Pārkāpta laba pārvaldība, izraugoties Operas valdes locekļus • IR.lv

Pārkāpta laba pārvaldība, izraugoties Operas valdes locekļus

23
Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars (no kreisās) un LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats piedalās preses konferencē par jauno operas valdes sastāvu. Foto: Ieva Lūka, LETA
Beata Galzone

Kultūras ministre nav respektējusi pašas apstiprināto amatu konkursa nolikumu

Latvijas Nacionālās operas trīs valdes locekļu amatu konkursa rezultātu ignorēšana liecina par kultūras ministres atteikšanos īstenot labas pārvaldības principus Latvijas Nacionālās operas valdes izveidē.

Publiskojot lēmumu par trim valdes locekļiem, ministre rīkojusies, ignorējot normatīvajos aktos noteikto kārtību par Latvijas Nacionālās operas valdes locekļu iecelšanu. Latvijas Nacionālās operas likuma 7.panta pirmā daļa paredz, ka kultūras ministrs valdes locekli amatā ieceļ, pamatojoties uz atklāta konkursa rezultātiem. Latvijas Nacionālās operas likums paredz, ka vispiemērotāko valdes locekļu izvēle nevar būt vienpersonisks lēmums. Latvijas Nacionālās operas likuma 7.panta piektā daļa paredz, ka, „izvēloties valdes locekļus, konkursa komisija vērtē arī konkursa dalībnieka izstrādātu Nacionālās operas turpmākās darbības attīstības piedāvājumu”.

Pretendentu izvērtēšanai kultūras ministre apstiprināja īpašu komisiju. Taču Kultūras ministre nav respektējusi pašas apstiprināto amatu konkursa nolikumu. Konkursa nolikums paredz vērtēšanas kritērijus un nosaka kārtību, kādā katrs kritērijs novērtējams atbilstoši Pretendenta sniegumam konkursā.

Saskaņā ar nolikuma 17.punktu, komisija, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, iesniedz kultūras ministram komisijas darba rezultātu – trīs pretendentus ar vislielāko konkursa gaitā saņemto punktu skaitu, kas pēc konkursā iegūtā novērtējuma ir visatbilstošākie iecelšanai amatā.

Konkursa nolikums neparedz nedz to, ka, izvēloties atbilstošākos pretendentus LNO valdes locekļu amatiem, tiek noskaidrots atsevišķas uzņēmuma darbinieku grupas viedoklis, nedz arī to, ka pirms valdes locekļa apstiprināšanas amatā kultūras ministrs konsultējas ar uzņēmuma arodbiedrību.

Ministres lēmums izvēlēties Latvijas Nacionālās operas valdes locekļus, neņemot vērā pretendentu novērtējumu atbilstoši nolikumam, dod pamatu izvērtēt kultūras ministres rīcības atbilstību likuma normām.

Publiski paziņojot, ka lēmums neiecelt amatā pretendentu, kuru virzījusi konkursa komisija, pamatojoties uz arodbiedrību izteiktajiem streika draudiem un apņemšanos rīkot plašas protesta akcijas, liecina par lēmuma pieņemšanu atsevišķu interešu grupu izdarītā spiediena rezultātā, kā arī neizpratni par kolektīvo interešu strīdu risināšanas kārtību, kuras pamatā ir domstarpību risināšana starp iesaistītajām pusēm – darba devēju un darbinieku likumīgajiem pārstāvjiem.

Atsevišķas darbinieku grupas pārstāvji, kurus uzņēmuma darbinieki nav pilnvarojuši paust visa kolektīva viedokli, jau iepriekš ir apzināti nodarījuši kaitējumu Latvijas Nacionālās operas reputācijai, gan vairākkārt iesniedzot streika pieteikumus, ko tiesa ir vairākkārt atzinusi par nelikumīgiem, gan apzināti izplatot nepatiesu informāciju ar mērķi graut A.Žagara godu un cieņu.

Jānorāda, ka kultūras ministre nav ievērojusi konsekvenci, jo 2012. gada 29. maijā pēc kora arodbiedrības sūdzības izskatīšanas un Andreja Žagara paskaidrojuma saņemšanas, kultūras ministre rakstiski atzina, ka, „ievērojot Darba likuma normas, Kultūras ministrijai nav pamata ierosināt disciplinārlietu pret [Latvijas Nacionālās operas] valdes locekli [Andreju Žagaru]”. Savukārt 2013. gada 25. maijā saņemot arodbiedrību vēstuli par Latvijas Nacionālās operas valdes iecelšanu, kurā tiek atkārtota virkne to pašu nepamatoto un nepatieso „apsūdzību”, kultūras ministre ir izšķīrusies par tik radikālu soli kā atklāta konkursa komisijas lēmuma ignorēšanu.

Kultūras ministre nav nodrošinājusi lēmuma pieņemšanas caurskatāmību. Pretēji atklāta konkursa nolikuma 4.punktam, nav tikusi publiskota informācija par tiem Latvijas Nacionālās operas valdes locekļa amata pretendentiem, kas tika virzīti uz noslēdzošo trešo konkursa kārtu. Šo ziņu nepubliskošana nevar tikt argumentēta ar pretendentu atteikumu izplatīt par viņiem informāciju, jo pretendentiem vispār netika prasīta viņu piekrišana.

Autore ir LNO Juridiskās un personāla daļas vadītāja

 

Komentāri (23)

mario1 02.09.2013. 20.12

Piekrītu Beatai. Šis liek apšaubīt jebura KM konkursa objektivitāti.

+7
-6
Atbildēt

0

P_Dancis 03.09.2013. 08.24

Žagara juriste aizstāv savu darba devēju. Cik iepriekšparedzami.

Un “nenovērtājamā ģēnija” piekritējiem derētu atcerēties, ka Žagars pats bija pirms stāšanās amatā 1995. gadā. Biznesmenis un aktieris.

Trīs direktora termiņi pēc kārtas, kā arī Helēnas Demakovas ministres laikā sniegtās milzu atlaides pret Operas pārvaldību Žagaru ir degradējušas līdz despota līmenim. Un nevis Smiļģa, bet Lemberga tipa despota līmenim.

+5
-4
Atbildēt

0

ivetao2007 04.09.2013. 22.17

Tikai Larvija barmeņi, gaļas izcirtēji un bodniekis var kļūt par ministriem un dierektoriem. Kas tur doktora vai magistra grādi. žagaram raksturīgs nekaunīgums un meli. Slieka iedomaājusies ka ir pitons. Noželojami,ka Maskats un Dripe sajaukuši debesu puses. Kkad Opera pec repntiem un krīzēm atgiva otro elpu, tad pasaulē atzōtais Alskandrs Viļumanis bija spiests atdot vietu bodniekam, kas reizē ar Kalviti taisija parādus. Kulturas ministrei nav jamaksā lieligā žagara sataisitos parādus.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu