Kūlas dedzināšana – slimība vai stulbums?

Autors ir pilsētas “zaļais” un pļavā acīmredzot vispār nav bijis.

Tas, ka dedzinot kūlu aiziet bojā putnu ligzda – no ta nevienam nekāds ļaunums nenotiek. Drīzāk jau uzlabojas putnu populācijas veselība – Jo … šajā laikā vēl jauno putnu ligzdu nemaz nav – ja kāda ligzda ir, tad ta ir pagajušā gada ligzda – pilna ar parazītiem.

Nekādi vērtīgie augi arī neaiziet bojā – tie vēl nav sākuši augt un atrodas sasalušajā augsnē.

Un kādi vispār “vērtīgie augi” lauksaimniecības zemē? Apart tos draņķus vajag, ja viņi tur saviesušies!!!

Kukaiņi gan aizietu bojā – tas nu tiesa – tie baigi ātri izlien virspusē.

Daudz jēdzīgāk būtu, ja šo procesu ļautu veikt regulētā veidā – saskaņot ar ugunsdzēsējiem dedzinasanas vietu un laiku un noteikt, ka dedzināt drīkst tikai agri pavasarī, kamēr zeme sasalusi vai vismaz zāle nav sākusi dīgt.

Man šogad ir viens gabals, kur novācu krūmus – paliek pērkā kūla un sīkie zariņi – to vajadzētu nodedzināt. Bet nededzinu – esmu samērā likumpaklausīgs pilsonis.

Bet par virsrakstā uzdoto jautajumu – kūlas dedzināšana ir palieka no līdumu zemkopības. Latvijā tā tika vēl plaši lietota Livonijas kara laikā un pēc tam – nocirta mežu (ne jau nu milzu egles, bet krūmus) un to visu nodedzināja, lai dažus gadus varētu audzet labību. Pēc tam ļāva atkal augt krūmiem.

Ik gadus ir tikai vaimanas par to, ka ne gluži gudrie kūlas dedzinātāji mēdz nodedzināt gan savas mājas, gan paši sevi.

Ne reizi neesmu lasījis par to- Kādēļ viņi to dara?!?

Man kā stulbam pilsētniekam gribētos uzzināt- vai kūlas dedzinātāji tik tiešām ir idioti, jeb tomēr šai dedzināšanas mānijai ir kāds racionāls skaidrojums.

Nekādas epilācijas un kūlas dedzināšanas! Kūsi pa visu pļavu! Pļaušana taču arī ir vardarbība. Griezt un smalcināt dzīvu miesu skaitās labāks tonis nekā dedzināt? No enerģētiskā viedokļa uguns izdzēš visu… nu labi, CO2 un tur vēl kas. Bet nopļauts, nesavākts, pūstošs, trūdošs, tikpat kaitīgi izdalījumi, metāns, skāba augsne, kuru var neitralizēt ar sārmu. Pelni ir sārsms. Vai kopumā nav stulbi?

Norvēģijā kūlas dedzināšana ir atļauta. Nevienam tas neliek aizdomāties?

Paldies par argumentētām atbildēm:

Aizliegt! Sodīt! Augstāko soda mēru! Nošaut!

Stulbeņi! Psihiski Slimie! Latvijas nīdēji!

…biju cerējis domājošiem cilvēkiem! Velti… Šitādi jau arī pieņem tos puritāniskos likumus, kuriem doma laba, bet kuri ir neizpildāmi. Tie ir tie, kas nesen gribēja pieņemt likumu, jaunu nodokli par to, ka govis izdala metānu… vai 1. septembrī veikalos netirgot alkoholu. Tak mērķis cēls un pareizs..

Un uz pētnieku – es nebūtu tik kategorisks. Pelni ir arī mēslojums, kancerogēni no dabiskas zāles degšanas neveidojas, tāpat nededzina riepas , bet sausu zāli, kvēpu nav. Attīrīta teritorija veicina jaunās zāles augšanu, bremzē teritoriju aizaugšanu ar krūmiem, tai ir labāki gaismas apstākļi, ganības ātrāk pavasarī kļūst lopkopībā izmantojamas utt. Ogļskābā gāze sadegot veidojas, tāpat kā tā veidojas pūšanas procesā…

Kā rakstīju, degšanā pieder pie mātes Dabas dabiskajām lietām, ne tā kā miglošanas vai citas agrotehniskās apstrādes..

Protams, ka var atrasta kaut ko negatīvu, tāpat kā var atrast kaut ko pozitīvu – ka visām lietām šai pasaulē, taču nevajag to absolutizēt. Vienkārši Dabā uguns ir pavisam dabiska lieta.

Ja iznīdēs Spaisu tirdzniecību, tad arī mazāk degs kūla. Paliks vienīgi tie kūlas dedzinātāji, kuri ļoti neieredz šo valsti un riebj tai kā vien prot. Kūlas svilinātāji, tie kuri nav psihiski slimi, tiem ir jāatņem Latvijas pilsonība un tos ir jāizraida no Latvijas. Lai iet svilināt citur.Kādam gan naidam ir jābūt pret Latviju un pret tās dzīvo un neskarto dabu, ja var tai laist klāt uguni?

Kūlas dedzināšana – slimība vai stulbums?

slimīgs stulbums

Nu te ir piemērs tupai domāšanai. Īstenībā upuri rodas nevis no tā,ka likumi ir par maz, vai sodi ir par švakiem, bet tāpēc, ka tie ir nereāli, tos ievērot nav iespējams, un faktiski tie panāk pretējo efektu. Ja agrāk kūlas dedzināšana notika organizēti, un to pieskatīja, tad tagad, baidoties no soda, piemet špicku un aizmūk. Rezultātā uguns deg nekontrolēti, un viss kas arī nodeg.

Tagad pa punktiem:

Vai tāpēc, ka pārkurina krāsnis, un nodeg pa kādai mājai, aizliedzam kurināt krāsnis? Vai tāpēc, ka līkumā kāds ieskrien kokā, un nositas, aizliedzam braukt ar auto?

Bet- tāpēc, ka netiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi, aizliedzam dedzināt kūlu. Cēlonis jau ir tur, nevis pašā dedzināšanā.

Kūlas un mežu ugunsgrēkus kontrolēti izraisa ASV, Kanādā, tie nav dabai nekas pretdabīgs, ir par augi, kas labi attīstās izdegušās platībās. Latviešu zemnieki kūlu ir dedzinājuši gadsimtiem. Arī dabiski ugunsgrēki ir un būs, pat, ja mūsu puritāņi aizliegs Zibeni, par ko gan nebrīnītos, jo pēc būtības jau tas būs tas pats – likums, kas nedarbojas.

Tagad par esošajiem likumiem – deg arī sakoptas teritorijas. Palīdz tikai pļaušana vēlu rudenī, lai attāls nedabū paaugties, kas savukārt nu nekādi nav ne ekonomiski, ne lauksaimnieciski pamatots. Tā kā runas par nesakoptām teritorijām ir muļķības. Savukārt uzlikt saimniekam sodu par to, ka kāds viņu zemē ir aizdedzinājis kūlu, ir pretrunā ar juristu pamatbausli – nevainības prezumpciju- jo, kā var nosargāt 100 vai vairāk hektāru lielas teritorijas. Valsts atbalsta apsardzes firmu algošanai nav. A pensionāru pārim dziļos laukos pat pēc viņu zemes neviens nekāro- pircēju nav, jo nav lielu lauksaimniecības platību, vien aizaugušas mežā noras. Kā var uzlikt sodu Latvijas Dzelzceļam, ka deg viņu dzelzceļmalas? Dzelzceļam jāsargā? Cik cilvēku jāpieņem? Te ir atkal piemērs likumam, kas ir pareizs, bet muļķīgs. Tālāk par pašu dedzināšanu. Sodīt var tajā brīdi, kad kāds ar degošu špicku ir pielicies pie kūlas kušķa. Citādi tā ir dzēšana. Jo pierādīt pretējo nav iespējams. Tagad par mīļajiem kukainīšiem. Nu nepamostas viņi tad, kad nokūst sniegs. Un, bez tam – pirmās mostoties ērces. Un ko nozīmē “kukainīšus” saglabāt, lai pēc tam pļavu nomiglotu ar raundapu? To drīkst! Tāpēc, ja dedziniet – dedziniet agri! Ja pieķer – sakiet, ka dzēšat! Bez tam kaut kā iznāk, ka visi gudrie spriedelētāji nezin, kas ir izkapts, un ko nozīmē izpļaut grāvi. Zemnieki vasarā varētu organziēt dabas draugu – pļāvēju brigādes. Tik zinu, ka čiks vien iznāks. Jo tas nav kā pieņemt likumus, kas nedarbojas, vai gudri kratīt pirkstus zemnieku virzienā. Toties zemnieki zin, ka pērnās zāles nodedzināšana ir viens no efektīvākajiem zemes sakopšanas veidiem pavasarī.

Tāpēc kūlas dedzināšana ir jāatļauj- līdz notriektam datumam, iepriekš piesakot- lai būtu zināmi atbildīgie…

Un ticiet man – degs mazāk.

Vācijā desmit gadus atpakaļ legalizēja prostitūciju- vai tāpēc ka tā laba? Nē tāpēc, ka tā ar to ir daudz vieglāk cīnīties.

Vācieši padomāja vieni soli tālāk. Varbūt mēs arī spējam? Jeb spējam domāt tika kateogrijās: aizliegt, sodīt, nošaut?

Pērnās zāles dedzinātāji noteiki izlasīs šo Suudnika rakstu, ne?