Cik ilgi atzīs latviešu diplomus?
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (20)
Eleonora Maisaka 22.08.2013. 22.19
Ķīps
Vēlreiz – mūsu “labā un pareizā augstākās izglītības sistēma” spiež jauniešus mācīties citur.
Nu nevar kāds ar sūdainu švabru nākt slaucit putekļus no Steinway.
0
Ieva 22.08.2013. 11.39
Vēlreiz – mūsu “labā un pareizā augstākās izglītības sistēma” spiež jauniešus mācīties citur. Kā rezultātā viņi neatgriežas. Tās ir tās sekas no mūsu labās un pareizās izglītības sistēmas.
Ar Kīļi tai ir sakars tikai tikdaudz, ka viņš to mēģināja reformēt. Diemžēl daudzkur skrēja ar pieri sienā, tā vietā, lai to darītu pakāpeniski un pārdomāti. Jau sen esmu teicis, ka Kīlis bija/ir labs vizionārs, bet ne praktiķis, kas to var ieviest dzīvē. Tur arī viņš nodega. Lai arī kāds bija un ir Ķīlis, runa te nav par viņu, bet par sistēmu. Kīļa epopeja, diemžēl, ir panākusi pretējo – sistēma nemainās un paliek pašapmierināta, un jaunieši, tie jaunieši, kas grib zināšanas, ne diplomu, turpinās plūst prom. Arī Jarinovskas minētā iemesla dēļ- drīz Latvijas diplomus varēs kārt uz nagliņas.
0
Ieva 22.08.2013. 09.43
Ķīlis mēģināja uzveikt šo Purvu, diemžēl Purvs uzveica viņu. Tas nozīmē, ka veģetācija tur turpinās, un nekāda nosusināšana tuvākajā laikā nebūs. Vjačeslavs Dombrovkis ir tā sabaidīts dēļ Ķīļa neveiksmēm, ka akmeni šai peļķē nemetīs, ka viņi pašu nenoskalo.
Tāpēc sekas ir bēdīgas – ja gribi labu augstāko izglītību, tādu, kas dod arī zināšanas, ne vien diplomu, ir jābrauc studēt uz ārzemēm. Un šī ir tā trakākā lieta- jo studenti ir tajā vecumā, kad viegli adaptējas vidē, atrod draugus un dzīvesbiedrus. Un- neatgriežas. Ja no Latvijas aizbrauc gatera strādnieks, kas trīsreiz no darba izmests par dzeršanu, tas ir tikai ieguvums, bet, ja aizbrauc jaunietis ar smadzenēm, tad tas ir liels zaudējums. Tāpēc esošā sistēma, tās konservatīvisms un orientācija uz naudas pelnīšanu, izraisa būtisku labākās sabiedrības daļas migrāciju uz ārzemēm, kas ir tās smagākās augstākās izglītības sistēmas profanācijas sekas.
2
Eleonora Maisaka > Ieva 22.08.2013. 09.56
Ķīps
Ķīlis mēģināja uzveikt šo Purvu, diemžēl Purvs uzveica viņu.
Vai Ķīlim vajadzēja avārijā nosisties, lai jūs planprātiņi – zatļerasti, beidzot rimtos?
___________________________________
Vjačeslavs Dombrovkis ir tā sabaidīts dēļ Ķīļa neveiksmēm
Vai “sabaidīts”, tā būtu izdulgence nelietībam, AI kvalitātes pazemināšanai, ievazājot tur krievu valodu?. Zatļera bandai visai ir jādreb neizbēgamā tribunāla gaidās.
0
Gunārs Nažinskis > Ieva 22.08.2013. 10.43
Slims Tavs ķīlis bija ar paranoju. Žēl, ka šī slimnieka dēļ pamatīgi cieta valsts un it īpaši izglītība un zinātne, ko šis nesen pār mēru iedzērušais eks-ministrs attīstībā pamatīgi pameta atpakaļ.
0
emb_riga 22.08.2013. 08.24
Ha,ha,ha!Izdevās man aizskart lasītāju patmīlību.Kas arī bija domāts.Bet ja nopietni,tepat Zviedrijā neesmu sastapis zviedru,kas zinātu,kas tātāda Latvija un kur atrodas,jo vairāk neinteresē un nezina viņas 60 augstskolas.Interesē tikai cilvēks,kas tu esi un ko proti.Un dabiski jāzina zviedru valoda.
3
Ieva > emb_riga 22.08.2013. 09.57
Manuprāt, jūsu komentārs ir ilustrācija tam, ka profesionālism un zināšanas Latvijā netiek novērtētas. Krīzes rezultātā atdzima sociālistiskā uravņilovka. Tika represēti tie, ka, lielākās algas. Un to starpā bija daudz profesionālu un ekspertu. Viņu vietā nāca ” ierēdņi” . Rezultātā viņi nav spējīgi pieņemt lēmumus un aizsedzas ar demokrātiju- rīko konkursus konkursu galā. Un rezultātā – nekas nenotiek.
Labs piemērs ir diskusija par Latvijas Dzelzceļa vadītāja algu. LDz valstij nopelna daudzus miljonus, bet lūk vadītāja alga nedrīkstot tikt pacelta, jo tas nebūtu sociāli taisnīgi..
Mums jau bija līdzīgs gadījums – no Latvijas Pasta šī iemesla dēļ aizgāja tā vadītājs. Ja LDz vadītājs aizies viņa vietā nāks “ierēdnis” ar mazu algu, bet nespēs vadīt LDz tā , lai tas valstij labi pelnītu- vai tas būs labāk? Daudziem šķiet ka jā- jo sociālisms mūsu galvās vēl ir dzīvs – gribam. lai visi būtu vienādi, tas nekas , ka nabagi.
0
Gunārs Nažinskis > emb_riga 22.08.2013. 10.37
Ja nopietni, tad man nemaz neinteresē ko par mani domā kādi zviedri, poļi vai krievi. Mani interesē, lai mums te LV ir labi :)
0
tuba76 > emb_riga 22.08.2013. 11.17
Vili – man ir zināmas vismaz divas grupas zviedru, kas ļoti labi zina, kur atrodas Latvija – viena ir Svedbankas darbinieki, kas mocās solidāros sirdsapziņas pārmetumos par 2008.gada krīzi un otra – bijušās Bankas Baltijas klienti, kas tajā zaudēja savu naudu. Tad vēl ir “dīvaiņi” ar īpašām vēstures, literatūras u.c. interesēm. Un mani darbabiedri – kam vairs nav nekādu šaubu par manu izcelsmi. Bet pārējie diemžēl nereti jauc latviešus gan ar lietuviešiem, gan igauņiem. Nereti lietuviešus dēvē par latviešiem, kas mums godu nedara, jo parasti tas parādās krimināla rakstura ziņās. Gadās arī tādi, kas zina par mūsu eksistenci, bet domā, ka krievu valoda ir mūsu dzimtā valoda. Vienā vārdā – zviedriem par baltiešiem zināšanas ir tikpat raibas, kā latviešiem par skandināviem.
0
emb_riga 21.08.2013. 15.14
Ja godīgi,tad tam diplomam(Latvijas) ārzemēs ir tualetes papīra vērtība.Galvenais lai atrastu labu darbu pa specialitāti ir nepieciešamas rekomendācijas,tad parādīt 3 mēnešu pārbaudes laikā savas darba spējas,un ja proti darbu viss kārtībā.Esi pieņemts.
3
piziks > emb_riga 21.08.2013. 20.23
Kā varētu atzīt diplomu LV latviešu Vilim, kurš Latvijas valsts valodā — iespējams, savā dzimtajā — raksta “(..)lai atrastu labu darbu pa specialitāti (..)”?
0
dace_ampermane > emb_riga 22.08.2013. 03.01
OT skolas gados dzirdēju tādu anekdoti kurā krievs nepareizi izrunāja latviskus vārdus Vīļiz S kuja. Pavisam negribu teikt, ka smieklīgi…
0
Gunārs Nažinskis > emb_riga 22.08.2013. 04.53
Tā var teikt cilvēks, kas nav piedalījies starptautiskā darba dalīšanā. Visur, kur ir nosacījums – augstākā izglītība LV augstākās izglītības apliecinājumu atzīst un varat brīvi piedalīties konkursos.
Tā kā nevajag sevi un savu valsti uzskatīt par niecību.
Atceries VVF – Mēs esam stipri, mēs varam :)
0
ligakalnina 21.08.2013. 14.55
Nekādas konkrētas rīcības nesekos.
Ja mums var pieķert blēdībās AIP, un tam it nekas neseko, tad degradācija un amoralitāte “izglītības mafijas” sfērā ir sasniegusi tādu līmeni, ka var tikai padzilināties, jo politiskās gribas un varēšanas ko mainīt nav.
Kaut, kļūdos, vēl jau ir Krievija, kur ir vēl sliktāk un amoralāk, ir kur tiekties.
Kaut, saprotams, ja sekos bļāviens un draudi no Briseles, nu tad gan, iespējams, pieķersies klāt, bet, tas ir vienīgais variants, jo bez pātagas mūsu politiķi nedara neko, kas tiem nešķiet izdevīgs reitingam, partijai, pašu labumam, utt, nu tāda viņiem izpratne, kas ir valsts interses kā tam karalim, nez kuram tur Ludviķim – valsts esmu es, kas izdevīgi man, tas, tātad, it kā, arī valstij, un otrādi.
1
Eleonora Maisaka > ligakalnina 22.08.2013. 10.05
dzeris49
Kaut, saprotams, ja sekos bļāviens un draudi no Briseles
Tikai Putļera piemietam Zatļeram nav tādas varas, pasūtīt no Briseles “bļāvienus un draudus”, tās nav pusdienas no Maxim’s Restaurant.
0
aivarstraidass 21.08.2013. 14.30
Līdz šim K.Jarinovskas rakstīto par nedienām IZM bieži vien riktīgi nesapratu – nespēju iedziļināties viņas aprakstītajās ierēdniecības darba konfliktu finesēs. Bet šis raksts ir vienkāršs, loģisks un, protams, prasa konkrētu rīcību no tiem, kuri iesaistīti diplomu izsniegšanā. Pie doktoru diplomiem, manuprāt, nevajag apstāties. Itin visiem akadēmiskajiem grādiem ir jābūt vienotā valstiskā reģistrā, lai būtu skaidrs, ko kurš ir izsniedzis (ne vien turpmāk, bet arī pārskatāmajā pagātnē). Diplomu tirgotāji un negodprātīgi augstskolu darboņi mēdz diskreditēt šo procesu (sal. http://www.delfi.lv/news/world/other/izraela-notiesa-par-latvijas-universitates-diplomu-pardosanu.d?id=10951270 ).
Pirms 20 un vairāk gadiem augstskolu absolventu kvalifikāciju nodrošināja t.s. valsts eksāmens – toreiz tas parasti izpaudās kā mutisks eksāmens, kur vecākā kursa studentam komisijas priekšā bija jāizklāsta 1-2 biļetes (kur biļešu viela atspoguļoja būtiskākos priekšmetus, ko topošais augstskolas absolvents bija apguvis). T.i. augtskolu bija pagrūti pabeigt studentam-caursitējam, kurš ar špikošanu un līdzīgiem paņēmieniem bija neatlaidīgi vācis ieskaites, bet tā arī nekad nebija ieguvis vispusīgas zināšanas savā specialitātē.
Mūsdienās šādi valsts eksāmeni bakalauru/maģistru programmu beidzējiem nenotiek nekādā formātā (varu droši teikt par dabaszinātņu un matemātikas specialitātēm LU, bet droši vien arī citur ir līdzīgi). It kā tam traucējot “Boloņas process”. Bet varbūt pie vainas ir vienkārši vēlme nepazaudēt vājākos studentus un viņiem līdzi nākošo finansējumu. Daudzās ASV un Kanādas augstskolās ir šādi pārbaudījumi – rakstiski pārskata eksāmeni, kuri ilgst vairākas dienas (var atrast ar Google: Comprehensive exams for graduate students) – un viņiem nekāds mistisks “Boloņas process” netraucē. Tiesa, šos eksāmenus tur parasti attiecina uz maģistratūras/doktorantūras studiju programmām jeb “graduate school”.
0