Par skolasbiedra noduršanu piespriež desmit gadu cietumsodu
Saistītie raksti
Pusdienās /
23. oktobris
«Atvēziens mums ir grandiozs!»
Radars /
9. oktobris
Radars Latvijā
Bizness pasaulē /
6. oktobris
Bīstamā leiputrija
Radars /
24. jūlijs
Radars Latvijā
Komentāri (18)
aija3355 11.02.2016. 17.22
Vislabakais sods slepkavam ir dziviba pret dzivibu!!!nonakot cietuma,par musu nodokliem jauztur…kapec butu tadam est jadod?Un sis slepkava uz brivam kajam,gan ari arzemes Dievs sodis…
0
dzintarz 14.04.2014. 14.22
Čepāne šobrīd jau pieļautu zināmas atkāpes no pieņemtās kārtības, LTV intervijā norādot: “Ņemot vērā pašreizējo šādu te situāciju, iespējams, ka to varētu darīt, pat nedaudz pieļaujot atkāpes no tādas kārtības, kādai tai vajadzētu būt, ka sabiedrības interesēs varētu taisīt izņēmumus, ka to varētu darīt vai nu MK vai Veselības ministrija. Toreiz nebija tā izplatība un mēs katrā ziņā nebijām sapratuši šo te bīstamību.”
==========
čepānītei laiks pensijā”.
“ņemot vērā šādu te, iespējams ka, vajadzētu būt, varētu taisīt, vai nu MK vai VM, mēs katrā ziņā nebijām sapratuši, šo te bīstamību.”
Palāta nr.6.
Pribalķijskaja GosDura.
0
Jānis Derkusovs 14.04.2014. 13.35
Es nesaprotu, kas mums sēž cietumos. Jo slepkavas tie nav.
Nu kā var slepkava būt brīvībā? Un šitais nav vienīgais.
Kaut kas ļoti nav kārtībā ar tiesu varu…
2
piziks > Jānis Derkusovs 14.04.2014. 13.44
Ja ne (ļoti nav kārtībā) ar tiesu varu, tad — noteikti ar Likumdevēju.
Tiesu vara, Jautājum_4, var pildīt vienīgi Saeimas pieņemtos un/vai laikus nelabotos likumus.
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 14.04.2014. 13.53
Jā, ar likumdevēju arī. Es piekrītu.
Žēl upura tuvinieku. Briesmīgi.
0
piziks 14.04.2014. 13.11
IR nekautrējas būt pavirši pat tik jutīgās tēmās! Paviršības šoreiz jau tuvu žurnālistikas ētikas robežām.
1. Kārtējā IR publikācija, kam nav autora. Ilustrācijas autors LETA, jā. Bet teksta autorība — kam?
2. Latvijas TV noslepkavotā radinieki kadrā apgalvoja, ka apsūdzētais/tiesātais aizbēdzis pēc saduršanas, bet ekspertīzes secinājušas, ka cietušais tobrīd vēl bijis dzīvs. Šī pretruna starp radinieku TV kadrā teikto un IR šo tekstu rada jautājumu, — vai tika apsūdzētajam inkriminēta arī palīdzības nesniegšana? Vai palīdzības nesniegšana tikai vai netika nepierādīta?
3. Ja 2 medijos informācija par vienu un to pašu notikumu atšķiras, tad žurnālistu pienākums taču būtu šīs atsķirības pamanīt, vai ne?
4. Diez vai esmu vienīgais, kam atbildes uz šiem jautājumiem interesētu atrast tik prestižā izdevumā, par kādu gribas būt IR?
2
dzintarz > piziks 14.04.2014. 14.27
IR prestižs izdevums?
Pašam neuznāk smieklis?
Tak neceriet, ka kāds “prestižais” skaidros savu degradāciju?
Jebšu tomēr?
0
piziks > piziks 14.04.2014. 16.59
Pelēkais Vilks
Grūti lasīt uzmanīgi?
” tik prestižā izdevumā, par kādu gribas būt IR?”
Nesaucu IR par prestižu, kopš neatsakās no bezautoru ziņām utml. neprofesionālām cūcībām, viltībām un paviršībām. Arī abonēšanu nepagarināšu.
0
Rihards Sprincis 14.04.2014. 13.10
Vai atbilde nav jāmeklē… “Tas gan teorētiski neizslēdz iespēju, ka kāds no puišiem varētu būt lietojis aizliegto vielu sarakstā neiekļautas vielas, kurām ir apreibinoša vai halucinācijas izraisoša iedarbība”.
Un nu, paužot līdzjūtību cietušajai ģimenei, tomēr arī viņiem būtu jāuzdod jautājumi, kā nu tur bija. Nav ko tomēr liekuļot.
2
Inese > Rihards Sprincis 14.04.2014. 13.23
http://scontent-b-fra.xx.fbcdn.net/hphotos-frc3/t31.0-8/242063_103547559737530_1980100_o.jpg
0
Malda > Rihards Sprincis 14.04.2014. 21.25
Trollis detected
http://fishki.net/upload/users/143051/201403/22/tn/22c4ec77ee107ff9f3ba7391eed6bf2a.jpg
0
Inese 14.04.2014. 13.07
Spaisa paaudze.
p.s. Slepkavas māte ir Indra Saukuma, lidostas „Rīga” juridiskās daļas vadītāja
p.s.s. Noslepkavoto sauca Kristians Čirpuss: Čirpusu ģimenes traģiskais stāsts http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/krustpunkta/cirpusu-gjimenes-tragjiskais-stasts.a35012/
1
piziks > Inese 14.04.2014. 13.23
(..) “de facto” rīcībā nonācis slepens audioieraksts no Saeimas Juridiskās komisijas sēdes 2011.gada 18.janvārī. Tajā dzirdams, ka jau tolaik Iekšlietu ministrijas pārstāvis Jānis Bekmanis izklāsta virkni argumentu, lai panāktu jauno narkotiku aizliegumu, piemēram: ,”Aizvien lielāku popularitāti īpaši jauniešu vidū guva, tā saucamās, sintētiskās narkotikas, kuras tiek izgudrotas un rodas ļoti ātri. Līdz ar to arī no varas puses jābūt ne tikai kvalitatīvai reakcijai, bet arī pietiekami ātrai. Katra kavēšanās diena rada aizvien jaunus un jaunus lietotājus. Tad visādiem līdzekļiem, tostarp arī ar šiem likuma grozījumiem, tas ir jānovērš.”
Taču Saeimas Juridiskajā komisijā deputāti, šķiet, neaptvēra vai nevēlējās aptvert to, ka pāris gadu vēlāk šī problēma jau būs kļuvusi par sērgu. Rīkoties preventīvi nevēlējās, norāda “de facto”.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”), kā dzirdams ierakstā, tobrīd esot atrunājusies: “Lai varētu tādā veidā, ka nevis likumdevējs lemj par šīm lietām, bet mēs nododam šo kompetenci Ministru kabinetam, ir jābūt ārkārtīgi būtiskiem argumentiem, ļoti būtiskiem argumentiem. Es sapratu, ka Jūs galvenokārt miniet, ka te ir tie ātrumi un popularitāte šīm narkotikām, bet tas ir daudziem noziegumiem.”
Savāukārt tā brīža Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gundars Daudze (ZZS) sēdes laikā minējis: “Varbūt nepieņemam šodien galīgo lēmumu par atbalstīšanu vai noraidīšanu pirmajā lasījumā. Tiešām interesē, kāpēc pārējās Eiropas valstīs tas nav izpildvarai, ja nesakaita tās divas, par kurām mēs runājām. ” Daudzi papildināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedrs Valērijs Agēšins (SC): “Principā ir izskanējis tikai viens priekšlikums no Čepānes kundzes, no Daudzes kunga par to, ka mēs šo likumprojektu atliekam.”
Čepāne šobrīd jau pieļautu zināmas atkāpes no pieņemtās kārtības, LTV intervijā norādot: “Ņemot vērā pašreizējo šādu te situāciju, iespējams, ka to varētu darīt, pat nedaudz pieļaujot atkāpes no tādas kārtības, kādai tai vajadzētu būt, ka sabiedrības interesēs varētu taisīt izņēmumus, ka to varētu darīt vai nu MK vai Veselības ministrija. Toreiz nebija tā izplatība un mēs katrā ziņā nebijām sapratuši šo te bīstamību.”
Savukārt Agešins atzīt toreiz pieļauto deputātu kļūdu nevēlas: “Tagad ir sarežģīti spriest no pozīcijām, kā būtu, ja būtu, katrā gadījumā, es domāju, ka šajā 11. Saeimā mēs attiecīgus grozījumus varējām pieņemt ātrāk gan.”
http://www.delfi.lv/news/national/politics/ltv-audioieraksts-apliecina-politiku-negribesanu-laikus-ierobezot-spaisa-izplatibu.d?id=44395775#ixzz2yr21Y6Lg
Ja 2011. gada janvārī Saeimā no Zemes problēmām tālie kosmonauti — Ilma Čepāne (juriste, Vienotība), Gundars Daudze (mediķis/ārsts, ZZS), Valērijs Agešins (SC) nebūtu bijuši pavirši un stīvas procedūras mīloši un augstprātīgi, pašpārliecināti, NE-uzklausot iekšlietnieka Jāņa Bekmaņa apstākļiem adekvāto informāciju, ir pieļaujama iespēja, ka tā paša gada rudenī Kristiņas nebūtu nodurts, bet Arams nebūtu bijis jātiesā.
Protams, mans pieņēmums ir daļēji subjektīvs, bet — nav iespējams apstrīdēt faktu, ka Iekšlietu ministrija Saeimai rosināja šo jautājumu risināt 2011. gada sākumā, bet slepkavība notika jau tai pašā gadā, — pēc tam, kad minētie politiķi Iekšlietu ministrijas speciālistus neņēma pa pilnu. Pat LR Iekšlietu ministrijā strādājošos — un vismaz deputātiem — derētu uzklausīt uzmanīgāk, politjuridiskās procedūras nevērtējot augstāk par… paši redzat, ko.
Rudenī Saeimas vēlēšanas, — par ko balsot?! Čepānes Vienotību, Daudzes ZZS, Agašina SC?!
0
austrisv 14.04.2014. 12.54
Šausmīgi, ja vecākiem tāds dēls izaudzis, kas var nodurt otru pusaudzi. Tādam tikai vieta cietumā!
man šausmīgi žēl mirušā puiša māti un vecmāmiņu! šausmīgi žēl!
0