ES fondu izlietojuma „monētas” divas puses

23

Komentāri (23)

inesite15 13.03.2013. 05.24

“Pārejot no filozofiskās nots uz praktisko …”

“Protams, informētība būs augstāka tur, kur respondenti biežāk saskārušies ar ES finansējuma jautājumiem gluži personīgi …. ” – nu, ir viens personāžs … ne tas netīrākais, bet RAKSTURĪGĀKAIS …

“Jāteic gan, ka kopumā ES fondu līdzekļu pieejamība visā Latvijā palīdzējusi krīzes periodā nekrist tik zemu, cik tas būtu noticis bez šādu investīciju esamības, tomēr tas, ka liela daļa iedzīvotāju neapzinās šo efektu uz mūsu tautsaimniecību un labklājību, liecina, ka amatpersonām un arī pašiem līdzfinansēto projektu īstenotājiem vēl ir daudz darāmā informēšanas, skaidrošanas un ieguvumu pamatošanas ziņā.” –

– šito var viegli tā pārveidot, lai realajai situacijai piedzītu :

… kopumā ES fondu līdzekļu pieejamība visā Latvijā palīdzējusi krīzes periodā ATSEVIŠĶIEM LOHATRONĪGIEM PERSONAŽIEM nekrist AR NAUDĀM tik zemu,
cik tas būtu noticis bez šādu investīciju esamības,
tomēr tas, ka liela daļa iedzīvotāju neapzinās šo efektu uz mūsu ( a kurš pārlaimīgs ŽURKUĢĪMĪTS noformulēs, uz kuru tieši MŪSU ) labklājību, liecina, ka amatpersonām un arī pašiem līdzfinansēto projektu īstenotājiem
vēl ir
daudz darāmā SMADZEŅU PŪDERĒŠANAS ziņā.

0
0
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 12.03.2013. 19.55

——
“…vēl ir daudz darāmā informēšanas, skaidrošanas un ieguvumu pamatošanas ziņā.” ============================================================================ ‘Darbu dzen darbu’ – , tā kā EURO-zonā varēs izvērst vēl nebijušu informēšanu, skaidrošanu un ieguvumu pamatošu. “Tauta” var droši dziedāt: “Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze,..viss kārtībā, viss kārtībā…”

http://www.youtube.com/watch?v=H-uLtUqSBck

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam