Lāčplēša dienā Daugavmalā izgaismos 1919.gada frontes līniju
Saistītie raksti
Aktuāli /
9. novembris 2023
Šķiltava nr. 191: Jaunie Lāčplēši. Elksniņa dārgie šorti. Sākusies referendumu sezona?
Dzīve /
8. novembris 2023
Mūslaiku Lāčplēši
Radars /
8. novembris 2023
Radars Latvijā
Analīze /
8. novembris 2023
«Liekam jaunu bildi iekšā»
Afiša /
1. novembris 2023
5 interesanti koncerti novembrī
Komentāri (72)
Rita Lazda 12.11.2012. 02.59
kāmi, nožēlojami, ka tikpat kā nemaz šajā laikā nav palikuši latvieši, kam ir humora izjūta un visi ir uzvilkti. Krievi nav nemaz nekāda problēma – vismaz ne ilgtermiņā – tādas problēmas, kādas tagad ir ar kieviem, latviešiem ir bijušas ar vāciešiem ilgus gadsimtus. Krievi Latvijā jau sen vairs nav invazīvā suga, jo nevairojas. Un liela daļa nodarbojas ar pašnāvniecisku kašķa meklēšanu, kur nākamais solis pēc tam, kad bus atraduši visas skabargas latviešos ir sākt meklēt baļķus savās acīs – un nākamais gadsimts krieviem tā turpinot būs morāli katastrofisks. Atslābsti un labāk ej vairojies Latvijai… ;)
0
janis17 12.11.2012. 00.22
nulle, kā tad ar latgaļu, zemgaļu, līvu valstīm palika? Ko darīji vēstures stundās?
0
tuba76 11.11.2012. 22.05
11. novembris ir pasaules karu upuru piemiņas diena arī Lielbritānijā – Remembrance Day. Tur šajā dienā mēdz nēsāt papīra magones ziedu pie krūtīm un pulksten 11 noturēt divas klusuma minūtes.
Savus Pirmā pasaules kara upurus ap šo laiku (divas nedēļas pirms Adventes) piemin arī Vācija – Volkstrauertag (Tautas sēru diena).
Eiropā šķiet būtu grūti atrast pēdu zemes, kas nebūtu slacīta cilvēku asinīm.
3
Signija Aizpuriete > tuba76 11.11.2012. 22.26
———
Skoti atceras pat 13.gs. kaujas – tā atceras, ka 2014.g. rīkos referendumu par neatkarību. Laikam tie angļi viņus pamatīgi mocīja……
http://www.youtube.com/watch?v=i6zGEBhJMHA&feature=related
– ‘Līdz galam neizcirst mežs attaug’
0
Rita Lazda > tuba76 12.11.2012. 02.44
edge_indran
omg, kāpēc bija jāliek Mela Gibsona filma, kam ar realitāti nav nekāda sakara, īpaši ja šis aktieris sevi degradēja parādot visai pasaulei, ka ir alkoholiķis un antisemīts, kas nespēj kontrolēt savu mēli. Pat to pieminekli kas tika celts, veidoja līdzīgu ar Melu Gibsonu – un ne visiem skotiem šis fakts rada sajūsmu – dažiem taisni rada jautrību. Un ja jau tev tā rūp tēma par skotiem, ņem vērā šādus faktus:
Ar vārdu Wallace tiek apzīmēti velsieši, īpaši, ja ņem vērā, ka Alba tika izveidota apvienojoties dažādām etniskām grupām. Viņi ilgi pēc apvienošanās ar gēliem(karojot ar angļiem) ilgi netika saukti par skotiem un skaitījās citā novadā. Cumbria, kas tagad ir ziemeļanglija ir Cymru(Velsas) nosaukuma paveids. Glazgovā ir daudzas vietas saistītas ar šo saikni – kaut vai Cumbernauld, kas atrodas uz ziemeļiem no Glāzgovas. Vienīgā senākā Skotijas tauta ir pikti un par tiem ir zināms tik maz, ka viņi ir kļuvuši par laumiņu un feju pasaku personāžiem.
Skotu gēli ieradās Skotijā no Īrijas ap to pašu laiku, kad tur sāka ierasties vikingi ~ pirms 1000 gadiem. Viņu gadījums ir līdzīgs, bet nav salīdzināms 1:1 ar latviešiem, kas Latvijā ieradās agrāk un sajaucās ar tiem baltiem, kas jau dzīvoja pirms tam. Un referendums tiek rīkots citu iemeslu dēļ. Skotu galvenā atšķirība no angļiem ir sektantiska atšķirība – angļi ir protestanti, skoti sākumā bija katoļi un ir citas daudzas nianses, kur etniskie konflikti kādi ir austrumeiropā nav aktuāli, bet ir citas atšķirības. Turpat netālu Ņūkāstlā angļi runā vēl drausmīgākā akcentā, nekā skoti un viņi pat netaisās atšķelties, jo saista savu identitāti ar angļiem.
0
Rita Lazda > tuba76 12.11.2012. 02.45
Starp citu, arī skoti, kā UK pilsoņi piedalījās kaujās WW1 laikā. Tā ka Skotijas neatkarības tēma nav īsti vietā.
0
Mārtiņš 11.11.2012. 21.42
Esmu ilgi lasījis, taču beidzot nolēmu pievienoties. labvakar visiem:)
Kolpant, Jūs vairākkārt esat rakstījis, ka latvieši paši ir izstūmuši Latvijā dzīvojošos krievus un tādēļ paši esot vainīgi pie tā, ka tie vairāk saista sevi ar krievijas Federāciju, tās ideoloģiju u.tml. Tādēļ gribētu jautāt protams, ja gribēsiet atbildēt – kādai tad, Jūsuprāt, vajadzēja būtu Latvijas politikai šajos jautājumos, sākot no 90to gadu sākuma? Jo ir skaidrs, ka no latviešu puses nav un kekad nebūs piekāpšanas iniciatīvām par krievu valodu kā otro valsts valodu – ne valsts, ne pašvaldību līmenī. Šāda situācija faktiski būtu kapa zvans latviešiem. Ja mēs nerunājam par šo jautājumu, tad kas bija jādara citādi?
No krievvalodīgajiem cilvēkime šad tad esmu dzirdējis Jūsu argumentiem līdzīgus – proti, ka runa nav par valodu, bet par attieksmi u.tml. Taču, ja mēs runājam par attieksmi – ja par aizvainojošu Jūs uzskatāt politiķu (TB/LNNK u.c.) retoriku, tad šādu pašu, tikai pretēju, retoriku neksiatāmas reizes ir pauduši arī PCTVL un SC pārstāvji – cik garš, tik plats.
Atkal, ja ir runa par attieksmi – liels skaits, seišķi vecāka gadagājuma latviešu ar krievvalodīgajiem sarunājas krieviski. Šeit nav būtuiki, kā es pats vērtēju šo faktu, bet tā nu pagaidām ir. Par ko Jūs esat aizvainots?
Latvijā ir krievu skolas, mediji un kultūras iestādes. Par ko Jūs esat aizvainots?
Rezumējot domu – Jūs tiešām vēlaties teikt, ka pie tā,ka liela daļa Latvijas krievvalodīgo nelolo siltas jūtas pret Latviju, ir vainīga “attieksme” un “noskaņa”? Ja Guntis Ulmanis būtu pateicis “nesauksim nevienu par okupantu” jau 90ajos, tad visi krievvalodīgie cilvēki būtu lojāli Latvijas valstij?
1
Signija Aizpuriete > Mārtiņš 11.11.2012. 23.04
——Eriks (..) Ja mēs nerunājam par šo jautājumu, tad kas bija jādara citādi? ============================================================================== ‘Mēs’ nerunājam, ‘mēs’ jau rīkojamies:
LETA izveidojusi aktuālo interviju sadaļu arī krievu valodas versijā:
http://www.leta.lv/rus/news/interviews/
p.s. Par ‘kapu zvanu’ arī nevajag pārspīlēt – vēlamās valodas izvēle digitalizācijas laikmetā – tas ir tīri tehnisks pasākums. Kā Viasat klients es varu izvēlēties programmu valodu – LAT,RUS,ENG,GER…utt.utml.
Apvienotā Eiropa – no Atlantijas okeāna līdz pat Urālu kalniem.
0
Signija Aizpuriete 11.11.2012. 19.26
——-kolpants betijacelmale
(..)
Bet atsaukties uz PSRS stāstīto tas ir labs:)) izrādās, ka PSRS tomēr i taisnību stāstīja?:))
==============================================================================
Daudz ko stāstīja, ja ne visu 100% taisnību, tad vismaz >50%. Tagad ir iespēja sasniegt vairāk. Kā tādās reizēs saka – ‘Vajag tik rakt!’. Starp citu, pašlaik (plks.19:25) LTV1 demonstrē videofilmu ‘Esiet kā vīri!’ par Jukumu Vācieti. Tas vīrs bija leģendāra personība – to pat PSRS laikos nenoliedza, kur nu pašreizējos. Digitalizācijas (interneta) laikmetā to ‘taisnību/īstenību’ var paaugstināt un paaugstināt:
http://latvjustrelnieki.lv/ru/ljudi-98761
0
Signija Aizpuriete 11.11.2012. 19.15
——
‘PILSOŅI! Melnais bruņinieks atkal nāk! Pie ieročiem! Uz pēdējo cīņu!
Pieteikšanās Latviešu Biedrībā, Pauluči ielā 13’
(Jaunākās Ziņas, 1919.gada 9. oktobris)
==============================================================================
Interesanti, kas pirms 93.gadiem vienoja rīdzeniekus, dažādu tautību (latvieši, krievi, ebreji) dzīvojošos Latvijā?
Mana versija sekojoša – pēc tam, kad 1919.g.22.maijā vācu karaspēks Rīgā sarīkoja asinspirti, nošaujot apt. 3 000, īpaši tos, kam bija tulznainas rokas – daudzi atmeta ķildas par ”tautu cietuma” tēmu, lai kopējiem spēkiem par KOPĒJU mērķi cīnītos. To vēstures mācību der atcerēties arī šodien, jo tas naidnieks tagad viltīgāk spēj turēt Latvijas sabiedrību sašķeltu.
0
Egitazz 11.11.2012. 17.55
betijacelmale
interesanti, vainīga bija cariska Krievija, kaut gan jaunlatviešu mērķis bija “Reālajā dzīvē jaunlatvieši centās atrisināt galveno visas tautas kopējo problēmu – atbrīvoties no vācu virskundzības.”
bet nez kāpēc krievi ir vainīgi, nevis vācieši, kas šeit i bija faktiskie saimnieki.
Bet atsaukties uz PSRS stāstīto tas ir labs:)) izrādās, ka PSRS tomēr i taisnību stāstīja?:))
0
ievuliitis 11.11.2012. 15.45
nulle, ņemot vērā tavas stipri nabadzīgās vēstures zināšanas, skaidroju – latvieši, kā arī citas paverdzinātās nācijas cariskajā Krievijā atradās ieslodzīto lomā. Nezinu, vai tu skolā esi mācījies? Pat padomju laiku skolā mācīja, ka cariskā Krievija bija tautu cietums. Kautrīgi aizmirstot piebilst, ka Padomju Savienība bija vēl lielāks cietums. Cik man ir zināms, cariskās Krievijas iedzīvotājiem, pie noteikuma, ka tiem ir finanšu līdzekļi, bez jelkādām problēmām drīkstēja šķērsot valsts robežu, bet PSRS laikā tas bija praktiski neiespējams.
0
janis17 11.11.2012. 14.53
Latvijā valstis bija daudz agrāk, nekā krievijā un latvieši/latgaļi par nāciju izveidojās daudz ātrāk kā krievi.
0
dzintarz 11.11.2012. 13.35
Urlas-brigadņiki pat svētku dienā nevar savas žaunas pievaldīt…
0
Signija Aizpuriete 11.11.2012. 10.56
——–o_ja3_14 Alehins(..) Redziet, E. Levits skaidroja arī to, ka….. ============================================================================== S.Kruka (zinātnieka) skaidrojumi ‘iekļaujošās nācijas’ radītājiem (juristiem;politiķiem) par esošo situāciju, stāvokli kurā esam nonākuši īstenojot uz papīra sarakstītos cēlos, taisnīgos, labos nodomus atgādina argumentus, ko 1990.gadā izmantoja sociologs A.Zinovjevs diskusijā ar B.Jeļcinu. 1990.g. mūsu jaunizceptie demokrāti, saklausījušies gudro juristu E.Levitu – kā papagaiļi atkārtoja: ‘Tagad jāsper solis uz priekšu – uz daudzpartiju skolu. Iedzīvināt daudzpartiju sistēmu nebūs vienkārši.’ Dainis Īvāns (l/a Zeme, 1990.g.10.maijs).
– Sociologs A.Zinovjevs 1990.g. centās paskaidrot, pie kā novedīs tādi centieni kopējot rietumu sabiedrības valstiskos elementus, kāpēc tie cietīs neveiksmi – padarīs dzīvi lielākajai daļai padomju sabiedrības vēl sliktāku:
Дуэль Ельцина и Зиновьева
http://www.youtube.com/watch?v=mTTnz6SL95Q
0
mariterage 10.11.2012. 11.17
>super_e-y-e
Baigi žēl, pirms kādas dienas vai dažām tu nomainot avataru izdarīji aŗī dažus gana saprātīgus komentus, bet ar šo tam visam pārvilki svītru.
Gribētos redzēt Latvijas krievus kā tādus kas sevi pozicionē kā daļu no brīvās un demokrātiskās Eiropas, pie kādas viņi gribētu redzēt arī savu etnisko dzimteni, bet pagaidām vairumu un tevi tai skaitā redzu kā Putina Krievijas ietekmes aģentus, kam galvenais savu mītneszemju graušana visos iespējamajos veidos.
P.S. Paldies Dievam tādi nav visi un visu cieņu tādiem kā Aļehins (kurš dažreiz parādās arī “Ir” http://www.alehins.com/ un citiem kas pierāda ka arī Krievija un krievi ir un var būt Eiropas daļa.
30
Egitazz > mariterage 10.11.2012. 15.45
o jā, es ļoti labi atceros, cik Alehins šeit gāja uz hurra, stipri kritizējot Krieviju un kā viņš “dabūja” atļaujoties pakritizēt arī latviešus. Uz nez kāpēc šeit viņš vairāk nam pamanāms.
Spilgts apliecinājums tam, ka krievi ir jums savējie, kamēr ir kritiski pret Krieviju. Bet tikko kritizē Latviju, uzreiz automātiski pārtop par Kremļa aģentiem.
Man piemēram, samērā vienalga kas notiek Krievijā. Netaisos līst viņu iekšējās lietās, jo viņiem ir savi pamatojumi, kāpēc pie viņiem notiek tā un ne savādāk.
par tiem ietekmes aģentiem es jau ne reizi vienu jau izteicos, ka jūs paši no mums tādus izveidojāt. Nu varbūt ne jūs tieši kā persona, bet kā valdošo latviešu kopums.
0
UgisB > mariterage 10.11.2012. 18.27
Vilmārs: Es dalu Jūsu viedokli par etniskajiem krieviem, kam ļoti bieži kā arguments par labu naidīgai attieksmei pret latvisko valsti kalpo etniski lingvistiskā kopība ar Kremli. Tas diemžēl tik tiešām padara viņus par brīvprātīgiem ietekmes aģentiem, kas nu tagad atklāti pauž absolūti pretrunīgu pozīciju – kaut šī valsts ātrāk nosprāgtu, kā ‘Super Eye’, it kā Latvija nav viņa(s) māja, it kā viņš/viņa nedomā par savu un savas ģimenes nākotni, it kā viņš/viņa justos labāk bezvalsts chaosā vai kādas zagļu pārvaldītās impērijas provincē.
Tāpat kā Jūs, es ļoti ceru, ka kādreiz arī Latvijas krievi, kurus es drīzāk redzu ka krieviski runājošos latviešus, jeb latviešus, kam krievu valoda ir dzimtā, arī kā normu uztvers sevi kā daļu no brīvās un demokrātiskās Eiropas. Taču vispirms viņiem jāuztver sevi par piederošiem Latvijas nācijai.
Un te, kā Jūs saprotat, etniskās piederības vieta ir margināla. Kamēr Latvijas krievi uztver Krieviju par savu “etnisko dzimteni”, kamēr tā domā latvieši, uztverot sevi par vienīgajiem, kam Latvija ir etniskā dzimtene, tikmēr nekas mūsu sabiedrības nacionālajā konsolidācija nemainīsies un pastāves viena ar otru neapmierinātās etniskās kopienas.
Tāpēc es nevaru Jums piekrist vērtējumā par sevi. Mana identitātē Krievija ietilpst ne vairāk kā manas valsts kaimiņzeme, kuru es labi pazīstu un kuras notikumiem sekoju un tāpēc lieliski zinu, cik tā savā tagadējā stāvoklī ir bīstama manai sabiedrībai un valstij. Būtībā arī valoda kā tāda jau labu laiku nespēlē kaut cik notiecošu lomu manā personīgajā identitātē. Sociāli psicholģiskā aspektā es nejūtos atkarīgs no etnicitātes un tad, kad man prasa par piederību, es parasti uzsveru nacionālo.
Teikšu atklāti, es kaut ko līdzīgu gaidītu arī no tiem latviešiem un krieviem, kas vēlas dzīvot modernā un attīstītā, 21. gadsimta Latvijā. Redzot, ka tā tas nav, es nevienam neko nepārmetu, jo apzinos, ka indivīds izjūt motivāciju kaut ko mainīt savā identitātē tikai tikai dabiskā sabiedrības attīstības procesa rezultātu ietekmē, Ja vairākums Latvijas iedzīvotāju izjūt etnisko solidaritāti vai kopību par spīti konsolidējošajiem faktoriem, tas tikai nozīmē, ka konsolidējošie faktori ir vājāki par pretējiem apsvērumiem, kas, manuprāt, ir pats lielākais iemesls, kāpēc Latvija atpaliek no kaimiņiem praktiski visās jomās un kāpēc neuzticība mums ir kļuvusi par jaunu relīģiju, kā arī protams ļoti daudz citu kāpēc.
0
dace_roze_lmt_lv > mariterage 10.11.2012. 18.46
Uzskatīt, ka Krievija ir bīstama “manai dzimtenei”, nozīmē kļūt par cilvēku apvalkā, стать человеком в футляре. Tieši pretēji, labi, ka ir Krievija, kas veicina izmaiņas Latvijā. Pat ja Krievija pēkšņi nu uzbrūktu Latvijai, arī tas būtu labi, skatoties no tā punkta, ka labāk pārmaiņas, nekā minstināšanās uz vietas. Tātad Krievija ar savu klātbūtni veicina Latvijas attīstību tā vai šā.
0
UgisB > mariterage 10.11.2012. 19.02
Kolpants: Sāpīgā reakcija uz kritiku man netraucē. Jūs droši vien pats lasījāt manā blogā ierakstus krievu valodā, kas ir daudz kritiskāki attiecībā uz Kremli un putinisko kleptokrātu propagandu par ierakstiem latviešu valodā. Krieviski rakstošie mediji tādus uzskatus profilaktiskā kārtā paši nepieļauj. Latviskais Ir.lv vismaz ļauj lasītājiem novērtēt, atbalstīt vai noraidīt manu kritiku.
Atpakaļsaiti, ko es līdz šim biju saņēmis gan savulaik Dienā.lv, gan te, es vērtēju augstu, jo tā mani bieži vien iedvesmoja uz viedokļu formulēšanu par svarīgām lietām.
Par to, kāpēc es vairs nerakstu tik bieži Ir.lv, es atbildēju Vilmāram savā blogā. Negribu atkārtoties. Es principā sāku rakstīt mazāk, jo tik tiešām negribu atkārtoties.
Un vēl, izteikties par kaut ko nebūt nenozīmē “iejaukties iekšējās lietās”. Iejaukties lietās var tikai aktīvi rīkojoties, nevis paužot privātu viedokli komentāros. Tieciet man, Krievija nejutīsies Jūsu ietekmēta, ja Jūs paustu savu viedokli.
0
mariterage > mariterage 10.11.2012. 19.45
>Alehins
“Kamēr Latvijas krievi uztver Krieviju par savu “etnisko dzimteni”, kamēr tā domā latvieši, uztverot sevi par vienīgajiem, kam Latvija ir etniskā dzimtene”
==========================================================================
Pagaidām redzu ka vairums no Latvijas krieviem (vismaz tiem kas pauž savu viedokli) savu identāti un savas mītneszemes vēlamo nākotni saredz 3 iespējamos variantos – daļa gribētu atjaunot PSRS, daļa Latviju gribētu redzēt kā Rižskaja oblastj Krievijas Federācijā un iespējams lielākā daļa vēlētos Latvijas valstisko statusu kā Honkongai (vai drīzāk Makao) – Krievijas politisku un militāru kontroli, bet samērā brīvu atttiecībā uz personas privāto un biznesa dzīvi, ar krievisku vidi sabiedriskajā un biznesa sfērā, kurā latvieši savā starpā ja grib var lietot arī savu valodu.
Domāju ka vairums latviešu Latvijas krievus uztvers par piederīgiem Latvijas nācijai ja tie paši sevi pozicionēs (arī ar partijām par kurām nodod balsis vēlēšanās) kā daļu no brīvās un demokrātiskās Eiropas par kuras daļu (nevis Krievijas) viņi gribētu Latviju redzēt.
0
juhans > mariterage 10.11.2012. 20.11
Alehins
„…es ļoti ceru, ka kādreiz arī Latvijas krievi, kurus es drīzāk redzu kā krieviski runājošos latviešus, jeb latviešus, kam krievu valoda ir dzimtā, arī kā normu uztvers sevi kā daļu no brīvās un demokrātiskās Eiropas….”
Šķiet, ka komentāros Jūs pirmais esat pateicis šos, ja tā varētu teikt, atslēgas vārdus. Vienīgā nelaime – tam nepietiek ar Jūsu vēlēšanos, bet tādam ir jābūt pašu Latvijas krievu skatījumam, un tur nu mēs atduramies kā pret sienu.
Diemžēl zemāk Jūs kļūdaties, teikdams „kamēr tā domā latvieši, uztverot sevi par vienīgajiem, kam Latvija ir etniskā dzimtene”. Latviešu nācijai Latvija patiešām ir etniskā dzimtene, bet (te es citēšu Dr. Egilu Levitu) – „valsts nācija ir iekļaujoša. Tā ir pret sašķeltu sabiedrību”. Savukārt minoritātes pienākums ir iekļauties valsts nācijā. Un skaidrības un piemēra dēļ vēl viens citāts „Vācijā kā minoritātes tiek atzīti sorbi, kuri arī vienlaicīgi ir protams vācieši vai Zviedrijā tiek atzīti sāmi, kā vēsturiska mazākumtautība, bet protams viņi vienlaicīgi ir arī zviedri.” Domāju, ka šī citāta jēga pilnīgi atbilst Jūsu teiktajam.
0
UgisB > mariterage 10.11.2012. 22.01
Vilmārs: Par to, kā Latvijas iedzīvotāji redz Latviju, katram var būt savs viedoklis. Jūsu piedāvātais ir zināmā mērā eksotisks :) Nebiju redzējis tādus socioliģisko aptauju rezultātus, varbūt kaut ko biju palaidis garām.
Jums ir taisnība, ka pārējie indivīdu galu galā uztver tā, kā indivīds pats sevi uztver, ko pats par sevi domā. Atliek tikai izcelties no masas un prast sevi pasniegt. Konservatīvā sabiedrībā, kur domāšanā dominē kolektīvās – tautas, mazākuma, vairākuma – tiesības, atbildība, uzskati utt., individualizācija nemaz nav cilvēka pirmā un loģiskākā izvēle un dažreiz var tikt uztverta pat sāpīgi. Paņemiet kaut šo pašu anonimitāti paužot viedokli internetā.
Es drīzāk runāju par stereotipiem un aizspriedumiem, kas spēlē ļoti lielu lomu jebkurā sabiedrībā. Konservatīvā sabiedrībā, kāda ir Latvija, plašas cilvēku grupas uztver pašus aizspriedumus par dārgu un kopjamu tradīciju un pat morāli, kas protams liecina par sabiedriskās apziņas nebriedumu. Šie ticējumi masveidīgi ietekmē tikpat nenobriedušo otru pusi, pret kuru aizspriedumi pamatā ir vērsti. Aizspriedumi var noteikt pašas attīstības tempu un virzienu, atturot psicholoģiski vājākas un atkarīgākas personības no kritiskās ticējumu analīzes.
Krievu vairākums Latvijā (un protams arī Krievijā) nebūt nav brīvāks no aizspriedumiem par latviešu vairākumu. Krievos ir daudz vairāk “okupantu”, kas ar lielāku gatavību un mazochista prieku saņem pļauku un piesprauž sev pie krūts “latviešu nīdēja” nozīmīti, nekā to, kas neattiecina uz sevi ne apsaukāšanu, ne pļaukas, kas skaidri redz, ka sabiedriskās apziņas nebriedums jāuztver kā sabiedrības problēma nevis kā personīgs apvainojums.
0
UgisB > mariterage 10.11.2012. 22.38
o_ja3_14: Es arī piekrītu Egilam Levitam, pirms gada par to rakstīju. Man ir ļoti žēl, ka viņš ir vienīgais latviešu – bet dzīvojošs ārpus Latvijas – intelektuālis un viedokļu līderis, kas līdz šim ir skaidri paudis šo viedokli par iekļaujošu latviešu nāciju. Man protams ir prieks, ka mēs ar Levitu esam domubiedri, bet ar manu prieku vai vēlēšanos, kā Jūs pareizi atzīmējat, nepietiek. Man ir liels prieks, ka Jūs un es esam domubiedri tajā ziņā, ka arī Jūs piekrītat Levitam.
Nevaru atbalstīt Jūs viedoklī par minoritāšu pienākumu iekļauties. To vēl varētu apspriest, ja vien tas principā būtu kaut kādā mērā realizējams. Bet nekādu pienākumu iekļauties nevienam nav un nevar būt, vēl jo mazāk cilvēku grupām, piemēram, minoritātēm. Minoritāte nav organizācija, ģimene vai kustība. Cilvēkus nevar mērīt minoritātēs, pat tos, kas paši sevi uzskata par vispirms piederīgiem kaut kādām minoritātēm, jo viņi vienkārši maldās.
Redziet, sorbi ir vācieši ne tāpēc, ka sorbi savā sorbu saietā kaut kad nobalsojuši, ka nu tagad būsim vācieši, jo mums kā minoritātei, raugi, ir pienākums iekļauties. Arī sāmi tāpat – nav saietā nolēmuši kļūt par zviedriem. Ja runa ir pienākumiem, tad drīzāk tas tika realizēts no valsts puses – uzņemties atbildību arī par šīm citādi runājošām grupām, piešķirt viņiem tādas pašas tiesības kā pārējiem, uzskatīt viņus par tādiem pašiem, absolūti tādiem pašiem kā visi citi. Tā kā tas noticis gadus simts atpakaļ (precīzi neesmu pētījis), tad jā, var praktiski nešaubīties, ka šī iniciatīva nākusi no valsts, nevis no demokrātiskās sabiedrības, kuras tolaik nemaz nebija. Tad šai pašai loģikai sekoja arī pati sabiedrība, sākot pamazām uzskatīt tos citādus par pietiekami savējiem, līdzīgiem, līdzvērtīgiem.
Es nezinu pateikt par sorbu un pārējo vāciešu attiecībām un tāpat par sāmu un pārējo zviedru attiecībām (nu varbūt nedaudz vairāk). Domāju, ka sorbi asimilējušies, un zinu, ka sāmi ne tik daudz. Taču asimilēties vai ne, ko darīt ar savu identitāti, ar savu sorbiskumu, sāmiskumu, vāciskumu, latviskumu, krieviskumu katrs var izlemt tikai un vienīgi pats. Par pienākumiem te nevar būt ne runas.
0
Egitazz > mariterage 11.11.2012. 00.18
Alehins
Jums kaut kāda šaize blogā, gribēju tikko ierakstīt komentāru par nekompetento cilvēku nekompetentiem lēmumiem, bet kaut kā nav sanācis, burtus neatpazina pie apstiprināšanas, tad vispār error “izlīda”.
Kas attiecas uz Krieviju-kāda liela jēga vārīties par viņu iekšējām problēmām, jo mēs tāpat tās nejutām tik labi kā viņi? tāpat viņi pārsvarā savos resursos, apspriežot Latviju, nezina situāciju un izdara ne vienmēr korektus secinājumus.
diemžēl, diskutēšana kā tāda 90% ir atkārtošanās, sava viedokļa paušana tām pašam oponentam, bet citā tēmā un nedaudz citos vārdos vai citam oponentam, paužot atkal to pašu, ko iepriekšējam. No šī viedokļa man zūd interese diskutēt IRā, jo es zinu oponentu viedokļus, bet viņi manējos.
Tāpēc ļoti bieži forumi ar laiku paliek vājāki, jo viss jau tiek apspriests.
0
Egitazz > mariterage 11.11.2012. 00.27
Taču asimilēties vai ne, ko darīt ar savu identitāti, ar savu sorbiskumu, sāmiskumu, vāciskumu, latviskumu, krieviskumu katrs var izlemt tikai un vienīgi pats. Par pienākumiem te nevar būt ne runas.
======
nu re, bet Latvijas valdības apstiprināta integrācijas programma pieprasa no krieviem pieņemt latviskumu. arī koalīcijas tiek veidotas, pieminot tieši etnisko faktoru – par latvisko valdību, par latvisko RD. Ko tad gaidīt no krieviem? Ka viņi pacietīgi tikai atkārtos “mēs neesam okupanti, mēs neesam okupanti”? Visu laiku stāstīt, ka neesmu okupants, arī ir mazohisms. Nē, man vieglāk reiz pieņemt, ka esmu okupants, nekā gadiem ilgi mēģināt pierādīt pretējo. Pie tam man jau katru gadu arī neaizmirst atgādināt, ka esmu okupants.
0
janis17 > mariterage 11.11.2012. 02.24
Alehins
Viss Latvijā varētu mainīties uz pozitīvo pusi tad, kad Latvijas “latvieši ar dzimto krievu valodu” noliks pie vietas tos, kas izliekās par šo cilvēku “aiztāvjiem”, tādus kā super-eye, kolpants, nulle, lindermans, kabanovs, rafaļskis un citi – ir iespaids, ka starp šiem cilvēkiem tādu ir vairāk, kas liek vispārināt.
Kad bija referendums par valodu, vai tika vākti paraksti par pilsonību, kur bija to “latviešu ar dzimto krievu valodu” protesti, ka netiek pārstāvēts viņu viedoklis šajās iniciatīvās? Tos uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt.
Klusēja inteliģence, viedokļu līderi, bet krieviskā prese aģitēja par krievu valodu, klusēja gandrīz pilnīgi visi itkā sakarīgi domājošie – viņiem taču pat bija skaidrs, ka referenduma iznākums būs tāds, kā bija. Tā bija tīra provokācija. Kāpēc viņi visi klusēja? Kautrējās no saviem agresīvajiem paziņām? Savukārt, ja tas bija/ir viņu īstais viedoklis, miera te viņiem nebūs.
0
juhans > mariterage 11.11.2012. 07.49
Alehins
Varbūt esmu nepareizi sapratis, bet no Jūsu teiktā iznāk, ka „ja ir runa par pienākumiem, tad drīzāk tas tika realizēts no valsts puses”, kamēr „nekādu pienākumu iekļauties nevienam nav un nevar būt”.
Sakiet lūdzu, vai pēc Jūsu domām indivīda attiecības ar valsti ir vienpusējas – indivīds var baudīt tiesības (kuras piešķir valsts), bet viņam pienākumu pret valsti nav? Varbūt tomēr sabiedrības loceklis bauda gan tiesības, gan tam ir arī jāpilda pienākumi?
Jūs rakstiet, ka Jūs piekrītat Dr. Egilam Levitam. Vai tiešām Jūs piekrītat? Redziet, E. Levits skaidroja arī to, ka
„…ir pilsonības priekšnoteikumi, un PILSONĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMS IR IEKĻAUŠANĀS VALSTS NĀCIJĀ Tas ir normālas nacionālas valsts politikas elements, jo nacionālā valstī uzskata par nevēlamu, ka izveidojas paralēlas sabiedrības, paralēlas imigrantu sabiedrības, paralēlas geto sabiedrības, un valsts nācija ir iekļaujoša. Tā cenšas iekļaut sevī, PIEDĀVĀJOT SAVU VALODU UN KULTŪRU arī ieceļotājiem un mazākumtautībām…” .
Vai Jūs uzskatiet, ka tas Latvijā netiek izpildīts? Ka Latvijā valsts nācijas valoda un kultūra netiek piedāvāta pietiekošā apjomā vai kvalitātē?
0
Signija Aizpuriete > mariterage 11.11.2012. 10.18
——–
‘Mēs redzam nākotnes Latviju kā demokrātisku valsti, kurā visiem pilsoņiem neatkarīgi no to nacionālās un sociālās piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, ir nodrošinātas vienādas tiesības. Latvijai ir jābūt humānisma valstij, kurā valda likums, ekonomiska augšupeja un plašas garīgās kultūras attīstības iespējas jebkurai etniskai grupai.’ http://www.barikadopedija.lv/raksti/470353 ==============================================================================
Kamēr Alehina kungs pārdomā savu nākamo tekstu par kādu cēlu, taisnīgu un ideālu risinājumu ‘iekļaujošās nācijas’ radīšanā, tikmēr iesaku paklausīties pārdomas par reālijām, – kas notikās pēc varas sagrābšanas 1991.g.21.augustā, kad skaistās un taisnīgās deklarācijas, paziņojumus un programmas sāka īstenot dzīvē. Sakarīga saruna-diskusija (06.11.2012) LTV7 raidījuma ‘Aktuālais jautājums’ ietvaros ar S.Kruka, B.Cilēviča un Vj.Dombrovska piedalīšanos:
http://www.ltv.lv/video/aktualais-jautajums/17468/aktualais-jautajums-06.11.2012/
«Чисто писано в бумаге, да забыли про овраги…»
(Гладко было на бумаге, да забыли про овраги)
0
janis17 > mariterage 11.11.2012. 10.33
Tev nav vienādas tiesības ar mani?
0
Signija Aizpuriete > mariterage 11.11.2012. 11.17
———aivarsk Tev nav vienādas tiesības ar mani? ============================================================================== Ha-ha-ha, uz papīra visiem vienādas tiesības, bet dzīvē pēc 1991.g.21.augusta IESPĒJAS 10% bija kā slavenajā teicienā: ‘Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vēl vienlīdzīgāki’. Jo centīgāk pēc 1991.g.21.augusta jaunizceptie demokrāti centās padarīt Latviju par īstenu Rietumvalsti – ”Integrācijas process ceļā uz ES ievirza Latviju rietumnieciskā gultnē dažādās svarīgās jomās – ekonomiskajā politikā, ārpolitikā, iekšpolitikā, tiesību politikā, sociālajā politikā. Es šo procesu – neatkarīgi no gala rezultāta! – tādēļ redzu kā galveno Latvijas sabiedrības attīstības motoru, bet ilgākā laikposmā – arī kā pārdzīvošanas garantiju. ”(E.Levits),
http://www.diena.lv/arhivs/parejas-periods-latvija-tuvojas-nobeigumam-10332484
– jo vairāk tā sāka līdzināties ”banānu republikai” (korupcija, parādi).
Te nu mēs esam 2012.g. ar visām tiesībām (99%) un iespējām (10%-iem): ‘Pēc nepilnām divām nedēļām nāks klajā jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts, kurā šoreiz salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būs vērojamas īpaši nozīmīgas pārmaiņas.’
http://www.ir.lv/2012/11/9/latvijas-miljonaru-simtnieka-ipasumu-vertiba-sarukusi-par-1-47-miljardiem-latu
0
janis17 > mariterage 11.11.2012. 11.32
edge indran ,visi tavi teksti tādi haotiski, saraustīti, samaisītas rozīnes ar lokomotīvēm un izdarīti secinājumi par vaļiem.
Rodas secinājums, ka tava diagnoze ir Šizofrēnija – garīga slimība, kam raksturīgi realitātes uztveres vai interpretācijas traucējumi. Tie visbiežāk izpaužas kā dzirdes halucinācijas, paranoīdi vai citādi murgi, vai dezorganizēta runa un domāšana, nozīmīgas sociālās adaptācijas un/vai darba spēju traucējumi.
http://www.gsk.lv/Sizofrenija.html
0
Signija Aizpuriete > mariterage 11.11.2012. 11.41
——
Prof.Dr.theol. Haralds Biezais saka: ‘Zinātnieka uzdevums ir savu atzīto patiesību arī bez aiztures apliecināt, nedomājot par konsekvencēm.’
– Zinātnieku teiktais LR tiek konsekventi ignorēts, zinātnieku atziņas aizvien lielākā daļā varnešu (LU LSF Atklātā vēstule prezidentam par nabadzību)- un sabiedrības izsauc negatīvu reakciju. PīĀr ‘dzīvnieciņu’ rakstītais IRšos pilnībā apstiprina Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Dagmāras Beitneres secinājumu:
”Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.”
(Arnis Terzens: ‘Paldies globalizācijai’; saruna ar Dagmāru Beitneri / Kabinets/Delfi.lv)
0
janis17 > mariterage 11.11.2012. 12.51
Tiešām diagnoze bija pareiza.
0
UgisB > mariterage 11.11.2012. 13.14
Kolpants, 11.novembris 2012 00:18
Par to komentēšanas iespēju manā blogā es diemžēl nevaru daudz ko pateikt :( Zinu, ka Jums tas izdevās līdz šim, un man, savukārt, atbildēt. Izdevās vienreiz arī Vilmāram. Varbūt bija tādi, kam neizdevās, par es atvainojos katram, kas mēģināja. Grūti spriest, bet es domāju, ka pilnīgi neiespējami tas tomēr nav.
Par vārīšanos par Krievijas problēmām, teikšu tā: es to skaidroju ierakstos, ar kuriem, ja nemaldos, Jūs arī dažreiz izvēlaties iepazīties. Pats savus rakstus nekomentēju, jo uzskatu, ka autoram viss jāizskaidro rakstā, nevis komentāros skrienot pakaļ lasītājam. Es nepiedalos Krievijas iekšējās debatēs. Es ceru, ka piedalos Latvijas debatēs. Un tieši no latvieša skatupunkta es, sekojot debatēm Krievijā, skaidri redzu gan to, cik daudz kopīgā mūsu problēmām ar to, ko aplūko Krievijas intelektuāļi, gan to, ka šīs zināšanas mums ir ļoti noderīgas.
0
UgisB > mariterage 11.11.2012. 14.53
Kolpants, 11.novembris 2012 00:27:
Jūs paceļat milzīgu jautājumu klāstu. Būtībā Jūs pasakāt kaut ko tādā garā: Kā Jūs, Alehin, varat runāt par ceļojumiem apkārt pasaulei, ja pasaule ir plakana, kā Jūs tiksiet cauri tiem ziloņiem vai vaļiem, uz kuriem balstās zeme?!
Šajā gadījumā mans uzdevums nav piedāvāt technoloģiju, kā tikt cauri vaļiem. Mans uzdevums ir loģiski pierādīt, ka tas, kā nav, īstenībā nemaz nav, bet cīnīties vajag ar rēgiem galvā, koriģēt savu attieksmi, skatīties plašāk un censties ieraudzīt pēc iespējas plašāku ainu. Plašāku, daudz plašāku, saskatīt mežu aiz kokiem.
Nav tādas integrācijas programmas, kas kādam kaut ko liek. Jūs taču zināt, ko nozīmē likt kādam kaut ko darīt. Ja es nozagšu Jums mēteli, policija liks man atdot Jums mēteli atpakaļ, liks man ievērot likumu. Jo šī represīvā funkcija ir valsts kompetencē. Nekāda policija ne Jums, ne man neliks ne integrēties, ne asimilēties, ne “pieņemt latviskumu”, ne uzskatīt sevi par krievu, ne dziedāt ungāru tautas dziesmas, ne lasīt korānu vai atturēties no korāna lasīšanas. Nav jātiek cauri vaļiem, jo nekādu vāļu nav.
“Krieviem pieņemt latviskumu”? Vakcinācijas ceļā?.. Nezinu, nezinu. Jūs to tiešām kaut kur izlasījāt? Kur?
Par latvisko koalīciju, latvisko valdību, latvisku RD. Jūs pats iepriekšējā komentārā pārmetāt krievu komentētājiem neprecīzas zināšanas par Latviju un tāpēc aplamus secinājumus. Un to pašu darāt par paša valsti pats. Jūs pārzināt situāciju daudz smalkāk, nekā tas izklausās. Jūs lieliski zināt, ka latviskajās partijās ir arī tie, kam dzimtā ir krievu valoda. Un tie nav nekādi inkognito. Tie ir ļoti vērā ņemami cilvēki, kas bieži parādās medijos, kuru vārds un viedokļi nozīmē ļoti daudz. Jā, viņi vēl neieņem vietas valdībā, taču viņu sociālais un politiskais statuss nav zemāks par ministru un partiju līderu statusu. Daži no viņiem ieņem arī hierarchiskus posteņus.
Es ne par vienu sekundi nešaubos, ka pats par sevi fakts, ka Latvijā, kur 40% iedzīvotāju runā krievu valodā, 20 gadu laikā nav bijis ministru, kam šī valoda ir dzimtā (es protams neskaitu to kuriozu ar Meļņika ministrēšanu), ir nožēlojams, bet viegli izskaidrojams.
Kas attiecas uz latvisko RD, hohooo! Nu to Jūs gan pats izdomājāt, mīļo Kolpant! Tie vaļi un ziloņi mājo Jūsu galvā.
“Ko gaidīt no krieviem? Ka viņi pacietīgi tikai atkārtos “mēs neesam okupanti, mēs neesam okupanti”?” Kāda ir atšķirība starp par sevi pārliecinātu, kritiski domājošo indivīdu no indivīda, kas psicholoģiski ir atkarīgs no tā, ko citi par viņu domā?
Pasakiet pirmajam, ka viņš ir muļķis, un viņš uz to visticamāk nenoreaģēs un neapvainosies, jo skaidri zinās, ka viņš tāds nav.
Pasakiet to otram un visticamāk dabūsiet to pašu apvainojumu atpakaļ, varbūt pat dabūsiet kauties, jo psicholoģiski vāji un atkarīgi cilvēki parasti ir arī agresīvi.
Paņemiet līdzi draugus, cilvēkus desmit, un visi kopā pasakiet pirmajam, ka viņš ir muļķis. Reakcija būs tāda pati, ka pirmoreiz – apvainojuma nebūs.
Pasakiet to otram. Kautiņa nebūs, visticamāk nedabūsiet arī muļķi atpakaļ, jo mūsu agresīvais tipiņš apmulsīs spēka priekšā. Ļoti iespējams, ka uzbrukuma upuris mēģinās “taisnoties”, ka “nav muļķis” (“nav okupants”), lai kaut cik mīkstinātu savu likteni – spēka priekšā.
Ko es ar to gribu pateikt? Pietiek zināt, ka neesat tāds, kāds Jūs neesat. Nevajag taisnoties. Cita lieta protams, ja Jūs pats tiešām piekrītat apgalvojumiem par sevi. “Taisnojoties”, Jūs būtībā to daļēji atzīstat.
“Nē, man vieglāk reiz pieņemt, ka esmu okupants, nekā gadiem ilgi mēģināt pierādīt pretējo.” Nu tad ko Jūs varat sagaidīt no apkārtējiem? Viņi Jūs tā arī uztvers.
Viena lieta, ka Jūs, pats piekrītot muļķīgiem apgalvojumiem par sevi, traumējiet savu psichi. Cita lieta ir, ka Jūs ar savu traumēto psichi kļūstat potenciāli bīstams sabiedrībai. Kopumā tas ir vēsturiski liels kretīnisms – likt cilvēkiem, veselām sociālām grupām ar zemu pašnovērtējumu justies vainīgiem par to, ko viņi individuāli, savā personīgajā dzīvē nav izdarījuši, panākot tikai to, ka šie cilvēki sāk turēt ļaunu prātu un pat kultivēt muļķīgus apgalvojumus.
Šis kretīnisms ir jāizbeidz.
0
UgisB > mariterage 11.11.2012. 15.48
Aivarsk:
Ar vispārināšanu ir absolūti tas pats, ka ar apsaukāšanu, sadismu, cietsirdību. Uz to velk vai no tā attur paša kultūra, ētikas izpratne, principi. Ja „liek” vispārināt, jāpielabo kaut kas sevī, es domāju.
Super-eye ir provokators, kas gūst baudu, vērojot savus „oponentus” cepamies, pārāk emocionāli reaģējot uz viņa(s) muļķībām. Pamēģiniet viņu ignorēt un redzēsiet, cik efektīvi Jūs viņu „noliksiet pie vietas”. Tas pats attiecas uz Lindermanu, Kabanovu, Rafalski. Manis pēc, tie ir tukšas vietas. Ja pareizi atceros, Lindermana „partijai” ir pusprocenta reitings. Tātad tā, kā es, apmēram, domā ļoti, ļoti daudz cilvēku. Piepūšamie zilonīši un vaļi – nepiepūtiet un viņu nebūs.
„Referendumi par valodu un pilsonību – kur ir protesti, inteliģence, viedokļu līderi?” Ok, līdzīgi kā ar Kolpantu. Jūs paceļat veselu klāstu jautājumu.
Pret provokāciju vienmēr ir tie, kas redz, ka tā ir provokācija. Kā redzams, kolosāls daudzums cilvēku provokācijai ļāvās. Gan krievu, gan latviešu. Kad debates bija ap valodas referendumu, es piedāvāju beigt gaudot un vienkārši aiziet un mierīgi nobalsot pret. Bija vajadzīga sabiedrības mobilizācija, lai referendumā piedalītos pēc iespējas vairāk cilvēku, lai šai provokācijai pieliktu leģitīmu punktu. Bet to būtu bijis iespējams panākt arī bez otras puses antagonizācijas, bez otras puses stiprināšanas. Pārlieka emocionalitāte, mazinformētība, nosliece uz vispārinājumiem ir slikts sabiedrotais.
Bija dzirdamas viedokļu līderu balsis arī krievu vidē. Bet to fiziski ir ļoti maz. Ļoti labi, ka savus viedokļus krievu auditorijai pauda arī latviešu liberāli noskaņotie cilvēki.
Kas attiecas uz protestiem. Labs jautājums. Protesti ir ļoti īpatnēja vide un komunikācijas veids. Parasti emocionālākās valstīs, Spānijā, Grieķijā, Itālijā, Francijā vai arī arābu valstīs protestos piedalās jaunieši, bezdarbnieki vai arī, ja vecāka gadagājuma, kreisie sabiedriskie aktīvisti (izņemot arābu valstis protams). Mūsu gadījumā šīs grupas vai tas, kas mūsu apstākļos šīm grupām atbilst, ir provokatoru pusē.
Liberāli noskaņotie cilvēki, tie, kas atrodas pašrealizācijas, pašaktualizācijas attīstības pakāpē, mītiņos parasti nepiedalās. Bet ja arī piedalās, kā, piemēram, t.s. „kreatīvā šķīra” antiputiniskās demonstrācijās Krievijā, tad tas ir pret ļaunumu, kas citādi nav ietekmējams, kas ir valsts varas uzurpators, diktators, nevis citādi domājoša, pie varas neesoša sabiedrības grupa.
Protesti pret citādi domājošiem ir ļoti slikts simptoms. To inscenē Kremlis, šķeļot sabiedrību pareizajos un nepareizajos. Tā ka es pieļauju, ka Jūs to arī nevēlētos, ja labi par to padomātu.
0
Sanšains > mariterage 11.11.2012. 16.08
Alehins:
Liels kretīnisms – likt cilvēkiem, veselām sociālām grupām ar zemu pašnovērtējumu justies vainīgiem par to, ko viņi individuāli, savā personīgajā dzīvē nav izdarījuši, panākot tikai to, ka šie cilvēki sāk turēt ļaunu prātu un pat kultivēt muļķīgus apgalvojumus.
Šis kretīnisms ir jāizbeidz.
=====================================
Skatījos līdzi Jūsu domu un pārspriedumu ķēdītei, tomēr beigās pamanījāties iekāpt tradicionālajās “milžu lempja” lamatās.:)
Saprotu, ka Jūsuprāt nabaga Latvijas krieviem kāds ir “licis” justies vainīgiem par okupāciju. Kas? Latvieši? Latvijas valsts? Kopš kura brīža?
Esmu pietiekami vecs, lai labi atcerētos gan perestroikas, gan atmodas laikus. Jau kopš paša, paša sākuma krievu informatīvajā vidē dzīvoja ideja, ka okupācijas nav bijis, ka tāpēc latviešiem nav tiesību savu valsti ATJAUNOT. Šī ideja vienmēr bijusi ļoti populāra, bet tādi kā Dozorcevs un Kosteņecka pašu krievu vidē tika uzskatīti par “galma latviešiem”, t.i., nodevējiem.
Krievi paši IZVĒLĒJĀS melos pamatoto ideoloģiju un empātijas trūkumu attieksmē pret latviešu likteni un centieniem – bija iespējas arī to neizvēlēties. Krievu lielākajai daļai pašiem izvēloties asociēties ar šo ideoloģiju, viņi patiešām padara sevi atbildīgu arī par okupāciju. (Jūs taču pats šo mehānismu citā kontekstā it kā tīri labi saprotat un pat aprakstāt)
Bet tagad, izrādās, šis “kretīnisms esot jāizbeidz”.:) Labi, Alehina k-gs, dodieties pie SC, PCTVL politiķiem, “Vesķi sevodņa”, “Čas”, imhoclub.lv un pārlieciniet viņus mainīties!:)
Vai ir bijusi kaut viena minūte kopš perestroikas, kad latvieši būtu varējuši ar krieviem atrast tādu kompromisu, kas neanulētu visu latviešu centienu būtību? Nē, manuprāt, tāda mirkļa nav bijis.
0
UgisB > mariterage 11.11.2012. 17.30
o_ja3_14:
Ļoti labi jautājumi, kas tikai lieku reizi pierāda, ka par noteiktām tēmām ir vērts atkārtoties, pat ja par to simtiem reižu esi rakstījis :)
Tiesības un pienākumi. Kam un pret ko.
Man šķiet pareizāk runāt ir par atbildību, nevis pienākumiem, jo atbildība ir daudz plašāks un ar morāli daudz ciešāk saistīts jēdziens, nekā pienākums. Pienākumu uzliek un tas pat var būt konfliktā ar paša vērtībām. Atbildība rodas brīvā cilvēka apziņā.
Indivīds, pilsonis, cilvēks un valsts. Attiecības ar valsti. Lai saprastu, vai šīs attiecības un indivīda pienākumi pret valsti eksistē, jādefinē valsts. Man būtu ļoti interesanti uzzināt, kā to definējat Jūs.
Es definēju valsti ļoti vienkārši. Valsts ir sabiedrības uzbūvēts instruments sabiedrības uzdevumu risināšanai – likumības un drošības uzturēšanai. Valsts ir instruments, funkcija, likumu izpildes kontroles un nelikumības novēršanas mašīna.
Par kādām attiecībām te ir runa? Man liekas, ar „valsti” Jūs tomēr domājat sabiedrību, kas nosaka, kas ir tās intereses, kā tās tiks ievērotas. To civilizēta, labi organizēta sabiedrība risina ar demokrātijas institūciju palīdzību – veidojot interešu grupas, dibinot NVO un partijas, vēlot parlamentu un deleģējot tam savu suverenitāti risināt ikdienas jautājumus utt.
Bet deleģējot savi suverenitāti „valstij”, bet precīzāk sabiedrības pašorganizācijas institūcijām, Jūs nedeleģējat savas tiesības izvēlēties ne par ko balsot, ne ko pirkt šovakar veikalā, ne ar ko kopā dzīvot, ne kādu grāmatu lasīt, ne kādu darbu strādāt, ne kādā valodā runāt, ne par ko sevi uzskatīt.
Savu privāto dzīvi un savu privāto izvēli Jūs nevienam nedeleģējat. Pat ja Jūs to īsti neapzināties – vienalga nedeleģējat. Un tas Jums netiek prasīts. Un pat Jūs to gribētu deleģēt „valstij”, Jums tas neizdosies.
Indivīda atbildība (un pienākumi) izriet tieši no tā paša. Jūs esat atbildīgs par to, ko izvēlaties. Jūs varat izvēlēties ievērot likumus, un tad Jums nebūs problēmu ar valsts kontrolējošo funkciju. Varat izvēlēties neievērot, un problēmas visdrīzāk būs.
Varat izvēlēties nīst kādu sabiedrības daļu, piemēram, citādi domājošos, citādi seksuāli orientētos, citādi runājošos, citādi staigājošos, un tad Jūs varat sagaidīt, ka sabiedrība būs kaut kripatiņu nemierīgāka, mazāk ērta dzīvošanai. Tā kā Jums pēc savas izvēles būs noteikti jāiedala laiks un enerģija nīšanai, Jums paliks mazāk laika kaut kā laba radīšanai, labklājības celšanai. Un Jūs visticamāk atradīsiet sev vis-a-vis tādu, kurš ar gatavību attiecinās Jūsu emocijas uz sevi un kopā ar Jums veltīs savu laiku un enerģiju šai destruktīvai nodarbei. Iedomājieties tikai, cik laika un enerģijas Latvijā aiziet vējā uz muļķībām, kas nodarbina tik daudz prātu.
Tik daudz par atbildību. Jā, es arī uzskatu, ka katram jāuzliek par pienākumu redzēt tālāk par savu degunu, pieņemot to vai citu lēmumu. Bet tas, diemžēl, atkal ir katra individuālās atbildības jautājums.
Par Levita citātu. Te ir svarīgs tas, kā interpretēt „nacionālo valsti” un „valsts nāciju” (un dažu citu jēdzienu, pie kura es tagad negribētu kavēties). Es to interpretēju daudz plašāk, nekā pēc latviešu diskursā populārajā formulā: nacionālā valsts = etnisko latviešu valsts, un valsts nācija = etniskie latvieši.
Nacionālā valsts ir nācijas valsts. Jēdziens „valsts nācija” man šķiet pretrunīgs, neprecīzs un principā aplams. Tas norāda uz nācijas piederību valstij, vai to, ka valsts definē nāciju, kopumā uz to, ka primārā ir valsts. Šī domāšana velk uz nelāga asociācijām ar pirmskara totalitārajiem režīmiem Eiropā, nekādā gadījumā ar rītdienas Latviju, tādu, kādu mēs visi to gribētu redzēt (un es vienkārši neticu, ka Jūs to vēlētos redzēt savādāku, nekā es).
Primārs vienmēr ir cilvēks, kas veido savu vidi, savu nāciju, savu sabiedrību, savu valsti. Nācija ir cilvēku kopums, kurus apvieno izpratne par savu kopību, vīzija par savas kopības nākotni, kas balstās uz konsensuālām vērtībām. Ja mēs neesam vienisprātis par kādu vērtību, tā attiecīgi nepalīdz mums konsolidēties un veidot kopējo nāciju.
Vai tas nozīmē, ka tad par kādu principiālu vērtību jāaizmirst? Nav obligāti. Ja kaut kas ir principiāls vairākumam, piemēram, valoda, ir jāpanāk tas, ka arī šī vērtība tiek uzskatīta par konsensuālu. Nekādi pienākumi, zvēresti, obligātās lietošanas instrukcijas demokrātiskā 21. gadsimta sabiedrībā nelīdzēs.
Var protams demokrātiski nobalsot par to, ka Latvija vairs demokrātiska sabiedrība. Bet tad Latvija sev atņems lauvas tiesu savas starptautiskās konkurētspējas – pirmkārt pašu latviešu acīs.
Tā kā latviešiem (visiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem) vēl ir daudz ko izrunāt sakarā ar konsensuālajām vērtībām, var pateikt tikai vienu – Latvija un latvieši vēl nav nācija. Latvijā ir sašķelta sabiedrība un šo nelaimīgo sabiedrību apkalpojoša valsts, ir ļoti daudz konsensuālo vērtību, kuras vēl jāapzinās un jāatzīst, bet nav nācijas un nav nacionālistu.
0
Egitazz > mariterage 11.11.2012. 17.38
Alehins
Kas attiecas uz latvisko RD, hohooo! Nu to Jūs gan pats izdomājāt, mīļo Kolpant! Tie vaļi un ziloņi mājo Jūsu galvā.
=======
tiešām? hm, sanāk, ka ne tikai man rēgojas, bet arī citiem
http://www.diena.lv/latvija/politika/bijusie-meri-skeptiski-par-vienotibas-ieceri-veidot-latvisko-partiju-bloku-13943556
savukārt par nepieciešamību pieņemt latviskumu kā nosacījumu integrācijai teikts dokumentā “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes (2012– 2018)”
un tajā dokumentā ir tādi перлы “Tādēļ Latvijas valsts un tautas interesēs ir gan padziļināt sabiedrību vienojošo latvisko identitāti, spēcinot to mūsdienu globalizācijas apstākļos, gan arī paplašināt to, lai tajā varētu iekļauties arī mazākumtautības un imigranti.” Dikti gribās visus par latviešiem padarīt, bet rietumi nesapratīs un jāieraksta “varētu iekļauties”. Un zem latviskuma jau tieši etniskās lietas tiek saprastas, nevis piederība kādām vispārcilvēciskajām vērtībām.
Cik saprotu, kad Jūs rakstāt, ka visi būtu latvieši, Jūs domājat vairāk piederību Latvijai kā valstij, bet bez etniskās piegaršas. Līdzīgi kā Krievijā ir россияне, kas nav etniskās piederības apliecinājums, bet apliecinājums tam, ka cilvēks ir Krievijas pilsonis un var būt krievs, ukrainis utt.
starp citu, Freiberga kādreiz piedāvāja visus saukt par latviešiem tieši no piederības valstij viedokļa, bet tieši no latviešiem bija lielākie protesti.
Bet nu jautājumu klāsts ir tiešam milzīgs. Un es tomēr uzskatu, ka jāpiedāvā arī savi risinājumi. Jo jautājumus jau mēs visi varam izvirzīt, bet jābūt arī atbildēm.
par krieviem latviešu partijās. Jā, daži ir. Piemēram, Vjač. Dombrovskis RP. Es redzēju viņa interviju pēc vēlēšanām, kad viņam PBK intervijā pajautāja, viņš atzīst vai nē, ka bija okupācija. Un nez kāpēc viņš nevarēja skaidri un gaiši pateikt, ka bija okupācija, kaut kā vārstījās, pinās vārdos, it kā bija, bet kaut kāda ne tāda, ka nav okupanti utt. Kaut gan kā var nebūt okupanti, ja okupācija bija?
0
Egitazz > mariterage 11.11.2012. 17.47
Haris
Vai ir bijusi kaut viena minūte kopš perestroikas, kad latvieši būtu varējuši ar krieviem atrast tādu kompromisu, kas neanulētu visu latviešu centienu būtību?
=========
a bija kaut kādi centieni?:))
droši vien tie centieni bija:
1. dažus gadus turēt “okupantus” vispār neziņā, jo pilsonības likums tika pieņemts tikai 1995.gadā
2. naturalizācijas logi, lai tie krievi nedomātu, ka viņus kāds stipri grib redzēt kā savējos līdzpilsoņus
3.caur sakostiem zobiem dēļ rietumu spiediena dēļ 1998.gada referendums, kurā knapi knapi savāca balsis naturalizācijas logu atcelšanai. pie tam savāca tikai pateicoties tiem krieviem pilsoņiem, kas pilsonību saņēma automātiski kā 1.republikas pilsoņu pēcteči
4.sarežģīti naturalizācijas nosacījumi, kurus arī nācās atvieglot tikai rietumu spiediena dēļ.
un protams, ka pateicoties tai pirmajai desmitgadei 1991.-2001. vairākiem krieviem zudusi jebkāda vēlme kļūt par “savējiem”. Pietiek atcerēties, ka tikai 2009.gadā Zatlers publiski aicināja izbeigt to “okupantu” piesaukšanu.
0
Sanšains > mariterage 11.11.2012. 18.14
kolpants –
Ja krievi godprātīgi būtu iepazinušies ar vēstures faktiem, tad viņu ideoloģiskajiem līderiem būtu bijis jāspēj savai “kopienai” izskaidrot, ka krievu kolonistu palikšana Latvijā no latviešu puses jau pats par sevi ir tik dāsns kompromiss, ka prasīt tam vēl ko papildus ir tikai krievu šovinismā balstīta nelietība un nekaunība.
Ar ko krievu līderi (un ne tikai līderi) arī, protams, labprāt nodarbojas joprojām.
0
Egitazz > mariterage 11.11.2012. 18.16
Starp citu, no latviešu puses bija visai negodīgi nestāstīt 80.gadu beigās, ka būs tādi nepilsoņi, naturalizācijas logi utt. Varbūt uzreiz vairāki aizbrauktu, zinot, kāds viņiem būs statuss, nevis uzķertos uz “kopēja Latvija, visi vienādi utt.”
0
Egitazz > mariterage 11.11.2012. 18.22
Haris
toties jūs to veiksmīgi mums iestāstījāt. labi, neko vairs neprasām, vismaz es personīgi. Bet nu tad lūgums negaidīt no manis kaut kādu iekļaušanu nācija.
starp citu, bija vakar nacionālajā teātri uz “Princis un nabaga zēns”. Protams, ar saviem bērniem runāju krieviski. Pēc dažiem skatieniem sapratu, ka mani pieņemtu ka savējo, ja es pat ar saviem bērniem runātu latviski, a labāk vispār klusētu un sēdētu mājās, lai pat ar akcentu netraucētu īstiem latviešiem.
Tā kā arī uz nacionālo teātri vairs neiešu, lai netraucētu valsts nācijas mierīgo dzīvi.
Jums par mierinājumu – mums plāni ir braukt projām, kad bērni paaugs un labi apgūst angļu valodu ( es arī).
P.S. un esiet godīgi-ja ne bailes no Rietumiem un ES, ka nesapratīs, neļautu jūs te mums palikt.
0
Sanšains > mariterage 11.11.2012. 18.47
Kolpants:
Jums par mierinājumu – mums plāni ir braukt projām, kad bērni paaugs un labi apgūst angļu valodu (es arī).
==================================
Jauki.
Vai nevarat paņemt līdzi arī Kabanovu, Rafaļski, Juriju Aļeksejevu – lai viņiem te nav tik ļoti jāmokās?
Un esiet godīgi-ja ne bailes no Rietumiem un ES, ka nesapratīs, neļautu jūs te mums palikt.
==================================
Ja vien tas būtu bijis izdarāms bez vardarbības, tad noteikti neļautu palikt.
0
UgisB > mariterage 11.11.2012. 19.27
Haris: Jūs paužat šovinistiskus viedokļus. Tas ir nepieņemams.
0
ievuliitis 10.11.2012. 11.16
Māra Miķelsone! Cik ilgi ļausiet valsts pastāvēšanas ienaidniekam zaimot mūsu valsts simboliku? Iekopēju vēlreiz cinīša reiz jau publicēto.
Likums “Par Latvijas valsts ģerboni”
5.pants. (1) Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:
1) Valsts prezidents;
2) Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisija un apakškomisija, kā arī Saeimas deputāts;
3) Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra;
4) Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis;
5) ministrija un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts;
6) Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja;
7) Valsts kontrole;
8) Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisija (turpmāk — patstāvīgā iestāde), kā arī Satversmes aizsardzības birojs;
9) Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība.
(2) Lielo valsts ģerboni ir tiesīga lietot arī koleģiālā institūcija, kuru vada šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona.
6.pants. Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:
1) iestāde, kura atrodas Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļa vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā;
2) apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa;
3) dzimtsarakstu iestāde;
4) prokuratūras iestāde;
5) zvērināts notārs;
6) zvērināts tiesu izpildītājs;
7) vēlēšanu komisija;
8) publisko tiesību pašpārvaldes autonomais subjekts;
9) bāriņtiesa, izdarot apliecinājumu.
16
grislits > ievuliitis 10.11.2012. 12.20
Jā, IR-am tā kā vajadzētu prasties nodrošināt likuma ievērošanu savā portālā.
0
juhans > ievuliitis 10.11.2012. 15.56
Pievienojos Betijas protestam.
0
gstrazds > ievuliitis 10.11.2012. 17.01
Nu vispār der iedzert zaļo tēju un izlasīt visu likumu.
10.pants. (1) Privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu un, lietojot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni.
0
dace_roze_lmt_lv > ievuliitis 10.11.2012. 21.16
Es esmu izdarījis savu izvēli.
Tādā gadījumā es esmu bāriņtiesa, jo jūs te visi esat tādi kā bāreņi.
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 02.06
Ha, ha, ha, un tu esi māte prostitūta, kas mūs pametusi, ha, ha…
0
ievuliitis > ievuliitis 11.11.2012. 02.15
Dāvid Vikmani, Jūs esat pārliecināts, ka citētā likuma norma atbilst šim mūsu apspriestajam gadījumam? Kādā veidā Jūs saskatījāt, ka šī “…persona garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni”?
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 10.09
Šīs “personas” (grūti man jūs, anonīmiķus, par personām uzskatīt) cieņu vai nevieņu pret ģerboni nekādi nav iespējams konstatēt, līdz ar to…
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 10.27
Necieņu apliecina kaut vai grifa un lauvas nogrieztās galvas, tāpēc vien ģērboni nevar lietot. Otra lieta, ko esi piemirsis ir nevis likuma BURTA viena paša lasīšana, bet likuma BURTA un GARA saprašana. Likumdevējs nav paredzējis, ka zem šī ģērboņa tiks pretvalstiski un provokatīvi teksti izplatīti. Tātad, neskatoties uz vārda brīvību, kas tam mēslam pienākās, to nevar darīt, slēpjoties zem valsts ģērboņa, jo tā ir apgānīšana.
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 10.33
Nu te Tev jebkurš jurists paskaidrotu, ka aiz tik baltiem diegiem pantu pievilkt nav iespējams.
0
ievuliitis > ievuliitis 11.11.2012. 11.20
Vikmaņa k-gs, vai mani pārstāsiet par anonīmiķi saukt, kad pie vārda, uzvārda vēl personas kodu pievienošu?
Par necieņu pret valsti un ģērboni liecina šķēlacha teksti. To nemana tikai viņa līdzjutēji, kā jūs.
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 11.26
Dāvid vikmani, pierādi man to, iesniedz prasību, uzraksti iesniegumu, lai tiesa atbild uz šo jautājumu, ka diegi ir balti un neizturīgi, tad ticēšu, citādi tava runāšana par diegiem ir baltiem diegiem šūta…
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 11.40
Ui! Patiešām atvainojos, Betija, nebiju domājis, ka tas ir Jūsu īstais vārds un uzvārds.
aivarsk – kā būtu, ja es mēģinātu Tevi iesūdzēt, piemēram, par nacisma glorificēšanu, jo Tu slēpies zem nika, kas beidzas ar burtu k, ar kuru, savukārt sākas Kaltenbrunnera uzvārds? Šis arī nebūs absurds?
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 12.49
Dāvid, kāds sakars Latvijas valsts ģērbonim ar nacisma glorificēšanu, nevari izskaidrot, vai tev tāds stils – novirzīt neērtu sarunu tēmas demagoģijas gultnēs?
0
gstrazds > ievuliitis 11.11.2012. 13.06
Absolūti nekāds – tieši to arī gribēju teikt par konkrēto apsūdzību ģerboņa izmantošanā.
0
janis17 > ievuliitis 11.11.2012. 14.49
Dāvid – Tu to uzskati par korektu?
0
kristaps_drone > ievuliitis 12.11.2012. 11.07
>D. Vikmanis
“grūti man jūs, anonīmiķus, par personām uzskatīt” – tāds D. Vikmanis priekš mums, pārējiem, te arī ir tieši tāds pats “anonīmiķis”, jo šis vārds un uzvārds mums nu galīgi neko neizsaka, nepazīstam mēs tādu, tādēļ šis vārds un uzvārds neko nav labāks par jebkuru šeit lietotu niku.
0
dace_roze_lmt_lv 10.11.2012. 10.46
Ko lai saka, kārtējie meli, jo šīs valsts liktenis izšķīrās nevis ar ieročiem rokās, bet kabinetu klusumā, jo Lielbritānija un Francija sagribēja aplenkt sarkano Krieviju ar limitrofu valstīm katram gadījumam.
Zināms taču, ka Bermonds PATS aizgājis no Latvijas, vnk būdams avantūrists.
Bet šī valsts ar meliem ir sākusies un drīz, cerams, tādā garā nokļūs arī līdz finišam:-)
0
Kinskis 10.11.2012. 10.10
Nemana Rīgas domes vadības aktīvu un visiem pamanāmu rosību šo svētku pasākumu organizācijas sakarā.
4
+11
-1
Atbildēt
+11
-1
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
@ievuliitis > Kinskis 10.11.2012. 11.11
Un paldies Dievam, ka nemana. Sapurgāja Līgo svētkus, vēl šos pie Lāchplēša dienas pielaist?
0
Kinskis > Kinskis 10.11.2012. 11.25
viņiem šie svētki ir kā velnam krusts.
0
grislits > Kinskis 10.11.2012. 12.18
Tiešām, labāk lai tā okupantu/kolonistu brandža stāv no šiem svētkiem pa gabalu.
0
Kinskis > Kinskis 10.11.2012. 13.11
šādu svētku laikā var ļoti labi redzēt viņu nelojalitāti un neadekvāto uzvedību uz kopējā fona neatkarīgi no tā, vai viņi kaut ko dara vai nedara.
0