Vai mainīsim visu līgumu slēgšanas praksi Latvijā?
Saistītie raksti
Viedoklis /
1. februāris
Lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, izvietosim veikalos Krievijas karogus?
2
Viedoklis /
25. janvāris
Ja darbinieks nodara zaudējumus darba devējam
Viedoklis /
3. janvāris
Vai 2024.gadā influenceru izmaksas samazināsies mākslīgā intelekta sniegto iespēju dēļ?
Komentāri (17)
sausins 14.06.2013. 14.35
Nu pamazs tas negatīvismims ! Sarauj sarauj ! ! !
0
sausins 14.06.2013. 11.10
Negatīvais vērtējusm manuprāt izriet no ” vēlmju domāšanas” . Vēl viens svaigs piemērs ir tiešo norēkinu ieviešana !
Problēmas protams pastāv, bet piedāvātie risinājumi to nekādi neatrisina !
Un teksti par to ka tas piespiedīs ( ! ! !) ipašniekus organizēies ir tam vislabākais piemērs.
Varu atgādināt ka ar tādu pašu saukli tika mēgināts stimulēr energoefektivitātes pāsākumu veikšanu, sak viņiem taču vajadzēs nākt kopā un vienoties par to kā paņemt 50 % no ES finansējuma. Un kādi bija rezultāti ?!??!?!
Gribējām kā labāk, sanāca ka vienmēr ?!??!?
0
sausins 14.06.2013. 09.16
Likumdevējam būtu laiks saprast, ka viņu funkcija nav ” ugunsgrēku dzēšana”, tāpat kā to ka ” nauda neaug kokos” .
Kreditēšanas biznesā, tāpat kā jebkurā citā ir sava “pelņas norma”, kuru vai nu paņem vai ar to nenodarbojas !
0
reksa 13.06.2013. 21.54
Autore raksta: “Tādējādi pat elementārā īres līgumā nevarēs noteikt līgumsodu par to, ja, piemēram, īrnieks ir sabojājis tam uzticēto īpašumu.”
Parādiet man īres līgumu, kur ir paredzēts līgumsods par īrnieka sabojāto īpašumu. Par sabojāto īpašumu parasti paredz zaudējumu atlīdzību, nevis līgumsodu. Bet varbūt autorei tiešām ir šāda prakse?.. Interesanti, kādu līgumsodu viņa nosaka?..
Piemēram, īrnieks sabojājis televizoru Ls 1000 vērtībā. Uz likuma pamata no viņa var piedzīt zaudējumu atlīdzību. Zaudējumi ir Ls 1000, tātad arī zaudējumu atlīdzība ir Ls 1000.
Kādus procentus autore grib noteikt papildus? Vēl 100% apmērā? Sabojājis televizoru par Ls 1000, bet samaksā Ls 2000? Hmm…
Nebiju iedomājies, ka īres līgumos var būt šādi noteikumi.
Tad jau tiešām steidzīgi ir jāierobežo ne tikai nebanku krēditori, bet arī šādi izīrētāji un viņu advokāti…
3
grislits > reksa 14.06.2013. 06.16
Ligumsodus nenosaka tikai procentos, bet ari absolutos skaitlos. Un ligumsodus biezi vien izmanto, lai nebutu jacakarejas ar zaudejumu pieradisanu, jo zaudejumu precizu vai pilnu apmeru biezhi ir gruti noteikt un gruti pieradit.
Jusu piemera – par 1000 latu televizora sabojasanu ari var noteikt konkretu ligumsodu, piem., 1200 Ls.
Varbut nejuristiem tik daudz nevajadzetu tomer spriest par lietam, no kuram isti nav saprasanas.
P.S. Atvainojos par garumzimem, rakstu atruma no telefona.
0
guna_sniedzina > reksa 14.06.2013. 08.19
@roberts_j
Kukū?
Nedrīkst iedzīvoties uz līgumsoda rēķina!
0
runivs > reksa 14.06.2013. 13.57
Visus nesaprātīgā un anomālā līgumsoda pašreizējā regulējuma atbalstītājus aicinu izlasīt prof.K.Torgāna publikācijas ( sk.Jurista Vārds.16.10.2012, 29.01.2013.). Varu saprast, kāpēc tāds satraukums – nevienam taču negribas pārsēsties, teiksim, no Bentlija kādā švakākā autiņā.
0
janis17 13.06.2013. 15.41
Līgumsoda būtība ir disciplinēt puses.
Piemēram, ja kāds noslēdz līgumu, kurš vēlāk izrādas neizdevīgs, radot 15% zaudējumus, tad izdevīgāk ir samaksāt 10% līgumsodu. Bet tas var radīt daudz lielākus zaudējumus pasūtītājam.
2
Kristīne > janis17 13.06.2013. 17.31
Ne gluži. Līgumsods un tā pienācīga neizpildīšana ir dažādas lietas.
0
ineta_rr > janis17 13.06.2013. 19.34
Reālus zaudējumus var piedzīt administratīvajā procesā. Piemēram, ja noķer pie rokas kādu, kas tavu žogu ir „uzlabojis“ ar visādiem uzrakstiem, tu no viņa vari piedzīt radītos zaudējumus, teiksim, izdevumus, kas saistīti ar žoga priekšlaikus pārkrāsošanu, arī tad, ja neesi ar viņu noslēdzi līgumu par žoga aprakstīšanu ar tev pieņemamiem uzrakstiem. Līdzīgi, ja celtnieki, piemēram, tavai mājai mainot jumtu, ar celtni iebrauc nesošajā sienā, un puse mājas sagrūst, tu no viņiem vari piedzīt radītos zaudējumus, un līgumsodu limiti tur nebūs saistoši.
0
Kristīne 13.06.2013. 14.44
“piemēram, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu izpildei.”
===
Būvdarbu līgumos reti, kad ir paredzēti līgumsodi, kas pārsniedz 10% no pakalpojuma vērtības.
0
archoftriumph 13.06.2013. 14.04
nezinu vai visu liigumu sleegsanas praksi maniisim, bet no nejeedziigi lielajiem liigumsodiem atteiksimies gan, un arii augljotaajus centisimies izmest no valsts aaraa.
1
grislits > archoftriumph 13.06.2013. 14.18
Izlasiet tak rakstu. Ne jau tikai tiek ierobežots līgumsoda apmērs, bet arī faktiski tiek ierobežota iespēja piemērot līgumsodu lielākajā daļā darījumu vispār. Ja man ir līgums ar kādu, kurā šis apņemas izdarīt kaut ko, tad es nevaru piemērot līgumsodu par neizdarīšanu saskaņā ar šiem grozījumiem.
Un 10% ir stipri par maz kā līgumsoda augšējā robeža, līgumsods nav procenti par kapitāla lietošanu, tas ir sods par neizpildīšanu. Un mazo kredītu gadījumā liela problēma ir tieši šie kapitāla lietošanas procenti, kas ir milzīgi, līdz pat gandrīz 1000% gadā, ne jau līgumsodi. Pats pastā stāvot palasīju SMS Credit piedāvājumu. Tur procenti bija norādīti līdz 945% gadā, ja pareizi ciparu atceros. Un tas nav līgumsods, tie ir kapitāla lietošanas procenti.
Un praksē faktiski līgumsodi jau ir ierobežoti, jo tiesa nepiemēro tiesāšanās gadījumā bezizmēra līgumsodus, parasti aprobežojot tos ar pamatparāda lielumu. Civillikumā ir noteikts, ka nevar piemērot līgumsodu bezsakarā milzīgu (nesamērīgu), un tiesa tiesājoties šo normu piemēro.
Līgumsods ir tas, kas nodrošina disciplīnu darījumā. 10% līgumsods, it īpaši mazu summu darījumos, šo funkciju nepildīs. Un grozījumi izslēdz līgumsodu kā šo funkciju pildošu instrumentu no lielākās daļas darījumu vispār. būs tie grozījumi jāpapēta. Un gribētu redzēt to autoru – idiotu.
0
grislits 13.06.2013. 13.27
Neesmu iepazinies ar grozījumu projektu, bet ja tie Civillikuma grozījumi par līgumsodiem tiešām ir šādi, tad tas ir, maigi izsakoties, pārspīlējums.
0