pirmajā tuvinājumā” jārēķinās ar to, ka Romas katoļu baznīcas ietvaros slēgtas laulības nevar anulēt – tās turpinās līdz kāds no laulātajiem nomirst. Ja kādu tas neapmierina – tad atkal jau: nevienam nav obligāti šo laulības sakramentu izvēlēties. Var slēgt civilo laulību vai nelaulāties vispār.
2
e > Kalvis Apsītis 06.11.2014. 10.26
Un ko tad ja viens no laulātajiem pastrādā kādu noziegumu?
Vai tiešām nevar šķirt laulību gadījumos kad atklājas ka partneris ir pedofīls, slepkava vai izvarotājs?
0
Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 06.11.2014. 14.28
Nezinu. Baznīcas tiesībās būtu riskanti atsaukties uz laicīgās pārvaldes tiesas spriedumiem. Jo katoļi jau dzīvo visur kur – daži režīmi (piemēram, nesenajā PSRS) var par noziedzniekiem pasludināt visu ko. Runājot konkrēti par pedofīliem vai izvarotājiem – sk. Can.1152 http://www.vatican.va/archive/ENG1104/__P45.HTM . T.i. ja laulātie kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar dzīvot kopā (un laulātā neuzticība var būt viens no šādiem iemesliem), tad viņi var dzīvot atsevišķi, bet laulības sakraments tomēr saglabājas. Šie cilvēki var mierīgi dzīvot tālāk kā viņi grib – vienīgi viņi nevar vēlreiz stāties Baznīcas atzītā laulībā.
Var kritizēt Baznīcu par “nemūsdienīgiem” noteikumiem. Bet tie laulību anulētāji rada vēl jocīgāku sajūtu – kāpēc cilvēkam vispār būtu jāveic manipulācijas ar Baznīcas juristiem, jāmaksā nauda, lai “Dieva priekšā” šķirtos? Tikai tādēļ, lai otru reizi varētu doties pie altāra? Precēšanās baznīcā ir pievilcīga tieši ar to, ka tā ir sekošana tēvutēvu tradīcijām; tā ir kopdzīve “līdz nāve mūs šķirs” – tai pēc definīcijas nav jābūt mūsdienīgai. Ja sāk arhaiskus priekšstatus jaukt kopā ar mūsdienu iespējām, tas sanāk kaut kā līdzīgi mākslīgai nevainības atjaunošanai. Ja kāds no laulātajiem otru cilvēku nepazīst pietiekami labi un vēlas tikai “pamēģināt” – tad priekš kam viņam vai viņai RKB laulību sakraments?
0