Pārkāpta laba pārvaldība, izraugoties Operas valdes locekļus

Tikai Larvija barmeņi, gaļas izcirtēji un bodniekis var kļūt par ministriem un dierektoriem. Kas tur doktora vai magistra grādi. žagaram raksturīgs nekaunīgums un meli. Slieka iedomaājusies ka ir pitons. Noželojami,ka Maskats un Dripe sajaukuši debesu puses. Kkad Opera pec repntiem un krīzēm atgiva otro elpu, tad pasaulē atzōtais Alskandrs Viļumanis bija spiests atdot vietu bodniekam, kas reizē ar Kalviti taisija parādus. Kulturas ministrei nav jamaksā lieligā žagara sataisitos parādus.

Juanā kultūras ministre izraisīa mans simpatijas, parādot uz durvīm kino diedelniekiem, kas gribēja taisī savas rebes par valsts naudu. Arī žagaram japarāda durvis par isškŗdību, peldoties valsts subsidiju un Reinas zelta bagātību ūdeņos kā zelta zivtiņa. Iedomīgāku tipu ka žagars, nevaru iedomāties izvērtējot visus man pazīstamos Operas direktorus pēc kara, sākot ar leģendāro Rudolfu Bērziņu. Par to vien ka aizvadītā sezona’- ieklausaties – Latvijas Nacioanālajā opere neuzveda nevinu latviesšu komponista operu. Vienīgo latviešu operu diriģents Jansons atveda no Ņujorkas. Par to vien žagaram pienākā žagari pa pliku dibenu. Izmantojot no valsts saņemto milzu nauddu, viņš ap sevi sapulcinājis plašsaziņu galma dāmas, kas dzied žagaram slavas diesmas. Noklusējot smago kritiku par šagara halturas “nedarbiem” uz ārzemju operu skatuvēm. Man žēl, ka Maskats un citi lietu zinātāji par santīmiem sulainiski kalpo žagarismam. Es lūdzu Ku;tūras ministri domāt kā atjaunot latviešu komponistu pasakainos uzvedumus uz Bauskas pis skatuves, ko tik izcili sāka JVMA operas tsudija ar Kalniņa “Hamletu”. Vai režisosra Gunta Gailīša dzimtajā pusē Zosēnos. Galu galā vēl esam Latvijā!

Žagara juriste aizstāv savu darba devēju. Cik iepriekšparedzami.

Un “nenovērtājamā ģēnija” piekritējiem derētu atcerēties, ka Žagars pats bija pirms stāšanās amatā 1995. gadā. Biznesmenis un aktieris.

Trīs direktora termiņi pēc kārtas, kā arī Helēnas Demakovas ministres laikā sniegtās milzu atlaides pret Operas pārvaldību Žagaru ir degradējušas līdz despota līmenim. Un nevis Smiļģa, bet Lemberga tipa despota līmenim.

….izskatās, ka pašiem nacionālistiem jau sen sajucis, kas šiem Kultūras ministriju stūrē – Grende vai Grunde:

– “LNSO mūziķu noskaņojumu pret diriģentu palīdzējusi uzpūst LNSO arodbiedrība un tās vadītājs Aldis Grunde, kurš plašāk pazīstams kļuva pirms gada, kad līdzīgu “sacelšanos” organizēja Nacionālajā operā. Gada nogalē bijis iekšējs balsojums pret Šišona palikšanu galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā – šāda informācija parādījās dažādās interneta vietnēs, raksta “Ir”. Tieši Grunde, kurš ir arī kultūras ministre partijas biedrs, orķestrī organizējis balsojumu par vai pret Šišona palikšanu.

Latvijas Nacionālās operas bijušais trompetists Aldis Grunde, kurš Nacionālajā apvienībā VL-TB/LNNK cenšas būvēt karjeru politikā, ir pazīstams arī kā operas arodbiedrības līderis un Andreja Žagara opozicionārs, simfoniskā orķestra arodorganizāciju vada nedaudz vairāk nekā gadu. Tieši šajā laikā orķestrī ir radusies šķelšanās, kuras dēļ atlūgumu uzrakstīja Šišons.

“Joprojām līdz galam neesmu sapratusi, kā mākslas iestādē arodbiedrības prasības, lai man piedod, var būt desu fabrikas līmenī. Māksla paliek otrajā plānā,” notikušo komentē Ilze Paidere-Staķe.”

http://www.ir.lv/2013/1/3/sisons-nav-parakstijis-ari-par-viesdirigenta-ligumu

Latviešu naciķi no NA nemaz arī nespēj nodrošināt t.s. labo pārvaldību.

Ak, pārāk elitāra un pārāk sarežģīta tā operas māksla, noteikti vēl līdz vēlēšanām jāpagremdē!

Piekrītu Beatai. Šis liek apšaubīt jebura KM konkursa objektivitāti.