Pāri robežām – kā mēs apdraudam savu un Zemes nākotni

Komentāri (4)

andrejs 14.10.2024. 12.40

Un, treškārt, “palmu eļļa” nav lauksaimniecības kultūra, pilnīgi točna!

Atbildēt

andrejs 14.10.2024. 12.39

Un, otrkārt, atteikšanās no herbicīdu, pesticīdu un minerālmēslu lietošanas vēl vairāk palielinās pārtikas trūkumu un produktu cenas

Atbildēt

Uldis.M42 > andrejs 14.10.2024. 17.43

Ja Davosa atteiktos no savas maniakālās vēlmes pabarot 20 miljardus un vairāk nēģeru, jeb saprātīgā cilvēce anulētu Davosu (domāta kā sugas vārds tiem civilizācijas ienaidniekiem, kuri tāpat kā savulaik Marks grib visu planētu sadzīt lāģeros), pietiks ar dabīgiem herbicīdiem un pesticīdiem. Minerālvielas var atgriezt apritē, bet nepieciešanos slāpekļa savienojumus saražos simbiotiskās, pūšanas un gumiņbaktērijas, tos satur arī biohumuss un sēņu pasaule.
Palmu eļļa pavisam noteikti arī ir laiksamniecības kultūra.

Atbildēt

andrejs 14.10.2024. 12.33

Pārtikas trūkums un augošās cenas veicina sociālo nestabilitāti un pārtikas nedrošību.
‐——
IRsis šmirsis varētu papētīt kāpēc daudzi pārtikas produkti Latvijā ir dārgāki nekā Francijā, Itālijā un Spānijā. Un es nerunāju par eksotiskiem augļiem
Piens, sviests, daudzi sieri tur šogad maksā mazāk nekā pie mums
Augošās cenas taču var izraisīt “sociālo nestabilitāti” ? Vai arī tomēr nē un tā ir tukša Iršana tikai pie tēmas par klimata “pārmaiņām”?

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam