Ziemas būs siltākas, vasaras – karstākas

Kaspars Špūle > grislits 16.08.2013. 15.03

Protams, ilgtspējīgi attīstītie kurina ar Krievijas gāzi :D

+2

0

Atbildēt

0

grislits > grislits 16.08.2013. 15.10

Viss ietekmē, it īpaši konkrētajā vietā, kur ko dara, bet tāpat paliek jautājums, cik lielā mērā cilvēka darbība ietekmē visas pasaules klimatu globālā mērogā.

Visi, kas kaut ko rāda vai stāsta, ka notiek šis un tas slikts, parasti parāda tikai vienu pusi lietai to ko izdevīgāk. Reti ir tā, kā nesen redzēju vienā raidījumā, neatceros vai BBC, vai NatGeo, vai kāda cita dokumentālā filma. Bija raidījums par Āfriku, un tur bija stātst par kaut kādu vietu, kur ir stepes un tuksnešu saskares zona, un bija stāsts, ka tajā vietā dēļ klimata izmaiņām tuksnesis pārņem savannu, bet tai pat laikā raidījumā pastāstīja, ka ir vietas, kur notiek pretējais – tuksnesim teritorijas atņem savanna un džungļi. Respektīvi, zemeslode ir mainīga, tā nav iekonservēta vienā stāvoklī, visu laiku kaut kas uz tās pazūd un kaut kas rodas no jauna. Vienkārši cilvēka ietekme dēļ cilvēku skaita un spējām ir redzama daudz spēcīgāk.

Bez tam, zemeslodei tak nekas nenotiktu arī, ja cilvēki sataisītu kādus “baigos sū..” un kā suga pazustu no zemes virsas. Globāli nekas būtisks nebūtu noticis – būu viena suga – cilvēki – pazuduši no zemes virsas. Varbūt vēl kādas sugas. Nu un!? Zeme tāpat turpinātu pastāvēt un virsroku gūtu citas sugas.

+2

-1

Atbildēt

0

grislits > grislits 16.08.2013. 15.26

Par to mežu izgriešanu jaunattīstības valstīs.

Nulle, vai zināt, kādēļ lielākoties mežus izgriež Brazīlijā? Ne jau dēļ koksnes, bet lai iegūtu lauksaimniecības zemes. Koksne protams nospēlē lomu kā izdevīgs vienreizējs naudas ienākums, bet būtība ir lauksaimniecība. Galvenais produkts – soja. Galvenais mērķis audzēšanai – BIODEGVIELA, nevis pārtika.

Vai zināt, ka DIVAS TREŠDAĻAS no pasaules lauksaimniecības produkcijas tiek patērēta BIODEGVIELAS ražošanai. Un kas bīda biodegvielu – it kā tak zaļie, ar mērķi samazināt CO izmešus. Bet, kas tai pat laikā ir viens no lielākajiem pasaules piesārņotājiem – INTENSĪVĀ MŪSDIENU LAUKSAIMNIECĪBA ar visām ķīmijām. Un cik CO izmeši aiziet gaisā, lai novāktu šo biodegvielai domāto lauksaimniecības ražu, ko?

Tā kā tas viss ir runga ar diviem galiem.

+5

-1

Atbildēt

0

Anna Gaigule > grislits 16.08.2013. 15.39

Tiem, kas skaitļus neatceras — vulkāni (ieskaitot tos, kas zem ūdens) rada mazāk kā 1% no cilvēku radītā CO2. http://www.carbonneutral.com.au/climate-change/10-myths.html 6. punkts.

+3

-2

Atbildēt

0

grislits > grislits 16.08.2013. 15.48

Lai nu būtu. Es gan runāju par vienu konkrētu vulkānu ar vienu gadījumu.

Vienalga cik liela lai nebūtu cilvēka ietekme uz dabu salīdzinot ar citiem faktoriem (runājot ne tikai par CO2, bet jebkādu ietekmi – ķimijas, plastmasas, kanalizācijas, atkritumi u.t.t.), kā to visu ierobežot, es neredzu.

Visi cilvēki grib lielāku algu, tātad visi grib, lai viņu uzņēmumi attīstās un aug, visi grib, lai valstu ekonomikas aug par 5% gadā u.t.t. bet kā viss var augt, ja nav vairs īpaši tirgu, uz kuriem izplesties – Ķīna un Indija lielā mērā ir piesātinājušās, spējīgās jaunattīstības valstis piesātinājušās, milzīgus jaunus tirgus vairs neatrast.

Tātad vienīgā izeja – patēriņa palielināšana – biežāk mainīt telefonus, TV, auto, celt lielākas mājas, izgudrot visādas jaunas bezjēdzīgas izklaides u.t.t. – bet tas ir strupceļš agri vai vēlu. Jebkurā gadījumā, ja visi grib, lai visam rādītāji augtu – sākot no cilvēku algām, un beidzot ar valstu ekonomikām, tad man ir jautājums, kā to var panākt bez arvien pieaugošas cilvēka ietekmes uz dabu, bez arvien lielākiem enerģijas tēriņiem u.t.t.? Atbilde ir, ka nevar to savādāk panākt.

Tātad, ja mēs godīgi paskatāmies uz savu dzīvi, tad ja mēs prasām katru gadu 5% pieaugumu visam, mēs dzenam paši sevi grāvī.

Atkal runga ar diviem galiem.

+4

-3

Atbildēt

0

Eleonora Maisaka > grislits 16.08.2013. 16.46

roberts_j
Un cik CO izmeši aiziet gaisā, lai novāktu šo biodegvielai domāto lauksaimniecības ražu, ko?

Vēl gadus 25 atpakaļ, skaitījās, ka ar uz 1 ha izaudzētās rapša eļļas pietiek 4 ha apstrādāšanai, domāju, ka šodien biodegvielā(dīzelis, gāze, etanols, elektrība) pārstrādājot arī rapša salmus, varētu apstrādāt visus 6. Arifmeķika, odnako.

_____________________________________
Un kas bīda biodegvielu – it kā tak zaļie, ar mērķi samazināt CO izmešus.

Un kam traucē biodegviela? Tie ir fašistiski režīmi, kā Irānas un Venecuēlas un Krievija, kuru izdzīvošana atkarīga tikai no augstām naftas cenām.

_________________________________
Galvenais mērķis audzēšanai – BIODEGVIELA, nevis pārtika.

Cik tad var rīt un vēl barot parazītus?

Par dzungļiem kas agresīvi pārņem tuksnešus, saki, kur pirki un cik tas maksāja. Tikai pie Lubančika čigāniem gan nesūti, jo Bramini no šudrām neko neņem.

Tuksnešiem zemi atkaro Izraēla, AAE, Saudi Arābija, Kuveita, izmantojot atsāļotu jūras ūdeni un pateicoties tam pat iespējamas klimata izmaiņas pēc 100 gadiem

+2

-1

Atbildēt

0

Sanšains > grislits 16.08.2013. 16.57

Roberts:
Bez tam, zemeslodei tak nekas nenotiktu arī, ja cilvēki sataisītu kādus “baigos sū..” un kā suga pazustu no zemes virsas.
==================================
Džordžs Karlins izteica hipotēzi, ka cilvēces eksistences jēga varētu būt… radīt plastmasu.:) Un viss.

http://www.youtube.com/watch?v=2cjRGee5ipM

P.S.
Manai gaumei tā leksika mazliet par rupju.

+2

0

Atbildēt

0

ineta_rr > grislits 16.08.2013. 17.45

Jā, reliģija deģenerē domāšanu, bet, kad šitādus murgus sāk uzskatīt par patiesiem, tad skaidrs, ka domāšana tikusi deģenerēta arī bez reliģijas palīdzības. Varu vienīgi piekrist, ka cilvēces rīcības sekas līdz šim neviens nav ne pilnībā noteicis, ne arī izveidojis modeļus, kas spētu prognozēt, kas notiks (un bez derīgiem ievades datiem tāpat jēga būtu apšaubāma). Saldajā ēdienā skaitļošanas jaudas arī nebūtu gana, ja arī pirmie divi punkti tiktu atrisināti. Rezultātā sanāk bakstīšanās pa tumsu, vieni saka A, otri saka B, savukārt pētījumu rezultātu var pievilkt kam vajag. Tikai nepārprotiet, ir lietas, ko var secināt diezgan droši, piemēram, ka, ja atkusīs mūžīgais sasalums, gaisā izplūdīs daudz metāna, globālā sasilšanai vajadzētu pieņemties spēkā ilgtermiņā, bet lokāli neviens neko pat nemēģina prognozēt, jo īslaicīgi būtu jāņem vērā gan tas, ka sasalums turpina atkust, kamēr izdalās CH4, gan tas, ka šāda CH4 izdalīšanās pati par sevi varētu atdzesēt nu jau bijušo mūžīgo sasalumu, un šādu sīkumu ir daudz, rezultātā īstermiņa un pat vidējā termiņa prognozes ir absolūta ķēpa, vieglāk izrēķināt, ka pēc 100 gadiem kaut kāda globālā temperatūra (vidējā?) būs augšā par dažiem grādiem, bet, ko tas nozīmē, atkal, var tikai filozofēt, jo nav ne pārbaudītu un labu modeļu, ne skaitļošanas jaudas. Un uz to nāsīs ierauj „zaļie politiķi“ un „zaļie biznesmeņi“.

Atgriežoties pie sākotnējā iebilduma par to video, jā, cilvēces rīcības sekas ir grūti prognozēt, bet, lai saprastu, ka daudzas sugas ir izmirušas cilvēces rīcības dēļ, nav vajadzīgi modeļi un pētījumu, jo viss jau ir uz delnas – meži izcirsti, teritorija atbrīvota no bīstamiem zvēriem un trofejām, cilvēku skaits pieaudzis, tādēļ apgalvot, ka daba tā iekārtojusi var tikai tad, ja pie reizes paziņo, ka tas, ka cilvēks iznīcina pārējās sugas ir daļa no evolūcijas, tātad dabiskās lietu kārtības, kam es būtībā piekrītu, tikai, atkal, neviens nav noskaidrojis, kas notiks ar biosfēru, ja mēs evolūcijā uzvarēsim kaut vai tikai visas zīdītāju sugas. Var tikai zaļi, zili vai sarkani bakstīt ar pirkstu gaisā, un izteikt minējumus, toties dabas liegumi kā minimums nav nekas slikts – daba tiek saglabāta, pašiem ir uz ko paskatīties, un iznīcināt varēsim vienmēr.

0

0

Atbildēt

0

Juris Millers > grislits 19.08.2013. 17.11

Vulkāna izvirdums izmeta mazāk CO2 nekā tās lidmašīnas būtu izmetušas, ja vulkāna izvirdums nebūtu noticis. Viss jau sen ir sarēķināts. Mēs (cilvēce) esam fantastiski efektīvi dažās desmitgadēs sadedzinot to, kas Zemes dzīlēs krājās dažu simtu miljonu gadu garumā. Tik efektīvi, ka tam ir pat pamanāms efekts.

Mums 70cm ūdens līmeņa pieaugums, siltākas ziemas, karstākas vasaras un tropiskāki nokrišņu viļņi būs tāds nenozīmīgs sīkums, bet citām valstīm tas būs traģiski. Mikronēzijā, piemēram, ir valstis, kuru augstākais punkts ir mazāk nekā 2 metru augstumā no jūras līmeņa. Vēl pirms šī gadsimta beigām tās vienkārši pārstās pastāvēt. Āfrikā daudzām valstīm pie Sahāras tuksneša tas varētu nozīmēt to, ka viņu zeme vairs nevarēs audzēt tādu ražu lai pabarotu desmitiem miljonu iedzīvotāju. Citās vietās, piemēram ASV metropolēs, 40+ grādu temperatūra vasarā jau kļūst par normu (pilsētas karstuma salas vēl pastiprina siltumnīcas efektu) un no tā katru gadu mirst tūkstošiem cilveku. Jau tagad.

+1

0

Atbildēt

0

grislits > grislits 20.08.2013. 10.48

aigarius, es jau nenoliedzu, ka cilvēki tērē resursus uz nebēdu. Un kā jau rakstīju, es pat neredzu tam galu, jo visi grib arvien vairāk un vairāk.

Te var par to visu apskatīties Luka Besona producētu dikti skaisti nofilmētu dokumentālo filmu, kā līdz tam esam nonākuši, kā tērējam resursus, kā īsā laikā esam uzdzīvojuši ne pa jokam un kas jau ir neatgriezeniski pazudis. Filmas nobeigums gan ir optimistisks, ka visu vēl varot labot, bet es tik pārliecināts nebūtu. Filmu pat ir vērts noskatīties tikai dēļ fantastiskā nofilmētā materiāla un noskaņas, ko mūzika rada.
Angliski – http://www.youtube.com/watch?v=jqxENMKaeCU
Krieviski – http://www.youtube.com/watch?v=7hFivbgIEqk

Bet tas joprojām nepierāda, ka klimats dramatiski mainās cilvēka ietekmē. Varbūt klimats mainītos tāpat arī bez cilvēka klātbūtnes.
Un jūsu minētais, ka cilvēki jau daudz mirst dēļ karstuma, dēļ citām lietām, ka nebūs kur pārtiju izaudzēt u.tml., manuprāt varbūt pat ir risdinājums, varbūt kādai trešdaļai iedzīvotāju uz pasaules ir jāizmirst, lai kaut kas sāktu risināties.

0

-1

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam