Mūžībā aizgājis kinooperators Gvido Skulte

IR komndai… tik formāla attieksme pret neprasta cilvēka aiziešanu. Nespēja pieminēt Skultes dzimtu, ar dzimtas pēdām kultūrā. Bez viedokļa un laikam bez zināšanām. Ar savu vājumu un — cieņas trūkumu pret savu lasītāju.

Konjaciņa graķīti par Gvido var ieraut arī bez IR fonā.

Gvido Skulte bija Ādolfa Skultes dēls. Tik daudz jau nekrologā varēja IR uzrakstīt. Jo vairāk tāpēc, ka fotografēsanai – un līdz ar to vēlākajai profesijas izvēlei – Skulti pievērsis tieši tēvs (profesors rakstīja arī kinomūziku), kurš dēlu arī ņēma līdzi uz filmēšanas laukumu.

Nāk prātā I. Ziedoņa vārdi “Atlaid, Zemes māte, manu dvēseli pastaigāties…”