Aizmirstā zeme
Saistītie raksti
Recenzija /
18. septembris
Sventes pakājē
Viedoklis /
9. septembris
Latvijā ir labvēlīga vide privātajām investīcijām enerģētikas sektorā
Viedoklis /
10. jūnijs
Elektrificēts autoparks uzņēmumiem – ieguvums, kas vērtējams ne tikai naudā
Komentāri (40)
Signija Aizpuriete 05.10.2012. 13.54
——Reinis
Autors studē nākotņu zinātnes Turku Ekonomikas augstskolā Somijā ============================================================================== Varbūt Pļaviņa kungs nākamajā savā publikācijā IRšos varētu ko uzrakstīt par Somijas valsts pārvaldes rīcību pašreizējās globālās krīzes apstākļos? Interesanti, ko somi darīs, lai ‘veiksmes stāstu’ turpinātu – un vismaz ne-plānotu katastrofu nepieļautu (kā Latvijā ar cukurfabrikām, kad 100 gadu garumā iegūtais ‘know-how’ tika pārdots, t.i. zaudēts):
‘ Jūlija beigās kompānija paziņoja, ka no septembra slēgs savu vienīgo tālruņu izgatavošanas rūpnīcu Somijā. Jau iepriekš slēgti “Nokia” pētnieciskie centri Vācijā un Kanādā. Tāpat “Nokia” plāno ievērojami samazināt darbinieku skaitu.’
“Nokia” taupības nolūkos pārdos galveno mītni http://www.7guru.lv/zinas/nokia-taupibas-nolukos-pardos-galveno-mitni
1
@nd®is Ķěnĭňś > Signija Aizpuriete 08.10.2012. 09.00
somiem sudrabekonomika principā jau ir sākusies. protams, ka mēgina izlīdzināt ar bezmaksas augstāko izglītību cerībā, ka apķērīgi jaunie cilvēki no cilvēkus ražojošajiem pasaules reģioniem aizķersies un radīs somiem augstu pievienoto vērtību. ja ir iespēja likt uz šādu dārgu kērti, tad tas protams būtu jādara arī LV, taču pagaidām izskatās, ka būs jānopelna ar vienkāršākām metodēm.
nokia protams ir pirmais, kas nāk prātā no somu biznesa veiksmes stāstiem. un savā veiksmē šami vienā brīdī ir palaiduši garām viedtālruņu segmentu. piemēram, lai samazinātu pašizmaksu vienam viedtālruņu modelim par 3$ viņi aizkavēja palaišanu tirgū par veselu gadu. nu ne tikai dēļ detaļas – pa to laiku bija uzlabojuši programmatūru, tad izrādījās, ka dzelži nevelk jauno, kamēr citu dzelžu pamainīja :)
arī daudzu kritizētais lēmums par sadarbību ar microsoft šķiet pilnīgi loģisks un saprātīgs solis, kad paklausās kā to izskaidro nokia stratēģiskās attīstības direktors klātienē
0
ilmisimo 05.10.2012. 10.59
>reinis
ఏదైనా గుర్తింపు ఒక నిర్మాణమని. అది “సూర్యుడు థండర్ దోగవ” పాట విన్న గూస్బంప్స్ త్రో చేయవచ్చు, ఇది ఇప్పటికీ ఒక ప్రాథమిక నమూనా. అది తెలివిగా చేయబడుతుంది, అది సంక్షేమం కోసం ఉపయోగించవచ్చు. నా అభిప్రాయం లో, ఈ ప్రపంచ వయసు లో (కమ్యూనికేషన్, ఆర్థిక మరియు సాంస్కృతిక పరంగా) ఈ జీవించి ఉన్న ఒకే మార్గం. రెండు భాషాపరంగా మరియు సాంస్కృతికంగా, మరియు ఆర్థికంగా. మీరు అనుకుంటే అది చేయవచ్చు
…yyy…eee.. možna bez zvezdy?
0
@nd®is Ķěnĭňś 05.10.2012. 09.18
nedomāju, ka šis būtu laiks, kad meklēt vainīgos, kuru dēļ esam tur kur esam – kultūras ziņā izkliedēta patērētāju masa, kas par lienētu naudu pērk lietas, ko nedz vajag, nedz var atļauties.
par to “ar varu mīļš nekļūsi” – jebkura identitāte ir konstrukcija. lai arī tā spēj uzmest zosādu dzirdot “saule pērkons daugava” dziesmusvētkos, tā joprojām ir konstruējama. ja to dara gudri, tad to var izmantot labklājības celšanai. manā skatījumā šajā globālajā laikmetā (komunikācijas, ekonomikas un kultūras ziņā) šis būtu vienīgais veids, kā izdzīvot. gan valodas,gan kultūras, gan ekonomiskā ziņā. to var izdarīt, ja grib.
4
Signija Aizpuriete > @nd®is Ķěnĭňś 05.10.2012. 13.29
——-reinis nedomāju,
…(..) par to “ar varu mīļš nekļūsi” – jebkura identitāte ir konstrukcija. lai arī tā spēj uzmest zosādu dzirdot “saule pērkons daugava” dziesmusvētkos, tā joprojām ir konstruējama. ja to dara gudri, tad to var izmantot labklājības celšanai. ============================================================================== ‘The best way to predict the future is to create it.’ Peter Drucker
– Es aicinātu atkārtot (‘Atkārtošana zināšanu māte’)plānošanas zinātnes teorijas mācības pamatu pamatus – plānošanas darba struktūru,kuru, tās elementus sakārtojot loģiskā secībā, var attēlot šādi: 1) esošā situācija (stāvoklis, kur esam), un tālāk seko vīzijas, mērķu, uzdevumu, rīcības, lēmumu apraksti.
– Raksti par/ap NAP, kā arī pats NAP manā skatījumā ir apraksti ar gudriem vārdiem, taču bez kādas jēgas, jo tajās nav esošās situācijas analīze.
Manuprāt,tās sistēmas/iekārtas, kas ir Latvijā izveidota kopš 1991.g.21. augusta ietvaros veiktie gudrie pasākumi nenovedīs pie kādiem ‘izrāvieniem’ – tikai un vienīgi nenovēršami pie jau novērotajiem rezultātiem (Dienvidu tilta lieta, Gaismas pils ‘gumija’, vilcienu sastāvu ‘ne-ražošana’, utt. utml.).
Nesen lasītais Dr. habil. art. , LMA profesora, LZA akadēmiķa O.Spārīša raksts saistībā ar problēmām enciklopēdijas izdošanā – ir vēl viens pamatojums maniem skepsei par NAP komentāru aprakstiem:
‘ (..)Mēs kā nācija šodien – 21 gadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – aizvien vairāk apzināmies un spējam definēt mūsu zemes industrijas un lauksaimniecības sagrāves cēloņus un minēt tās vaininiekus. Tāpat pēc tik daudzu gadu stagnācijas atzīstam zinātnes teorētisko un tehnoloģisko iestrāžu iznīcināšanu par kaitniecisku un mūsu zemes attīstību bremzējošu faktoru. Taču tad mums jābūt drosmīgiem līdz galam un jāatzīst par pašnāvniecisku arī Galvenās enciklopēdiju redakcijas kā faktu uzkrāšanas un zinātniskas apstrādes institūcijas likvidēšana. Bet tai sekojošā iestrāžu iznīcināšana un kvalificēta personāla atlaišana jāsauc par genocīdu pret savu intelektu, kas turklāt veikts pašu rokām.’
http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=361305:tautas-gara-brieduma-apliecinjums&layout=print&tmpl=component&Itemid=202
0
ilmisimo > @nd®is Ķěnĭňś 05.10.2012. 19.48
..- jebkura identitāte ir konstrukcija..
_________________ Pruotams, reini
pecīzāk;
nav ne identitātes, ne konstrukciju, ne lamas, ne reiņa..Tikai Buda vada miljardiem dvēsēlu pretī Nirvānai– lai arī nav ne šo dvēsēļu, nedz arī paša Budas…
Daleca?
Vai tomēr vajag e.e. kamingsa intruktāžu? —
http://www.inmattsmind.com/2004/10/21/plato-told/
0
Signija Aizpuriete > @nd®is Ķěnĭňś 05.10.2012. 21.18
——-Aizmirstā zeme ============================================================================== ”Es esmu izaugusi ar latviešu literatūru, bet vai jūs zināt, ka Upīša “Zaļā zeme” vairs nav skolu programmā?’ – bijusī kultūras ministre HELĒNA DEMAKOVA, patlaban mācību spēks (Latvijas Avīze,21.08.2012) ============================================================================= Pļaviņa kungs droši vien lasījis gan ‘Zaļā zeme’,’Straumēni’,’Līduma dūmos’,’Uz jauno krastu’,’Kad migla krīt’,’Tik un tā’,’Visi vēji, visi lieti’ – vai vismaz zina par to, kā un kādu vietu pie ”Dieva galda” (A.Eglītis) ieņēma latvieši laika posmā no 1850.g. līdz 1990.gada 4. maija. To esošo situāciju tai ”aizmirstajā zemē” ar statistikas datiem nemaz tā īsti nevar pamatot – nav uzskaites, nav kontroles par reāli ārzemnieku rokās nonākušo.
Tāda dīvaina situācija var izveidoties – finanšu nozari kontrolē ārzemnieki (pārsvarā ‘svensoni’), mazumtirdzniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumi arī diezin vai Latvijas tautas īpašumā – atkal būsim tikai arāji, nebūsim vairs kungi savā zemē (2030.gadā-?)?
Nudien jāpiekrīt Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošajai pētniecei Dagmārai Beitnerei:
‘Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.’
(Arnis Terzens: ‘Paldies globalizācijai’; saruna ar Dagmāru Beitneri / Kabinets/Delfi.lv)
– Sabiedrība ar ‘viduslaiku uzvedību/domāšanu’ vēlas īstenot 21.gadsimtā ‘ekonomisko izrāvienu’ – un kāds, to pat nenojaušot – raksta nākotnes scenāriju priekš ‘svensoniem’ ?
0
ilmisimo > @nd®is Ķěnĭňś 06.10.2012. 08.10
>reinis
P.S,
Neba jau Benedikts Andersons, nedz arī Nīče un pat ne Marxss ar visu Engelsu “‘sajāj”‘ pasaules telpu-to izdara paraizglīību baudījušie “epiguoņi”.
0
Egitazz 04.10.2012. 22.57
vienkāršs jautājums – kas ir ar piena kvotām, vai tās iespējams palielināt?
6
Vita Vasiļjeva > Egitazz 04.10.2012. 23.42
Nesen “Latvijas Avīzē” bija raksts, ka Latvijas zemnieki kvotas gandrīz jau pārsnieguši. Kvotas var palielināt – lēmumu pieņem Eiropas Komisija. Viss atkarīgs no Zemkopības ministrijas vai tā spēs ko “izsist”.
Atradu rakstu:
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361910:losp-steidzami-jprasa-papildus-piena-kvotas-no-briseles&catid=114:aktuli&Itemid=135
0
Andris > Egitazz 05.10.2012. 03.21
> Mareks Gabrišs
Atvainojos, ka it kā ne par tēmu: ne par to zemi, no kuras burkāni aug, bet par to, kura baro dvēseli. Runājot lokāli, – konkrēti par Latgali.
Betija pastāstīja, ka vakar preses konferencē notikusi vīru kopas „Vilki” jubilejas (fakts notika 4. novembrī) 20-gades iešķindināšana: no 12. oktobra līdz 16. novembrim dažādos gadsimtos dzimušās latviešu karavīru dziesmas koncertuzvedumos skanēs Valmierā, Ventspilī, Saldū, Rīgā, Suntažos un Jēkabpilī. Tas, kā mēdz sacīt, jau šodien ir „āmen – baznīcā”. Taču no šī saraksta bija izkritusi Latgale. Bet jau tagad šis „āmen” ir pateikts arī par Rēzekni un pašlaik notiekot sarunas ar Balviem. Tomēr atkal aiz kadra palikusi vēl kāda liela un kādreiz militārām tradīcijām bagāta Latgales pilsēta – Daugavpils. Protams, ja skatās no mana, dzimta rīdzinieka, viedokļa, varētu teikt „ne mana cūka, ne mana druva”, tomēr varbūt nebūtu par ļaunu, ja arī tā atcerētos, ka pagātne un šodiena veido nākotni.
Kā domājat Jūs?
0
Egitazz > Egitazz 05.10.2012. 10.17
Mareks Gabrišs
par to i runa – cik vienkārši un viegli dod mums to pārtikas ražošanu attīstīt. ZM jau var arī sisties par tām kvotām, bet cik EK gribēs tās palielināt. palielināšana mums visdrīzāk nozīmē samazināšanu kādam citam.
Situācijā ar platībmaksājumiem tas labi redzams.
0
Vita Vasiļjeva > Egitazz 05.10.2012. 14.38
>ciniitim
Par “Vilku” koncertiem Latgalē žēl, jo viņu dziesmas tiešām baro dvēseli un atgādina gan par senajām alkām pēc brīvības, gan par latviešu karavīru mūžīgo cīņas sparu. Man joprojām ir siltas atmiņas no studiju gadiem, kad 11.novembrī pie Okupācijas muzeja un vēlāk pie Rīgas pils mūriem “Vilki” sadziedājās ar tautu.
Rēzeknē pēdējos gados ir bijušas problēmas tieši ar latviešu grupu uzstāšanos. Rēzeknē, kur pie varas SC, izdabā mēram un vairāk mīl krievu mūziku – augustā, kad notika pilsētas svētki, speciāli no Krievijas atbrauca kaut kāda dziedātāja un tam dome iztērēja ~20 000 latu, savukārt latviešu grupas palika dziļā ēnā. Cik esmu dzirdējis, tad problēmas ir ar Rēzeknes domes Kultūras pārvaldi, kas ietur “prokrievisko” līniju, lai gan pārvaldes vadītāja ir latviete. Laba sadarbība iespējama ar Rēzeknes kultūras namu – būtu labi, ja “Vilki” nemestu plinti krūmos un atkārtoti “lauztos” iekšā Rēzeknē caur kultūras namu un nevis SC kontrolēto Kultūras pārvaldi.
Par Daugavpili arī žēl. Nezinu kādi apsvērumi neuzstāties, bet, piemēram, kad Daugavpilī notiek kāds patriotiski kultūrāls pasākums (kaut vai teātra izrāde latgaliski), tad zāle ir pilna. Daugavpilī dzīvo 18500 latvieši, bet kopā ar studentiem un apkārtējiem pagastiem – krietni vairāk. Ja “Vilku” auditorija ir latvieši, tad Daugavpils ir pat labāka uzstāšanās vieta kā, piemēram, Jekabpils.
Toties Latgalei ir savs “Skyforger” – grupa “Green Novice” :)
http://www.youtube.com/watch?v=0NZycbnd8a4&feature=relmfu
0
Andris > Egitazz 05.10.2012. 19.14
> Mareks Gabrišs: „ja “Vilki” nemestu plinti krūmos un atkārtoti “lauztos” iekšā Rēzeknē (..)”
***
Vismaz presenē izskanēja informācija, ka „Vilki” jau ir krūmiem cauri un Rēzeknē iekšā (pagaidām, protams, norunas formā, nevis dzīvā veidā).
***
M.G.: „Par Daugavpili arī žēl. Nezinu kādi apsvērumi neuzstāties”
***
Manuprāt – kontaktu trūkums. Ja, teiksim, vietējie izrādītu iniciatīvu, pieļauju, ka koncertuzvedums skanētu arī D-pilī. Tikai ar šādu mērķi iemetu IRšos informāciju par gaidāmo kopas jubilejas tūri pa Latviju: varbūt kādam no IRšiem rodas gan interese, gan kontakti D-pilī (kuru man nav). Un tad, iespējams, viss varētu notikt.
0
ilmisimo > Egitazz 05.10.2012. 19.38
Manuprāt – kontaktu trūkums
__________________ ARTs tak tepat i.
0
Signija Aizpuriete 04.10.2012. 22.45
—–Reinis Pļaviņš:'(..)Kā piespiest Latvijas iedzīvotājus patērēt Latvijā ražotas preces?’ ============================================================================== Mainot domāšanu -, jo kamēr elite (valsts pārvalde) turpinās piespiešanas poļitiku, tikmēr saņems nemazāku pretestību.
‘Ar varu mīļš nekļūsi’:
‘Pašu latviešu nemīlestība pret savu valsti — tas ir viens no nopietnākajiem draudiem Latvijas nākotnei. Tā uzskata Latvijas Universitātes habilitētais profesors Arturs Mauriņš. Pēc pamatspecialitātes biologs, viņš nodarbojas arī ar futuroloģiju.’
http://www.diena.lv/pelecibas-neesam-intervija-ar-futurologu-arturu-maurinu-721081
0
lebronj2356 04.10.2012. 20.56
Jāspēlē ar tādām kārtīm, kas iedalītas – mums ir iedalīta zeme un meži un tiem ir jāpaliek tautas īpašumā nevis pa sviestmaizēm jāiztirgo skandināvu spekulantiem ! Ļoti labi ir tas, ka ir sakustējusies diskusija par platibmaksājumiem, jūtama arī L.Straujumas iniciatīva…arī pārtikas cenas spēlē par labu. Ja vien vienkāršiem patērētājiem būtu iespēja tikties ar pārdevējiem zemniekiem, bez dažādu alkatīgu kombinātu un tirgoņu starpniecības, būtu papildus stimuls !
0
Vita Vasiļjeva 04.10.2012. 15.38
“Latvija var ražot gan pārtiku”.
Protams, var. Tikai Latvijā ir maz cilvēku, kuri grib un spēj nodarboties ar šo biznesu. Daudz vieglāk ir studēt un daudz prestižāk ir strādāt par ekonomistu, juristu, politologu, psihologu, PR speciālistu.
Maz ir jauniešu, kuri grib būt mazapmaksātā un neprestižā fiziskā darba darītāji un, piemēram, grib būt traktoristi, kombainieri, mehanizatori, sūdu mēzēji, slaucējas kūtī, lopu barotāji un lopu kopēji.
NAP2020 rakstīja 16 cilvēki no Pārresoru koordinācijas centra. 7 no šiem cilvēkiem ir politologi. Starp NAP rakstītājiem nav neviena lauksaimnieka un “mežinieka” – tāpēc arī ir sanācis tāds nepraktisks un uz lauksaimniecības produkcijas ražošanu nevērsts, bet tikai un vienīgi filozofisks plāns.
4
Ilona Auziņa > Vita Vasiļjeva 04.10.2012. 16.04
Bet kāpēc tad negrib? Visam ir iemesls.
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 04.10.2012. 16.21
>Janka
Negrib, jo traktorista un govju slaucējas amats kotējas salīdzinoši zemu. Lauku jaunieši no šīm profesijām bēg uz vidusskolu un tad tālāk uz augstskolu, kur studē kaut ko cienījamāku un sabiedrībā novērtētāku.
Visi grib būt kungi un visi grib izrauties no kalpa kārtas. Būt par lielsaimnieku un pelnīt tūkstošus laukos ir forši, bet nav forši būt par lielsaimnieka kalpu, kurš saņem Ls250 mēnesī. Ar šādu algu latvietis nekad netiks pie zemes un nekļūs par saimnieku kaut vai 20 hektāros – 20 hektāriem vajag vairāk kā Ls10 000.
Kaimiņos manai dzīvesvietai ir kāds vācu zemnieks ar 3000 ha zemes. Viņš ir miljonārs. Latvieši pie viņa strādā par grašiem un domā kā aizbraukt uz Angliju, kur cer saņemt vismaz 5 reizes lielāku algu kā šobrīd savā dzimtenē, kas pamazāk nonāk vācu “baronu” rokās.
Tātad iemesli: nav prestiži, maz maksā, ir citi vieglāki veidi kā pelnīt iztiku.
0
Ilona Auziņa > Vita Vasiļjeva 04.10.2012. 17.38
Tieši tā.
0
Signija Aizpuriete > Vita Vasiļjeva 04.10.2012. 20.39
=====
Tieši tā ir jābūt pašreizējā sociāli-ekonomiskajā sistēmā – to jau tagad var viegli saprast, pavērojot notiekošo Spānijā. Bezdarbs jauniešu vidū sasniedz 50%, bet neviens demonstrācijās nestaigā ar lāpstām – un zemi neprasa, visi ar katliņiem un karotēm, lai varētu no katla paņemt sev vajadzīgo.
Viss notiek Latvijā – ejam pareizajā virzienā, lai pilnīgāk integrēties Rietumu sabiedrībā:
‘ Pētnieces: latviešu darba tikums mūsdienās kļuvis par mītu un netiek uzskatīts par vērtību ‘
http://www.diena.lv/latvija/zinas/petnieces-latviesu-darba-tikums-musdienas-kluvis-par-mitu-un-netiek-uzskatits-par-vertibu-13930961
0
Ilona Auziņa 04.10.2012. 14.04
Vienkārši lielisks raksts ar reālu redzējumu uz galvenajām mūsu problēmām. Tīri praktiski par to naftas adatu. Es esmu atteicies no tradicionālā transporta un braucu ar elektrovelosipēdu visur, kur vien Rīgā tas ir iespējams un man ir nepieciešams. Bet ak vai, tajā visa elektroiekārta ir izsūtīta no Ķīnas un katra mazākā problēma, katra bojātas detaļas nomaiņa, ir ļoti, ļoti dārga, tāpat kā pati uzstādītā elektroiekārta. Bet ar kādiem skatiem ļoti, ļoti daudzi pavada manu braucienu. Ir skaidrs ka tā šeit gribētu braukt ļoti, ļoti daudzi. Tāpat ļoti bieži es tieku burtiski pratināts par šādas ierīces iegādi un darbību, cilvēkiem acis burtiski spīd to klausoties. Mazajā Rīgā tas ir vispiemērotākais transporta līdzeklis visu gadu, jo nav jāsvīst, kā uz parastā divriteņa, var attiecīgi apģērbties kad līst lietus un arī tā vidējais ātrums ir ļoti tuvs tā maksimālajam, jo viņš strauji uzņem gaitu. Ātrums 25km/h, ja vēl pa ietvēm varu apbraukt “korķus”, ir ļoti piemērots Rīgai. Tāpat pēdējie pētījumi parāda ka Latvijā pilnībā pietiek saules, lai ar saules baterijām atmaksātos ražot elektrību, jo šeit gaisa temperatūra ir zemāka, kā piemēram, Vācijā un tas veicina saules bateriju darbību. Bet atkal tās baterijas ir pārmērīgi dārgas reālai pielietošanai un arī valsts politika nav šai jomai draudzīga. Vai privātajam sektoram to nebūtu jāpadara daudz draudzīgāku ar nodokļu atvieglojumiem un ar subsīdijām? Varbūt daudzbērnu ģimeņu privātajām mājām vajadzētu nevis piešķirt bezmaksas Latvenergo elektrību, bet dotēt šādu bateriju uzstādīšanu? Tāpat braucot pa Latviju mēs redzam vēl ļoti daudz neizmantotu, ar krūmiem un latvāņiem aizaugušu teritoriju, sevišķi tālāk no Rīgas, piemēram Talsu apkārtnē. Bet agrāk tie visi bija lauki, kuri ražoja pārtiku, vai lopbarību. Te atkal ir nostrādājusi valsts ačgārnā nodokļu politika, kura nestimulē šādu zemju lietderīgu izmantošanu. Vai NAP to visu sakārto? Diemžēl tikai daļēji un ilgā laika periodā.
6
Signija Aizpuriete > Ilona Auziņa 04.10.2012. 14.16
——-
Cita sociāli-ekonomiskā sistēma, citi nodokļi, citas prioritātes, cita vērtību sistēma, cits skats par attīstību – citādāka CILVĒKU domāšana:
– Kā sākāt saimniekot “Druvā”?
Jānis Rubulis:– Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.
(..) Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru. Bija ap simt traktoru un tikpat automašīnu. Deviņdesmito gadu sākumā kopsaimniecību liktenis bija izlemts, likums izdots, bankas konts slēgts, tāpēc nebija citas izejas. Uzskatu, ka turīgās kopsaimniecības nebija jālikvidē.’
Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=327297:ms-tikai-nopietnk-strdjm&Itemid=93
0
Ilona Auziņa > Ilona Auziņa 04.10.2012. 14.52
Protams ka tā bija rupja kļūda, bet vai vispār kļūda? Toreiz visa tā pagātnes palieku likvidēšana un kolhozu iznīcināšana faktiski notika šaura personu loka interesēs, to personu interesēs, kuriem bija nauda lai atpirktu vērtīgāko kolhoza inventāru, ēkas un infrastruktūru, lai faktiski pēc tam to vainu lai nodotu lūžņos, vai lai pārdotu tālāk. Bet nauda bija pajukuso kolhozu vadībai, ne vienkāršajiem strādniekiem. Pat dažas saglabātās infrastruktūras paliekas, kā dārzniecības, nespēja bez kopējās bāzes pastāvēt, bija nerentablas un bankrotēja. Leiši to visu saglabāja un turpināja lietot un viņiem nevajadzēja to visu sākt visu no jauna un tagad viņi mūs burtiski “nopludina” ar saviem lētajiem šo saimniecību ražojumiem. Es zinu ko nozīmē asfalta rūpnīca, tikai bitumenu gan tai bija jāieved, tomēr tāda ražotne liecina par saimniecības vērienu. Vēl var pamatot to ražotņu likvidēšanu, kurām šeit ieveda izejvielas un kuru produkcija bija domāta daudz plašākam tirgum, bet šeit tās atstāja tikai savus atkritumus, kā tie Garkalnes gudrona dīķi. Tādas bija jālikvidē, bet ne jau lauksaimniecības uzņēmumi. Tā bija visīstākā bezjēdzīgā valsts sagraušana, bez jebkāda pamatojuma. To vietā nāca toreiz slavenie “Breša zemnieki”, kuri sitās kā pliki pa nātrēm un faktiski veidoja naturālo saimniecību tīklu, kurš bija nerentabls, kuram nebija tikpat kā nekāda atbalsta, tās uzturēja tikai cilvēku entuziasms, atsevišķu ģimeņu vergu darbs.
0
Signija Aizpuriete > Ilona Auziņa 04.10.2012. 21.05
——-
Jālikvidē ir latvieša identitātes, jeb latviskās Latvijas pamatu pamats.
Process turpinās……
‘– Tipisks ir arī gadījums ar Andreja Eglīša simto jubileju – neviens no naudas devējiem un lēmējiem neredz vajadzību to īpaši atzīmēt…’
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes locekle Ieva Struka.
– Aizmirstās patiesības=aizmirstā zeme:
‘Zemnieks.Zeme.Valsts. Tie ir trīs pamatelementi, pie kuriem mēs turamies. Kā viens no šiem elementiem saļogās, divi nav spējīgi tālāk dzīvot. Ja mēs nevaram zem kājām just savu zemi un mums mūsu zeme nedod maizi vairs, kā tas bieži tagad notiek, tad mēs nevaram kā tauta, kā valsts vispār pastāvēt. Kas tad lai mūs pasaulē baro? Cik ilgi dzīvosim ar izstieptu roku? Mūsu zeme mūs ir barojusi nezin cik gadus. Zeme mums ir kā Dieva galds. Paliksim pie viņas šai lielajā ticībā, un tad mēs tiksim uz priekšu.’ Andrejs Eglītis
(Zeme mums ir kā Dieva galds. 30.07.1994.Lauku Avīze.)
0
Egitazz > Ilona Auziņa 04.10.2012. 23.13
stāstot, cik elektromobilis ir labs un ekoloģisks, jārēķina, cik izmaksāja tā bateriju izgatavošana.
0
astra_ozo > Ilona Auziņa 05.10.2012. 11.48
baterijas izmaksas jau ir iekļauts cenā un tāpēc elekroauto vai hibrīds ir tik nenormāli dārgs.
Turklāt – elektrība taču arī kaut ko maksā – par to neviens zaļais nekad nerunā. Norvēģijā it kā elektrība auto esot mez maksas, bet Latvijā jau tā nebūs.
0
Ilona Auziņa > Ilona Auziņa 05.10.2012. 13.21
Tik tiešam. ja tās baterijas būtu lētas, tad mēs visi jau brauktu ar elektromobīļiem. Man sanāca akumulators tikai velosipēdam un arī krājot naudu. Par nelaimi tās ir naftas magnātu nobremzētas tehnoloģijas, kuras tikai tagad sāk attīstīties, jo nafta iet uz beigām. Manā bērnībā arī trnzistoru uztvērējs bija milzīgs tehnikas lēciens “uz prikšu”, bet datus vēl skaitļoja mehāniskās skaitļošanas mašīnas skaitļošanas stacijās ar perfokartēm. Ir pagājis tikai pus gadsimts no tā laika, bet mēs strādājam ar mobīlajiem telefoniem un datoriem, bet nākotne ir neaptverama. Vai tad ar tiem akumulatoriem būs savādāk?
0
Signija Aizpuriete 04.10.2012. 14.02
——Kristaps Pētersons (..) Un te ir neierobežotas iespējas, plašs potenciāls. ============================================================================== 1:1 kā 1991.g., kad Godmaņa-Repšes-Piebalga-Ģēģera un viņa vietnieka, topošā oligarha-kampēja vadībā 1991.g.21.augustā sākās Latvijas pārveidošanas process. Vēl šodien to dzīvi palikušie Latvijas laucinieki piemin ar ‘biezu’ vārdu:
‘– Vainīgais Latvijas ekonomiskajā sagraušanā tālu nav jāmeklē. Es uzskatu, ka tai pielika roku Godmanis. Tagad viņš sēž Eiroparlamentā un gudri runā.’
Diplomētais dārznieks Jānis Blūms (1927) bija pazīstamās Saldus rajona kopsaimniecības “Jaunais komunārs” priekšsēdētājs. No panīkušas kopsaimniecības Nīgrandes pagastā izveidoja vienu no stiprākajām kopsaimniecībām Latvijā.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=325252:jnis-blms-lgalveno-uzmanbu-pievrstu-laukiemr&catid=95:intervijas&Itemid=113
0
noora2 04.10.2012. 13.10
Es pilnīgi piekrītu autoram! Nevajag izdomāt kosmosu, paskatamies apkārt uz to, ko daba mums ir devusi. Tā jau faktiski visu ir pateikusi priekšā. Ja kāds saka, ka mums nav tādas platības kā Ukrainā, Krievijā vai Polijā, lai audzētu pārtiku pasaulei vai pat Eiropai, bet ir taču augļu/dārzeņu/labības kultūras, kas ir ātraudzīgas un piemērotas ziemeļu klimantam. Tas, kā mēs pievienojam vērtību šiem produktiem, ir mūsu prasmju un zināšanu jautājums – vai ar iepakojumu, vai ar inovācijām loģistikā, nišējamies uz eko, uz restorānu apkalpošanu, veidojam savus pārtikas brendus, ko pasaulē atpazīst ar made-in-latvia zīmi. Tā pat ar koksni – izmantojam to, ko daba mums ir devusi! Atkal, tas kā pievienojam vērtību, ir mūsu ziņā. Un te ir neierobežotas iespējas, plašs potenciāls. Atliek radoši domāt. (Un kāpēc gan farmācija, kosmetikas nozare, tūrisms u.c. nevarētu attīstīties līdzi šim eko pārtikas/kokrūpniecības biznesam?) Tehnoloģijas un viss pārējais nekur nepaliks – tās pašas par sevi attīstīsies.
1
Signija Aizpuriete > noora2 04.10.2012. 13.52
———
Skatīsimies un priecāsimies – vēl jau visi meži nav izcirsti, vēl nav visas upītes ar HES un bebru aizprosiem aizdambētas, vēl pļavas ar privātmājām nav apbūvētas un/vai nezāliem visur nav aizaugušas – vēl jau visa tēvzeme nav izpārdota:
‘Grūti prognozēt, kādas sekas uz drošību un tautsaimniecību atstās situācija, ka vairākums Latvijas zemes platības nonāks ārzemnieku īpašumā. Taču Saeimas deputāti šeit problēmu neredz (vai arī redz, bet zaudējuši cerības to atrisināt). Savukārt atbildīgajos dienestos pat nav informācijas – cik lielas zemes platības jau ir nonākušas ārvalstu pilsoņu un uzņēmumu īpašumā. ‘
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=359638:zemi-jau-rzemnieki-neaizveds&Itemid=436
0
Zandulēns 04.10.2012. 12.51
Lielsiki!
2
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Zandulēns 04.10.2012. 14.08
——-
Tikai tā – nav ko nodarboties ar sīkumiem, ja var ražot un eksportēt ar zīmi ‘Made in Latvia’ !
http://www.youtube.com/watch?v=VY-ZvnbOPhY&feature=relmfu
0
Ilona Auziņa > Zandulēns 04.10.2012. 14.15
:).
0