Mūžībā aizgājusi rakstniece Skaidrīte Kaldupe

Izsaku dziļu līdzjūtību manas jaukās un cēlās skolotàjas radiniekiem…Atceros, kad dzejniece sāka strādāt Līgatnes skolā , viņa izvēlējās mani par jaunās skolas sienas avīzes “KALNUP” *redaktoru* _ bijajāzīmē burti nosaukumam un jāraksta. Ļoti daudz iemācījos jaukās skolotàjas vadībā – daudz lasīju. Atmiņā palicis viņas dzejolis par Līgatnes kazām, vņas smaids un lieliskās literatūrasstundas. Kad sāku stràdāt Latvijas Z A Augstceltnē 3. stāva vestibilā , sporta stendā turpināju izdot avīzi ar tādu pašu nosaukumu. Mūsu sporta ceļš vairāk kā 20 gadus gāja kalnup. Piem; PSRS ZA 250 gadu jubilejas spartakiādē izcīnijām 2. VIETU. Kad strādāju vienā no pirmajiem pārtikas veikaliem Rīgā par vadītāju, arī mums bija tāda nosaukuma avīze. Visi brīnijās- pārtikas veikallā avīze- visiem stāstīju par savu skolotāju, viņas dzeju un Līgatnes skolu. Visu savu mūžu man palicis un paliks atmiņā manas skolotājas un dzejnieces Skaidrītes Kaldupes gaišais tēls. Noliecu galvu viņas priekšā.

Jā, skaisti un skaita, pat ļoti skaita ir Kaldupes dzeja!

Skumji…
Skaidrīte Kaldupe:
“Man laimes pakavu nenesiet,
Gan paspēšu pati izkalt vai atrast;
Kā sudraba pakavi ezeri mirdz
Vismīļākās zemes – rudzu dzimtenes krastā.”

Viņa bija un paliks brīnišķīga dzejniece!