o_ja3,14… :) Te — laikam taču — pārsvarā demagogu un kosmonautu, no Zemes atrāvušos un nolaisties nespējīgu ipatņu saiets.
Pietiek Dzerim uzrakstīt ideālistiska 9. klases meitentiņa stilā utopisku tūlītejo vajadzibu sarakstu, un — plusi aumaļām. Ja Dzeris nav pamanījis, ka augstskolas jau plano izdzivosanas/apkures rēķinu dēļ macibu maksu paaugstināt, tad, izrādās, ne Dzeris, ne viņa jampampības plusotāji neko tādi i ne manījuši.
Mierinajums vienigi par to, ka te parādās ari Aivars un Klusais, izretis jautaajums4, no kuriem var salasit/sadzirdēt loģiskas būšanas.
Ķīp, kā var nesanaidoties alkāns, kurš starp dzerstiņiem haotiski generē idejas, bet uz pohām daļu no šim idejām agresīvā valodā un uzbrūkošā stilā — piesaucot “fakīnas” parādības — atlaujas iet pie rektoriem, pasniedzējiem, kuri ir skaidrā?! Un Sandai Liepiņai daļa no moderācijas darba starp tādu ministeru un augstskolām faktiski jāpilda augstākstāvošā haota psihoterapeites loma, — varbut Sanda Liepiņa pati var labi to darbu darit, ja kādam pietiks politiskās potences Liepiņas kundzi no pacienta ar atkaribam atbrivot?
Tad, tu gribi teikt, ka Ķīlis ir alkoholiķis, un pats nesajēdz, ko runā?
Tavi komentāri, vispār, pietiekami interesanti un asprātīgi, var noprast, ka tu esi informēts cilvēks, bet, galēji subjektīvi, manuprāt, šis te arī.
Dzeri, ari tad, ja neesi informēts, bet tiec pie laba monitora, rūpīgi pavēro — vislabāk, ja kopā ar kādu psihoterapeitu… ja trešais gadās kompānijā pieredzējis narkologs, būs pavisam interesanti! :) — tā tipa seju gan fotobildēs, gan videouznācienos. Paklausies tekstus, panalizē teikuma uzbūvi un saturu, — uzrunas, uzstašanās manieru atšķiribas ievērtē. Ja iepriekš dzīve nekad nebūsi alkanu redzējis, bus grūtāk, toties, ja būsi redzējis vairākus, ari šo atpazīsi. Un, ja pašam būs šaubas, draudzīgie dokteri padalīsies ar redzamā analīzi… Piemēram, uzmanības noturību, aktivitāšu periodus… Utt., utml. …:) Nemaz nebūs jāmudina ārstējošos dakterus likumu pārkāpt un diagnozes skaļi saukt vai uz žoga uzrakstīt.
dzeris – varbūt Tu nesajēdz ko runā? Attiecīgās aprindās tas sen nav noslēpums un viņa slimošana gada nogalē ar ik pa brīdim bija saistīta ar dažādam procedūrām ,kuras tai skaita veic ārstniecības iestādēs.
OT, klusais, jūsu komentāri izsauc platu smaidu. Smaidu tādēļ, ka jūs to visu skaidrojiet dzerim, bet dzeris sevi pozicionē, kā pensionētu psihiatru un, ja nemelo, sen tas viņam bija jāsaredz.:))
Betij, ja es te iepriekš nebutu lasījis, kā sevi pozicionē Dzeris, būtu atbildējis citā stilā. (vai nu grūti atcerēties, ka Dzeris demonstrēja labu atmiņu, minot no galvas dazādu medikamentu, ko izmanto psihiatrijā, nosaukumus… :)
Man jo vēl interesantāk, kādēļ Dzeris tagad klusē, ka (pat!) pensionētam/atvaļinātam/rezerves psihoterapeitam to vajadzēja pamanīt. Ja nepamanīja, atliek mēģināt secināt, kādēļ bija/IR izdevigi izlikties, ka nepamanīja? :)
Tieši tādēļ plati un plaši smaidīt ir pat ieteicams. Drosmigākie/netolerantākie varētu atļauties pat skaļi smieties.
Ļoti pozitīvi skatos uz Sandu Liepiņu. Izskatās, ka pagaidām viņa ir apzinājusi ministrijas un sistēmas problēmas virspusēji, lai varētu nākt ar detalizētu piedāvājumu sistēmiskai sakārtošanai, bet priecē viņas lomas apzināšanās – moderators starp dažādām interešu grupām. Tā tagad būs ļoti nozīmīga loma. Ķīlis pulveri ir izšāvis. Visas pārējās iestādes tagad steidz lāpīt caurumus mūros. Un tos mūrus lāpa paši iezemieši. Pēc maniem novērojumiem lielākās augstskolas tagad ir ieņēmušas pozīciju – mēs noliedzām kritiku un mums tagad ļoti īsā laikā ir jāveic uzlabojumi, lai pēc kāda laika pateiktu, ka tas, ko kritizēja, īstenībā viss ir kārtībā. Rosība ir manāma. Un sabiedrības un studentu spiediens ir arī jūtams! Vajag tikai kādu cilvēku, kas nokoordinē, lai process būtu sistemātisks nevis haotisks, jo mēs zinām, ka pārmaiņas var būt gan uz labu, gan uz sliktu. Kāda augstskolā var būt veiksmīgāka, bet cita – nodarīt sev kaitējumu.
——Nasing spešal!:”(..) Vajag tikai kādu cilvēku, kas nokoordinē, lai process būtu sistemātisks nevis haotisks.” ============================================================================= Brīvā tirgus un demokrātijas (lasi-bezatbildības) apstākļos – par centralizēto plānošanu un totalitāro kontroli fantazēt nevajadzētu. Kā saka – “uzvarai daudz draugu, bet zaudējumus noraksta uz vienu cilvēku (sekretāri)”.
Reformatoriem slavu mēs dziedam!
O, mūsu “draugi” “vēsturnieki” Djukovs un Semendejs satraukušies par zinātni Latvijā. Vai Ķīlis un zinātnieki ir informēti, kāda briesmīga nelaime mūs piemeklējusi? :)
Kura Ķīļa ideja jums ir nepieņemama? Atkartošu to, ko jau esmu teicis. Kīļis ir labs stratēģis, bet galīgi nav taktiķis. Viņš ir ideju ģenerators, bet ne to ieviesējs. Probalēmas sākas tieši tur – Ķīļa nespējā to novest līdz pragmatiskiem soļiem skolām, augstskolām…
Tāpēc arī jaunas valsts sekretāres parādīšanās ir apsveicama. Bez tam izskatās, ka tieši ideju materializācijā viņa redz savu darbu. Tā kā vēlu veiksmi gan Ķīlim, gan Sandai Liepiņai.
Sandai bez tam novēlu neizmanīties sīknaudā..
Interesanti ir tas, ka visas karojošās puses jau iestājas par vienu un to pašu. Gan Ķīlis, gan rektori, AĪP, iedzīvotāji grib kvalitatīvu izglītību. Tik nez kāpēc daži nav gatavi mainīties..
Un Ķīlim līdz šim varu pārmest, ka viņš nav mācējis visus mobilizēt un konsolidēt visas aktivitātes šim mērķim. Viņš ir mācējis sanaidoties…Un te nu ir tas Liepiņas darba lauks…
—–Ķīps Kura Ķīļa ideja jums ir nepieņemama? Atkartošu to, ko jau esmu teicis. Kīļis ir labs stratēģis, bet galīgi nav taktiķis. =============================================================================
Vispirms vajag vismaz palasīt “stratēģa” vadībā sacerēto “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija2030)”, tad sākt pļāpāt par taktiku: http://www.latvija2030.lv/page/1
http://www.youtube.com/watch?v=UcFIOk7uYcE
‘Ceplisms’ ir miris – , lai dzīvo ķīlisms! ‘
Amerikanizācija rullē, lauzējus vairs neapturēt – LV saplūšana ar ES ‘kodolu’ ir nenovēršama. 4. maija izglītības sistēmas “stutētāji” netiks žēloti!
Vai stratēģiski pareizi nebūtu saprast, ka 2014.gadā jau būs Saeimas vēlēšanas un līdz tam nekādas ķīļa reformas tāpat neko labu nedos, tāpēc būtu jāsāk no baltas lapas ar reālu plānu?
Jūs kā visi – nepatīk, tāpēc slikti. Bet mans jautājums jau bija, kura KONKRĒTA Ķīļa ideja jums liekas nepieņemama?
Ķīlis ir stratēģis, ideju daudz, un uz to baru jau var arī kāda būt problemātiska. Tad kura?
——–
Pamata, galvenā. Visa to liberāļu-libretistu “ķīļveidīgo” biznesa filosofija ir nepieņemama – , pietiks jau paplosījās te Latvijā 1990-os gados, vēl taisās radīt papildus problēmas? Laiks piebremzēt laušanu, citādi neizbēgami būs kārtējais finanšu burbulis arī izglītības nozarē. Štatos jau burbulis uzspūsts, tagad gudrie lauza galvu:
“IRS Warns of Problems with Education Credit Filings” http://www.accountingtoday.com/news/IRS-Warns-Problems-Education-Credit-Filings-65757-1.html
—–Ķīps Jūs kā visi – nepatīk, tāpēc slikti. Bet mans jautājums jau bija, …”
=============================================================================
Asprātīgs študents, – pagaidi, pēc pašvaldību vēlēšanām vēl nāksies uz daudziem jautājumiem RP meklēt atbildes, vēlētāji piespiedīs.
—–j_zalitis AIP grib labāku izglītības kvalitāti. Ha-ha, labs joks! Not. :)
=============================================================================
“Labāka izglītības kvalitāte” – labs joks, jo “nekas nav tik labs, lai nevarētu būt 2x labāks”.
Bezjēga likumsakarīga:
“BSA profesors Arturs Priedītis, komentējot situāciju ar augstskolu vērtēšanu, pauž viedokli, ka 62 kritēriji augstskolu vērtēšanai ir absurdi daudz, jo tik lielu kritēriju skaitu neviens cilvēks nevar paturēt prātā, kas rada ļoti labu augsni visdažādākām manipulācijām.
Saskaņā ar klasisko Rietumu praksi, augstskolas ir jāvērtē tikai pēc diviem kritērijiem:
1) Zinātniskās darbības, kam ir jābūt neatņemamai universitāšu sastāvdaļai un kas Latvijā ne tuvu tā nav (zinātniskās publikācijas, grāmatas, atklājumi, patenti utt.)
2) Augstskolas absoloventu likteņa (kur strādā, vai strādā savā profesijā, ienākums, sasniegumi utt.)”
Izskatās, ka būsi nošāvis greizi, Ķīp! Nu, kaut vai vecā labā Oksfordas vārdnīca skaidro, ka “strategy – a plan of action”, bet ko tad no Ķīla kā nevar tā nevar izlūgties, ja ne rīcības plānu?
Tavai zināšanai – stratēģija nav haoss.
: Edgem — Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja Reformu partijas (RP) priekšlikumu ļaut izglītības un zinātnes ministram rosināt Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļu atsaukšanu.”—
Nu un tad, ka noraidīja? Kāpēc jāatsauc kādam no malas. Kas atsauks, to atkal ēdīs un apbižotais ņemsies, acis pārgriezis. Labāk lai paši ņemas un paši organizējas. Kas šos salika, tie lai arī atsauc. Neba nu visi tur vienādi domā, un lai neievēl nespējīgos un neko negribīgos.
Ķīļa reformas ir būtiskas Latvijas valstij, tās ir izstrādātas un ieviešamas, tikai pretestības par daudz, nevis Ķīla vaina. Pārāk daudzi ir iesēdušies un iegrābušies siltajās vietās, un neko negrib mainīt, jo tā ir izdevīgi. Bet viss ir labi, vēl tikai mazu brītiņu!!! Un rudenī pat Rīgā būs bērnu dārziņu diezgan un visi valsts valodā!!
—–
Ir jauki – būs vēl jautrāk! Ķīļa un RP darbošanos atzinīgi novērtēs ne tikai Latvijas pilsoņi šovasar pašvaldību vēlēšanu laikā, bet arī visi lokālie EURO-zonas biznesmeņi (zirgu gaļas un smilšu ķieģeļu eksportētāji): http://www.youtube.com/watch?v=BbZy4UOafPw
”Es viņiem pateicu skaidri, ka tāda Latvija, kas no mums ņem tikai nodokļus, bet atrauj pabalstus un aizdevumus, – tāda Latvija mums nav vajadzīga. Ja valsts nevar palīdzēt tik pie turības, tad viņa man nav vajadzīga. Es bez viņas iztikšu, kā iztikām visi līdz šim. Ja Latvijā latvieši nevar tikt pie mantas, tad mēs labāk dzīvojam zem krieviem, poļiem vai kā viņus visus tur sauc” Briedis nobeidza ar enerģisku žestu un izdzēra krietnu glāzi šnabja. ‘Pareizi, tā viņam vajaga atbildēt !’ atzinīgas balsis piebalsoja, kaut gan sejās mirdzēja prieks par Brieža neveiksmi.” ( P.Rozītis ‘’Ceplis’’, Latvijas Valsts Izdevniecība, Rīga, 1965.g. 8-ā lpp.).
galantais. Nē, viņš pārliecinājies, ka no RP nekādas jēgas nebūs – sapnis izsapņots, Ušakovam nav vajadzīgs balasts – Zatlers, kurš netiek galā pats ar savu partiju:)
—–
Tikai tā – ar reformēšanu (lasi- laušanu, mahinācijām, manipulācijām), kā tas notiek kopš 1991.gada!
“Ceplisms – Latvijas nacionālā ideoloģija”
Nav taču nekāds noslēpums, ka Ceplis ir latviešu nācijas varonis, kuram cilvēki tiecas līdzināties, un seko viņa rādītajam piemēram. It kā no vienas puses viņš ir morāli degradējies, krāpnieks, zaglis, intrigants un blēdis. Bet tajā pat laikā – bagāts. Un varens. Un ietekmīgs. Un vienmēr tiek cauri sveikā. Ceplis ar savu piemēru iekodē latvieša zemapziņā shēmu kā rīkoties, lai sasniegtu panākumus.
Reformu galvenais mērķis esot ” nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.”
Pēdējie divi vārdi izslēdz teikuma sākumu.
Konsolidācija turpinās?
Kā zināms nesen tautas ataudzes nodrošinātājs un sava veiksmes stāsta likt sajutējs katram Latvijas iedzīvotājam – Dombrovskis – nodrošināja konkurēt spējīgu attalgojumu saviem siles lopiem lielajos uzņēmumos, atteica taisnīgu attalgojumu vergiem un plebejiem, kā kaitīgu vergturu ekonomikai. Šajā sakarā interesants fakts par konkurēt spéjīgu attalgojumu. ——————————————– Pāvests Benedikts XVI 28. februāri labprātīgi atteiksies no Romas Katoļu baznīcas vadītāja amata. Vecais vīrs ir sasniedzis solīdu vecumu – 85 gadus, lai dotos pelnītā atpūtā. Interesants gan ir fakts par Romas pāvesta pensijas apmēru, kas būs 2500 eiro mēnesī, jo liek aizdomāties par augstu amatpersonu atalgojumu Latvijā. Piemēram, Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa pensijas apmērs ir 5000 latu. Tāds pat šis konkurētspējīgais atalgojums ir caurmērā vidējam siles lopam jebkurā vietā Latvijā.
Bijušais kompartijas funkcionārs un Lemberga pakalpiņš savu pensiju likumīgi nopelnīja, sēdēdams bankās, un palīdzēdams politiķiem, mums tādi likumi, paši jau sev viņi tos rakstīja, vēlāk atcēla, tagad, gan, sen to esot izsmēlis, un par tādiem maksā pārējie, kas saņems 100 ls.
Un pārskatīt šādas pensijas nedrīkstot, nopelnīt faktiski, krāpjoties, drīkstēja, bet noņemt būtu prettiesiski.
Arī izkrāptos ES fondus Bērziņam atņemt nedrīkst, Latvijā ir likums – ko nozagi, tas ir tavs uz mūžu.
dzeris49
Bērziņš, protams, ir maita, bet daudz lielāki ir Zatlera “vecākie” koriši, priekšgājējs Šlesers un paģeļņiks Ušakovs, kuri nozaguši nesalīdzināmi vairāk.
Kopš Vilks un Dombrovskis ir sankcionējuši legālu vergu darbu un taisnīgu attalgojumu atzinuši par kaitīgu ekonomikai, daļai uzņēmēju iet patiešām labi uz legālās verdzības rēķina. Jaunākajā atklāsmē atzīst pat dažas lielākās bankas šefs. Līdz ar to Ķīļa uzdevums ir samērā vienkāršs – likvidēt izglītību pēc iespējas ātrāk. Kam vergiem izglītību? Savukārt plantoru un citu patrīciešu bērni jau tagad mācās okupantu zemēs.
konsolidācija. Piekrītu Tavam otrajam komentāram, bet šis nu ir murgs. Gribi vēl uzņēmējiem paaugstināt nodokļus? Naudu jāmeklē pelēkajā ekonomikā, valdība gan par šo sfēru īpašu interesi neizrāda…
Lai mēģinātu ko reformēt, nepietiek ar gribu. Vajag arī zināt – kā. Caur vietu, kas mugurā sākas zem jostas, через ж…, kā saka krievi, to izdarīt nevar.
Laikam, jāparkopē, speciāli tev, savs vakardienas komentārs:
1. valsts līdzekļu piešķiršana tikai kvalitatīvām programmām un augstskolām.
2.zin. darbu izvērtēšana tikai no ārvalstu ekspertiem, kas nav saistīti ar Latvijas akadēmisko vidi.
3.mācībspēku piesaiste no ES valstīm.
4.vairāk programmu ES valodās.
5.augstskolu un programmu apvienošana.
6.pašas IZM reorganizācija.
7. profes. izgl. modernizācija.
8.skolotāju atalgojuma palielināšana.
Varbūt, ko piemirsu, bet, kas, konkrēti no tā visa tev nav saprotams, vai šķiet nepareizs?
Un tagad padomā, kuram tas viss nav izdevīgi – studentiem, kuri, nešaubīgi, saņemtu daudz kvalitatīvāku izglītību, vai pseidoprofesorriem un pseidoaugstskolu vadībai, un kāpēc tam visam tāda pretestība?
Lai to visu realizētu praksē, būtu nepieciešams programmu un “augstskolu” un augstskolu objektīvais izvērtējums, ko izgāza AIP un “izglītības mafija”, ko, faktiski, atbalstīja daļa V un NA, kur te ir Ķīļa vaina?
Tāpēc šo reformu sabotāža, manuprāt, jau robežojas ar kaitniecību un Latvijas nākotnes apdraudējumu.
—–dzeris49 Laikam, jāparkopē, speciāli tev, ….
============================================================================= Speciāli visiem propagandistiem, kas zina par reformatoru sasniegumiem, kuru sākto 1991.g. turpina arī “ķīļveidīgie” 2013.g.:
“Zinātnieki izplatījuši paziņojumu, ka Latvijas zinātnei tuvojas katastrofa. Kāpēc tik skaļi vārdi?.
Tas tādēļ, ka vairākus mēnešus diezgan liela zinātnieku daļa nesaņem algu, viņi ir piespiedu bezalgas atvaļinājumā. Viņiem nav nekādu ienākumu. Tā ir realitāte….”
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātnes padomes loceklis, dr. hist. Gatis Krūmiņš. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/453828-latvijas_zinatnieki_bridina_par_katastrofu_nozare
Labi, Dzeri, pieņemsim, ka Tu esi bērnudārza audzēknis un es Tev paskaidrošu pa punktiem:
1. valsts līdzekļu piešķiršana tikai kvalitatīvām programmām un augstskolām.
Kvalitāti apliecina AKREDITĀCIJA, ja programma saņem akreditāciju, tai jāsaņem finansējums. Vajag uzlabot akreditācijas procesu!
2.zin. darbu izvērtēšana tikai no ārvalstu ekspertiem, kas nav saistīti ar Latvijas akadēmisko vidi.
Tā, kā zinātne konkurē arī starpvalstu līmenī, līdzīgi mēs varētu lietuviešu pienrūpniekus aicināt izvērtēt Latvijas piena ražotāju darbību – rezultātu nav grūti iedomāties! Kā tad būs ar pētniecisko darbibu, patentiem, kas vēl nav saņemti, laidīsim “ārvalstu ekspertus” tos izvērtēt???
3.mācībspēku piesaiste no ES valstīm.
Ģēnijs! Dažādu apmaiņas un ES programmu ietvaros ārvalstu lektori jau strādā, taču samaksāt bez fondu naudas no augstskolu budžeta viņiem nevar, pat savējiem nevar pietiekami! Svarīgi būtu attīstīt arī mūsu mācībspēku stažēšanos ārvalstīs, bet šobrīd finansējums zinātnei no ES fondiem ķīļa dēļ “stāv”!!!
4.vairāk programmu ES valodās.
Nav pat vērts komentēt – kāda jēga Latvijā uzturēt augstskolu, ka tajā nevar mācīties latviski???
5.augstskolu un programmu apvienošana.
Tās nevis mehāniski jāapvieno, bet jārada tāda vide, lai tās vēlētos apvienoties.
6.pašas IZM reorganizācija.
Ģeniāli! Es vispār ieteiktu vairākām ministrijām vienkāršu reformu – panmēģināt tās nereformēt 5 gadus, lai varētu atrast kādu atbildīgo par jebkuru procesu, nevis putru, kad neviens neko nezin un ne par ko neatbild.
7. profes. izgl. modernizācija.
Ko tad te komentēt? Lozungu? Jā! Es arī par modernizāciju, attīstību, efektivitāti!
8.skolotāju atalgojuma palielināšana.
Veiksmi!
kāpēc tam visam tāda pretestība?
Tāpēc, ka:
1. tas nav galvenais Latvijas izglītības sistēmas vājums!
Galvenais ir – divas sistēmas paralēli!
2. sačakarēta, sareformēta izglītības programma pamatskolās un vidusskolās, ar daudz nevajadzīgām lietām, mazu praktisko pielietojumu un pārlieku slodzi, nekoncentrējoties uz galveno.
3. studentu finansēšana, jo students ir spiests strādāt, lai varētu studēt un no tā cieš studiju kvalitāte.
“izglītības mafijas” sakarā – viena lieta man nav skaidra – tām labajām augstskolām būtu jābūt ieguvējām, tām būtu jāpriecājās, ka sliktie konkurenti tiks novākti – kāpēc tas nenotiek????? Kāpēc NEVIENS tirgus dalībnieks nedomā, ka reformu rezultātā būs ieguvējs???
Kāpēc studenti nepiketē pie MK, atbalstot ķīli?? PILNĪGI VISI izņemot dažus ir idioti???
aivarsk – es arī nekādi nespēju iebraukt pasākumā , ka “domātājs” neaptver ,ka viss process ir jāsāk no pamatiem un galvenais sistemātiski nevis haotiski mētājoties . Stāsts par zinātniekiem ir kliedzošs piemērs cik pārdomāti tiek vadīts ministrijas darbs .
aivarsk – tā ir parasta demagoģija NA stilā, pats zini, ka IZM nevienu augstskolu piespiest apvienoties nevar, runa jau bija par brīvprātīgu apvienošanos, nez kapēc neviens to darīt nevēlas.
Pārējie argumenti tāda parastā NA stilā – mēs, latvieši, te paši vārīsimies savā sulā, mums nekādus konkurentus un konkurenci nevajag, kamēr, kā viens jau kaut kur pateica, par tiem, kuriem ir Latvijas augstskolas diploms, neteiks – laikam, esi par slinku vai par dumju, lai mācītos ārzemēs, un saņemtu kaut cik vērtīgu diplomu.
Dabiski, trūkumus vienmēr var atrast jebkur, bet, tas nenozīmē, ka nekas nav jādara.
Ja mūsu 50 vai cik augstskolu rektori to visu apzinās, kāpēc līdz šim neko nav darījuši, bet, tikko ka kāds sāk darīt, tad sākas lielie protesti, kā domā, vairākumu interesē savas vietiņas un regulārie ienākumi, vai AI kvalitāte Latvijā?
Labi, vairāk par šo tēmu negribu runāt.
aivarsk. …”izglītības mafijas” sakarā – viena lieta man nav skaidra – tām labajām augstskolām būtu jābūt ieguvējām, tām būtu jāpriecājās, ka sliktie konkurenti tiks novākti…
Kurā tūkstotī, pasaules ranga tabulā, būtu tās labās Latvijas augstskolas? No malas skatoties, sliktāk kā pašreiz būt vairs nevar, tāpēc ir pilnīgi vienalga, kādas reformas veic Ķīlis. Mainīties kat kas var tikai uz labo pusi.
Žēl studentus, kuriem jāmaksā tūkstošus par neko un jāzaudē gadi tikai tāpēc, ka “vecie āži” negrib mainīties!
trekns plusiņš aivaramk par atbildi uz dzeris49 jautājumiem.
Misters haoss ne īpaši saprot (laikam gan – negrib saprast vai pat ar nodomu negrib rīkoties), ka ir jāsāk ar izglītības sistēmas pamatiem – vienota izglītības sistēma no bērnudārza un pamatskolas. Un no tā izejot tālāk vidējā/profesionālā un augstākā izglītība, un zinātnes joma. Un ar sistēmisku pieeju.
Skolām svarīgāk ir vienota programma vienotā valodā (latviešu), nevis haoss un skolnieku apdāvināšana ar planšetēm.
Vakar sastrēgumstundā viens kungs labi noraksturoja situāciju – viņam Rīgas dome bērnus piedāvā laist krievu bērnudārzā, jo latviešu esot aizņemti un liela rinda. bet Ēlertes atbilde arī bija katastrofāla – ka tā neesot valsts problēma, bet pašvaldības. PIEDODIET, BET TĀ IR VALSTS PROBLĒMA.
KĀ MAN LATVIJĀ VAR PIEDĀVĀT MANIEM BĒRNIEM APMEKLĒT BĒRNUDĀRZUS CITĀ VALODĀ?
KĀ TAS VAR BŪT, KA VALSTS SISTĒMA VAR NODROŠINĀT AR PIETIEKAMIEM LĪDZEKĻIEM UN PIETIEKAMU SKAITU VIETU BĒRNUDĀRZUS CITĀ VALODĀ, BET NE SAVĀ VALODĀ?
Tā kā Ķīlis šo neuzskata par problēmu vai to neredz (vai negrib redzēt). Viņš būtu pēc iespējas ātrāk jānorobežo no izglītības ministra posteņa.
Pāreja uz izglītību latviešu valodā, sākot no pamatizglītības, bija jāsāk īstenot jau sen, ļoti pakāpeniski, bet, neatvairāmi, kā tas notiek Igaunijā ( bet, ne tā, kā to gribēja veikt NA – ar latviešu un krievu bērnu apmācību dažādās skolās, kaut, latviešu valodā).
It kā jau kaut kas tika iesākts, bet, patreiz apstājies ( vai nu es neesmu lietas kursā), un, jau pirms Ķīļa un RP.
Bet, tas nenozīmē, ka AI reformu nevarētu veikt bez pamatizglītības reformas, reizēm, jādara ko var izdarīt, nevis jāgaida, kad varēs visu izdarīt ideāli.
Ķīlim, iespējams, bija jārunā arī par to, tai pat laikā, Ķīlis ir pirmais, kas vispār sāka kustināt to purvu – AI sistēmu Latvijā, tādus pārmetumus varētu adresēt arī visiem iepriekšējiem IM, kuri par AI vispār nerunāja, izliekoties, ka tur viss ir kārtībā, vai saprotot, ar ko tiem draud mēģinājums aiztikt šo labi noregulēto valsts nozagšanas sistēmu.
aivark, vajag rūpīgāk izvēlēties draugus – ar to cilvēku, kurš jums teica, ka pilnīgi jebkādas elementāras informācijas un izpratnes trūkumu var kompensēt ar veslu čupu ! un ? varbūt labāk vairs nerunājiet.
to, ka pats iebilstat tieši Ķīļa mēģinājumiem sakārtot studiju programmu izvērtējumu, vienlaicīgi burkstot, ka kvalitatīva izvērtējuma nav, vakar jau pieminēju. zinātnes starptautisks izvērtējums ir norma. nekas nav ideāls, bet šī sistēma ir labākā iespējamā, kā starptautiskā zinātniskā vide jau sen ir sapratusi. nu nestāstiet tagad, ka savējo padarīšana vienas valsts vidē ir mazāka kā starptautiskā. starp citu, arī zinātnieki no Latvijas bieži piedalās citu valstu zinātnisko institūciju darbības vērtēšanā.
“kāda jēga Latvijā uzturēt augstskolu, ka tajā nevar mācīties latviski???” – tāda, lai dotu jauniešiem Latvijā iespēju iegūt labu izglītību? nē? tas vispār nav arguments?
“Tās nevis mehāniski jāapvieno, bet jārada tāda vide, lai tās vēlētos apvienoties.” – ak, šausmas… nu tak paskatieties rakstus no laika, kad Auziņš par to runāja, lai novērtētu, cik reāla ir iespēja, ka vēl kādai Latvijas augstskolai šāda vēlme rastos.
pārējie jūsu “punkti” sastāv pārsvarā no pieturzīmēm, mēģinājumiem jokot un trakām dusmām, tādēļ tos atļaušos nekomentēt…
Komentāri (65)
Elina 23.02.2013. 12.08
Patiesu izbrīnu un prieku raisa Ķīļa reformas un plašā atsaucība tām Latvijas sabiedrībā! Par to mēs visi esam pelnījuši +++++.
0
juhans 22.02.2013. 20.56
Ja kaut kas izsauc izbrīnu, tad tas, ka loģiski izvērstam Aivara komentāram ir maz plusu, bet demagoģiskiem (labākā gadījumā) – daudz.
9
piziks > juhans 23.02.2013. 12.28
o_ja3,14… :) Te — laikam taču — pārsvarā demagogu un kosmonautu, no Zemes atrāvušos un nolaisties nespējīgu ipatņu saiets.
Pietiek Dzerim uzrakstīt ideālistiska 9. klases meitentiņa stilā utopisku tūlītejo vajadzibu sarakstu, un — plusi aumaļām. Ja Dzeris nav pamanījis, ka augstskolas jau plano izdzivosanas/apkures rēķinu dēļ macibu maksu paaugstināt, tad, izrādās, ne Dzeris, ne viņa jampampības plusotāji neko tādi i ne manījuši.
Mierinajums vienigi par to, ka te parādās ari Aivars un Klusais, izretis jautaajums4, no kuriem var salasit/sadzirdēt loģiskas būšanas.
Ķīp, kā var nesanaidoties alkāns, kurš starp dzerstiņiem haotiski generē idejas, bet uz pohām daļu no šim idejām agresīvā valodā un uzbrūkošā stilā — piesaucot “fakīnas” parādības — atlaujas iet pie rektoriem, pasniedzējiem, kuri ir skaidrā?! Un Sandai Liepiņai daļa no moderācijas darba starp tādu ministeru un augstskolām faktiski jāpilda augstākstāvošā haota psihoterapeites loma, — varbut Sanda Liepiņa pati var labi to darbu darit, ja kādam pietiks politiskās potences Liepiņas kundzi no pacienta ar atkaribam atbrivot?
0
ligakalnina > juhans 23.02.2013. 12.54
Tad, tu gribi teikt, ka Ķīlis ir alkoholiķis, un pats nesajēdz, ko runā?
Tavi komentāri, vispār, pietiekami interesanti un asprātīgi, var noprast, ka tu esi informēts cilvēks, bet, galēji subjektīvi, manuprāt, šis te arī.
0
piziks > juhans 23.02.2013. 19.28
Dzeri, ari tad, ja neesi informēts, bet tiec pie laba monitora, rūpīgi pavēro — vislabāk, ja kopā ar kādu psihoterapeitu… ja trešais gadās kompānijā pieredzējis narkologs, būs pavisam interesanti! :) — tā tipa seju gan fotobildēs, gan videouznācienos. Paklausies tekstus, panalizē teikuma uzbūvi un saturu, — uzrunas, uzstašanās manieru atšķiribas ievērtē. Ja iepriekš dzīve nekad nebūsi alkanu redzējis, bus grūtāk, toties, ja būsi redzējis vairākus, ari šo atpazīsi. Un, ja pašam būs šaubas, draudzīgie dokteri padalīsies ar redzamā analīzi… Piemēram, uzmanības noturību, aktivitāšu periodus… Utt., utml. …:) Nemaz nebūs jāmudina ārstējošos dakterus likumu pārkāpt un diagnozes skaļi saukt vai uz žoga uzrakstīt.
0
Edzs > juhans 24.02.2013. 01.00
interesanta ZRP attelu galerija:
https://www.google.lv/search?q=reinis+tuki%C5%A1s&hl=en&client=firefox-beta&hs=ph4&rls=org.mozilla:en-US:official&tbm=isch&tbo=u&source=univ&sa=X&ei=pEgpUe2TMYjwsga9noD4CQ&ved=0CDoQsAQ&biw=1321&bih=1069
0
garausiitis > juhans 24.02.2013. 12.29
dzeris – varbūt Tu nesajēdz ko runā? Attiecīgās aprindās tas sen nav noslēpums un viņa slimošana gada nogalē ar ik pa brīdim bija saistīta ar dažādam procedūrām ,kuras tai skaita veic ārstniecības iestādēs.
0
ievuliitis > juhans 24.02.2013. 13.18
OT, klusais, jūsu komentāri izsauc platu smaidu. Smaidu tādēļ, ka jūs to visu skaidrojiet dzerim, bet dzeris sevi pozicionē, kā pensionētu psihiatru un, ja nemelo, sen tas viņam bija jāsaredz.:))
0
garausiitis > juhans 24.02.2013. 14.00
Betija – mums daudziem ir tendence nesaredzēt acīm redzamo:)
0
Sandris Maziks > juhans 25.02.2013. 09.24
Optiskais Tēmeklis
Cēzara sieva? Tas nevar būt.
0
piziks > juhans 26.02.2013. 04.55
Betij, ja es te iepriekš nebutu lasījis, kā sevi pozicionē Dzeris, būtu atbildējis citā stilā. (vai nu grūti atcerēties, ka Dzeris demonstrēja labu atmiņu, minot no galvas dazādu medikamentu, ko izmanto psihiatrijā, nosaukumus… :)
Man jo vēl interesantāk, kādēļ Dzeris tagad klusē, ka (pat!) pensionētam/atvaļinātam/rezerves psihoterapeitam to vajadzēja pamanīt. Ja nepamanīja, atliek mēģināt secināt, kādēļ bija/IR izdevigi izlikties, ka nepamanīja? :)
Tieši tādēļ plati un plaši smaidīt ir pat ieteicams. Drosmigākie/netolerantākie varētu atļauties pat skaļi smieties.
0
Una Grinberga 21.02.2013. 23.11
Ļoti pozitīvi skatos uz Sandu Liepiņu. Izskatās, ka pagaidām viņa ir apzinājusi ministrijas un sistēmas problēmas virspusēji, lai varētu nākt ar detalizētu piedāvājumu sistēmiskai sakārtošanai, bet priecē viņas lomas apzināšanās – moderators starp dažādām interešu grupām. Tā tagad būs ļoti nozīmīga loma. Ķīlis pulveri ir izšāvis. Visas pārējās iestādes tagad steidz lāpīt caurumus mūros. Un tos mūrus lāpa paši iezemieši. Pēc maniem novērojumiem lielākās augstskolas tagad ir ieņēmušas pozīciju – mēs noliedzām kritiku un mums tagad ļoti īsā laikā ir jāveic uzlabojumi, lai pēc kāda laika pateiktu, ka tas, ko kritizēja, īstenībā viss ir kārtībā. Rosība ir manāma. Un sabiedrības un studentu spiediens ir arī jūtams! Vajag tikai kādu cilvēku, kas nokoordinē, lai process būtu sistemātisks nevis haotisks, jo mēs zinām, ka pārmaiņas var būt gan uz labu, gan uz sliktu. Kāda augstskolā var būt veiksmīgāka, bet cita – nodarīt sev kaitējumu.
2
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 22.02.2013. 00.44
——Nasing spešal!:”(..) Vajag tikai kādu cilvēku, kas nokoordinē, lai process būtu sistemātisks nevis haotisks.” ============================================================================= Brīvā tirgus un demokrātijas (lasi-bezatbildības) apstākļos – par centralizēto plānošanu un totalitāro kontroli fantazēt nevajadzētu. Kā saka – “uzvarai daudz draugu, bet zaudējumus noraksta uz vienu cilvēku (sekretāri)”.
Reformatoriem slavu mēs dziedam!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 22.02.2013. 09.40
@edge
Tevi gaida bibliotēka: jāatrod atšķirības starp koordinēt un centrāli plānot!
0
ilmisimo 21.02.2013. 23.09
Zinu, ko grib Ķīlis
_________________
…un ja to kādreiz vēl uzzinās pats Ķīlis…..Tad gan būs!!!
0
enjoy 21.02.2013. 21.25
O, mūsu “draugi” “vēsturnieki” Djukovs un Semendejs satraukušies par zinātni Latvijā. Vai Ķīlis un zinātnieki ir informēti, kāda briesmīga nelaime mūs piemeklējusi? :)
http://www.thepetitionsite.com/270/860/738/for-academic-freedom-in-latvia/
Vai nav mīļi?
1
Signija Aizpuriete > enjoy 21.02.2013. 22.33
——
Juris Bojārs: Nevajag baidīties, neesam nekādi mazi puikas
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=362329:juris-bojrs-nevajag-baidties-neesam-nekdi-mazi-puikas&catid=95:intervijas&Itemid=439
0
Ieva 21.02.2013. 14.37
Kura Ķīļa ideja jums ir nepieņemama? Atkartošu to, ko jau esmu teicis. Kīļis ir labs stratēģis, bet galīgi nav taktiķis. Viņš ir ideju ģenerators, bet ne to ieviesējs. Probalēmas sākas tieši tur – Ķīļa nespējā to novest līdz pragmatiskiem soļiem skolām, augstskolām…
Tāpēc arī jaunas valsts sekretāres parādīšanās ir apsveicama. Bez tam izskatās, ka tieši ideju materializācijā viņa redz savu darbu. Tā kā vēlu veiksmi gan Ķīlim, gan Sandai Liepiņai.
Sandai bez tam novēlu neizmanīties sīknaudā..
Interesanti ir tas, ka visas karojošās puses jau iestājas par vienu un to pašu. Gan Ķīlis, gan rektori, AĪP, iedzīvotāji grib kvalitatīvu izglītību. Tik nez kāpēc daži nav gatavi mainīties..
Un Ķīlim līdz šim varu pārmest, ka viņš nav mācējis visus mobilizēt un konsolidēt visas aktivitātes šim mērķim. Viņš ir mācējis sanaidoties…Un te nu ir tas Liepiņas darba lauks…
9
Signija Aizpuriete > Ieva 21.02.2013. 15.06
—–Ķīps Kura Ķīļa ideja jums ir nepieņemama? Atkartošu to, ko jau esmu teicis. Kīļis ir labs stratēģis, bet galīgi nav taktiķis. =============================================================================
Vispirms vajag vismaz palasīt “stratēģa” vadībā sacerēto “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija2030)”, tad sākt pļāpāt par taktiku:
http://www.latvija2030.lv/page/1
http://www.youtube.com/watch?v=UcFIOk7uYcE
‘Ceplisms’ ir miris – , lai dzīvo ķīlisms! ‘
Amerikanizācija rullē, lauzējus vairs neapturēt – LV saplūšana ar ES ‘kodolu’ ir nenovēršama. 4. maija izglītības sistēmas “stutētāji” netiks žēloti!
0
janis17 > Ieva 21.02.2013. 16.12
Vai stratēģiski pareizi nebūtu saprast, ka 2014.gadā jau būs Saeimas vēlēšanas un līdz tam nekādas ķīļa reformas tāpat neko labu nedos, tāpēc būtu jāsāk no baltas lapas ar reālu plānu?
0
Ieva > Ieva 21.02.2013. 16.53
Jūs kā visi – nepatīk, tāpēc slikti. Bet mans jautājums jau bija, kura KONKRĒTA Ķīļa ideja jums liekas nepieņemama?
Ķīlis ir stratēģis, ideju daudz, un uz to baru jau var arī kāda būt problemātiska. Tad kura?
0
Signija Aizpuriete > Ieva 21.02.2013. 19.11
——–
Pamata, galvenā. Visa to liberāļu-libretistu “ķīļveidīgo” biznesa filosofija ir nepieņemama – , pietiks jau paplosījās te Latvijā 1990-os gados, vēl taisās radīt papildus problēmas? Laiks piebremzēt laušanu, citādi neizbēgami būs kārtējais finanšu burbulis arī izglītības nozarē. Štatos jau burbulis uzspūsts, tagad gudrie lauza galvu:
“IRS Warns of Problems with Education Credit Filings” http://www.accountingtoday.com/news/IRS-Warns-Problems-Education-Credit-Filings-65757-1.html
– Ķīlis un ASV apmācītās S.Liepiņas nedaudz piebremzētas, taču ‘cīņa nav galā’:
“Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja Reformu partijas (RP) priekšlikumu ļaut izglītības un zinātnes ministram rosināt Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļu atsaukšanu.”
http://www.diena.lv/latvija/politika/saeima-noraida-rp-priekslikumu-laut-izglitibas-un-zinatnes-ministram-rosinat-aip-loceklu-atsauksanu-13994935
0
Janis > Ieva 21.02.2013. 19.18
AIP grib labāku izglītības kvalitāti. Ha-ha, labs joks! Not. :)
0
Signija Aizpuriete > Ieva 21.02.2013. 19.24
—–Ķīps Jūs kā visi – nepatīk, tāpēc slikti. Bet mans jautājums jau bija, …”
=============================================================================
Asprātīgs študents, – pagaidi, pēc pašvaldību vēlēšanām vēl nāksies uz daudziem jautājumiem RP meklēt atbildes, vēlētāji piespiedīs.
0
Signija Aizpuriete > Ieva 21.02.2013. 19.33
—–j_zalitis AIP grib labāku izglītības kvalitāti. Ha-ha, labs joks! Not. :)
=============================================================================
“Labāka izglītības kvalitāte” – labs joks, jo “nekas nav tik labs, lai nevarētu būt 2x labāks”.
Bezjēga likumsakarīga:
“BSA profesors Arturs Priedītis, komentējot situāciju ar augstskolu vērtēšanu, pauž viedokli, ka 62 kritēriji augstskolu vērtēšanai ir absurdi daudz, jo tik lielu kritēriju skaitu neviens cilvēks nevar paturēt prātā, kas rada ļoti labu augsni visdažādākām manipulācijām.
Saskaņā ar klasisko Rietumu praksi, augstskolas ir jāvērtē tikai pēc diviem kritērijiem:
1) Zinātniskās darbības, kam ir jābūt neatņemamai universitāšu sastāvdaļai un kas Latvijā ne tuvu tā nav (zinātniskās publikācijas, grāmatas, atklājumi, patenti utt.)
2) Augstskolas absoloventu likteņa (kur strādā, vai strādā savā profesijā, ienākums, sasniegumi utt.)”
http://infoagentura.wordpress.com/2012/11/22/arturs-prieditis-augstskolas-javerte-pec-diviem-kriterijiem/
0
juhans > Ieva 23.02.2013. 08.38
Ķīps “…Ķīlis ir stratēģis…”
Izskatās, ka būsi nošāvis greizi, Ķīp! Nu, kaut vai vecā labā Oksfordas vārdnīca skaidro, ka “strategy – a plan of action”, bet ko tad no Ķīla kā nevar tā nevar izlūgties, ja ne rīcības plānu?
Tavai zināšanai – stratēģija nav haoss.
0
Elina > Ieva 23.02.2013. 12.01
: Edgem — Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja Reformu partijas (RP) priekšlikumu ļaut izglītības un zinātnes ministram rosināt Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļu atsaukšanu.”—
Nu un tad, ka noraidīja? Kāpēc jāatsauc kādam no malas. Kas atsauks, to atkal ēdīs un apbižotais ņemsies, acis pārgriezis. Labāk lai paši ņemas un paši organizējas. Kas šos salika, tie lai arī atsauc. Neba nu visi tur vienādi domā, un lai neievēl nespējīgos un neko negribīgos.
Ķīļa reformas ir būtiskas Latvijas valstij, tās ir izstrādātas un ieviešamas, tikai pretestības par daudz, nevis Ķīla vaina. Pārāk daudzi ir iesēdušies un iegrābušies siltajās vietās, un neko negrib mainīt, jo tā ir izdevīgi. Bet viss ir labi, vēl tikai mazu brītiņu!!! Un rudenī pat Rīgā būs bērnu dārziņu diezgan un visi valsts valodā!!
0
Ieva 21.02.2013. 13.57
Vai IZM kādam ir atbildība par zinātni, kas ir ļoti atšķirīga joma no izglītības?
0
Signija Aizpuriete 21.02.2013. 10.56
—–
Ir jauki – būs vēl jautrāk! Ķīļa un RP darbošanos atzinīgi novērtēs ne tikai Latvijas pilsoņi šovasar pašvaldību vēlēšanu laikā, bet arī visi lokālie EURO-zonas biznesmeņi (zirgu gaļas un smilšu ķieģeļu eksportētāji): http://www.youtube.com/watch?v=BbZy4UOafPw
”Es viņiem pateicu skaidri, ka tāda Latvija, kas no mums ņem tikai nodokļus, bet atrauj pabalstus un aizdevumus, – tāda Latvija mums nav vajadzīga. Ja valsts nevar palīdzēt tik pie turības, tad viņa man nav vajadzīga. Es bez viņas iztikšu, kā iztikām visi līdz šim. Ja Latvijā latvieši nevar tikt pie mantas, tad mēs labāk dzīvojam zem krieviem, poļiem vai kā viņus visus tur sauc” Briedis nobeidza ar enerģisku žestu un izdzēra krietnu glāzi šnabja. ‘Pareizi, tā viņam vajaga atbildēt !’ atzinīgas balsis piebalsoja, kaut gan sejās mirdzēja prieks par Brieža neveiksmi.” ( P.Rozītis ‘’Ceplis’’, Latvijas Valsts Izdevniecība, Rīga, 1965.g. 8-ā lpp.).
4
Uldis Babris > Signija Aizpuriete 21.02.2013. 12.06
interesanti, kāpēc pēdējā laikā esi sācis knābāt RP? iestājies VL? vai arī esi saistīts ar AIP? :)
0
dro > Signija Aizpuriete 21.02.2013. 12.16
galantais. edge ir blēdis ne idiots:)
0
Uldis Babris > Signija Aizpuriete 21.02.2013. 12.22
tad paliek tikai variants par AIP :)
0
dro > Signija Aizpuriete 21.02.2013. 12.34
galantais. Nē, viņš pārliecinājies, ka no RP nekādas jēgas nebūs – sapnis izsapņots, Ušakovam nav vajadzīgs balasts – Zatlers, kurš netiek galā pats ar savu partiju:)
0
Sandris Maziks 21.02.2013. 10.11
Būtu jau jauki, ja Ķīlis pats vismaz zinātu, ko grib. Ārstiem būtu daudz vieglāk sniegt tam kvalificētu palīdzību.
0
Juris Dzelme 21.02.2013. 09.54
galvenais būtu loģisko spēju un kulturāla intelekta vairošana visos izglītības līmenņos, nevis lipināšanās, muļļāšanās, tusēšanas, bābiskošanās, …
1
Signija Aizpuriete > Juris Dzelme 21.02.2013. 10.49
—–
Tikai tā – ar reformēšanu (lasi- laušanu, mahinācijām, manipulācijām), kā tas notiek kopš 1991.gada!
“Ceplisms – Latvijas nacionālā ideoloģija”
Nav taču nekāds noslēpums, ka Ceplis ir latviešu nācijas varonis, kuram cilvēki tiecas līdzināties, un seko viņa rādītajam piemēram. It kā no vienas puses viņš ir morāli degradējies, krāpnieks, zaglis, intrigants un blēdis. Bet tajā pat laikā – bagāts. Un varens. Un ietekmīgs. Un vienmēr tiek cauri sveikā. Ceplis ar savu piemēru iekodē latvieša zemapziņā shēmu kā rīkoties, lai sasniegtu panākumus.
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/ceplisms-latvijas-nacionala-ideologija-699622
0
dro 21.02.2013. 09.42
Gribēšanu Dievs dod, par varēšanu pašam jāgādā.
0
brigita_damme_rtk_lv 21.02.2013. 09.29
Reformu galvenais mērķis esot ” nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.”
Pēdējie divi vārdi izslēdz teikuma sākumu.
Konsolidācija turpinās?
0
dzerkaleliva 21.02.2013. 09.18
Kā zināms nesen tautas ataudzes nodrošinātājs un sava veiksmes stāsta likt sajutējs katram Latvijas iedzīvotājam – Dombrovskis – nodrošināja konkurēt spējīgu attalgojumu saviem siles lopiem lielajos uzņēmumos, atteica taisnīgu attalgojumu vergiem un plebejiem, kā kaitīgu vergturu ekonomikai. Šajā sakarā interesants fakts par konkurēt spéjīgu attalgojumu. ——————————————– Pāvests Benedikts XVI 28. februāri labprātīgi atteiksies no Romas Katoļu baznīcas vadītāja amata. Vecais vīrs ir sasniedzis solīdu vecumu – 85 gadus, lai dotos pelnītā atpūtā. Interesants gan ir fakts par Romas pāvesta pensijas apmēru, kas būs 2500 eiro mēnesī, jo liek aizdomāties par augstu amatpersonu atalgojumu Latvijā. Piemēram, Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa pensijas apmērs ir 5000 latu. Tāds pat šis konkurētspējīgais atalgojums ir caurmērā vidējam siles lopam jebkurā vietā Latvijā.
3
ligakalnina > dzerkaleliva 21.02.2013. 09.56
Bijušais kompartijas funkcionārs un Lemberga pakalpiņš savu pensiju likumīgi nopelnīja, sēdēdams bankās, un palīdzēdams politiķiem, mums tādi likumi, paši jau sev viņi tos rakstīja, vēlāk atcēla, tagad, gan, sen to esot izsmēlis, un par tādiem maksā pārējie, kas saņems 100 ls.
Un pārskatīt šādas pensijas nedrīkstot, nopelnīt faktiski, krāpjoties, drīkstēja, bet noņemt būtu prettiesiski.
Arī izkrāptos ES fondus Bērziņam atņemt nedrīkst, Latvijā ir likums – ko nozagi, tas ir tavs uz mūžu.
0
Sandris Maziks > dzerkaleliva 21.02.2013. 10.16
dzeris49
Bērziņš, protams, ir maita, bet daudz lielāki ir Zatlera “vecākie” koriši, priekšgājējs Šlesers un paģeļņiks Ušakovs, kuri nozaguši nesalīdzināmi vairāk.
0
Sandris Maziks > dzerkaleliva 21.02.2013. 10.38
Kurš te nostājies žuļiku, Šlesera un Ušakova, pusē? Atsaucieties!!!
0
dzerkaleliva 21.02.2013. 09.04
Kopš Vilks un Dombrovskis ir sankcionējuši legālu vergu darbu un taisnīgu attalgojumu atzinuši par kaitīgu ekonomikai, daļai uzņēmēju iet patiešām labi uz legālās verdzības rēķina. Jaunākajā atklāsmē atzīst pat dažas lielākās bankas šefs. Līdz ar to Ķīļa uzdevums ir samērā vienkāršs – likvidēt izglītību pēc iespējas ātrāk. Kam vergiem izglītību? Savukārt plantoru un citu patrīciešu bērni jau tagad mācās okupantu zemēs.
1
dro > dzerkaleliva 21.02.2013. 09.35
konsolidācija. Piekrītu Tavam otrajam komentāram, bet šis nu ir murgs. Gribi vēl uzņēmējiem paaugstināt nodokļus? Naudu jāmeklē pelēkajā ekonomikā, valdība gan par šo sfēru īpašu interesi neizrāda…
0
Janis 21.02.2013. 08.38
Kā jebkuru lietu, saprast var, ja mēģina.
Ja nemēģina – protams, ka nekas nesanāk.
2
ievuliitis > Janis 21.02.2013. 12.47
Lai mēģinātu ko reformēt, nepietiek ar gribu. Vajag arī zināt – kā. Caur vietu, kas mugurā sākas zem jostas, через ж…, kā saka krievi, to izdarīt nevar.
0
janis17 > Janis 21.02.2013. 12.54
absolūti precīzi…
0
janis17 21.02.2013. 08.24
Patiesi unikāls cilvēks – saprast nessaprotamo…
11
+22
-13
Atbildēt
+4
-9
Atbildēt
+15
-13
Atbildēt
+10
-5
Atbildēt
+12
-12
Atbildēt
+10
-11
Atbildēt
+14
-8
Atbildēt
+9
-6
Atbildēt
+9
-12
Atbildēt
+7
-11
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
@ligakalnina > janis17 21.02.2013. 09.39
Laikam, jāparkopē, speciāli tev, savs vakardienas komentārs:
1. valsts līdzekļu piešķiršana tikai kvalitatīvām programmām un augstskolām.
2.zin. darbu izvērtēšana tikai no ārvalstu ekspertiem, kas nav saistīti ar Latvijas akadēmisko vidi.
3.mācībspēku piesaiste no ES valstīm.
4.vairāk programmu ES valodās.
5.augstskolu un programmu apvienošana.
6.pašas IZM reorganizācija.
7. profes. izgl. modernizācija.
8.skolotāju atalgojuma palielināšana.
Varbūt, ko piemirsu, bet, kas, konkrēti no tā visa tev nav saprotams, vai šķiet nepareizs?
Un tagad padomā, kuram tas viss nav izdevīgi – studentiem, kuri, nešaubīgi, saņemtu daudz kvalitatīvāku izglītību, vai pseidoprofesorriem un pseidoaugstskolu vadībai, un kāpēc tam visam tāda pretestība?
Lai to visu realizētu praksē, būtu nepieciešams programmu un “augstskolu” un augstskolu objektīvais izvērtējums, ko izgāza AIP un “izglītības mafija”, ko, faktiski, atbalstīja daļa V un NA, kur te ir Ķīļa vaina?
Tāpēc šo reformu sabotāža, manuprāt, jau robežojas ar kaitniecību un Latvijas nākotnes apdraudējumu.
0
Signija Aizpuriete > janis17 21.02.2013. 10.25
—–dzeris49 Laikam, jāparkopē, speciāli tev, ….
============================================================================= Speciāli visiem propagandistiem, kas zina par reformatoru sasniegumiem, kuru sākto 1991.g. turpina arī “ķīļveidīgie” 2013.g.:
“Zinātnieki izplatījuši paziņojumu, ka Latvijas zinātnei tuvojas katastrofa. Kāpēc tik skaļi vārdi?.
Tas tādēļ, ka vairākus mēnešus diezgan liela zinātnieku daļa nesaņem algu, viņi ir piespiedu bezalgas atvaļinājumā. Viņiem nav nekādu ienākumu. Tā ir realitāte….”
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātnes padomes loceklis, dr. hist. Gatis Krūmiņš. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/453828-latvijas_zinatnieki_bridina_par_katastrofu_nozare
0
janis17 > janis17 21.02.2013. 10.30
Labi, Dzeri, pieņemsim, ka Tu esi bērnudārza audzēknis un es Tev paskaidrošu pa punktiem:
1. valsts līdzekļu piešķiršana tikai kvalitatīvām programmām un augstskolām.
Kvalitāti apliecina AKREDITĀCIJA, ja programma saņem akreditāciju, tai jāsaņem finansējums. Vajag uzlabot akreditācijas procesu!
2.zin. darbu izvērtēšana tikai no ārvalstu ekspertiem, kas nav saistīti ar Latvijas akadēmisko vidi.
Tā, kā zinātne konkurē arī starpvalstu līmenī, līdzīgi mēs varētu lietuviešu pienrūpniekus aicināt izvērtēt Latvijas piena ražotāju darbību – rezultātu nav grūti iedomāties! Kā tad būs ar pētniecisko darbibu, patentiem, kas vēl nav saņemti, laidīsim “ārvalstu ekspertus” tos izvērtēt???
3.mācībspēku piesaiste no ES valstīm.
Ģēnijs! Dažādu apmaiņas un ES programmu ietvaros ārvalstu lektori jau strādā, taču samaksāt bez fondu naudas no augstskolu budžeta viņiem nevar, pat savējiem nevar pietiekami! Svarīgi būtu attīstīt arī mūsu mācībspēku stažēšanos ārvalstīs, bet šobrīd finansējums zinātnei no ES fondiem ķīļa dēļ “stāv”!!!
4.vairāk programmu ES valodās.
Nav pat vērts komentēt – kāda jēga Latvijā uzturēt augstskolu, ka tajā nevar mācīties latviski???
5.augstskolu un programmu apvienošana.
Tās nevis mehāniski jāapvieno, bet jārada tāda vide, lai tās vēlētos apvienoties.
6.pašas IZM reorganizācija.
Ģeniāli! Es vispār ieteiktu vairākām ministrijām vienkāršu reformu – panmēģināt tās nereformēt 5 gadus, lai varētu atrast kādu atbildīgo par jebkuru procesu, nevis putru, kad neviens neko nezin un ne par ko neatbild.
7. profes. izgl. modernizācija.
Ko tad te komentēt? Lozungu? Jā! Es arī par modernizāciju, attīstību, efektivitāti!
8.skolotāju atalgojuma palielināšana.
Veiksmi!
kāpēc tam visam tāda pretestība?
Tāpēc, ka:
1. tas nav galvenais Latvijas izglītības sistēmas vājums!
Galvenais ir – divas sistēmas paralēli!
2. sačakarēta, sareformēta izglītības programma pamatskolās un vidusskolās, ar daudz nevajadzīgām lietām, mazu praktisko pielietojumu un pārlieku slodzi, nekoncentrējoties uz galveno.
3. studentu finansēšana, jo students ir spiests strādāt, lai varētu studēt un no tā cieš studiju kvalitāte.
“izglītības mafijas” sakarā – viena lieta man nav skaidra – tām labajām augstskolām būtu jābūt ieguvējām, tām būtu jāpriecājās, ka sliktie konkurenti tiks novākti – kāpēc tas nenotiek????? Kāpēc NEVIENS tirgus dalībnieks nedomā, ka reformu rezultātā būs ieguvējs???
Kāpēc studenti nepiketē pie MK, atbalstot ķīli?? PILNĪGI VISI izņemot dažus ir idioti???
0
garausiitis > janis17 21.02.2013. 11.04
aivarsk – es arī nekādi nespēju iebraukt pasākumā , ka “domātājs” neaptver ,ka viss process ir jāsāk no pamatiem un galvenais sistemātiski nevis haotiski mētājoties . Stāsts par zinātniekiem ir kliedzošs piemērs cik pārdomāti tiek vadīts ministrijas darbs .
0
ligakalnina > janis17 21.02.2013. 11.14
aivarsk – tā ir parasta demagoģija NA stilā, pats zini, ka IZM nevienu augstskolu piespiest apvienoties nevar, runa jau bija par brīvprātīgu apvienošanos, nez kapēc neviens to darīt nevēlas.
Pārējie argumenti tāda parastā NA stilā – mēs, latvieši, te paši vārīsimies savā sulā, mums nekādus konkurentus un konkurenci nevajag, kamēr, kā viens jau kaut kur pateica, par tiem, kuriem ir Latvijas augstskolas diploms, neteiks – laikam, esi par slinku vai par dumju, lai mācītos ārzemēs, un saņemtu kaut cik vērtīgu diplomu.
Dabiski, trūkumus vienmēr var atrast jebkur, bet, tas nenozīmē, ka nekas nav jādara.
Ja mūsu 50 vai cik augstskolu rektori to visu apzinās, kāpēc līdz šim neko nav darījuši, bet, tikko ka kāds sāk darīt, tad sākas lielie protesti, kā domā, vairākumu interesē savas vietiņas un regulārie ienākumi, vai AI kvalitāte Latvijā?
Labi, vairāk par šo tēmu negribu runāt.
0
jmaklakovs > janis17 21.02.2013. 11.17
aivarsk. …”izglītības mafijas” sakarā – viena lieta man nav skaidra – tām labajām augstskolām būtu jābūt ieguvējām, tām būtu jāpriecājās, ka sliktie konkurenti tiks novākti…
Kurā tūkstotī, pasaules ranga tabulā, būtu tās labās Latvijas augstskolas? No malas skatoties, sliktāk kā pašreiz būt vairs nevar, tāpēc ir pilnīgi vienalga, kādas reformas veic Ķīlis. Mainīties kat kas var tikai uz labo pusi.
Žēl studentus, kuriem jāmaksā tūkstošus par neko un jāzaudē gadi tikai tāpēc, ka “vecie āži” negrib mainīties!
0
grislits > janis17 21.02.2013. 12.16
trekns plusiņš aivaramk par atbildi uz dzeris49 jautājumiem.
Misters haoss ne īpaši saprot (laikam gan – negrib saprast vai pat ar nodomu negrib rīkoties), ka ir jāsāk ar izglītības sistēmas pamatiem – vienota izglītības sistēma no bērnudārza un pamatskolas. Un no tā izejot tālāk vidējā/profesionālā un augstākā izglītība, un zinātnes joma. Un ar sistēmisku pieeju.
Skolām svarīgāk ir vienota programma vienotā valodā (latviešu), nevis haoss un skolnieku apdāvināšana ar planšetēm.
Vakar sastrēgumstundā viens kungs labi noraksturoja situāciju – viņam Rīgas dome bērnus piedāvā laist krievu bērnudārzā, jo latviešu esot aizņemti un liela rinda. bet Ēlertes atbilde arī bija katastrofāla – ka tā neesot valsts problēma, bet pašvaldības. PIEDODIET, BET TĀ IR VALSTS PROBLĒMA.
KĀ MAN LATVIJĀ VAR PIEDĀVĀT MANIEM BĒRNIEM APMEKLĒT BĒRNUDĀRZUS CITĀ VALODĀ?
KĀ TAS VAR BŪT, KA VALSTS SISTĒMA VAR NODROŠINĀT AR PIETIEKAMIEM LĪDZEKĻIEM UN PIETIEKAMU SKAITU VIETU BĒRNUDĀRZUS CITĀ VALODĀ, BET NE SAVĀ VALODĀ?
Tā kā Ķīlis šo neuzskata par problēmu vai to neredz (vai negrib redzēt). Viņš būtu pēc iespējas ātrāk jānorobežo no izglītības ministra posteņa.
0
ligakalnina > janis17 21.02.2013. 12.40
Pāreja uz izglītību latviešu valodā, sākot no pamatizglītības, bija jāsāk īstenot jau sen, ļoti pakāpeniski, bet, neatvairāmi, kā tas notiek Igaunijā ( bet, ne tā, kā to gribēja veikt NA – ar latviešu un krievu bērnu apmācību dažādās skolās, kaut, latviešu valodā).
It kā jau kaut kas tika iesākts, bet, patreiz apstājies ( vai nu es neesmu lietas kursā), un, jau pirms Ķīļa un RP.
Bet, tas nenozīmē, ka AI reformu nevarētu veikt bez pamatizglītības reformas, reizēm, jādara ko var izdarīt, nevis jāgaida, kad varēs visu izdarīt ideāli.
Ķīlim, iespējams, bija jārunā arī par to, tai pat laikā, Ķīlis ir pirmais, kas vispār sāka kustināt to purvu – AI sistēmu Latvijā, tādus pārmetumus varētu adresēt arī visiem iepriekšējiem IM, kuri par AI vispār nerunāja, izliekoties, ka tur viss ir kārtībā, vai saprotot, ar ko tiem draud mēģinājums aiztikt šo labi noregulēto valsts nozagšanas sistēmu.
0
Māris Engers > janis17 21.02.2013. 12.47
aivark, vajag rūpīgāk izvēlēties draugus – ar to cilvēku, kurš jums teica, ka pilnīgi jebkādas elementāras informācijas un izpratnes trūkumu var kompensēt ar veslu čupu ! un ? varbūt labāk vairs nerunājiet.
to, ka pats iebilstat tieši Ķīļa mēģinājumiem sakārtot studiju programmu izvērtējumu, vienlaicīgi burkstot, ka kvalitatīva izvērtējuma nav, vakar jau pieminēju. zinātnes starptautisks izvērtējums ir norma. nekas nav ideāls, bet šī sistēma ir labākā iespējamā, kā starptautiskā zinātniskā vide jau sen ir sapratusi. nu nestāstiet tagad, ka savējo padarīšana vienas valsts vidē ir mazāka kā starptautiskā. starp citu, arī zinātnieki no Latvijas bieži piedalās citu valstu zinātnisko institūciju darbības vērtēšanā.
“kāda jēga Latvijā uzturēt augstskolu, ka tajā nevar mācīties latviski???” – tāda, lai dotu jauniešiem Latvijā iespēju iegūt labu izglītību? nē? tas vispār nav arguments?
“Tās nevis mehāniski jāapvieno, bet jārada tāda vide, lai tās vēlētos apvienoties.” – ak, šausmas… nu tak paskatieties rakstus no laika, kad Auziņš par to runāja, lai novērtētu, cik reāla ir iespēja, ka vēl kādai Latvijas augstskolai šāda vēlme rastos.
pārējie jūsu “punkti” sastāv pārsvarā no pieturzīmēm, mēģinājumiem jokot un trakām dusmām, tādēļ tos atļaušos nekomentēt…
0
janis17 > janis17 21.02.2013. 12.52
Dzeri, ja bija jāsāk sen, tad tagad vairs tas ķīlim nav aktuāli?
0
janis17 > janis17 21.02.2013. 13.52
http://ermi.delfi.lv/240410/
0