Puse pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. maijs
Vienota pārtikas marķēšanas sistēma var veicināt veselīgāku produktu izvēli
Intervija /
7. aprīlis
Zaļais šķīvis
Viedoklis /
2. februāris
Vietējās preces iegāde – vai ir tā vērts?
Komentāri (41)
Juris T. 12.01.2013. 12.11
Manam vecamtēvam arī bija teiciens, ja es kaut ko neēdu vai vaibstījos: “Tevi uz Sibiriju vajag aizsūtīt!” (Tā arī viņš teica Sibirija ar īso “i”).
1
Ojārs > Juris T. 12.01.2013. 13.13
Tā viš i. Krievu okupantu zvērības joprojām ietekmē mūsu sadzīvi.
0
janis_sils 11.01.2013. 20.57
Mans vīratēvs, mazs būdams, bija kopā ar vecākiem izsūtījumā Sibīrijā. Un viņš ir stāstījis par maizīti, kam, lai apjoms būtu lielāks, zāģu skaidas bijušas klāt. Un par mūžīgo izsalkumu Viņš vienmēr ir bijis kategoriski noliedzošs pret tiem, kas “to neēd un šito” un “tas nav labi un šitas”. Ēdienu izmest ir grēks – tā viņš saka. Un tāpēc mēs gādājam tikai to, ko varam apēst. Pasauli neizmainīt, “attīstības” valstis īstenībā šļūc uz galu, jo visa kā ir par daudz. Katrs pats sevi – tas gan vēl ir iespējams.
2
janazakovica > janis_sils 11.01.2013. 22.51
tulit visi saksim raudat..
0
Sandris Maziks > janis_sils 11.01.2013. 22.53
Daiga
Apsveicu. Ar tādu attieksmi Jūsu bērni un Jūs, arī nākamā dzīvē, badu nepiedzīvosiet.
0
Ojārs 11.01.2013. 17.41
Man liekas, ka kalvadosu Latvijā vispār nedrīkst ražot – tā ir tā pati kandža. Ja tomēr saražosi un pats lielos daudzumos izlietosi – sekas var būt smagas.
6
Sandris Maziks > Ojārs 11.01.2013. 19.44
andrejs
Vai runa par pārdzeršanos?
Kas ar Jums, padomju cilvēkiem ir? Visi tik gudri, bet elementāras lietas nezin.
1. savām vajadzībām drīkst ražot gan destilātu(kandžu) gan rektifikātu.
2. ābolu destilāts satur daudz mazāk augstāko spirtu, esteru-aldehīdu un fūzeļu, kā no graudiem vai kartupeļiem un kaitīgo piemaisījumu daudzumu līdz normai var samazināt ar sentēvu metodēm, bez rektifikācijas.
3. Kalvadoss ir izcils dzēriens, kas cenas ziņā līdzinās labam konjakam un tā ražošana ideāli piemērota mūsu apstākļiem, kā rūpals.
0
Ojārs > Ojārs 11.01.2013. 20.09
1. savām vajadzībām drīkst ražot gan destilātu(kandžu) gan rektifikātu.
——
Šoruden būs jānopērk aparāts un jāsāk ražot (savām vajadzībām, protams :) ). baigi daudz ābolu – nezinu kur likt.
Nodzerties var arī ar viskvalitatīvāko alkoholu – piemēram ar absintu, kā dzeris.
0
lismanis > Ojārs 11.01.2013. 20.58
@articulus
es, kā jau rakstīju, kalvadosu pats nelietoju, bet par to ražošanu būs jāpainteresējas. :) ir dzirdēts, ka, piemēram, cilvēki pie mums savāc savas plūmes, aizsūta uz Čehiju, kur no tām iztaisa sļivovicu, un pēc tam smukās pudelēs un kastītēs atsūta atpakaļ.
p.s. es gan tagad pats aizdomājos, bet kā tās plūmes nesabojājas? nezinu. varbūt, ka “pīle”.
0
Sandris Maziks > Ojārs 11.01.2013. 21.25
andrejs
Ābolus noteiktu vajag izglābt un pašus sūdīgākos un tārpainos vienmēr var pārstrādāt kaut vai spirtā. Būs kaut santehniķi ar ko uzcienāt.
Absints ir labs, simts gramus var iedzert. Lielākās devās tur esošā vērmele jau ir inde, bet tā lietotājs, toksikomāns, kam prātiņš pavisam šķībs paliek.
0
Sandris Maziks > Ojārs 11.01.2013. 21.36
Svins
Protams, tas ir stulbi. Ja gadienā ir liekas plūmes, par ko stipri šaubos, šņabi vajag taisīt uz vietas. Čehijā un Slovākijā, arī Polijas dienvidos ir superīga Sļivovica, pat līdz 70%, kā eņģeļa asara.
0
Laimīgā :) > Ojārs 12.01.2013. 16.53
@articulus tad ražo :), sildi Latvijas ekonomiku!
0
Sandris Maziks 11.01.2013. 14.24
Svins
Nabaga francūzis uztaisītu kalvadosu vai sidru, no biezumiem iegūtu pektīnu. Nu jā, ezis bija lepns putns, kamēr tam neiespēra, nelidoja.
Ābolu etiķis, žāvēti āboli, asās mērces……….
6
lismanis > Sandris Maziks 11.01.2013. 14.59
tev pašam ir ābeļdārzs? un tu tiešām savāc katru ābolu, lai tikai to lietderīgi izmantotu un neļautu tam sapūt?
ne kalvadosu, ne sidru taisīt nemāku. turklāt kalvadosu nemaz nelietoju. pieņemu, ka to arī nevar nemaz tik vienkārši izdarīt. vajag iepirkt gan traukus, gan iekārtas, gan garšvielas kaut kādas, gan ieguldīt lielu darbu un laiku.
tāpat arī ne pektīnu, ne etiķi taisīt nemāku. veikalā droši vien nopirkt vieglāk un lētāk. varētu taisīt žāvētus ābolus, bet cik ilgi tu viņus ēstu? izēstu vienu maisu, otru, pēc tam vairāk uz viņiem paskatīties nevarētu, un tāpat tie aizietu bojā.
bet nav jau runa par to, ka nav ar tiem āboliem, ko iesākt. runa ir par to, ka izklausās sensacionāli un šokējoši – “puse pārtika tiek izmesta”, bet patiesībā tam varbūt ir diezgan racionāli un nemaz ne tik sensacionāli, šokējoši izskaidrojumi.
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 11.01.2013. 15.06
Svins
Nekas nav vienkārši. Vai domā viegli pirmajam cilvēkam bija paņemt rokā nūju?
Es jau minēju francūžus un ezi.
0
lismanis > Sandris Maziks 11.01.2013. 15.16
nu tad tu arī ņem to nūju …
0
dzintarz > Sandris Maziks 11.01.2013. 15.42
Priekš kam sivnam ābeļdārzs?
0
buchamona > Sandris Maziks 11.01.2013. 19.17
Svin, es zinu, kas ir ābeļdārzs, vēl joprojām vectēva mājās viņa ābelēs nogatavojas raža. Āboli birst, nav īsti kas tos savāc, taču rakstā nav runa par nesavāktiem, pūstošiem āboliem. Runa tur ir par aktīvu lauksaimniecību, kuras gaitā tiek tērēti dabas resursi, bet darba rezultāts izmests misenē.
0
lismanis > Sandris Maziks 11.01.2013. 20.52
@riņķī apkārt
rakstā ir šāds teksts: Lielbritānijā līdz pat 30% dārzeņu tā arī netiek novākti no lauka, jo to ārējais veidols neatbilst pircēju prasībām.
tātad runa bija arī par nesavāktiem, pūstošiem āboliem.
runa pat varbūt nedaudz ir arī par to, ka … neviena lietus lāse neatzīst, ka viņas dēļ ir izcēlušies plūdi. mēs jau paši tomēr tādu absurdu situāciju radām un balstām. pat neapzināti un neko nespējot tur daudz ietekmēt. so it goes.
0
lismanis 11.01.2013. 14.12
manuprāt sašutums par šiem statistiskajiem faktiem ir nedaudz pārspīlēts. galu galā man arī ābeļdārzā auglīgajos gados sapūst milzum daudz ābolu, jo ģimene vienkārši fiziski nevar tik daudz apēst. un draugiem un radiem ir savi āboli. nu bet ko man ar viņiem darīt? likt burciņās un sūtīt uz Āfriku?
2
gatis > lismanis 11.01.2013. 14.28
Labi, ka vēl paliek uz lauka – to vismaz var norakstīt kā mēslojumu. Bet lielākajā daļā gadījumu jau tiek izmesta pārtika, kurā ieguldīts liels darbs un enerģija, to saražojot, sapakojot un izvadājot pa veikaliem.
0
janis17 > lismanis 11.01.2013. 16.11
Nu no otras puses skatoties, tas ir “izlīdzināšanas fonds”, kur tie, kas patērē (un var atļauties), samaksā tiem, kas ražo. Kas notiktu, ja lauksaimnieki saņemtu par 50% mazāk naudas par mazāk saražotā?
0
janazakovica 11.01.2013. 14.01
filma zalaa judze ir loti pamacosa sajaa sakaribaa
0
Sandris Maziks 11.01.2013. 13.55
Tam vēl jāpieskaita pārtikas kalni, ko sūdos pārstrādātie tie ES un ASV nēģeri, kas pat vienu dienu savā mūžā nav strādājuši un nemaz netaisās.
0
dzintarz 11.01.2013. 13.26
Pārtikas nonākšana mēslainē tiek skaidrota ar neapmierinošo infrastruktūru un nepietiekamajām uzglabāšanas iespējām, kā arī pārāk strikti noteiktajiem pārtikas derīguma termiņiem, īpašajām akcijām veikalos un patērētāju pārlieku lielo izvēlību
======
Interesanti.
Tieši vakar centos šīs stratēģijas kļūdainību skaidrot savu mazbērnu vecākiem.
Nesekmīgi.
Viņi turpināja čivināt savos aipados un aifonos, izmetot frāzi:
Tu, tēvs esi muļķis, tāda ir pasaule.
1
ineta_rr > dzintarz 12.01.2013. 17.33
Kāds Latvijā ir nomiris badā? No aukstuma? Jā. No krutkas? Jā. Bet no bada, manuprāt, pat Latvijas tālākajos nostūros neviens nav nomiris. Kur tad to pārtiku likt? To, cik reāli to ir sūtīt uz 3. pasaules valstīm, jau aprakstīju iepriekšējā komentārā.
0
ligakalnina 11.01.2013. 13.16
Vispār, uz visu to absurdu skatoties, nāk prātā domas, ka Rietumi ir pelnījuši daudz lielāku krīzi vai pat vēl ko sliktāku, lai, beidzot, sāktu saprast, kas ir īstās vērtības.
1
janis17 > ligakalnina 11.01.2013. 16.07
Jā, dzeri, īstās MODERNĀS – konservatīvās vērtības – atgriešanās pie reālās saimniekošanas, reālās, ne virtuālās dzīves. Jāmēra cilvēku labklājība, ne IKP per capita.
Jāsaimnieko un jādzīvo lokālāk, jārūpējās par ģimeni, kopienu, tautu, SAVU VALSTI!
0
Aga 11.01.2013. 12.52
Vilnis no amatniekiem. Tā kā ar vairāk ēšanu un ēdienu saglabāšanu, šo problēmu nevar atrisināt, nepieciešama sapratne par infrastruktūru pārklājumu.
Es domāju par tehnoloģijām, kas sagatavo pusdienas darba vietā. Kāpēc jāskraida prom no darba pēc vēdera piepildījuma, ja kaifīgi ir pašiem pie sevis to izdarīt.
Kārtējo reizi atcerēsimies ko teica Pēters Bendiksens savā …Kultūras menedžmentā,…Lielā pārdotuvē jūs nekad neatradīsiet nevienu preci, kura nenestu peļņu tirgotājam. Iedomāsimies, kādi ir uzcenojumi, ja tik daudz var izmest ārā un vēl pelnīt.
Ko darīt? Iestāsimies par daudziem mazajiem, nevis dažiem lielajiem…Mazie tādas lietas nevar atļauties un bezdarbnieku arī būs mazāk.
Lokalizācija pret centralizāciju.
Vai kā tas nepatīk investoriem un ekonomiskā izrāviena būvētājiem…
2
Andis > Aga 11.01.2013. 15.03
Mana tehnoloģija, kas sagatavo pusdienas darba vietā: kastīte ar ēdamo, uzsildīšana (ar ļauno mikrovilni) + tēja vai kafija. 20 min, jo darba ritms ilgāk neļauj. Kā jums?
0
Ojārs > Aga 11.01.2013. 17.32
mazos veikaliņus Jūrmalā pazemināt cenas piespieda tikai Rimi un Maksimas parādīšanās šajā pilsētā. Tas ir fakts. Nu negribu es par vecu sakaltušu maizi mīļā maziņā veikaliņā maksāt vairāk nekā par tādu pašu, bet svaigu lielveikalā
0
janazakovica 11.01.2013. 12.51
pameginiet to bomziem ieskaidrot kas pa miskasteem rakajas..
0
buchamona 11.01.2013. 12.50
Cilvēks sev dāvāto saprātu izmanto nevis tādēļ, lai pilnīgāk iekļautos Dieva, jeb dabas rakstītajos likumos, bet gan, lai paceltos “pāri” tiem, lai rakstītu savus likumus un uzvedības normas. Šādi arī tiek radītas absurdās situācijas, kuras viena pēc otras beidzas ar katastrofu. Aprakstītais piemērs ar pārtiku ir kliedzošs, bet ne vienīgais šāda tipa piemērs pasaulē.
0
Kaspars 11.01.2013. 12.47
London Evening Standard… nu jau svaigas zinjas un atzinjas tiek mekleetas bezmaksas aviizhelees, ko pakiji izdala metro stacijaas… Cerams, ka ar to speesiet celt reitingu!!
0
gatis 11.01.2013. 12.31
Nožēlojami. Izskatās, ka ASV un Eiropā cilvēkiem ir pārāk lielas algas un izkropļota attieksme pret pārtiku. Tas, ka nenovāc labus dārzeņus tikai izskata dēļ, ir tāds pats absurds, kā nevajadzīgo krāsvielu izmantošana pārtikas ražošanā.
Ceru, ka ar laiku mainīsies cilvēku attieksme un pieprasījums augs tieši pārtikas uzturvērtības dēļ, nevis reklāmas, izskata vai iepakojuma dēļ.
2
+1
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@Ojārs > gatis 11.01.2013. 17.39
pavisam nesen dakteris Apinis stāstīja par mākslīgo krāsvielu izmantošanu pārtikas izskata uzlabošanai. Viņš minēja kečupu. Lai tas būtu riktīgi sarkans, tam tiek piegāzta kaut kāda sintezēta viela, ja gatavo kečupu mājās, tas ir iepelēks.
Interesanti, ka Spilvas “Super ļukss ļoti dabīgais kečups” :) ir īpaši sarkans.
0
ineta_rr > gatis 11.01.2013. 18.01
Kā saka, balso ar savu maciņu – pērc to nesmuko, kas liedz. Ja lielveikalā nav gana nesmuki, brauc pie tiem izlepušajiem zemniekiem, kas zina, varbūt pat bez maksas iedos, lai uz lauka nepūst.
Problēma nav izvēlīgumā – jūs ko, taisīsiet CCCP2, kur buržujus mācīsiet pumpainu un līku gurķi mīlēt?! Veselu nedēļu vienu? Uz ģimeni? Problēma ir tajā, ka tos dārzeņus novākt un sūtīt uz 3. pasaules valstīm, kur cilvēki nebūtu tik izvēlīgi, visdrīzāk neatmaksājas transportēšanas izmaksu dēļ, kuras nākotnē tikai pieaugs, jo citādi kāds to jau darītu. Vēl varētu būt problēma ar saņēmējvalstu protekcionismu, kā atcelšana sagrautu to, kas no to valstu zemkopības ir atlicis.
Ko jūs tur vārgi čiepstat? Vajagot subsidēt ceļu un muitu? – Lai viņi paēd un vēl vairāk saražo bērnus, kuri ražos vēl bērnus, kurus mēs barosim, ārstēsim un citādi apčubināsim?! Paldies par kūkām. Ja uz lauka sapūst raža, vismaz barības vielas paliek turpat. Ne jau velti ES brīvais tirgus ir tikai tās iekšienē – pārtika ir stratēģisks resurss, tādēļ arī pastāv augsta ievedmuita 3. valstu pārtikai un tiešmaksājumi zemniekiem, kas rezultējās augstās pārtikas cenās – tā ir cena par to, ka arī globālas neražas gados vai vienkārši politisku un militāru konfliktu gadījumā vismaz bads Eiropā neiestāsies.
0