Pedagogi prasa apturēt IZM iecerētās izmaiņas pamatskolu mācību stundu skaitā
Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Viedoklis /
13. augusts
Ceļš uz labākiem matemātikas centralizēto eksāmenu rezultātiem sākas 1. klasē
Aktuāli /
7. aprīlis
Just temperatūru
Komentāri (31)
Mareks 05.11.2012. 22.24
Ļ.cien. aust. god. Plus_opinion j _zalitis, vai Jūs strādājat skolā?
Ja nē, iesaku baudīt šo “silto vietiņu”.
Saukt Latvijas apstākļos skolotāja darbu par “siltu vietiņu” ir diagnoze, nevis viedoklis, un kā man pazīstams ārsts teica: nav labi apspriest citu cilvēku diagnozes publiski.
Iesakiet lūdzu, ko darīt ar šādiem viedokļiem, kas uzrāda diagnozi?
Taču es varu arī kļūdīties? Varbūt Jūs esat tikai tumsoņa, tāpēc tik paviršus viedokļus reproducējat.
0
Janis 05.11.2012. 10.51
“2) Ja Jums šķiet normāli, ka dažu mācību priekšmetu skolotāji zaudē pusi no stundām un līdz ar to spiesti braukt uz īriju un, ja vēl bez Jums daudzi tā domā, tad nav brīnums, ka Latvija kļūst tukša no cilvēkiem. Novērtējiet to, kas mums šeit ir, nevis izsakieties par lietā,, kurās Jums nav nekādas jēgas. ”
Jā, man tas šķiet pilnīgi normāli.
Savukārt Jūs tagad atzīstat, ka patiesais iemesls šim ir darba vietas, paldies, tā vajadzēja uzreiz teikt!
Jūs pretendējat būt intelektuālis, bet neizprotat, ka jebkura reforma nozīmē, ka kāds kaut ko zaudēs un kādam vajadzēs pārkvalificēties?
Man, savukārt, šķiet pilnīgi nenormāla tā “uz ātro” saražoto skolotāju masa, kam nav ne entuziasma, ne zināšanu, lai kvalitatīvi pasniegtu.
“3) Minētās idejas – par minimālajiem stundu skaitiem plānos nav ne RP programmā , ne valdības deklarācijā.Tātad tā ir IZM patvaļa!”
Kādas muļķības?!
Vai tad IZM ir jāapraksta katrs solis, ko tā veiks, lai uzlabotu izglītības kvalitāti?
Un kā ar tiem soļiem, ko programmas vai deklarācijas rakstīšanas brīdī vēl nevarēja zināt (jo nebija pilnu datu vai radās kādi apstākļi)?
Mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti visos izglītības soļos.
Jūsu komentāri liecina, ka lobējat, jo grūti saprast, kā gan pedagogu domi varētu vadīt cilvēks, kas nesaprot, kas ir reforma un, kas ir mērķis.
0
Janis 04.11.2012. 20.22
“Var nonākt nevienlīdzīgā situācijā”, jo tagad ir vienlīdzīga, vai ne?
Mūrnieks vienkārši nodarbojas ar sabotāžu.
7
Signija Aizpuriete > Janis 04.11.2012. 20.27
——–
Ar visiem planšetdatoriem, ar pieeju internetam – var nonākt nevienlīdzīgā situācijā:
‘ AGE of ACCESS ‘ Jeremy Rifkin
http://dwij.org/forum/statesperson/rifkin.htm
0
Dagnija > Janis 04.11.2012. 23.35
God. Zālīša k-gs –
Būtu pārāk vienkārši un skaisti, ja tā tikai būtu viena paša Mūrnieka iedoma. Par šo problēmu šajās dienās diskutē vairākas pedagogu organizācijās. Tāpēc nāksies ar pedagogu viedokliem tomēr rēķināties,
Reformas vispirms vajag pārdomāt, parēķināt finansiālo iespaidu, sabiedrības labumu – riskus un ieguvumus – un tikai tad bliezt MK noteikumus.
0
Janis > Janis 05.11.2012. 08.09
God. Mūrnieka k-gs, ar reformu likumprojektu vajag arī iepazīties, pirms iet ar publisku paziņojumu.
Minētie argumenti neiztur kritiku, jo:
1. Kā jau šeit minēts, runa ir par minimālo stundu skaitu.
2. Vienlīdzības LV starp skolām nekad nav bijis un tas pedagogs, kurš apgalvo pretējo, vienkārši dzīvo kaut kādā paralēlā pasaulē.
Maksimālā skaita noteikšana ir apspriežama tikai kontekstā ar “līdzšinējo praksi”, jo racionāla pamatojuma “maksimālajam skaitam” nav.
Protams, ja dokumenti paģēr, jābūt kaut kādai atrunai par maksimālo skaitu, bet tas nav iemesls, lai liktu sprunguli spieķos.
Tāpat arī ir skaidrs, ka lielā baža patiesībā ir par to, ka daudziem nāksies zaudēt savu silto vietu, jo izrādīsies, ka nav vairs nepieciešams tik daudz stundu, ko tie pasniedz.
Tā, ka palieku pie sava, es šeit redzu vāji slēptu sabotāžas mēģinājumu.
0
Dagnija > Janis 05.11.2012. 10.09
1) Par kuru likumprojektu Jūs runājat? Nav tāda reformu likumprojekta.Runa šobrīd ir par neveiksmīgiem MK noteikumu grozījumiem
2) Ja Jums šķiet normāli, ka dažu mācību priekšmetu skolotāji zaudē pusi no stundām un līdz ar to spiesti braukt uz īriju un, ja vēl bez Jums daudzi tā domā, tad nav brīnums, ka Latvija kļūst tukša no cilvēkiem. Novērtējiet to, kas mums šeit ir, nevis izsakieties par lietā,, kurās Jums nav nekādas jēgas.
3) Minētās idejas – par minimālajiem stundu skaitiem plānos nav ne RP programmā , ne valdības deklarācijā.Tātad tā ir IZM patvaļa!
0
Una Grinberga > Janis 05.11.2012. 10.32
@Andrejs Mūrnieks
Ja Jums šķiet normāli, ka dažu mācību priekšmetu skolotāji zaudē pusi no stundām un līdz ar to spiesti braukt uz īriju un, ja vēl bez Jums daudzi tā domā, tad nav brīnums, ka Latvija kļūst tukša no cilvēkiem.
—
Tātad problēma ir skolotāju darba vietas nevis saturs? Tad tā arī vajag teikt – pedagogus satrauc viņu siltās vietiņas nevis mācību kvalitāte. Protams, tikai Latvija var atļauties nodrošināt gandrīz privātstundas ar 8 skolēniem uz vienu skolotāju (pie tam vidēji, jo Rīgā skolās klasē ir ap 30 skolēniem).
0
Una Grinberga > Janis 05.11.2012. 10.34
@Andrejs Mūrnieks
Nosakot minimālo stundu skaitu ir sava veida arī izdzīvošanas jautājums lauku skolām – tas dod elastību plānot stundu sarakstu tā, lai var piesaistīt skolotāju no blakus skolas, nespējot nodrošināt pilnu slodzi.
0
Mareks > Janis 05.11.2012. 19.15
Pastrādā skolā, un tad raksti “silta vietiņa”
Vispirms pasakiet, kur pats sterādājat, ka tik neizrādās, ka tagad diskusijās cenšaties nosargāt savu “silto vietiņu”, vai izpatikt “maizes devējam”.
0
Signija Aizpuriete 04.11.2012. 19.51
——— Pedagogi prasa apturēt IZM iecerētās izmaiņas pamatskolu mācību stundu skaitā. ==============================================================================
Situācija gluži kā pirms 100 gadiem:
‘(..)dzīva dvaša bēga no Izglītības ministrijas gaisa. Tā tas bija Rīgā, Latvijas apriņķa pilsētās, tā Pēterburgā, kur tādos pat apstākļos strādāju vienpadsmit gadus.’ Jānis Greste, viens no 18. novembra republikas skolotāju paaudzes diženajiem.
– 56 (!) ‘skolmeistarošanas gadi’. Sk. vairāk ‘ Krist un celties ‘, Rīga ‘Zvaigzne’ 1990.
0
loptik 04.11.2012. 18.23
Visumā atbalstāma Ķīļa iecere. Manuprāt, gan jēga no tā ir tikai tad, ja ir kaut kā nodrošināta vecāku lielāka ietekme un iespējas noteikt mācību saturu + ir likvīds skolotāju tirgus. Tā kā pašlaik šāds mehanisms nav un tik drīz nebūs, grūti tā uzreiz prognozēt sekas. Konkurence, protams, visu salabos, bet cik ilgā laikā? Teiksim tā, ne visi Latvijā var atļauties ar saviem, parasti vienīgajiem, bērniem eksperimentēt.
1
Signija Aizpuriete > loptik 04.11.2012. 19.36
——–
Visumā baņķieri var būt apmierināti, jo kurš gan iebildīs, ja pārņemam attīstīto valstu modeļus? Ko sāka A.Piebalgs 1992.g. – to turpina R.Ķīlis 2012.g. – vēl gadus 20 reformēs, pēc tam konkurence visu saliks pa vietām.
Redz, ASV jau salikusi, tūliņ tur plīsīs vēl viens baņķieru&reformatoru uzpūstais burbulis. Bet mūsējos tas nebaida:
‘ The “No Child Left Behind” Act was President Bush’s answer to education back in 2001, but ten years later a Gallup poll shows that Americans increasingly think that it made education worse. ‘
http://www.euronews.com/2012/10/26/us-education-in-focus/
0
Māris Engers 04.11.2012. 18.21
no nosauktajiem “mākslas” priekšmetiem, manuprāt, īpaši saudzējama būtu literatūra – kaut vai tādēļ, ka tur tiek apgūta prasme strādāt ar lieliem tekstiem (pretstatā, piemēram, vēsturei, kur trenē īsāku tekstu analīzi), kā arī vienkārši lasītprasme, un šīs abas lietas cilvēkam ir nepieciešamas, lai vai ko viņš tālāk mācītos vai darītu. turklāt vēl literatūru kā mācību priekšmetu faktiski veido gan pašas literatūras “mācīšanās”, gan daļa kultūras vēstures. manuprāt, tas ir gan svarīgs, gan “liels” priekšmets, kam, attiecīgi, nepieciešams arī liels stundu skaits.
par pārējiem… kādēļ pēc kādas 5.klases vēl vajadzīga vizuālā māksla tādā formā, kādā tā tiek pasniegta, man nav skaidrs. ko skolēni tajā apgūst? ja nedaudz ietu līdzi laikam – būtu iespējams apgūt grafiskā dizaina elementus un tamlīdzīgi, vai arī iekļautu kaut ko no kultūras vēstures, tad vēl es saprastu. pašreizējā formātā arī viena stunda nedēļā liekas pārāk daudz.
no mūzikas jēga ir, kaut vai dēļ vēstures, kas nāk tai līdzi, un arī “inteliģences celšanas”, vai kā nu to nosaukt. stunda nedēļā liekas pietiekami.
1
Signija Aizpuriete > Māris Engers 04.11.2012. 20.18
——-_M_ (..)
un arī “inteliģences celšanas”, vai kā nu to nosaukt. stunda nedēļā liekas pietiekami.
=============================================================================
1 stunda domāšanai – tas priekš bērniem pamatskolā būtu pietiekami. Atlikušajā laikā varētu reizrēķinu ‘iezubrīt’, lai bez datora/mob.telefona kalkulatora palīdzības varētu galviņā izrēķināt 7×9, dziesmas ‘Dievs, svēti Latviju’ vārdus bez špikera zinātu, kā arī kaut ko par 11. un 18. novembri varētu jēgsaturīgi pastāstīt?
0
Una Grinberga 04.11.2012. 11.33
1) Arodbiedrība un pedagogi nav liekami ar vienādības zīmi. Realitāte rāda, ka arodbiedrības parasti lobē kādu vienu politisko spēku un pauž dažu arodbiedrības vadības cilvēku uzskatu.
2) Ir tikai loģiski, ka skolām ir noteiktas minimālās prasības nevis maksimālās, tā teikt, maksimums būtu visus skolēnus izaudzināt par ģēnijiem. Vai tikai arodbiedrība nebaidās, ka turpmāk skolas varētu vairāk pievērsties eksaktiem priekšmetiem, jo tā var nodrošināt skolas prestižu? Ļoti apsveicami, ka skolas tagad varēs arī plānot savu saturu atkarībā no iespējām nevis mēģināt neveiksmīgi izpildīt visas “maksimālās prasības”.
3) Ja gribās padziļināti apgūt mūziku un mākslu, tad vajag sūtīt bērnu uz mūzikas vai mākslas skolu. Ja šo priekšmetu saturs ir interesants, tad ar vienu stundu pietiek, lai bērnā radītu interesi par šīm jomām.
2
Irina > Una Grinberga 04.11.2012. 17.59
Nu šie iebildumi ir gauži muļķīgi. Ar politisku karoti vārīta izglītības putra.
0
Dagnija > Una Grinberga 04.11.2012. 23.30
Redziet Gati:
1) Galvenais, kas šajā gadījumā satriec, tā ir nevēlēšanā šādas idejas apspriest ar pašiem pedagogiem.
ŠĪS IZMAIŅAS NEBIJA APSPRIESTAS profesionāļu vidē! To atzīst arī MK grozījumu iniciatori. Kāpēc?
Vai tiešam izglītības ministrijas jaunie ierēdņi domā, ka viņi ir gudrāki par skolotājiem, kas nostrādājuši skolā daudzus gadus un piedzīvojuši ne vienu vien reformu? Un priekš kam tad IZM ir konsultatīvās padomes? Kāpēc tas netika saskaņots ar sociālajiem partneriem? Izmaiņa iespējams nostādīs vairākas pedagogu grupas neizdevīgā situācijā un pasliktinās to darba nosacījumus t. sk. slodzes.
2) Latvijas Pedagogu domes neiebilst pret reformām! Taču tādām, kas ir loģiski pamatotas un izdiskutētas. Ar nepacietību gaidām rezultātus no digitalizācijas projektiem!
Atbalstām un prasām lielākus līdzekļus izdalīt inovācijām! Lūk – tas ir reformu virziens, kur var veidoties kaut ka JAUNS. Turpretī manipulācijas ar stundu skaitu – nav reformas un nekādus jauninājumus vai uzlabojumus pašas par sevi – nedos.
3) Ja minētie grozījumi ir reformu sastāvdaļa, tad jāredz kopaina, mērķi un ceļi kā to īstenot. Tieši detaļām jābūt sasaistītām un jāveido struktūra, kur katram elementam ir sava vieta. žēl, ka par šādam izmaiņām jādiskutē portālos nevis izglītības ministrijā, kur tas notiek normālās demokrātiskās valstīts.
Paldies kolēģiem, ka šeit izsaka savu viedokļus!
Taču IZM ir atbildīga par to, ka tas netika darīts PIRMS šo grozījumu virzīšanas MK.
0
Arcijs 04.11.2012. 11.27
“Īpaši mazs stundu skaits ir noteikts mākslas priekšmetiem – mūzikai, literatūrai, vizuālajai mākslai – viena stunda nedēļā.”
Skaisti! Un tad mēs brīnāmies, ka Kultūras akadēmijas studenti, kas devušies studēt TEĀTRA mākslu, prasa pasniedzējai: “A kas tas Čehovs tāds ir?…”
Nākotnē varētu spert soli tālāk – izmest ārā arī to vienu stundu nedēļā un aizliegt skolēniem apmeklēt teātrus, koncertus un izstādes. Ja kādu pieķertu – bargi sodītu. Kāda vēl tur kultūra un māksla?! Lai sēž pie kompja un dragā spēlītes!
7
+6
-3
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Una Grinberga > Arcijs 04.11.2012. 11.37
Kas tas par studentu, kurš neinteresējas par savu nākamo profesiju! Zināšanai, pamatskolā Čehovu nemāca un diez vai būtu jēga arī mācīt, ja nevar saprast literatūras saturu.
0
Aivars Krauklis > Arcijs 04.11.2012. 12.18
Kāda akadēmija,tādi reflektanti. Diemžēl.
0
Māris Engers > Arcijs 04.11.2012. 18.26
Čehovs ir slikts piemērs, jo to skolā nemāca. piesaukt izstādes arī varbūt labāk nevajag – vizuālās mākslas stundās skolēni tāpat redz tikai savus un klasesbiedru “mākslas”darbus. par to, cik ļoti pašreizējās literatūras stundas veicina interesi par literatūru, aicinu izlasīt šo rakstu:
http://www.satori.lv/raksts/4985/Katrina_Kuduma/Latviesu_literatura_nav_mirusi
piekrītu vienīgi par mūziku. varbūt ļoti paveicās ar skolotāju, bet tas bija vienīgais no “mākslu” priekšmetiem, kas veicināja izpratni un interesi.
0
Una Grinberga > Arcijs 04.11.2012. 18.55
@_M_
Mūzikas saturs vismaz 90.gadu sākumā bija galīgi garām – mācīties mažorus un minorus no galvas, iezubrīt komponistu biogrāfiju, nemaz neklausoties viņu darbus. Kultūras priekšmetiem būtu jāiet roku rokā ar vēsturi un ģeogrāfiju, un izpratnes līmenī. Ir jāiemāca, ka mūzikai ir sava “rakstu valoda” un ka katram elementam ir sava nozīmē – citādāk tai ir jārada interese klausīties un saprast mūziku.
Un vispār Latvijā kultūras priekšmeti ir pa lielam tehniski, kas neveicina interesi un sapratni, piem. literatūrā tiek mācītas dažādas teksta formas utt., bet neiemāca pašu elementārāko – teksta analīzi un interpretāciju.
0
Dagnija > Arcijs 04.11.2012. 23.29
1) Galvenais, kas šajā gadījumā satriec, tā ir nevēlēšanā šādas idejas apspriest ar pašiem pedagogiem.
ŠĪS IZMAIŅAS NEBIJA APSPRIESTAS profesionāļu vidē! To atzīst arī MK grozījumu iniciatori. Kāpēc?
Vai tiešam izglītības ministrijas jaunie ierēdņi domā, ka viņi ir gudrāki par skolotājiem, kas nostrādājuši skolā daudzus gadus un piedzīvojuši ne vienu vien reformu? Un priekš kam tad IZM ir konsultatīvās padomes? Kāpēc tas netika saskaņots ar sociālajiem partneriem? Izmaiņa iespējams nostādīs vairākas pedagogu grupas neizdevīgā situācijā un pasliktinās to darba nosacījumus t. sk. slodzes.
2) Latvijas Pedagogu domes neiebilst pret reformām! Taču tādām, kas ir loģiski pamatotas un izdiskutētas. Ar nepacietību gaidām rezultātus no digitalizācijas projektiem!
Atbalstām un prasām lielākus līdzekļus izdalīt inovācijām! Lūk – tas ir reformu virziens, kur var veidoties kaut ka JAUNS. Turpretī manipulācijas ar stundu skaitu – nav reformas un nekādus jauninājumus vai uzlabojumus pašas par sevi – nedos.
3) Ja minētie grozījumi ir reformu sastāvdaļa, tad jāredz kopaina, mērķi un ceļi kā to īstenot. Tieši detaļām jābūt sasaistītām un jāveido struktūra, kur katram elementam ir sava vieta. žēl, ka par šādam izmaiņām jādiskutē portālos nevis izglītības ministrijā, kur tas notiek normālās demokrātiskās valstīts.
Paldies kolēģiem, ka šeit izsaka savu viedokļus!
Taču IZM ir atbildīga par to, ka tas netika darīts PIRMS šo grozījumu virzīšanas MK.
0
Una Grinberga > Arcijs 05.11.2012. 10.26
@Andrejs Mūrnieks
1) Ķīlis par lielāku satura brīvību skolās runā jau gadu… nosakot minimālās prasības tas ir viens no soļiem. Vai tas nosaka skolām citu stundu sadalījumu? Par ko tad lai Ķīlis diskutē? Par to, vai bioloģija ir svarīgāka par ģeogrāfiju ar bioloģijas un ģeogrāfijas skolotājiem? Šādas diskusijas ir bezjēdzīgas, jo katrs rauj savu “deķa” galu uz savu pusi.
2) Turpretī manipulācijas ar stundu skaitu – nav reformas un nekādus jauninājumus vai uzlabojumus pašas par sevi – nedos. — Jums, kā skolotājam tomēr ieteiktu iedziļināties jautājumā! Tagad, ja skola vēlas izmantot īpašu mācību programmu (specializēties kādā jomā), tad padziļināta apguve kādā priekšmetā ir jānoformē kā papildus stundas t.i. skolēniem ir jāmācās vairāk nekā citās skolās. Šī reforma nosaka minimālās prasības izglītībai un ļauj skolai pašai noteikt, ko tā vēlas mācīt vairāk un ko mazāk, bet jāmāca ir viss, un atbilstoši tam plānot skolotāju resursus.
3) Ja minētie grozījumi ir reformu sastāvdaļa, tad jāredz kopaina, mērķi un ceļi kā to īstenot. —- Ja negrib redzēt, tad neredzēs!
0
Mareks > Arcijs 05.11.2012. 19.02
Interesanti. Tā sauktā mūsu neatkarīgā prese aizrīdamās kritizē par demokrātijas normu neievērošanu Krieviju.
Ak, tas uzurpators Putins, taču ne Putins, pat ne Staļins izglītības sitēmu necentās padarīt par surogātproduktu.
Stundu skaita samazināšana skolās ir cilvēktiesību pārkāpums,
pārkāpums, kas liedz saņemt kvalitatīvu izglītību.
Lai ar cik aprobežotu “nafig special” es diskutēju, taču pat viņa (viņš) būs dzirdējis, ka lai kaut ko apgūtu ir nepieciešams zināms stundu skaits.
Ja Jūs neesat piedzimis pietiekoši bagātā ģimenē, un Jums turklāt nav palaimējies piedzimt Rīgā, bet Jūsu pšvaldībā skola ir nolēmusi, ka matemātiku jāmāca minimuma līmenī, Jūs kā eksakto zinātņu pārstāvis, inženieris esat zudis visai Latvijas sabiedrībai.
Tiem tumsoņiem, kas iesaka šiem bērniem apgūt zināšanas individuāli atgādināšu – pat mūzikas skolas un sporta skolas slēdz pašvaldības līdzekļu trūkuma dēļ.
Un te pēkšņi katra pašvaldība atvērs skolas tiem, kas vēlas zināt, ka zeme ir apaļa, nevis plakana.
Atgādinu “nafig special” Kiplingu (šaubos vai vispār Jūsu zināšanu līmenis līdz tam sniedzas): un tumsoņas nobalsoja – zeme ir plakana.
To mīļā “mafig special” sauc par segregāciju. Tālāk līdz Jūsu līmenim es netaisos nolaisties.
0