….klejotāj….būsi pārpratis!…joprojām neticu, ka IR portāla redakcija atbalsta hakeru plosīšanos un līdz ar to priecātos par sava portāla iznīcināšanu….
…bet Tev ir iespējas un pārējiem arī – rīt piezvanīt uz IR redakciju pa tel. Nr. 67281588 un izteikt savas un mūsu visu pretenzijas….
zanE
…domāju, ka tomēr par tēmu, jo tas attiecas arī uz komentēšanas iespējām…negribētos ticēt, ka tāda ir redakcijas nostāja – atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
zane! apsveicu, dabūji viņu atpakaļ. Viņš bojā portālu tā kā kādreiz bija pieņemts sagriezt sēdekļus kinoteātros. Viņam tas izdodās labi. Iespējams, ka uzdevums nāk no Antonijas ielas sabojāt jēdzīgu vietu ar bezjēdzīgu grafitī. Tu vari būt apmierināta :) jo varēs atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
Jāsaka, ka no reformatoru trio visvairāk var ticēt Pavļutam, bet vismazāk Ķīlim. Autore pareizi raksta, ka notiek gaisa jaukšana, paziņojumu bārstīšana ar histērisma piegaršu, bet īsta satura ta nav, turklāt reformātoriem ir sakāpis galvā, ka lūk viņi vieni zina vislabāk, bet tie, kas ko argumentē pretīm ir ”oligarhisma laika paliekas”. Ķīlis turklāt ir ļoti nepatīkams dēļ savas pasaules pilsoņa dabas, kas mums kā mazai tautai neko labu nesola, turklāt vēl neoliberālis, kas daudz ko izsaka pats par sevi. Sprūdžam šo to varētu norakstīt jaunuma un mazās pieredzes dēļ(ko Kembridžas doktoram gan nevar piedot) – bet par to augstākās izglītības trūkumu var piekrist, nu nav galīgi smuki(turklāt mazliet Šleseru atgādina). Beidzot Uplejai, kas labs padevies !
@Krix
…pasaules pilsoņa dabas, kas mums kā mazai tautai neko labu nesola, turklāt vēl neoliberālis…
—
Šausmas! Latvija taču ir īsta baltkrievija – globāli izolēta un 50.gadu konservatīvismā – nost ar revolucionāriem ķīļiem! Vajag skolās pāriet uz individuālajām tāfelēm ipadu vietā, bet augstskolās zaurēt sengrieķu valodu un mītus nevis apgūt kosmosa tehnoloģijas!
Tā gluži viņš nerunāja, bet tas, ka augstskolās tiek tādi, kuri ar sliktām sekmēm beiguši vidusskolu – tas stipri pazemina studentu vispārējo līmeni un attālina no Zaratustras pārcilvēka.
Man vidusskolā dažos priekšmetos bija garlaicīgi, jo daudzi klasesbiedri un klasesbiedrenes pārāk lēni domāja un daudzas lietas nespēja saprast. Skolotāji pielāgojās vairākumam un tā kā vairākums bija ne īpaši kvalitatīvs, tad tas bremzēja manu un citu gudrāko klasesbiedru attīstību. Starp citu, nesen par šo tēmu bija interesanta intervija “Latvijas avīzē” – ar vienu puisi, kurš uzvarējis vairākās olimpiādēs, pie tam, nāk no vienkāršas Rīgas mikrorajona skolas.
To var saukt par elitārismu, bet uz priekšu jāvirza gudrākos. Latvijai ir vajadzīgi arodstrādnieki un vienkāršu fizisku darbu veicēji, piemēram, gaterī un govju fermā. Diemžēl Latvijā gandrīz visi, neatkarīgi no savām prāta spējām, grib būt maģistri un augsta līmeņa vadītāji.
Piedāvāju šādu reformu, protams, šī reforma nepatiks stulbeņiem un īpaši tiem, kuriem ir vai bija zemas atzīmes tādos priekšmetos kā matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija.
Visas privātās augstskolas un koledžas jāslēdz. Jāatstāj 3-5 valsts augstskolas un jānosaka, ka katru gadu konkursa kārtībā augstskolās kopā uzņems tikai gudrākos 10 000 jauno studentu.
Tiem, kuri nav gudrākie starp gudrākajiem un prāta zemo spēju dēļ netiks augstskolā – tiem būs iespēja 1-2 gadu laikā apgūt galdnieka, metinātāja, kurpnieka, lopkpopja, mežstrādnieka, gatera operatora, traktorista, kombainiera, jumiķa, namdara, betonētājā, mūrnieka, atslēdznieka, šuvēja, dārznieka, pavāra, elektriķa, pārdevēja, feldšera, viesmīļa, lietveža, sekretāra, friziera, florista, kasieri, bārmeņi, sanitāri, apsardzes darbinieki, ugunsdzēsēji, biškopji, zivsaimniecības strādnieki, ekskavatoristi u.c. profesijas.
Pašiem gudrākajiem augstskolas! Mazāk gudrajiem – arodskolas! Un tā nebūs diskriminācija, jo tā būs prātu sacensība. Tikai stiprākie un gudrākie tiks pie iespējas studēt par budžeta līdzekļiem augstskolā.
@Mareks Gabrišs
Tas jau izskatās kā pēc PSRS komjauniešiem… pietiek ar to, ka no valsts budžeta apmaksā izcilas programmas pēc reāla darbinieku pieprasījuma, bet akreditācijas latiņu paceļ stipri augstāk…
Tur jau tā problēma, ka neviens negrib akreditācijas latiņu celt augstāk! Kā pacels latiņu, tā apmēram 90% augstskolu beigsies bizness.
Tāpēc piedāvāju radikālu variantu – 10 000 studiju vietas un tās tiek tikai visgudrākajiem. Pie tam, vairumu no šīm 10 000 studiju vietām jāatvēl inženierzinātnēm – citādi kļūsim par zaļāko valsti pasaulē jeb par zemi ar mazapmaksātiem putnu un dabas vērotājiem.
Mums vajag savu “Silikona ieleju”. Bet tam vajadzīgi inženieri, bet nevis privāto augstskolu sagatavotie sabiedrisko un PR attiecību speciālisti, psihologi un citi plānā galdiņa urbēji.
——– ‘Pēc PSRS sabrukuma, kad sākās ‘primitīvais kapitāla uzkrāšanas’ laikmets ‘dzimuši’ arī mūsu oligarhi.’ Atis Lejiņš (Vienotības oficiālais izdevums, 2011.g. jūnijs) ============================================================================== Latvijā nevarēja paveikt lietas ”pareizi”, jo pat teorētiski nevarēja paveikt ‘pareizi’ – oligarhi un oligarhu sistēma to nepieļāva. Ne bez pamata jau prezidents Zatlers savu Rīkojumu nr.2 uzrakstīja – ne bez pamata par 10. Saeimas atlaišanu nobalsoja apt. 94% balstiesīgo. Ne bez pamata Zatlera Reformu partija ‘uz baltā zirga’ 11. Saeimā ‘iejāja’…… Ja kāda būtiska sabiedrības problēma kopš 1991.gadā būtu novērsta, tad sekojošas programmas realizāciju 2011.g. tūkstoši un tūkstoši nebūtu atbalstījuši:
Paldies, Sanitai, par kvalitatīviem un domas raisošiem diskusiju pieteikumiem!
Viens pats ministrs nekad nevarēs vienlaikus veikt gan politiķa, nozares eksperta, gan sabiedrisko attiecību speciālista, gan procesa organizatora un vadītāja funkcijas.
Ikviena reformas ir sarežģīts un daudzšķautņains process, kuram bez ideju autoriem vajadzīgi arī procesu virzītāji. Ideālā situācijā ministru uzdevums būtu iedvesmot masas un pārliecināt politiskos partnerus un oponentus, bet procesa organizācija un īstenošana būtu uzticama profesionālai ierēdņu komandai. Atrodi nu īsto vājāko ķēdes posmu… Dāvidsonam tepat zemāk komentārā par NAP ir 100% taisnība – bez augstas kvalitātes tehnokrātiem un ierēdņiem jebkurai reformai sagaidāms ātrs gals.
Papētiet, kāda ir reformu procesu anatomija Skandināvijas valstīs? Pētniecības žurnālos publikācijas par šiem procesiem noteikti var atrast. Labākie un kompleksākie procesi – pašvaldību un izglītības reformas, prasa augstas raudzes pārmaiņu vadības, sabiedrisko attiecību, nozares u.c. speciālistu KOMANDU!
Latvijas politiskā vide ierēdniecību pēdējo desmit gadu laikā ir pamatīgi sakropļojusi un sabiedrības acīs iedzinusi zemē. Tagad varam baudīt sekas. Vai esošajiem politiķiem ir idejas, kā lietas labot?
NAP izstrādes process ir pirmais Latvijas iedīglis kvalitatīvu tehnokrātisko procesu organizēšanā. Laba ideja bija sabiedrības iesaiste ideju izstrādē sabiedrības integrācijas pasākumiem. Tomēr kvalitatīvs process ir tāds, kuram ir redzams rezultāts un kur politiķi sadarbībā piedalās un ciena (t.i. liek lietā) procesa rezultātu. Kas īsti notika ar integrācijas priekšlikumiem? Kāpēc NAP vīziju nevarēja sagatavot PIRMS NAP izstrādes grupa sāka darboties pie detālākiem priekšlikumiem? …
Tās reformas jau sen ir nobriedušas un daļēji arī iztirzātas,tikai nebija ministru kuri gribētu ar to visu noņemties un tā sabojāt savas attiecības ar “darba devējiem” un sabojāt savu politiķa karjeru nākotnē. “Trakie” no RP beidzot tam visam ir ķērušies klāt un protams ka arī saņem triecienus no tiem kuru “ienākumus” un iespēju grābt no nodokļiem šīs reformas apdraud. Diemžēl RP programma piespiež viņus to darīt un daudzi vēlētāji nobalsoja tieši par šo programmu.
No autores puses šoreiz gaužām prasti… Pirmkārt, sistēmas darbojas pašas par sevi – vēlētāji vairs nevar to ietekmēt (piem. students vai nu mācās sliktā programmā par budžeta vietām vai maksā par mācībām ārzemēs; iedzīvotājs vai nu var samierināties ar pašvaldību vai iet dzīvot uz kādu citu). Otrkārt, rektoru vai pašvaldību ievēlēšana ir nevis “demokrātija”, bet “demokrātijas nozagšana” (piem. universitāšu senāta, kas ievēl rektoru, vairākumu veido pasniedzēji, ko darbā pieņem rektori, nevis studenti; pašvaldības vadītāji izmanto pašvaldības resursus savu reitingu celšanai piem. Rīga, Ventspils…). Līdz ar to teikt, ka “reformējamie” ir leģitīmi, bet “reformatori” tādi nav, ir aplami.
Un Uplejai jau nu arī vajadzētu zināt, ka ne vienmēr sabiedrība zina, kas tai ir vislabākais. Kā var prasīt viedokli par augstāko izglītību sabiedrības locekļiem, kas nav izgājuši cauri AI sistēmai? Vai leģitīmi nebūtu prasīt par AI reformām tikai tiem, kam ir augstākā izglītība? Kā var lauku tantiņai prasīt viedokli par Rīgas domi, ja pēdējo reizi Rīgā viņa ir bijusi varbūt pirms 10 gadiem? Kā to var prasīt rīdziniekam, kurš izvēlas Bali nevis Latgales zilos ezerus savam atvaļinājumam? Un arī šeit Upleja maldās – ministrs ir informēts par situāciju vairāk nekā jebkurš sabiedrības loceklis un viņš arī zina, kurš risinājums varētu būt vislabākais vidēji priekš visām pašvaldībām vai augstskolām.
Un jocīgākais šajā visā, ka kompromiss ir tas, kas nogalina gan “reformatoru”, gan “reformējamo”. Uplejai ir viegli teikt – veidojiet lēnu, uz kompromisiem vērstu reformu ceļu, jo pati dzīvo Dānijā, bet pie tāda tempa Latvijā pēc 5-10 gadiem vienkārši AI izglītības nebūs, bet labi apmaksātās būs vienīgi darba vietas pašvaldībās (priekš saviem bērniem un sievām!). Un Upleja ir aizmirsusi, kādēļ Dombrovskis tomēr nav vispopulārākais politiķis Latvijas valsts vēsturē – sabiedrībai ir apnicis lēnīgums un bezjēdzīgie kompromisi, kas nerada nekādus jūtamus rezultātus pārskatāmā vidējā termiņā! Varbūt tomēr ņemt vērā šo sabiedrības domu, kas nav piederīga nevienai partijai?
Man nav augstākā izglītība. Vai tāpēc mans viedoklis ir nevērtīgs? Vai nodokļu maksātāju viedoklis ir nevērtīgs? Vai vecāku viedoklis ir nevērtīgs? Viedoklis ir ne tikai jāprasa. Pie varas esošo pienākums ir arī sabiedrību izglītot un vadīt – iedvesmot un saliedēt kopīgiem darbiem savas kopienas, pagasta un valsts nākotnei.
Pilsētas un lauki mijiedarbojas – bagātākās Latvijas pašvaldības pārskaita naudu nabadzīgajām. Latvieši nekad nevarēs šajā valstī justies labi, ja slikti ies krieviem, un otrādi. Mēs visi esam savstarpēji saistīti – kad to beidzot apjautīsim, būs citas kvalitātes Latvija. RP politiķi pašlaik ir vistuvāk tādiem līderiem, kas šādu Latviju palīdz veidot. Bet ar viņiem vien nepietiek!
Partijas ir destruktīva parādība, jo to pamatos ir ielikta koncepcija par konkurenci. Par harmoniju tur neviens nedomā. Vai tāda politiskā sistēma var izveidot harmonisku sabiedrību? (Ne par velti Rietumvalstīs atšķirības starp ietekmīgakajām partijām kļūst arvien mazākas – to veicina nepārtraukta mijiedarbība un atklātība)
@Sleepwalker
Pie varas esošo pienākums ir arī sabiedrību izglītot un vadīt – iedvesmot un saliedēt kopīgiem darbiem savas kopienas, pagasta un valsts nākotnei.
—
Bingo! Ķīlis skaidri un gaiši pasaka “AI Latvijā “nerullē”!” – un nevis ar domu, ka “viss, cauri – sūtīsim visus uz ārzemēm”, bet ar domu “ir ātri jārīkojas un tas jāvērš par labu! lūdzu, nāciet palīgā!” Tā vietā, lai Rektoru Padome un LSA atzītu, ka viņi iepriekšējos gados ir muļļājušies un tā arī neko nav panākuši, lai virzītos uz kvalitatīvu AI, viņi pasaka, ka Ķīlis ir psihs un būtu jānomaina pret pakalusīgu Broku, Koķi vai Rivžu.
Tas pats par pašvaldībām – paši lemj par savām iestādēm un apsaimnieko atkritumu biznesu, kurš ir gan dārgs, gan sliktākais ES (Latvijā vismazāk šķiro atkritumus un lielāko daļu aprok zem zemes nevis pārstrādā).
Viedokli ir noteikti jāprasa, bet to ir jāprasa pareizajām sabiedrības grupām. Pašvaldības un rektori ir tikai izpildītāji, bet pasūtītāji ir iedzīvotāji! Vai Ķīļa reformām ir atbalsts? 22% vēlētāju balsi ir gana liels atbalsts, lai teiktu, ka sabiedrība to vēlās! Tas viss jau sen bija ielikts partijas programmā un ielikts valdības deklarācijā.
Reformu aizsākšanai varētu pietikt arī ar 22% atbalstu, bet tas jau tikai sākums. Grūtākais ir īstenošana un atbalsta noturēšana viscaur procesa gaitā. Un tad vairs nevar ignorēt arī citus un savādākus viedokļus.
Prasot viedokli tikai “pareizajiem”, tiek izolēti pārējie. Vieni tiek atzīti par labiem “savējiem”, citi – par sliktiem “svešajiem”. Konflikts un tā eventuāla eskalācija – neizbēgami. Vienīgā izeja – nepārtraukta mijiedarbība, kur tiek uzklausīti un vērā ņemti visi viedokļi, kopā radīti un ieviesti risinājumi. Ja par valsts ideālu uzskatam Skandināvijas modeli, tad tas ir vienīgais ceļš. Bet lai ko šādu sasniegtu, lai šādus procesus aizsāktu un uzturētu, valsts līmenī ir vajadzīga spēcīgu tehnokrātu komanda – katras nozares, katra procesa koordinācijai un vadībai. Latvijā ir?
>Nasing spešal!
..Un Uplejai jau nu arī vajadzētu zināt, ka ne vienmēr sabiedrība zina, kas tai ir vislabākais. ..
__________________________
šo tēzi Tev šad tad atgādinās..
@Sleepwalker
Kas būs pirmais – profesionāla ierēdniecība vai ministrs-līderis? Droši vien reālistiskāk, ka pirmais ir ministrs un tad nāk profesionāla ierēdniecība. Savukārt sabiedrību var pārliecināt ar pareizu PR. Es ticu, ka kaut nelielai daļai IZM ierēdņu ir parādījusies neliela darba dzirksts, jo vairs nav jātaisa bezgala garlaicīgās atskaites un dokumenti, bet jāpiedalās reformu “brainstormingos” un jāveic aktīvs pētnieciskais darbs pie risinājumiem; daļa ir atlaista vai ir atlaišanas gaidās… bet ratnieces, vētras, gruškeviči u.c. aktīvisti nodarbojas ar sabotāžu.
zirneklien, Tev gan fobijas priekšā un pakaļā. Es nekādā komunaļņikā nedzīvoju, tā nejūtos un neļaušu nevienam likt sev tā justies. Kā katram justies, ir tikai paša personīgā izvēle! Pašapziņas vairošanai iesaku palasīt Doroņinas Lasmanes intervijas.
@Nasing: Ja tiesa, ka ministrijās vide mainās, tad tas iepriecina. Jācer, ka arī atalgojuma sistēma tiks sakārtota un labas algas būs ne tikai uzņēmumu padomēs esošajiem.
Nē, nemaz netaisos censties sev iestāstīt, ka man ir pieņemams tas, kas nav pieņemams. Es jūtos slikti tāpēc, ka man jādzīvo krieviskā vidē, turklāt uzskatu, ka šī nepieciešamība man ir uzspiesta netaisnīgi. Punkts. Un tāpēc galīgi neesmu ieinteresēta lai tie, kuru klātbūtnes dēļ jūtos slikti, šeit justos labi.
OK, bet tas bija offtops.
@sleepwalker
Lai uzlabotu situāciju, sagatavotais likumprojekts paredz iespēju iestādes vadītājam noteikt piemaksu padotiem darbiniekiem par papildu darbu un par aizvietošanu, nosakot tās maksimālo apmēru – 35% no mēnešalgas. Līdz šim šis apmērs varēja būt 20% no mēnešalgas. Piemaksas gan varēs izmaksāt tikai nepalielinot esošo iestādes atalgojuma fondu. (delfi.lv)
—
Tas jau bija jādara vismaz pirms diviem gadiem + vajadzētu paredzēt tik pat lielu arī sodu par nekvalitatīvu darbu vai kaitējumu iestādei. Par to vides mainīšanos man informācijas nav , bet ārēji ir redzams, ka aizvien vairāk lēmumi tiek pieņemti balstoties uz situācijas analīzi, ko veic ierēdņi, nevis šaurā koalīcijas valdes lokā.
Sleepwalker
“Latvieši nekad nevarēs šajā valstī justies labi, ja slikti ies krieviem”
Tātad iznāk apburtais logs.
Krievam maizes kumoss iestrēgs rīklē, ja latvietis labi jutīsies savā zemē. Tātad, lai krievs būtu apmierināts ar dzīvi, latvietim jābūt nelaimīgam.
Ja uz pasaules iestāsies vispārējs miers, sātans krievus paņems atpakaļ pie sevis, jo viņu misijai uz zemes vairs nebūs nozīmes.
Ļoti ideālistiski. Izlasot šo, tā vien šķiet, ka 1)autore nav mācījusies nevienā LV augstskolā un nezina, kas tur iekšā notiek 2)autore nav spērusi kāju ārpus Rīgas un īsti nezina, kas notiek mazājās pašvaldības, bet uz Rīgu piever acis, jo viņasprāt, “leģitīmi ievēlēts mērs” var darīt kā grib…
Paredzu , ka šis raksts šodien izsauks diezgan plašu vēlmi komentēt. Un tad visticamāk būs divas nometnes – stingrie reformātori , kuri vāks plusiņu desmitus un tie ,kas teiks – ieklausaties , varbūt ir vērts atdzist nedaudz , kam kā jau neizlēmīgajiem tiks karotāju mīnusiņi.
Bet par būtību –
vai reformu būtība, secība , rezultāti un riski ir pienācīgi izvērtēti?
Patreiz ir tāda dūru vicināšana , kur reizēm ir sajūta , ka pašiem vicinātājiem īsti nav skaidrs ko darīt tālāk.
Teiksim par Ķīļa reformām – vai to nevarēja visu izdarīt vienkāršāk – noteikt jaunus akreditācijas principus un valsts naudas sadales principus?
Vai Sprūdža gadījumā par atkritumu apsaimniekošanu – ir dzirdēts arī cits viedoklis, ka nojaucot šo sistēmu var panākt to ,ka stipri diferencēsies maksa par pakalpojumu un tieši mazais pakalpojuma ņēmējs var būt vislielākais cietējs .
Domāju ,ka jautājums ir pārlieku jēls , lai saprastu kurā virzienā iet . Dzīve tomēr nav kompjūterspēle , kur var saglabāt kādu situāciju un ja nesanāk, tad sākt vēlreiz.
Var jau par jebko spriest kaut vai vēl 20 gadus, un tā arī līdz kopsaucējam nenonākt, vienmēr būs savi plusi un savi mīnusi, varbūt, tomēr, labāk, beidzot, sākt ko darīt?
Principā, tās reformas taču vajadzīgas un iecerētas pareizā virzienā.
“Ir pamats uzskatīt, ka Tiesiskuma un reformu koalīcijā IR TIKAI VIENA PARTIJA, kas PA ĪSTAM un darbos aizstāv pārmaiņas valstij būtiskās jomās – izglītībā, ekonomikā, pašvaldību jautājumos.
[…]
Patlaban reformas tiek atliktas ar formālu iemeslu, ka augstākajā izglītībā nepieciešams vēl viens atsevišķs reformu plāns. Izglītības un zinātnes ministrija LĪDZ ŠIM NAV UZSKATĪJUSI PAR NEPIECIEŠAMU IZSTRĀDĀT vēl vienu atsevišķu PLĀNU līdzās aptuveni sešiem, kas jau ir apstiprināti. Tie ir valdības deklarācija, valdības rīcības plāns, informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”, Reformu partijas Izglītības programma, vairāki SAK ziņojumi. Visos šajos dokumentos ir skaidri iezīmētas augstākajā izglītībā nepieciešamās reformas, tie ir publiski pieejami un izlasāmi ikvienam. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka NAV NEPIECIEŠAMS VĒL VIENS FORMĀLS PLĀNS, kas iegultu plauktā, BET GAN KONKRĒTAS RĪCĪBAS. http://reformupartija.lv/2012/09/17/reformu-partija-aicinam-citus-koalicijas-partnerus-savus-vardus-apliecinat-ar-darbiem/
Tas man atgādina krievu laiku anekdoti par eksperimentu ar mērkaķi un cilvēku. Istabā pie griestiem pakarina banānu, mērkaķis pēc kāda laika attopas, ka var pakāpties uz krēsla un aizsniegt. Savukārt īsiņais seržants (vai pulkvedis – kā šajā gadījumā) pēc pakārtas pudeles tik lec un lec. Kad viņam pavaicā – “vai nevajadzētu mazliet padomāt?”, viņš atcērt – “kas te ko domāt, te lekt vajag!”
Un kas tur ir tik šausmīgs?
Ka pietiek, vienreiz, runāt, jāsāk, beidzot, darīt, visu, kas interesē tie, kas grib, un kurus tas tiešām intersē, var atrast internetā?
Par ko tāds sašutums, saprotams, demagoģija ir viens no diskusijas paņēmieniem, bet, arī tai jābūt saprāta robežās, citādāk tas jau izskatās nenopietni.
Nē, nu saprotams, VL ir pret reformām, jo tās Latviju tuvina Eiropai, nevis viduslaikiem, un to tas VL biedrs, Studentu apv. vadītājs Ratnieks, skaidri pateica, bet, Hari, vai tad tev vajag nolaisties līdz iesalniekveidīgo līmenim un lietot argumentācijā tik klaju un neadekvātu demagoģiju?
Tu taču te biji viens no nedaudzajiem VL faniem, kas, vismaz, bija spējīgs argumentēt savu viedokli kaut cik adekvāti.
Dzeris:
VL ir pret reformām, jo tās Latviju tuvina Eiropai, nevis viduslaikiem, un to tas VL biedrs, Studentu apv. vadītājs, skaidri pateica
===================================================
Vai varētu dabūt šādu konkrētu citātu?
Arī man, tāpat ka vairumam, nav tik daudz laika, lai līdz smalkumiem iedziļinātos visās intrigu un ideju niansēs, bet man pilnīgi noteikti ir izveidojies priekšstats, ka Ķīlis NAV visu pārdomājis krustu šķērsu (nav “septiņreiz nomērījis”), NAV pārliecinājis potenciālos domubiedrus un arī NERĪKOJAS (un nerīkosies) KONSEKVENTI.
Man vai katru reizi jāsmaida, kad atturīgo un korekto Dombrovski dzirdu izsakāmies par Ķīli. Dombrovski parasti nodod mazs, mazītiņš balss aizlūzums (apspiests smaids).:) Piemēram, vakar Latvijas radio ziņās: “Esmu aicinājis, virzot dažāda veida iniciatīvas, noturēt arī dialogu ar attiecīgo nozari. Manuprāt, ir sasniegts arī zināms progress. […] Sarunu tonalitāte starp Reformu partiju un rektoru padomi tomēr ir kļuvusi nedaudz konstruktīvāka”. http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/09/20120917.htm plkst. 19.00, 1:15 minūte.
Balss viņam notrīc tāpat kā toreiz, kad piekrita Šleseram, ka “krāniem ir jāstrādā”.
Pirmkārt, šā raksta autors ir Leimanis, kura viedoklim nudien neuzticos (kaut ieklausos), jo viņš pilnīgi nepārprotami ir PERSONĪGI noskaņots gan pret Ratnieku, gan pret LSA domi kopumā, jo tā viņu, nabadziņu, neesot gribējusi novērtēt un savulaik balsojot neļāva viņam izvirzīties – par to Leimanis nesen žēlojās intervijā tai pašā radio.
Lai ņemtu vērā Leimaņa rakstīto, es katram viņa argumentam precīzi blakus gribētu redzēt attiecīgu LSA komentāru.
Otrkārt, pat šajā Leimaņa rakstā neatradu neko par Ratnieka ilgām pēc viduslaikiem.
Reforma ir process. Ir jāsaprot, uz kādu mērķi virzamies – un šo mērķi vismaz Ķīlis ir definējis skaidri, bet tālākais patiešām ir process, kur nepieciešama visu pušu iesaistīšana, līdzdalība, sadarbība, domapmaiņas, līdzatbildība utt. Ķīlis (vai Sprūdžs, vai jebkurš cits) vieni paši tādus procesus nepacels. Vajadzīga specālistu komanda, kas to dara. Bet vēl vairāk ir vajadzīga politiskā vienošanās un skaidrs atbalsts reformai. Pašlaik RP džeki principā ir atstāti vienatnē ar lieliem Latvijai svarīgiem uzdevumiem. Pateicoties TP & Co ierēdniecība ir praktiski iznīdēta, koalīcijas partneri raustās no sabiedrības spiediena… Reformas nekad nebūs populāras! Dombrovskis tācu pats uz savas ādas to ir izjutis, bet paveica. Tagad viņa sapratne un atbalsts ir vajadzīgi, lai sakārtotu Latvijai svarīgākās jomas. Pašvaldībām bez izteiktiem attīstības centriem nav nākotnes. Ja mums ir 21 attīstības centrs, bet ap 100 pašvaldību – IR problēma. Bez izglītotiem cilvēkiem Latvijai nav nākotnes. Gandrīz puse Latvijas jauniešu plāno studēt ārzemēs – IR problēma. Akūtas problēmas, kuru risinājumu nedrīkst stiept garumā.
Haris – te jau redz ar ir tās lietas sāls , ka nevienam nav noslēpums , ka ir problēmas ar izglītības sistēmu. Taču tā vietā , lai priekšā noliktu skaidru plānu ko un kā darīt ir haoss no sērijas – būs starptautisks konkurss , kur uzvarētājs pēc saviem ieskatiem veiks novērtēšanu utml. , visiem būs maksas augstākā izglītība, 2/3 augstsskolu likvidēsim ( kapēc ne 4/5 piemēram ) , 2020 gadā būsim TOP 100 u.t.t.
Varbūt vienkārši vajadzēja sākt ar komandu , kura izstrādā plānu kā to korekti izdarīt, izvērtē riskus , nosaka kritērijus . Vai kāds neiedomājas , ka arī izglītībā ir pēctecība ? Un varbūt jāsāk ar pamatizglītības reformu , nu labi vismaz analīzi . Pamatizglītībā cik saprotu ir publiski pateiktas divas lietas :
a) brīvlaiki ir par garu,
b) katram skolniekam planšetdatoru .
Vai nav smieklīgi?
Tas pats par vidējo izglītību . Un vēl traģiskāka situācija ir ar arodizglītību – tur es saprotu principā nekas nav domāts .
Protams lieliski , ka aizdomājāmies par augstāko izglītību , bet atceroties kā man dēlam mācija piemēram skolā fiziku un matemātiku man rodas dziļas šaubas , ka ar tādu bāzi , ja pats nebūtu palīdzējis šos priekšmetus apgūt , normālās tehniskās augstskolās nebūtu ko darīt . Tad kam TOP 100 augstskolas, ja pamatizglītība ir sapuvusi .
Un vēl par konkrēto augstskolu kašķi – atkārtošos vēlreiz –
k u r i r p r o b l ē m a ministram izvirzīt sekojošu rīcības plānu:
a) saprotot ,ka ir problēmas ar augstskolu programmu kvalitāti , veikt to neatkarīgu atestāciju , kaut vai piesaistot neatkarīgus ārzemju ekspertus
b) noteikt , ka augstskolas, kuru programmas neatbilst šai atestācijai , slēdz konkrētās programmas . Vai arī uzlabo.
c) noteikt programmu atestācijas līmeni , teiksim A,B,C – valsts finansējumu saņem tikai A līmeņa atestētās programmas. Pārējie var studēt pa maksu. Pie kam šim A līmenim palielināt finansējumu rēķinot uz vienu studentu – ņemt kvalitāti ne kvantitāti.
Vienkāršs un saprotams plāns . Kurš tad iebilstu – rektori, studenti ? Kapēc ? Mērķi panāktu ? Ak jā , neatestētās augstskolas pašas dabīgā nāvē nomirtu , jo Diplomā vajadzētu ierakstīt kāda līmeņa programma ir beigta.
klusais: Kā domā, vai nemitīgi kritizējot Ķīli vairojas reformu iespējamība? Ja viņam piegriezīsies un viņš atmetīs visam ar roku – vai zini kādu citu, kad Latvijā šādas sarežģītas reformas gribēs un spēs īstenot?
Sleepwalker – neesmu pārliecināts , ka Ķīlis var īstenot šīs reformas . Cik atceros , tad šogad jau viena reforma bija – stāsts par IzM struktūru . Cik atceros , tad rezultāts bija diezgan nepārliecinošs , cipari galvā nestāv , bet laikām kādi 4-5 cilvēki tika atbrīvoti , kamēr pārējie pārsaukti citos amatos.
Pie kam kā jau rakstīju – es neredzu nekā pārdabiska tajā pasākumā ko esam nosaukuši par reformu, drīzāk tā ir sistēmas sakārtošana.
Manuprāt tieši klusais šodien demonstrē konstruktīvas kritikas paraugu. Tik ko lai dara, ka cilvēkiem pietiek ar reformas mirāžu, ko Ķīlis veiksmīgi uzbur, pastāvīgi nākot klajā ar visādām mazsakarīgām, no gaisa sagrābtām idejām par planšetdatoriem, skolēnu brīvlaikiem utml. pa vidu atkārtodams vārdu “reforma” bez sākuma un gala, rītā un vakarā.
Un publika sajūsmā lauž krēslus.
zirnekliene – nuuu , nav jau tikai mazsakarīgi paziņojumi. Teiksim ideja par maksas augstāko izglītību ietilpst tieši reformu statusā , bet traģiskākais , ka šī pieteiktā reforma manuprāt ir viskaitnieciskākā un tā jau trauslo sistēmu iznīcinošākā ideja. Kaut ko tādu paziņot bez jautājuma pilnīgas izpētes un situācijas modelēšanas var tikai pilnīgi traks vai bezatbildīgs cilvēks.
klusais: manās acīs visu izsaka rezultāts. Cik kvalitatīva ir Latvijas augstākā izglītība? (Šodien kaut kur pavīdēja ziņa, ka trīs Lietuvas augstskolas ir pasaules augstskolu rangos, cik mums?) Cik daudz Latvijas labāko skolu beidzēju to izvēlās? (Pēdējās aptaujas rāda, ka ārpus LV studēt plāno gandrīz puse skolu beidzēju.) Kur Latvija ir pētniecības un inovāciju indeksos Eiropā? (Pēdējā vietā, man liekas.) Cik daudz cilvēku Latvijā ir bez darba? utt…
Tad vajag vai nevajag pārmaiņas? Un kas tās var veikt?
Reformu statusā jau var arī ietilpināt pagarināto vasaras brīvlaiku – šeit tāpat nav bijusi situācijas izpēte un modelēšana, līdzīgi kā attiecībā uz ieceri par maksas izglītību. Un kurā jomā tāda ir bijusi?
Bezatbildīga muldēšana – un tikai…
klusais, tu arī esi uzķēries uz “maksas augstākās izglītības” bubuļa? Ideja bija par valsts galvotiem kredītiem ar, manuprāt, pat ļoti demokrātiskiem atmaksas nosacījumiem. Savukārt tu vaidi tā it kā Ķīlis teiktu, ka vecākiem jau no bērna dzimšanas būtu jākrāj nauda, lai varētu par augstāko izglītību samaksāt.
klusais:
saprotot ,ka ir problēmas ar augstskolu programmu kvalitāti , veikt to neatkarīgu atestāciju , kaut vai piesaistot neatkarīgus ārzemju ekspertus
=========================================
Dzirdēju, kā viņi ar Druvieti par to diskutēja, tā ka principā tik tiešām, piemēram, šī Ķīļa ideja jau tiek apspriesta. (Druviete piebilda, ka vajadzētu klāt ARĪ kādu mūsējo ekspertu – humanitāro zinātņu vērtēšanā)
Bet, par spīti IDEJU esamībai, paliek iespaids, ka ir viena nervoza, haotiska, pretrunīga ņemšanās, nevis reformu plāns un konsekvence.
Starp citu, nupat, šodien, radio pie Tomsona (pie datora sēžot, ērti klausīties) Imants Vasmanis no Izglītības ministrijas teica, ka skolās nedrīkst būt tā, ka katru gadu, piemēram, 6. klasei vienā mācību priekšmetā mainās grāmatas.
Jo… – Jūs neticēsit:) – “skolai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir jābūt PLĀNAM uz trim gadiem, vismaz šos trīs gadus ir jāstrādā ar to vienu grāmatu”.
Nu, ja jau pat skolām IR JĀBŪT PLĀNAM par grāmatu lietošanu, tad laikam arī Ķīlim nevajadzētu eksperimentēt BEZ PLĀNA.:)
Sleewalker –
ja par rangiem , tad no Baltijas visaugstāk ir tikusi Tartu universitāte 351-400 vieta pasaules ragā . Nav atmiņā , bet manuprāt no Latvijas kaut kādos reitingos bija Zviedru augstskola. Kaut kur atmiņā arī par LU , bet stipri tālu.
Varbūt vari parādīt , kur esmu teicis, ka nevajag pārmaiņas ? Jautājums ir par to vai pārmaiņas vajag pārdomātas vai haotiskas ar pirkstu mākoņos.
Manuprāt es jau aprakstīju kā vienkārši varētu Ķīļa ģenerētās idejas bez liekiem satricinājumiem ieviest dzīvē. Bet atkārtošu vēlreiz – labi , cepamies te pa augstāko izglītību , bet kas notiek ar pamatiem? Māju tak ar sāk būvēt no pamatiem , vai ne?
yopcix – es neesmu gan uzķēries , es tikai uzdodu jautājumu – ja blakus Eiropā – Zviedrijā, Dānijā , Norvēģijā, Skotijā, Austrijā , arī Igaunijā to apsver – augstākā izglītība ir bez maksas , tad kurš idiots ( atvainojos ) kraus sev uz pleciem kredītus , lai arī ar jaukiem nosacījumiem. Es te redzu tikai tos kandidātus ,kuru zināšanas neļauj iekļūt minētajās augstskolās – kas automātiski nozīmē, ka labākie aizbrauc studēt prom , bet švakākie paliek uz vietas . Tas ir tas rezultāts , ko mums vajag?
klusais: Viens nav darītājs. Augstskolas nav konstruktīvas (ja atbalsta mērķus, bet neko nedara, lai lietas mainītu… Rektoriem augstākās izglītības vadīšanas pieredze ir lielāka nekā Ķīlim, bet paši līdz šim brīdim neko nav darījuši, lai izglītības sistēmu sakārtotu). Latvijā nav pieredzes valsts līmeņa pārmaiņu procesu organizešanā un vadīšanā. Pēdējos 20 gadus lietas atstātas pašplūsmā. Pārvaldes sistēma izveidota tā, lai valsts un Eiropas naudu varētu iebāzt politiķu kabatās un partiju kasēs. Ko darīt ta?
Sleepwalker – Tu skaisti uzskaitīji problēmas . Ja uzmanīgi lasīji manus komentus , tad acīmredzot būsi arī lasījis šo :
a) Varbūt vienkārši vajadzēja sākt ar komandu , kura izstrādā plānu kā to korekti izdarīt, izvērtē riskus , nosaka kritērijus .
tad šo :
b) Un vēl par konkrēto augstskolu kašķi – atkārtošos vēlreiz –
k u r i r p r o b l ē m a ministram izvirzīt sekojošu rīcības plānu:
a) saprotot ,ka ir problēmas ar augstskolu programmu kvalitāti , veikt to neatkarīgu atestāciju , kaut vai piesaistot neatkarīgus ārzemju ekspertus
b) noteikt , ka augstskolas, kuru programmas neatbilst šai atestācijai , slēdz konkrētās programmas . Vai arī uzlabo.
c) noteikt programmu atestācijas līmeni , teiksim A,B,C – valsts finansējumu saņem tikai A līmeņa atestētās programmas. Pārējie var studēt pa maksu. Pie kam šim A līmenim palielināt finansējumu rēķinot uz vienu studentu – ņemt kvalitāti ne kvantitāti.
klusais: tas otrais process taču ir tieši tas, kas pašlaik notiek? Par to pirmo – jūtu līdzi Ķīlim. Pateicoties TP et al, profesionāļu un tehnokrātu valsts pārvaldē praktiski nav palicis. No politiķiem arī tādu komandu nesavāksi. Nozares speciālisti nav procesu organizatori. Ir idejas, kur to komandu raut? Skandināvijā ministrs dabū sev “instrumentu” – ministriju, kas ir profesionāla komanda ar pieredzējušu, profesionālu, nepolitizētu vadību. Latvijā?
Esošo iespēju robežās tas, ko dara Ķīlis, ir vismaz “paldies” vērts. Konstruktīvs atbalsts šajā gadījumā varētu būt arī ekspertu un profesionāļu vārdu uzskaitījums. Kas varētu palīdzēt Ķīlim reformas īstenot. Un ja izglītības sistēmas sakārtošana ir svarīga Latvijai, tad palīdzībai būtu jānāk no visām pusēm, visām partijām utt. Citādi sanāk, ka visi tikai skatās, komandē un pamāca. Kamēr darītājs ir tikai viens …
Sleepwalker –
a) Ķīlis arī dabūja ministriju un noreformēja pārmētājot cilvēkus , tā vietā , lai vispirms tiktu galā ar Gruškevicu un viņa dāmu , bet pēc tam saveidotu komandu no lojālajiem darbiniekiem. Domā tādu tur nav ?
b) pieminētais otrais process patreiz ir tikai deklarācija ar neskaidriem un nekonkrētiem nosacījumiem
c) atkārtošos , bet manuprāt Ķīlim vajadzēja sākt būvēt māju no pamatiem , nevis no jumta – proti jāsaprot ,kas notiek ar pamatizglītību.
d) pasaku paldies Ķīlim par šovu ! Patreiz neko taustāmu nemanu , tikai savstarpēji kašķi konstruktīva dialoga vietā.
“tas otrais process taču ir tieši tas, kas pašlaik notiek?”
Tad varbūt noorganizēt procesu, sagaidīt tā rezultātus, atbilstoši rezultātiem konkrēti izvērtēt situāciju un tikai tad nākt klajā konkrētu rīcības modeli, nevis skaļiem paziņojumiem no sērijas “trešdaļa augstskolu jāslēdz ciet”? Sakult putas nudien nav liela māksla…
Un otrs, varētu domāt, ka mums blakus nav Igaunija, Skandināvija un pārējā Eiropa, lai “izgudrotu velosipēdu” ar tādām “radīšanas mokām”, ko Ķīlis šobrīd demonstrē.
zirneklien: bet tieši tā Skandināvijas un Igaunijas pieredze taču ir uzskatāmākais arguments, ka trešdaļa augstskolu (godīgi teikšu – 75% vismaz!) IR jāslēdz ciet!!!
Tas jau Latvijai raksturīgi – nemitīgi bļaujam, ka neviens neko nedara, lai uzlabotu situāciju kādā nozarē, bet, tikko kāds grib ko reālu sākt darīt, tā momentā sarodas milzīgi daudz kritiķu, bieži tie paši, kas pirms tam teica, ka neviens neko nedara.
Un tad sākās – vai tad vispār vajadzēja sākt ko darīt, vai nevajadzēja vēl kādus gadus 10 apspriest un izvērtēt, un, ja vajadzēja, tad jau, noteikti, ne jau tā un ne jau tādā veidā, utt., utjp.
Šeit ir Latvija, tāda mentalitāte, darītāju pamaz, toties kritiķu, skauģu, un muldētāju pārāk daudz.
Sleepwalker – es teikšu vēl skaļāk – jāslēdz ciet ir 80% augstskolu ! Kurš vairāk? ( trešdaļa un 75 % ir liela atšķirība … , pie kura cipara paliec ?)
Kuru Skandināvijas pieredzi ņemsim – Zviedru , kas pa velti apmāca studentus no visas pasaules un vēl maksā stipendijas ?
dzeris – pareizi pieminēji , bļaut mums patīk …. Par tēmu vai ne pa tēmu , bet bļaujam. Pie tam mums ļoti patīk tie “taisnie” – izdomāju , izdarīju , ak kaut kas nesanāca , bet es tak darīju … Iedomājies tādu filosofiju teiksim sirds ķirurgam :)
Var jau būt, ka jāslēdz ciet ir visi 90% augstskolu, bet pati par sevi slēgšana taču problēmas neatrisinās, jo palikušās augstskolas automātiski neiekļausies pasaules augstskolu TOP 100 tikai tāpēc, ka pārējās ir likvidētas.
Tāpēc arī jāsāk nevis ar skaļem paziņojumiem, bet ar studiju programmu izvērtēšanu un ārvalstu pieredzes apkopošanu attiecībā uz mācību procesu u.c. augstskolu funkcijām.
Labi , beidzu debati. Jāiet baudīt māksla , garīgi jābagātinās . Iešu uz LNO , jāpabļauj tak par to nejēgu , kas prot tik nodokļu maksātāju naudu tērēt .
klusais: dāņu – tas pats, bet līdz tam ir jāizaug & Latvijai nav tik daudz naudas, cik zviedriem, somiem, dāņiem. Iesākumam varbūt igauņu? Cik viņiem – divas valsts augstskolas?
Nav lielas jēgas analizēt lietas, kas ir acīmredzamas, tāpēc Ķīļa lēmums sākt ar mācību programmu izvērtēšanu ir loģisks. Noeikt, kuras programmas ir puslīdz kvalitatīvas un uz šī pamata rīkoties tālāk: pakāpeniski slēgt nekvalitatīvās utt. Tā būtu reforma soli pa solim. Kur problēma?
zirneklien: bet tak bija izvērtēšana! Un skaļi kliedzieni, ka nedrīkst rezultātus publicēt, ka tie nav objektīvi. OK, tagad vērtēs starptautiski, neatkarīgi eksperti – atkal slikti!
Absolūti subjektīvi , bet iespējams , ka var izvilkt domu graudu –
Šķiet, Ķīļa kungs dzīvo gluži noslēgtā pasaulē, kura varbūt ir pilna dažādām reformām, bet nav gluži savietojama ar pasauli, kura ir aptaustāma un griežas ap sauli jeb to, kuru apdzīvo visi nīstie rektori, pedagogi, studenti, reformēties gribošie/negribošie un vienkārši vienaldzīgie. Citējot Kasparu Dimiteru, tās ir divas pasaules, kuras „it kā ir viena otrā, taču nekad nesajaucas”. Un mums atliek vien mēģināt saprast, kura no tām ir reālā – tā, kas izglītības ministra galvā, vai arī mums apkārtējā.
Atvaino, klusais, bet pēdējais teikums ir tīrākā demagoģija. Tikpat labi var prasīt kas ir reālāks – korupcija vai cīņa pret to?
Ir skaidrs, ka pārmaiņas AI ir nepieciešamas. Tāpat ir skaidrs, ka, tagad sākot taisīt grandiozu un detalizētu plānu, tas tā arī paliks tikai plāns un nākamais ministrs to izmetīs miskastē un sāks taisīt savu… plānu.
Visu sistēmu tāpat vienā lielā kampienā nenomainīs, bet, ja identificē atsevišķas un pozitīvas lietas, ko var darīt – tad tas arī ir jādara – bez mega detalizētā un visaptverošā plāna.
Tāpat ir muļķīgi teikt, ka (pamatoti) problēmas ir arī vispārīgajā izglītībā, tāpēc augstskolas nevajag aiztikt, kamēr pamatskolas nav “salabotas”. Tas viens otru neizslēdz. Labāk teikt, ka, reformējot AI, nevajag aizmirst arī par vispārīgo – tur es varētu piekrist.
yopcix – ne velti rakstīju par subjektīvismu un domu graudu … Jo vairāk izejas datu, jo labāku bildi varam salikt . Tieši tāpat ar viedokļiem .
Ja par lietām un izglītību konkrēti, tad esmu par pēctecības principu – sākam ar elementārāko un pārejam pie sarežģītākā .
Nepiekritīšu Tev, ka vispārējā izglītība būtu elementārāk risināma (es tā to sapratu). Personīgi es nevaru tā uzreiz pateikt pat kas tieši tur ir par problēmu, kur nu vēl piedāvāt kaut jel kādu risinājumu :)
Man vecākā meita tagad 2. klasē iet. Kas vainas? Nu jā – darba burtnīcas liekas bezjēdzīgas – mazāk jāraksta, līdz ar to rokas motorika mazāk attīstās, rezultātā arī smadzenes mazāk trenējas. Tomēr nedomāju, ka tā ir visas vispārējās izglītības lielākā sāpe.
Varbūt vēlākās klasēs atklāsies kādas dziļākas problēmas.
Toties saisitībā ar augstāko izglītību vismaz man ir labi redzamas problēmas. Arī paša pieredzē balstītas – nu nenāk no universitātēm labi un uzreiz derīgi kadri (vismaz programmēšanā). Ne bakalaurs, pat ne maģistra grāds nav kvalitātes un/vai zināšanu rādītājs. Vairāk jāskatās kas ir mācīties spējīgi un tad pašiem arī jāapmāca – un tad ir vienalga vai tikko sācis studēt vai arī jau ir maģistrs.
yopcix –
par 2 klasi – nu tā kā vēl maza , lai spriestu par izglītību …
Man mazākais tikko tika 1. ģimnāzijā no Zālīšiem , bet tur jau cita nedaudz opera…
Vecākais jau otrā kursā augstskolā , bet atminoties piedzīvojumus vidusskolā , daudz netrūka, ka biju gatavs iet mācīt matemātiku un fiziku ….
Un tad iedomājies ,kas notiek , ja skolā reāli nav mācītas eksaktās zinātnes. Vari aiziet parunāt ar maniem vecajiem kolēģiem no Radiotehnikas fakultātes – viņi Tev tādus jokus pastāstīs par studentu pamatzināšanām … Tapēc nebrīnies par augstskolu beidzējiem – un tad nu pamatizglītības robi tiek pārnesti uz augstāko izglītību . Un beigās tad arī attiecīgi abiturienti :)
Tikai viena replika par šo: “Var piekrist, ka korupcija ir problēma, taču tad tā ir jārisina konkrētos gadījumos, nevis ar vēlmi uz jebkuru pašvaldības deputātu vai ierēdni raudzīties kā uz potenciālu noziedznieku.”
__
Ja uz šo problēmu skatīsiemies tikai kā uz “atsevišķiem gadījumiem”, tad tas tā turpināies mūžīgi! Ir jāreformē sistēma, lai tā būtu tāda, kas maksimāli mazinātu iespējas amatpersonām “krist kārdinājumā”. Tieši sistēmas ir tās, kas liek raudzīties uz katru no vieņiem kā uz potenciālo, jo cik gan mēs no viņiem pazīstam personīgi? Aizliegums apvienot deputāta krēsu ar dažiem citiem amatiem ir absolūti pareizs solis.
“…Ja runājam par augstskolu rektoriem, tad man ir jaunums, ka viņiem … varbūt … ir mērķis kaut kā neģēlīgi apkrāpt nodokļu maksātājus …”
Tik traki jau nav. Neviens taču nesaka, ka augstskolas, kuras sabiedrībai personificē rektori, taisās tieši apkrāpt nodokļu maksātājus, bet tas neizslēdz, ka vismaz daži viņu mērķi varētu atšķirties no augstskolu pakalpojumu ņēmēju mērķiem un, ja ne mērķi, tad līdzekļi mērķu sasniegšanai vai nesasniegšanai gan. Fakts paliek fakts – Latvijas augstskolu konkurētspēja nav tā augstākā. Bez šaubām, skaidrošana vienmēr ir laba lieta, bet, ja nu “saruna pie kafijas tases” jau ir ilgusi 20 gadus un iznākuma kā nav tā nav?
Vai tad viņi nekrāpj? Labi zinot, ka viņu pasniegtās programmas nav konkurētspējīgas, tās tiražējot un uzturot un par tām pieprasot studiju maksu, viņi krāpj Latvijas nākotni.
Atmiņā “aizķērusies” kāda D.Ostovskas intervijā sacītā replika par nenormālo starpību augstskolu atalgojuma politikā. Pieļaujama, pēc viņas domām, būtu piemēram 20% pakāpenības izteiksme algu starpībā. Bet augsti kvalificētu pasniedzēju atalgojuma līmenis – salīdzinājumā ar rektoru superaugsto lēcienu, vai tas ir normāli? Sabiedrībā tas būtu apspriežams.
Un, kāpēc gan nē?
Tieši tāpat, dīvainas algu politikas rezultātā, arī valsts iestādēs, jo sevišķi trekno gadu laikā “izauga” dažiem milzu pielikumi, pat, trīskāršojot ienākumus, bet krīzes laikā tie netika aiztikti. Par to diži liecināja Neo publiskotie VID algu saraksti.
Idiniem(pret neliesiem versties nav nozimes) Ja Zatlera partijai bus pietiekosi daudz atbalstitaju, sanemsim Saskanas Centra valdisanu, jo Putina kajslaukis, Zatlers, vel nav atmetis ceribas revanseties par neveiksmi meginajuma paklaut savam un Usakova perversam velmem Vienotibu un Dombrovski
Tas varbūt ir ceļš uz kaut ko radikāli citādu un jaunu, nekā Latvijā bijis divdesmit gadus, taču tas noteikti nav ceļš uz labāku sabiedrību
__________________________
Nevajag sarīdīt.
Lai kads ari nebutu Slesers, “Slesera Reformu partija”, tas vinam bija izdevies. Ja viss kas saistits ar Zatlera partiju nebutu Latvijai tik tragisks, varetu jau klauniem pasmieties.
Raksts normāls. Tas, ka tā lasītāju viedokļi dažādi, arī normāli. Tikai, kurš būs tas, ko reformators taisās reformēt – privātās vai valsts augstskolas. Kāda daļa ministram par privātajām augstskolām? Vai tas bērns no vanniņas nav izgāzts jau sen? Izaugusi jau reformēta sabiedrība?
…privātās augstskolas arī saņem valsts dotācijas…un kā šī nauda tiek izlietota – diploma pirkšanai vai zināšanu apguvei, tā tomēr ir ministra atbildība….
Kamer Sprudzs nav pieversis uzmanibu Usakova desmit miljonus ridzinieku naudas apzinatai izputinasanai sava drauga Antonova banka, un visam parejam kliedzosam nejedzibam RD, vina aktivitatem, pat ja tas pirma bridi liekas sakarigas, nav nozimes. Kilis ir sacelis daudz troksna un puteklu, kam nebus seku, lai kaut nedaudz atgutu politikas kanalizacija noslicinato savu letticigo piekrapto veletaju reitigu
…pašvaldību reformu muļļāja nez cik gadus un kāds ir rezultāts?….diez vai atradīsiet kādu, kurš ar to ir apmierināts….arī ar gangrēnu sirgstošam slimniekam paziņojot, ka nāksies amputēt kāju,būs doma – varbūt tomēr nevajag….
…jau cik gadus runājam par strukturālajām reformām, visi vārdos tās atbalsta, bet tikko tas skar personiski – sākas pretdarbība, tikai, lai viņus tās neskartu…
….ar runām, sarunām, pārrunām, diskusijām esam nodarbojušies vairāk kā 20 gadus un tā arī viss palicis, stagnējam un lamājam visus….bet uz priekšu netiekam….
….diemžēl, atkal nevaru piekrist Sanitai….
Ak, šie ļaunie reformatori, nu kā viņi drīkstēja ķerties klāt mūsu labākajai, gudrākajai, un pie kam vēl demokrātiskās vēlēšanās ievēlētajai tautas daļai – vairākiem desmitiem palīgaugstskolu rektoriem un pašvaldību vadītājiem, kā arī mūsu ideālajai AI sistēmai, nepavaicājot tiem atļauju, vai, vispār, drīkst to darīt?
Nešķiet, ka šie cilvēki dzīvo tik labi, ka absolūti nevēlas nekādas reformas, var viņiem to jēgu “skaidrot” no rīta līdz vakaram?
Atkal viss apgriezts ar kājām gaisā, vainīgi, izrādās tie, kas grib ko darīt, lai situāciju mainītu un labotu, nevis tie, kas visu grib atstāt, kā ir, jo viņiem tā izdevīgāk.
Otrais raksts galīgi garām, manuprāt, cilvēkiem, kas ķērušies klāt tām lietām, kurām neviens līdz šim neuzdrīkstējās pat pieskarties, vajadzīgs taisni atbalsts, nevis Uplejas vaimanaloģiskie prātuļojami, pat īsti negribas ticēt, ka Upleja tiešām domā, kā raksta.
Labs vadītājs ir tas, kas panāk savu. Vēl labāks ir tāds, kas to izdara bez trokšna, klaigāšanas un cīņām. Jau otro reizi tulkoju Sanitas Uplejas sacīto – rakstā ir runa par to, kā tas tiek panākts, ne par reformu vajadzību. Var skriet ar pieri sienā, lai to apgāztu, var sienas būvētājus pārliecināt, ka tā ir jānojauc.
Rektori bija jāiesaista, jāuzklausa viņu viedoklis un ar viņu rokām jātaisa reformas. Nevis otrādi, kā tagad.
Skaidrs, ka augstskolu par daudz, skaidrs, ka kvalitātes nav – domājat rektori to nezin? Zin, protams. Domājat rektori negrib to mainīt? Grib, protams. Tik valsts šobrīd stimulē “maksā- mācies” principu. Augstskolas šobrīd pelna ar kvantitāti, ne ar kvalitāti…
Tāpat Sprūdžam. Lēmējvaras un izpildvaras apvienojums ir korupcijas un netīrā lobisma pamats, augsne, lai, kas tāds rastos. Ja zeme ir laba, nezāles augs… Un tas IR jāmaina. Jautājums atkal – kā tas tiek virzītas. Nevis, KAS tiek virzīts, bet KĀ tiek virzīts.
Rektori savu viedokli jau izteikuši, un tas ir demagoģisks un reformām negatīvs, demokrātija, saprotams, ir laba lieta, tikai, ja tā netiek novesta līdz absurdam.
Valsts ir arī priekš tam, lai rūpētos par kopēju labumu, nevis par atsevišķu cilvēku iespējām pretoties jebkam, kas apdraud viņu labklājību.
Par reformām iet runa jau gadiem, rektori ir ko darījuši lietas labad?
Kā tu to iedomāsjies – viņi, pēkšņi, kļūs tādi altruisti, ka atteiksies no iesildītām vietiņām, nesamērīgām algām, kuras nav atkarīgas no darba rezultātiem, dāsnām dotācijām, un sāks rūpēties par kopējo labumu?
Diemžēl, tā nav viņiem ( un arī maz kuram citam), raksturīga uzvedība, katram sava labklājība ir tuvāka.
Tāpēc valstij, reizēm, jāpielieto arī vara, kopēja labuma dēļ, neņemot vērā pretestību, ko izrāda personas, kuras nav ieintersētas pārmaiņās.
Žēl tikai, ka V politiķi, izskatās, ierāvuši asti kājstarpē, un baidās izteikt atklātu atbalstu reformām, un VL politiķi, cik saprotu, vispār ir pret tām, vismaz, pēc dažiem netiešiem faktiem tā izskatās, tā teikt, ja izdosies, tad izdosies, ja nē vainīga RP, mēs jau neko, mēs jau stāvējam maliņā, mēs jau visiem tie labiņie, ka tikai nezaudēt reitingu, lai RP to dara.
“Kā tu to iedomāsjies – viņi, pēkšņi, kļūs tādi altruisti, ka atteiksies no iesildītām vietiņām, nesamērīgām algām, kuras nav atkarīgas no darba rezultātiem, dāsnām dotācijām, un sāks rūpēties par kopējo labumu?”
Rektori nekļūs altruisti, rektori neatteiksies no siltām vietām un krēsla, rektori neatteiksies no nesamērīgajām algām! Viņi turpinās iesākto un bagāto dzīves veidu sev un savām ģimenēm/klaniem.
Rektori ir kļuvuši par BIZNESMEŅIEM – viņi tirgo “sūdus” (nekvalitatīvu izglītību) jebkuram, kurš gatavs samaksāt un kuram vajag pliku dokumentu bez zināšanām. Gribētāju un maksātāju ir ļoti daudz.
Jā, galvenais un būtiskais – kā to panākt. Nemēginot ne mazākā mērā apšaubīt gan to,ka Ķīlis un Sprūdžs ir ar lieliskām idejām bagāti, enerģiski u.c. reformatori, bet to pretinieki – īesīkstējuši, korumpēti,u.c. stagnāti, kam interesē tikai pašu kabata, ir jāsaka, ka minētie kungi nez kāpēc publiski demonstrē kā nevar veikt reformas.
Ir tāda, ierēdņiem zināma aksioma. Tā saka, ka nav iespējams veikt reformas, ja reformātors nemeklē sabiedrotos reformējamo vidū. Vai, pasarg` Dievs, saiet ar tiem naidā. Šajā gadījumā varbūt būs daudz trokšņa un, kā redzams, jau ir sajūsmināta publika, bet nebūs nekādu praktisku rezultātu.
Nez vai Ķīlis ar Sprūdžu ir tik nepieredzējuši, ka to nezina.
Visticamāk,ka politikas diletantam Zatleram sagribējies celt partijas reitingus un atkal mēgināt uzrausties mugurā “baltajam zirgam” un skaļi taurējot “nomuļļāt” nepieciešamās reformas.
Pilnīgākās muļķības, ja ir sabiedrības atbalsts, un politiska griba, var veikt jebkuras reformas.
Tādi piemēri, kad reformas tika veiktas bez kādas vienošanās ar grupu, kurai tās reformas nebija sevišķi tīkamas, ir simtiem.
Cita lieta, ka taisni politiskās gribas var pietrūkt.
Pārāk liels slānis, ieskaitot arī daļu ierēdniecības, “barojas” no tā “izglītības biznesa”, un pelna labu naudu, faktiski, tirgojot nevērtīgus diplomus, un nav ieinteresēti absolūti neko mainīt.
Un tikai RP, bez pārējo partiju atbalsta, to diezin vai varēs paveikt.
Un pārējās divas koalīcijas partijas, izskatās, drīzāk ieintersētas, lai RP izgāžas, nekā rezultatā.
Trakoti ideāltipisks skatījums autorei. Saprātīgi skatoties, ikviens var manīt, ka nav normāla tāda situācija, ka valsts/pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs ir tie paši deputāti. Ne tikai tālab, ka pieņem lēmumus un paši kontrolē to izpildi. Viņi vienlaikus grauj profesionālo līmeni un darbaspēka normālu konkurenci, jo iekļūst amatā tikai tāpēc, ka ir partijā.
Par rektoriem… Domājams, ka vairums apzinās – Latvijā augstskolu ir par daudz. Augstākā izglītība vairs nav spēju un prasmju rādītājs, bet lielā mērā spējas samaksāt par studijām indikators. Arī nesenā programmu vērtēšana ir tik rožaina kā gaisa piļu puķudobe.
Vairums nekad nebūs ar mieru zaudēt siltas vietas, labu peļņu utt. Pretestība tam būs. Vienīgi gribētos straujāku rīcību, jo ilgāk velk garumā, jo lielāku un nevajadzīgu troksni rada.
reformas ir naaveejošas mafijas astoņkaajim , kopš mafijai nav taas lielaas teikšanas saeimaa un valdiibaa taa viss saiet griistee , valsts izlaupiišanas sheemas uzpeld visas nozarees arii izgliitiibaa , kam tad pieder šiis privaataas aughstskolas ??? … ne jau rektoriem …ikgadus valsts šajaa privaatajaa biznesaa iegruuž 55 000 000 ls , tad paliek skaidra šii pretestiiba.
Nu, nav jau arī tie rektori tik balti un pūkaini – piemēram, kaut vai princips nevis padarīt studijas pievilcīgas, bet lobēt likumus, ka kādai noteiktai iedzīvotāju kategorijai obligāti jāapgūst augstākā – bērnu dārza audzinātājas, mežsargi, tāpat augstskolu pārstāvji cenšas iebīdīt likumu, ka aptiekās zāles nedrīkstēšot tirgot koledžu beigušās farmaceitu asistentes, bet vienīgi farmaceites. Vienlaikus, saglabājot neelastīgo pieeju attiecībā pret tām pašām koledžu absolvējušajām, tas pats kurss kā vidusskolu abiturientiem, u.t.t.
Vienu vārdu sakot, arī “gaišie” rektori mīl “iet vieglāko ceļu”.
Jā, mežsargi un bērnu dārza audzinātājas bez augstākās izglītības savu darbu darīt nedrīkst, ko nevar teikt par vides un pašvaldību lietu ministru Sprūdžu.
Reformas jau vajag, tikai konkrētie reformātori, vismaz man, nerada ne mazāko uzticību.
Lai nu ko, bet augstākās izglītības trūkumu Dzintaram pārmest nevar, tāpat kā saprāta trūkumu. Kas attiecas uz Parādnieku, tad noteikti negribētu viņu redzēt ne Sprūdža, ne Ķīļa vietā – savādāk būtu, bet labāk noteikti nē. Stāsts ir par ko citu – kā tas nākas, ka mums “ķēkša var vadīt valsti” un vienlaikus akadēmiskā izglītība tiek prasīta tur, kur pilnībā pietiek ar profesionālismu un lietas izpratni, kas parasti nāk ar pieredzi. Bet tur, kur plašs redzesloks un izglītība ir vnk nepieciešamas, lai būtu stratēģisks redzējums, tās reāli netiek prasītas.
Starp citu, augstskolu mums ir par daudz, bet vai tas nav mākslīgi radītā pieprasījuma dēļ?
“Starp citu, augstskolu mums ir par daudz, bet vai tas nav mākslīgi radītā pieprasījuma dēļ?” – bet tieši par to jau arī runa – augstskolu vadības panākušas sev izdevīgu likumu lobēšanu – lai obligāti būtu nepieciešama tā dažās nozarēs. Nevis uz;labojot kvalitāti.
Taisnība. Taču lai izbeigtu šo lobiju, manuprāt, ir jānoformulē augstākās izglītības stratēģiskie mērķi un uzdevumi, turklāt tādā veidā, lai tas sabiedrības vairākumam būtu saprotams.
Un tas ir tieši tas, ko Ķīlis nedara.
Atkal – Ķīlis kaut ko nedara. Bet kādā veidā tas ir iemesls likt šķēršļus tam, ko viņš dara. Nevar visu darīt reizē. Būtu labi kaut savest kārtībā programmu atestāciju, bet, lūk, tas neiet cauri. Kāpēc? Neesmu no cienījamajiem rektoriem dzirdējis nevienu prātīgu argumenti. Tikai atpukstās, ka tas nav pārdomāts, ka kāds nav ieklausījies utt.
zirnekliene Šeloba
“Kas attiecas uz Parādnieku, tad noteikti negribētu viņu redzēt ne Sprūdža, ne Ķīļa vietā”
Vai par daudz čekistu, neostaļinistu un Putina kājslauķu demonizēts, ja pat Sprūdža vietā negribi redzēt?
Nespēju iedomāties, ka kāds NA nīdējs tik necienīgi izteiktos par kādu no SC vai ZP, kaut vai par debilām Rubika atvasēm.
Pilnīgi ne par tēmu.
Jopck, kad spameri “Nodokļu nemaksātājs” izdzēsīsiet un nobanosiet ? Jeb šajā saitā adminu vispār vairs nav ? Tikai strebj kafiju un neskatās kas notiek ? Nav jau pirmā reize.
Ja pašiem neinteresē, tad pieņemiet darbā cilvēkus kam interesē.
…domāju, ka tomēr par tēmu, jo tas attiecas arī uz komentēšanas iespējām…negribētos ticēt, ka tāda ir redakcijas nostāja – atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
Pirmdien TVNETā bija ievietots žurnālistes Veinbergas raksts par diversijām internetā. T.s. “nodokļu nemaksātāja” darbošanās faktiski kalpo par uzskatāmu ilustrāciju šim rakstam.
Tieši tā.
Šeit viens parazīts aizķēzijis visu saitu, bet admini nekādi nereaģē. Tātad neseko tam kas notiek. Ja neseko, tātad nodarbojas ar pavisam citām lietām, bet algu saņem.
zanE …domāju, ka tomēr par tēmu, jo tas attiecas arī uz komentēšanas iespējām…negribētos ticēt, ka tāda ir redakcijas nostāja – atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
Zane, šoreiz gan Tu izklausies ticīgāka par Romas pāvestu. Viena lieta komentētējs, cita lieta huļigāns, kurš ar puspornogrāfisku bildi pārpludina portālu. Man nez kāpēc liekās, ka lno mani šajā jautājumā atbalstītu :)) Kā ar grafiti pieķēzīto Rīgu, arī atbalsti?
Komentāri (117)
t55 28.09.2012. 03.51
Galigi garam.Parasti Jus esat ok,
0
andris902 18.09.2012. 21.27
….klejotāj….būsi pārpratis!…joprojām neticu, ka IR portāla redakcija atbalsta hakeru plosīšanos un līdz ar to priecātos par sava portāla iznīcināšanu….
…bet Tev ir iespējas un pārējiem arī – rīt piezvanīt uz IR redakciju pa tel. Nr. 67281588 un izteikt savas un mūsu visu pretenzijas….
0
dace_ampermane 18.09.2012. 21.09
zanE
…domāju, ka tomēr par tēmu, jo tas attiecas arī uz komentēšanas iespējām…negribētos ticēt, ka tāda ir redakcijas nostāja – atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
zane! apsveicu, dabūji viņu atpakaļ. Viņš bojā portālu tā kā kādreiz bija pieņemts sagriezt sēdekļus kinoteātros. Viņam tas izdodās labi. Iespējams, ka uzdevums nāk no Antonijas ielas sabojāt jēdzīgu vietu ar bezjēdzīgu grafitī. Tu vari būt apmierināta :) jo varēs atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
0
lebronj2356 18.09.2012. 20.13
Jāsaka, ka no reformatoru trio visvairāk var ticēt Pavļutam, bet vismazāk Ķīlim. Autore pareizi raksta, ka notiek gaisa jaukšana, paziņojumu bārstīšana ar histērisma piegaršu, bet īsta satura ta nav, turklāt reformātoriem ir sakāpis galvā, ka lūk viņi vieni zina vislabāk, bet tie, kas ko argumentē pretīm ir ”oligarhisma laika paliekas”. Ķīlis turklāt ir ļoti nepatīkams dēļ savas pasaules pilsoņa dabas, kas mums kā mazai tautai neko labu nesola, turklāt vēl neoliberālis, kas daudz ko izsaka pats par sevi. Sprūdžam šo to varētu norakstīt jaunuma un mazās pieredzes dēļ(ko Kembridžas doktoram gan nevar piedot) – bet par to augstākās izglītības trūkumu var piekrist, nu nav galīgi smuki(turklāt mazliet Šleseru atgādina). Beidzot Uplejai, kas labs padevies !
1
Una Grinberga > lebronj2356 18.09.2012. 21.10
@Krix
…pasaules pilsoņa dabas, kas mums kā mazai tautai neko labu nesola, turklāt vēl neoliberālis…
—
Šausmas! Latvija taču ir īsta baltkrievija – globāli izolēta un 50.gadu konservatīvismā – nost ar revolucionāriem ķīļiem! Vajag skolās pāriet uz individuālajām tāfelēm ipadu vietā, bet augstskolās zaurēt sengrieķu valodu un mītus nevis apgūt kosmosa tehnoloģijas!
0
ilmisimo 18.09.2012. 16.23
>Mareks Gabrišs
Vai tā runāja Zaratustra?
2
Vita Vasiļjeva > ilmisimo 18.09.2012. 20.14
Tā gluži viņš nerunāja, bet tas, ka augstskolās tiek tādi, kuri ar sliktām sekmēm beiguši vidusskolu – tas stipri pazemina studentu vispārējo līmeni un attālina no Zaratustras pārcilvēka.
Man vidusskolā dažos priekšmetos bija garlaicīgi, jo daudzi klasesbiedri un klasesbiedrenes pārāk lēni domāja un daudzas lietas nespēja saprast. Skolotāji pielāgojās vairākumam un tā kā vairākums bija ne īpaši kvalitatīvs, tad tas bremzēja manu un citu gudrāko klasesbiedru attīstību. Starp citu, nesen par šo tēmu bija interesanta intervija “Latvijas avīzē” – ar vienu puisi, kurš uzvarējis vairākās olimpiādēs, pie tam, nāk no vienkāršas Rīgas mikrorajona skolas.
To var saukt par elitārismu, bet uz priekšu jāvirza gudrākos. Latvijai ir vajadzīgi arodstrādnieki un vienkāršu fizisku darbu veicēji, piemēram, gaterī un govju fermā. Diemžēl Latvijā gandrīz visi, neatkarīgi no savām prāta spējām, grib būt maģistri un augsta līmeņa vadītāji.
0
ilmisimo > ilmisimo 18.09.2012. 20.22
… gandrīz visi, neatkarīgi no savām prāta spējām, grib būt maģistri un augsta līmeņa vadītāji.
_______________________ Nu tak.
Kā tad var būt citādi?
Kur visi- tur es ar.
0
Vita Vasiļjeva 18.09.2012. 14.30
Piedāvāju šādu reformu, protams, šī reforma nepatiks stulbeņiem un īpaši tiem, kuriem ir vai bija zemas atzīmes tādos priekšmetos kā matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija.
Visas privātās augstskolas un koledžas jāslēdz. Jāatstāj 3-5 valsts augstskolas un jānosaka, ka katru gadu konkursa kārtībā augstskolās kopā uzņems tikai gudrākos 10 000 jauno studentu.
Tiem, kuri nav gudrākie starp gudrākajiem un prāta zemo spēju dēļ netiks augstskolā – tiem būs iespēja 1-2 gadu laikā apgūt galdnieka, metinātāja, kurpnieka, lopkpopja, mežstrādnieka, gatera operatora, traktorista, kombainiera, jumiķa, namdara, betonētājā, mūrnieka, atslēdznieka, šuvēja, dārznieka, pavāra, elektriķa, pārdevēja, feldšera, viesmīļa, lietveža, sekretāra, friziera, florista, kasieri, bārmeņi, sanitāri, apsardzes darbinieki, ugunsdzēsēji, biškopji, zivsaimniecības strādnieki, ekskavatoristi u.c. profesijas.
Pašiem gudrākajiem augstskolas! Mazāk gudrajiem – arodskolas! Un tā nebūs diskriminācija, jo tā būs prātu sacensība. Tikai stiprākie un gudrākie tiks pie iespējas studēt par budžeta līdzekļiem augstskolā.
2
Una Grinberga > Vita Vasiļjeva 18.09.2012. 17.01
@Mareks Gabrišs
Tas jau izskatās kā pēc PSRS komjauniešiem… pietiek ar to, ka no valsts budžeta apmaksā izcilas programmas pēc reāla darbinieku pieprasījuma, bet akreditācijas latiņu paceļ stipri augstāk…
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 18.09.2012. 19.57
Tur jau tā problēma, ka neviens negrib akreditācijas latiņu celt augstāk! Kā pacels latiņu, tā apmēram 90% augstskolu beigsies bizness.
Tāpēc piedāvāju radikālu variantu – 10 000 studiju vietas un tās tiek tikai visgudrākajiem. Pie tam, vairumu no šīm 10 000 studiju vietām jāatvēl inženierzinātnēm – citādi kļūsim par zaļāko valsti pasaulē jeb par zemi ar mazapmaksātiem putnu un dabas vērotājiem.
Mums vajag savu “Silikona ieleju”. Bet tam vajadzīgi inženieri, bet nevis privāto augstskolu sagatavotie sabiedrisko un PR attiecību speciālisti, psihologi un citi plānā galdiņa urbēji.
0
bekijja 18.09.2012. 11.55
Sanitai Uplejai:
Tas, ka Reformu partija Latvijas politikā ienāca ar saukli, kas viss iepriekšējos divdesmit gados ir darīts greizi un ačgārni, nav nekāds jaunums.
Uz kādiem faktiem balstās šis apgalvojums? Avotus lūdzu.
1
Signija Aizpuriete > bekijja 18.09.2012. 13.12
——– ‘Pēc PSRS sabrukuma, kad sākās ‘primitīvais kapitāla uzkrāšanas’ laikmets ‘dzimuši’ arī mūsu oligarhi.’ Atis Lejiņš (Vienotības oficiālais izdevums, 2011.g. jūnijs) ============================================================================== Latvijā nevarēja paveikt lietas ”pareizi”, jo pat teorētiski nevarēja paveikt ‘pareizi’ – oligarhi un oligarhu sistēma to nepieļāva. Ne bez pamata jau prezidents Zatlers savu Rīkojumu nr.2 uzrakstīja – ne bez pamata par 10. Saeimas atlaišanu nobalsoja apt. 94% balstiesīgo. Ne bez pamata Zatlera Reformu partija ‘uz baltā zirga’ 11. Saeimā ‘iejāja’…… Ja kāda būtiska sabiedrības problēma kopš 1991.gadā būtu novērsta, tad sekojošas programmas realizāciju 2011.g. tūkstoši un tūkstoši nebūtu atbalstījuši:
‘Zatlera Reformu partijas’ priekšvēlēšanu programma http://www.delfi.lv/news/national/politics/zatlera-reformu-partijas-prieksvelesanu-programma.d?id=40227929
0
bekijja 18.09.2012. 11.45
Paldies, Sanitai, par kvalitatīviem un domas raisošiem diskusiju pieteikumiem!
Viens pats ministrs nekad nevarēs vienlaikus veikt gan politiķa, nozares eksperta, gan sabiedrisko attiecību speciālista, gan procesa organizatora un vadītāja funkcijas.
Ikviena reformas ir sarežģīts un daudzšķautņains process, kuram bez ideju autoriem vajadzīgi arī procesu virzītāji. Ideālā situācijā ministru uzdevums būtu iedvesmot masas un pārliecināt politiskos partnerus un oponentus, bet procesa organizācija un īstenošana būtu uzticama profesionālai ierēdņu komandai. Atrodi nu īsto vājāko ķēdes posmu… Dāvidsonam tepat zemāk komentārā par NAP ir 100% taisnība – bez augstas kvalitātes tehnokrātiem un ierēdņiem jebkurai reformai sagaidāms ātrs gals.
Papētiet, kāda ir reformu procesu anatomija Skandināvijas valstīs? Pētniecības žurnālos publikācijas par šiem procesiem noteikti var atrast. Labākie un kompleksākie procesi – pašvaldību un izglītības reformas, prasa augstas raudzes pārmaiņu vadības, sabiedrisko attiecību, nozares u.c. speciālistu KOMANDU!
Latvijas politiskā vide ierēdniecību pēdējo desmit gadu laikā ir pamatīgi sakropļojusi un sabiedrības acīs iedzinusi zemē. Tagad varam baudīt sekas. Vai esošajiem politiķiem ir idejas, kā lietas labot?
NAP izstrādes process ir pirmais Latvijas iedīglis kvalitatīvu tehnokrātisko procesu organizēšanā. Laba ideja bija sabiedrības iesaiste ideju izstrādē sabiedrības integrācijas pasākumiem. Tomēr kvalitatīvs process ir tāds, kuram ir redzams rezultāts un kur politiķi sadarbībā piedalās un ciena (t.i. liek lietā) procesa rezultātu. Kas īsti notika ar integrācijas priekšlikumiem? Kāpēc NAP vīziju nevarēja sagatavot PIRMS NAP izstrādes grupa sāka darboties pie detālākiem priekšlikumiem? …
0
Ilona Auziņa 18.09.2012. 11.10
Tās reformas jau sen ir nobriedušas un daļēji arī iztirzātas,tikai nebija ministru kuri gribētu ar to visu noņemties un tā sabojāt savas attiecības ar “darba devējiem” un sabojāt savu politiķa karjeru nākotnē. “Trakie” no RP beidzot tam visam ir ķērušies klāt un protams ka arī saņem triecienus no tiem kuru “ienākumus” un iespēju grābt no nodokļiem šīs reformas apdraud. Diemžēl RP programma piespiež viņus to darīt un daudzi vēlētāji nobalsoja tieši par šo programmu.
0
Una Grinberga 18.09.2012. 10.58
No autores puses šoreiz gaužām prasti… Pirmkārt, sistēmas darbojas pašas par sevi – vēlētāji vairs nevar to ietekmēt (piem. students vai nu mācās sliktā programmā par budžeta vietām vai maksā par mācībām ārzemēs; iedzīvotājs vai nu var samierināties ar pašvaldību vai iet dzīvot uz kādu citu). Otrkārt, rektoru vai pašvaldību ievēlēšana ir nevis “demokrātija”, bet “demokrātijas nozagšana” (piem. universitāšu senāta, kas ievēl rektoru, vairākumu veido pasniedzēji, ko darbā pieņem rektori, nevis studenti; pašvaldības vadītāji izmanto pašvaldības resursus savu reitingu celšanai piem. Rīga, Ventspils…). Līdz ar to teikt, ka “reformējamie” ir leģitīmi, bet “reformatori” tādi nav, ir aplami.
Un Uplejai jau nu arī vajadzētu zināt, ka ne vienmēr sabiedrība zina, kas tai ir vislabākais. Kā var prasīt viedokli par augstāko izglītību sabiedrības locekļiem, kas nav izgājuši cauri AI sistēmai? Vai leģitīmi nebūtu prasīt par AI reformām tikai tiem, kam ir augstākā izglītība? Kā var lauku tantiņai prasīt viedokli par Rīgas domi, ja pēdējo reizi Rīgā viņa ir bijusi varbūt pirms 10 gadiem? Kā to var prasīt rīdziniekam, kurš izvēlas Bali nevis Latgales zilos ezerus savam atvaļinājumam? Un arī šeit Upleja maldās – ministrs ir informēts par situāciju vairāk nekā jebkurš sabiedrības loceklis un viņš arī zina, kurš risinājums varētu būt vislabākais vidēji priekš visām pašvaldībām vai augstskolām.
Un jocīgākais šajā visā, ka kompromiss ir tas, kas nogalina gan “reformatoru”, gan “reformējamo”. Uplejai ir viegli teikt – veidojiet lēnu, uz kompromisiem vērstu reformu ceļu, jo pati dzīvo Dānijā, bet pie tāda tempa Latvijā pēc 5-10 gadiem vienkārši AI izglītības nebūs, bet labi apmaksātās būs vienīgi darba vietas pašvaldībās (priekš saviem bērniem un sievām!). Un Upleja ir aizmirsusi, kādēļ Dombrovskis tomēr nav vispopulārākais politiķis Latvijas valsts vēsturē – sabiedrībai ir apnicis lēnīgums un bezjēdzīgie kompromisi, kas nerada nekādus jūtamus rezultātus pārskatāmā vidējā termiņā! Varbūt tomēr ņemt vērā šo sabiedrības domu, kas nav piederīga nevienai partijai?
14
bekijja > Una Grinberga 18.09.2012. 13.31
Nasing:
Piekrītot pa lielam, tomēr…
Man nav augstākā izglītība. Vai tāpēc mans viedoklis ir nevērtīgs? Vai nodokļu maksātāju viedoklis ir nevērtīgs? Vai vecāku viedoklis ir nevērtīgs? Viedoklis ir ne tikai jāprasa. Pie varas esošo pienākums ir arī sabiedrību izglītot un vadīt – iedvesmot un saliedēt kopīgiem darbiem savas kopienas, pagasta un valsts nākotnei.
Pilsētas un lauki mijiedarbojas – bagātākās Latvijas pašvaldības pārskaita naudu nabadzīgajām. Latvieši nekad nevarēs šajā valstī justies labi, ja slikti ies krieviem, un otrādi. Mēs visi esam savstarpēji saistīti – kad to beidzot apjautīsim, būs citas kvalitātes Latvija. RP politiķi pašlaik ir vistuvāk tādiem līderiem, kas šādu Latviju palīdz veidot. Bet ar viņiem vien nepietiek!
Partijas ir destruktīva parādība, jo to pamatos ir ielikta koncepcija par konkurenci. Par harmoniju tur neviens nedomā. Vai tāda politiskā sistēma var izveidot harmonisku sabiedrību? (Ne par velti Rietumvalstīs atšķirības starp ietekmīgakajām partijām kļūst arvien mazākas – to veicina nepārtraukta mijiedarbība un atklātība)
0
Una Grinberga > Una Grinberga 18.09.2012. 14.21
@Sleepwalker
Pie varas esošo pienākums ir arī sabiedrību izglītot un vadīt – iedvesmot un saliedēt kopīgiem darbiem savas kopienas, pagasta un valsts nākotnei.
—
Bingo! Ķīlis skaidri un gaiši pasaka “AI Latvijā “nerullē”!” – un nevis ar domu, ka “viss, cauri – sūtīsim visus uz ārzemēm”, bet ar domu “ir ātri jārīkojas un tas jāvērš par labu! lūdzu, nāciet palīgā!” Tā vietā, lai Rektoru Padome un LSA atzītu, ka viņi iepriekšējos gados ir muļļājušies un tā arī neko nav panākuši, lai virzītos uz kvalitatīvu AI, viņi pasaka, ka Ķīlis ir psihs un būtu jānomaina pret pakalusīgu Broku, Koķi vai Rivžu.
Tas pats par pašvaldībām – paši lemj par savām iestādēm un apsaimnieko atkritumu biznesu, kurš ir gan dārgs, gan sliktākais ES (Latvijā vismazāk šķiro atkritumus un lielāko daļu aprok zem zemes nevis pārstrādā).
Viedokli ir noteikti jāprasa, bet to ir jāprasa pareizajām sabiedrības grupām. Pašvaldības un rektori ir tikai izpildītāji, bet pasūtītāji ir iedzīvotāji! Vai Ķīļa reformām ir atbalsts? 22% vēlētāju balsi ir gana liels atbalsts, lai teiktu, ka sabiedrība to vēlās! Tas viss jau sen bija ielikts partijas programmā un ielikts valdības deklarācijā.
0
bekijja > Una Grinberga 18.09.2012. 14.52
Nasing:
Reformu aizsākšanai varētu pietikt arī ar 22% atbalstu, bet tas jau tikai sākums. Grūtākais ir īstenošana un atbalsta noturēšana viscaur procesa gaitā. Un tad vairs nevar ignorēt arī citus un savādākus viedokļus.
Prasot viedokli tikai “pareizajiem”, tiek izolēti pārējie. Vieni tiek atzīti par labiem “savējiem”, citi – par sliktiem “svešajiem”. Konflikts un tā eventuāla eskalācija – neizbēgami. Vienīgā izeja – nepārtraukta mijiedarbība, kur tiek uzklausīti un vērā ņemti visi viedokļi, kopā radīti un ieviesti risinājumi. Ja par valsts ideālu uzskatam Skandināvijas modeli, tad tas ir vienīgais ceļš. Bet lai ko šādu sasniegtu, lai šādus procesus aizsāktu un uzturētu, valsts līmenī ir vajadzīga spēcīgu tehnokrātu komanda – katras nozares, katra procesa koordinācijai un vadībai. Latvijā ir?
0
ilmisimo > Una Grinberga 18.09.2012. 16.18
>Nasing spešal!
..Un Uplejai jau nu arī vajadzētu zināt, ka ne vienmēr sabiedrība zina, kas tai ir vislabākais. ..
__________________________
šo tēzi Tev šad tad atgādinās..
0
ilmisimo > Una Grinberga 18.09.2012. 16.26
. Latvieši nekad nevarēs šajā valstī justies labi, ja slikti ies krieviem,………….
—————————-
Jā, jā, protams!
/….. un otrādi/– nuuuu…..,ņiznaju golubčiks, ņiznaju…………
0
bekijja > Una Grinberga 18.09.2012. 16.47
lama: Ja kādam iet slikti, tas iet zagt un laupīt – ņemt no tā, kam ir. Kosmosa likums – visam jābūt līzsvarā ;)
0
gliters > Una Grinberga 18.09.2012. 17.08
Aha… Vispirms vardarbīgi piespiest latviešus dzīvot komunaļņikā un tad runāt par “līdzsvaru” un “kosmosu”? Nekā nebija!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 18.09.2012. 17.08
@Sleepwalker
Kas būs pirmais – profesionāla ierēdniecība vai ministrs-līderis? Droši vien reālistiskāk, ka pirmais ir ministrs un tad nāk profesionāla ierēdniecība. Savukārt sabiedrību var pārliecināt ar pareizu PR. Es ticu, ka kaut nelielai daļai IZM ierēdņu ir parādījusies neliela darba dzirksts, jo vairs nav jātaisa bezgala garlaicīgās atskaites un dokumenti, bet jāpiedalās reformu “brainstormingos” un jāveic aktīvs pētnieciskais darbs pie risinājumiem; daļa ir atlaista vai ir atlaišanas gaidās… bet ratnieces, vētras, gruškeviči u.c. aktīvisti nodarbojas ar sabotāžu.
0
ilmisimo > Una Grinberga 18.09.2012. 17.13
Sleepwalker lama
lama Sleepwalker
Jūsu sentences pirmo daļu jau neapšaubām- Latvieši nekad nevarēs šajā valstī justies labi, ja slikti ies krieviem,…
Par — un otrādi— … par to gan tā kā..:
a xto jevo znajeķ začem on margajeķ…
0
bekijja > Una Grinberga 18.09.2012. 17.23
zirneklien, Tev gan fobijas priekšā un pakaļā. Es nekādā komunaļņikā nedzīvoju, tā nejūtos un neļaušu nevienam likt sev tā justies. Kā katram justies, ir tikai paša personīgā izvēle! Pašapziņas vairošanai iesaku palasīt Doroņinas Lasmanes intervijas.
0
bekijja > Una Grinberga 18.09.2012. 17.30
@Nasing: Ja tiesa, ka ministrijās vide mainās, tad tas iepriecina. Jācer, ka arī atalgojuma sistēma tiks sakārtota un labas algas būs ne tikai uzņēmumu padomēs esošajiem.
0
gliters > Una Grinberga 18.09.2012. 17.33
Nē, nemaz netaisos censties sev iestāstīt, ka man ir pieņemams tas, kas nav pieņemams. Es jūtos slikti tāpēc, ka man jādzīvo krieviskā vidē, turklāt uzskatu, ka šī nepieciešamība man ir uzspiesta netaisnīgi. Punkts. Un tāpēc galīgi neesmu ieinteresēta lai tie, kuru klātbūtnes dēļ jūtos slikti, šeit justos labi.
OK, bet tas bija offtops.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 18.09.2012. 18.55
@sleepwalker
Lai uzlabotu situāciju, sagatavotais likumprojekts paredz iespēju iestādes vadītājam noteikt piemaksu padotiem darbiniekiem par papildu darbu un par aizvietošanu, nosakot tās maksimālo apmēru – 35% no mēnešalgas. Līdz šim šis apmērs varēja būt 20% no mēnešalgas. Piemaksas gan varēs izmaksāt tikai nepalielinot esošo iestādes atalgojuma fondu. (delfi.lv)
—
Tas jau bija jādara vismaz pirms diviem gadiem + vajadzētu paredzēt tik pat lielu arī sodu par nekvalitatīvu darbu vai kaitējumu iestādei. Par to vides mainīšanos man informācijas nav , bet ārēji ir redzams, ka aizvien vairāk lēmumi tiek pieņemti balstoties uz situācijas analīzi, ko veic ierēdņi, nevis šaurā koalīcijas valdes lokā.
0
Sandris Maziks > Una Grinberga 19.09.2012. 21.56
Sleepwalker
“Latvieši nekad nevarēs šajā valstī justies labi, ja slikti ies krieviem”
Tātad iznāk apburtais logs.
Krievam maizes kumoss iestrēgs rīklē, ja latvietis labi jutīsies savā zemē. Tātad, lai krievs būtu apmierināts ar dzīvi, latvietim jābūt nelaimīgam.
Ja uz pasaules iestāsies vispārējs miers, sātans krievus paņems atpakaļ pie sevis, jo viņu misijai uz zemes vairs nebūs nozīmes.
0
pwc_riga 18.09.2012. 10.01
Ļoti ideālistiski. Izlasot šo, tā vien šķiet, ka 1)autore nav mācījusies nevienā LV augstskolā un nezina, kas tur iekšā notiek 2)autore nav spērusi kāju ārpus Rīgas un īsti nezina, kas notiek mazājās pašvaldības, bet uz Rīgu piever acis, jo viņasprāt, “leģitīmi ievēlēts mērs” var darīt kā grib…
2
astra_ozo > pwc_riga 18.09.2012. 12.22
autore nav mācījusies nevienā LV augstskolā
———–
precizējums: Sprūdžs nav mācījies, autore IR.
0
pwc_riga > pwc_riga 18.09.2012. 13.05
pēc tā, ko viņa raksta, nešķiet, ka viņa ir mācījusies, vai vispār zin, kādas ir augstākās izglītība sistēmas aizkulises…
0
garausiitis 18.09.2012. 09.18
Paredzu , ka šis raksts šodien izsauks diezgan plašu vēlmi komentēt. Un tad visticamāk būs divas nometnes – stingrie reformātori , kuri vāks plusiņu desmitus un tie ,kas teiks – ieklausaties , varbūt ir vērts atdzist nedaudz , kam kā jau neizlēmīgajiem tiks karotāju mīnusiņi.
Bet par būtību –
vai reformu būtība, secība , rezultāti un riski ir pienācīgi izvērtēti?
Patreiz ir tāda dūru vicināšana , kur reizēm ir sajūta , ka pašiem vicinātājiem īsti nav skaidrs ko darīt tālāk.
Teiksim par Ķīļa reformām – vai to nevarēja visu izdarīt vienkāršāk – noteikt jaunus akreditācijas principus un valsts naudas sadales principus?
Vai Sprūdža gadījumā par atkritumu apsaimniekošanu – ir dzirdēts arī cits viedoklis, ka nojaucot šo sistēmu var panākt to ,ka stipri diferencēsies maksa par pakalpojumu un tieši mazais pakalpojuma ņēmējs var būt vislielākais cietējs .
Domāju ,ka jautājums ir pārlieku jēls , lai saprastu kurā virzienā iet . Dzīve tomēr nav kompjūterspēle , kur var saglabāt kādu situāciju un ja nesanāk, tad sākt vēlreiz.
44
mary75 > garausiitis 18.09.2012. 09.27
Var jau par jebko spriest kaut vai vēl 20 gadus, un tā arī līdz kopsaucējam nenonākt, vienmēr būs savi plusi un savi mīnusi, varbūt, tomēr, labāk, beidzot, sākt ko darīt?
Principā, tās reformas taču vajadzīgas un iecerētas pareizā virzienā.
0
Sanšains > garausiitis 18.09.2012. 09.41
klusais –
Redz, kur vakar publicētā ķīlisma esence.:)
“Ir pamats uzskatīt, ka Tiesiskuma un reformu koalīcijā IR TIKAI VIENA PARTIJA, kas PA ĪSTAM un darbos aizstāv pārmaiņas valstij būtiskās jomās – izglītībā, ekonomikā, pašvaldību jautājumos.
[…]
Patlaban reformas tiek atliktas ar formālu iemeslu, ka augstākajā izglītībā nepieciešams vēl viens atsevišķs reformu plāns. Izglītības un zinātnes ministrija LĪDZ ŠIM NAV UZSKATĪJUSI PAR NEPIECIEŠAMU IZSTRĀDĀT vēl vienu atsevišķu PLĀNU līdzās aptuveni sešiem, kas jau ir apstiprināti. Tie ir valdības deklarācija, valdības rīcības plāns, informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”, Reformu partijas Izglītības programma, vairāki SAK ziņojumi. Visos šajos dokumentos ir skaidri iezīmētas augstākajā izglītībā nepieciešamās reformas, tie ir publiski pieejami un izlasāmi ikvienam. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka NAV NEPIECIEŠAMS VĒL VIENS FORMĀLS PLĀNS, kas iegultu plauktā, BET GAN KONKRĒTAS RĪCĪBAS.
http://reformupartija.lv/2012/09/17/reformu-partija-aicinam-citus-koalicijas-partnerus-savus-vardus-apliecinat-ar-darbiem/
Tas man atgādina krievu laiku anekdoti par eksperimentu ar mērkaķi un cilvēku. Istabā pie griestiem pakarina banānu, mērkaķis pēc kāda laika attopas, ka var pakāpties uz krēsla un aizsniegt. Savukārt īsiņais seržants (vai pulkvedis – kā šajā gadījumā) pēc pakārtas pudeles tik lec un lec. Kad viņam pavaicā – “vai nevajadzētu mazliet padomāt?”, viņš atcērt – “kas te ko domāt, te lekt vajag!”
0
mary75 > garausiitis 18.09.2012. 09.58
Un kas tur ir tik šausmīgs?
Ka pietiek, vienreiz, runāt, jāsāk, beidzot, darīt, visu, kas interesē tie, kas grib, un kurus tas tiešām intersē, var atrast internetā?
Par ko tāds sašutums, saprotams, demagoģija ir viens no diskusijas paņēmieniem, bet, arī tai jābūt saprāta robežās, citādāk tas jau izskatās nenopietni.
Nē, nu saprotams, VL ir pret reformām, jo tās Latviju tuvina Eiropai, nevis viduslaikiem, un to tas VL biedrs, Studentu apv. vadītājs Ratnieks, skaidri pateica, bet, Hari, vai tad tev vajag nolaisties līdz iesalniekveidīgo līmenim un lietot argumentācijā tik klaju un neadekvātu demagoģiju?
Tu taču te biji viens no nedaudzajiem VL faniem, kas, vismaz, bija spējīgs argumentēt savu viedokli kaut cik adekvāti.
0
Sanšains > garausiitis 18.09.2012. 10.07
Dzeris:
VL ir pret reformām, jo tās Latviju tuvina Eiropai, nevis viduslaikiem, un to tas VL biedrs, Studentu apv. vadītājs, skaidri pateica
===================================================
Vai varētu dabūt šādu konkrētu citātu?
Arī man, tāpat ka vairumam, nav tik daudz laika, lai līdz smalkumiem iedziļinātos visās intrigu un ideju niansēs, bet man pilnīgi noteikti ir izveidojies priekšstats, ka Ķīlis NAV visu pārdomājis krustu šķērsu (nav “septiņreiz nomērījis”), NAV pārliecinājis potenciālos domubiedrus un arī NERĪKOJAS (un nerīkosies) KONSEKVENTI.
Man vai katru reizi jāsmaida, kad atturīgo un korekto Dombrovski dzirdu izsakāmies par Ķīli. Dombrovski parasti nodod mazs, mazītiņš balss aizlūzums (apspiests smaids).:) Piemēram, vakar Latvijas radio ziņās: “Esmu aicinājis, virzot dažāda veida iniciatīvas, noturēt arī dialogu ar attiecīgo nozari. Manuprāt, ir sasniegts arī zināms progress. […] Sarunu tonalitāte starp Reformu partiju un rektoru padomi tomēr ir kļuvusi nedaudz konstruktīvāka”.
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/09/20120917.htm plkst. 19.00, 1:15 minūte.
Balss viņam notrīc tāpat kā toreiz, kad piekrita Šleseram, ka “krāniem ir jāstrādā”.
0
mary75 > garausiitis 18.09.2012. 10.20
http://www.ir.lv/blogi/izglitiba/rigas-juridiskas-augstskolas-studentu-asociacija-izsaka-neuzticibu-edvardam-ratniekam-un-izstajas-no-latvijas-student – Ratnieks, VL biedrs, tātad rīkojies pretēji VL “ģenerāllīnijai”?
Un, ja tev nav laiks “iedzilināties”, tad tev nav arī tiesības kritizēt to, kur tu neesi “iedzilinājies”, tikai tāpēc, ka tavas iemīļotās partijas līnija ir tāda.
0
Sanšains > garausiitis 18.09.2012. 10.32
Dzeris –
Pirmkārt, šā raksta autors ir Leimanis, kura viedoklim nudien neuzticos (kaut ieklausos), jo viņš pilnīgi nepārprotami ir PERSONĪGI noskaņots gan pret Ratnieku, gan pret LSA domi kopumā, jo tā viņu, nabadziņu, neesot gribējusi novērtēt un savulaik balsojot neļāva viņam izvirzīties – par to Leimanis nesen žēlojās intervijā tai pašā radio.
Lai ņemtu vērā Leimaņa rakstīto, es katram viņa argumentam precīzi blakus gribētu redzēt attiecīgu LSA komentāru.
Otrkārt, pat šajā Leimaņa rakstā neatradu neko par Ratnieka ilgām pēc viduslaikiem.
Treškārt, Jūsu sniegtā saite diemžēl nefunkcionē, bet acīmredzot gribējāt iekopēt šo.
http://www.ir.lv/blogi/izglitiba/rigas-juridiskas-augstskolas-studentu-asociacija-izsaka-neuzticibu-edvardam-ratniekam-un-izstajas-no-latvijas-studentu-apvienibas
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 12.17
Reforma ir process. Ir jāsaprot, uz kādu mērķi virzamies – un šo mērķi vismaz Ķīlis ir definējis skaidri, bet tālākais patiešām ir process, kur nepieciešama visu pušu iesaistīšana, līdzdalība, sadarbība, domapmaiņas, līdzatbildība utt. Ķīlis (vai Sprūdžs, vai jebkurš cits) vieni paši tādus procesus nepacels. Vajadzīga specālistu komanda, kas to dara. Bet vēl vairāk ir vajadzīga politiskā vienošanās un skaidrs atbalsts reformai. Pašlaik RP džeki principā ir atstāti vienatnē ar lieliem Latvijai svarīgiem uzdevumiem. Pateicoties TP & Co ierēdniecība ir praktiski iznīdēta, koalīcijas partneri raustās no sabiedrības spiediena… Reformas nekad nebūs populāras! Dombrovskis tācu pats uz savas ādas to ir izjutis, bet paveica. Tagad viņa sapratne un atbalsts ir vajadzīgi, lai sakārtotu Latvijai svarīgākās jomas. Pašvaldībām bez izteiktiem attīstības centriem nav nākotnes. Ja mums ir 21 attīstības centrs, bet ap 100 pašvaldību – IR problēma. Bez izglītotiem cilvēkiem Latvijai nav nākotnes. Gandrīz puse Latvijas jauniešu plāno studēt ārzemēs – IR problēma. Akūtas problēmas, kuru risinājumu nedrīkst stiept garumā.
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 14.13
Haris – te jau redz ar ir tās lietas sāls , ka nevienam nav noslēpums , ka ir problēmas ar izglītības sistēmu. Taču tā vietā , lai priekšā noliktu skaidru plānu ko un kā darīt ir haoss no sērijas – būs starptautisks konkurss , kur uzvarētājs pēc saviem ieskatiem veiks novērtēšanu utml. , visiem būs maksas augstākā izglītība, 2/3 augstsskolu likvidēsim ( kapēc ne 4/5 piemēram ) , 2020 gadā būsim TOP 100 u.t.t.
Varbūt vienkārši vajadzēja sākt ar komandu , kura izstrādā plānu kā to korekti izdarīt, izvērtē riskus , nosaka kritērijus . Vai kāds neiedomājas , ka arī izglītībā ir pēctecība ? Un varbūt jāsāk ar pamatizglītības reformu , nu labi vismaz analīzi . Pamatizglītībā cik saprotu ir publiski pateiktas divas lietas :
a) brīvlaiki ir par garu,
b) katram skolniekam planšetdatoru .
Vai nav smieklīgi?
Tas pats par vidējo izglītību . Un vēl traģiskāka situācija ir ar arodizglītību – tur es saprotu principā nekas nav domāts .
Protams lieliski , ka aizdomājāmies par augstāko izglītību , bet atceroties kā man dēlam mācija piemēram skolā fiziku un matemātiku man rodas dziļas šaubas , ka ar tādu bāzi , ja pats nebūtu palīdzējis šos priekšmetus apgūt , normālās tehniskās augstskolās nebūtu ko darīt . Tad kam TOP 100 augstskolas, ja pamatizglītība ir sapuvusi .
Un vēl par konkrēto augstskolu kašķi – atkārtošos vēlreiz –
k u r i r p r o b l ē m a ministram izvirzīt sekojošu rīcības plānu:
a) saprotot ,ka ir problēmas ar augstskolu programmu kvalitāti , veikt to neatkarīgu atestāciju , kaut vai piesaistot neatkarīgus ārzemju ekspertus
b) noteikt , ka augstskolas, kuru programmas neatbilst šai atestācijai , slēdz konkrētās programmas . Vai arī uzlabo.
c) noteikt programmu atestācijas līmeni , teiksim A,B,C – valsts finansējumu saņem tikai A līmeņa atestētās programmas. Pārējie var studēt pa maksu. Pie kam šim A līmenim palielināt finansējumu rēķinot uz vienu studentu – ņemt kvalitāti ne kvantitāti.
Vienkāršs un saprotams plāns . Kurš tad iebilstu – rektori, studenti ? Kapēc ? Mērķi panāktu ? Ak jā , neatestētās augstskolas pašas dabīgā nāvē nomirtu , jo Diplomā vajadzētu ierakstīt kāda līmeņa programma ir beigta.
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 14.34
klusais: Kā domā, vai nemitīgi kritizējot Ķīli vairojas reformu iespējamība? Ja viņam piegriezīsies un viņš atmetīs visam ar roku – vai zini kādu citu, kad Latvijā šādas sarežģītas reformas gribēs un spēs īstenot?
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 14.42
Sleepwalker – neesmu pārliecināts , ka Ķīlis var īstenot šīs reformas . Cik atceros , tad šogad jau viena reforma bija – stāsts par IzM struktūru . Cik atceros , tad rezultāts bija diezgan nepārliecinošs , cipari galvā nestāv , bet laikām kādi 4-5 cilvēki tika atbrīvoti , kamēr pārējie pārsaukti citos amatos.
Pie kam kā jau rakstīju – es neredzu nekā pārdabiska tajā pasākumā ko esam nosaukuši par reformu, drīzāk tā ir sistēmas sakārtošana.
0
gliters > garausiitis 18.09.2012. 14.48
Manuprāt tieši klusais šodien demonstrē konstruktīvas kritikas paraugu. Tik ko lai dara, ka cilvēkiem pietiek ar reformas mirāžu, ko Ķīlis veiksmīgi uzbur, pastāvīgi nākot klajā ar visādām mazsakarīgām, no gaisa sagrābtām idejām par planšetdatoriem, skolēnu brīvlaikiem utml. pa vidu atkārtodams vārdu “reforma” bez sākuma un gala, rītā un vakarā.
Un publika sajūsmā lauž krēslus.
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 15.07
zirnekliene – nuuu , nav jau tikai mazsakarīgi paziņojumi. Teiksim ideja par maksas augstāko izglītību ietilpst tieši reformu statusā , bet traģiskākais , ka šī pieteiktā reforma manuprāt ir viskaitnieciskākā un tā jau trauslo sistēmu iznīcinošākā ideja. Kaut ko tādu paziņot bez jautājuma pilnīgas izpētes un situācijas modelēšanas var tikai pilnīgi traks vai bezatbildīgs cilvēks.
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 15.14
klusais: manās acīs visu izsaka rezultāts. Cik kvalitatīva ir Latvijas augstākā izglītība? (Šodien kaut kur pavīdēja ziņa, ka trīs Lietuvas augstskolas ir pasaules augstskolu rangos, cik mums?) Cik daudz Latvijas labāko skolu beidzēju to izvēlās? (Pēdējās aptaujas rāda, ka ārpus LV studēt plāno gandrīz puse skolu beidzēju.) Kur Latvija ir pētniecības un inovāciju indeksos Eiropā? (Pēdējā vietā, man liekas.) Cik daudz cilvēku Latvijā ir bez darba? utt…
Tad vajag vai nevajag pārmaiņas? Un kas tās var veikt?
0
gliters > garausiitis 18.09.2012. 15.21
Reformu statusā jau var arī ietilpināt pagarināto vasaras brīvlaiku – šeit tāpat nav bijusi situācijas izpēte un modelēšana, līdzīgi kā attiecībā uz ieceri par maksas izglītību. Un kurā jomā tāda ir bijusi?
Bezatbildīga muldēšana – un tikai…
0
lindapastare > garausiitis 18.09.2012. 15.29
klusais, tu arī esi uzķēries uz “maksas augstākās izglītības” bubuļa? Ideja bija par valsts galvotiem kredītiem ar, manuprāt, pat ļoti demokrātiskiem atmaksas nosacījumiem. Savukārt tu vaidi tā it kā Ķīlis teiktu, ka vecākiem jau no bērna dzimšanas būtu jākrāj nauda, lai varētu par augstāko izglītību samaksāt.
0
Sanšains > garausiitis 18.09.2012. 15.29
klusais:
saprotot ,ka ir problēmas ar augstskolu programmu kvalitāti , veikt to neatkarīgu atestāciju , kaut vai piesaistot neatkarīgus ārzemju ekspertus
=========================================
Dzirdēju, kā viņi ar Druvieti par to diskutēja, tā ka principā tik tiešām, piemēram, šī Ķīļa ideja jau tiek apspriesta. (Druviete piebilda, ka vajadzētu klāt ARĪ kādu mūsējo ekspertu – humanitāro zinātņu vērtēšanā)
Bet, par spīti IDEJU esamībai, paliek iespaids, ka ir viena nervoza, haotiska, pretrunīga ņemšanās, nevis reformu plāns un konsekvence.
Starp citu, nupat, šodien, radio pie Tomsona (pie datora sēžot, ērti klausīties) Imants Vasmanis no Izglītības ministrijas teica, ka skolās nedrīkst būt tā, ka katru gadu, piemēram, 6. klasei vienā mācību priekšmetā mainās grāmatas.
Jo… – Jūs neticēsit:) – “skolai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir jābūt PLĀNAM uz trim gadiem, vismaz šos trīs gadus ir jāstrādā ar to vienu grāmatu”.
Nu, ja jau pat skolām IR JĀBŪT PLĀNAM par grāmatu lietošanu, tad laikam arī Ķīlim nevajadzētu eksperimentēt BEZ PLĀNA.:)
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 15.36
Sleewalker –
ja par rangiem , tad no Baltijas visaugstāk ir tikusi Tartu universitāte 351-400 vieta pasaules ragā . Nav atmiņā , bet manuprāt no Latvijas kaut kādos reitingos bija Zviedru augstskola. Kaut kur atmiņā arī par LU , bet stipri tālu.
Varbūt vari parādīt , kur esmu teicis, ka nevajag pārmaiņas ? Jautājums ir par to vai pārmaiņas vajag pārdomātas vai haotiskas ar pirkstu mākoņos.
Manuprāt es jau aprakstīju kā vienkārši varētu Ķīļa ģenerētās idejas bez liekiem satricinājumiem ieviest dzīvē. Bet atkārtošu vēlreiz – labi , cepamies te pa augstāko izglītību , bet kas notiek ar pamatiem? Māju tak ar sāk būvēt no pamatiem , vai ne?
0
ilzedrukmane > garausiitis 18.09.2012. 15.37
vismaz +10!:)
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 15.43
yopcix – es neesmu gan uzķēries , es tikai uzdodu jautājumu – ja blakus Eiropā – Zviedrijā, Dānijā , Norvēģijā, Skotijā, Austrijā , arī Igaunijā to apsver – augstākā izglītība ir bez maksas , tad kurš idiots ( atvainojos ) kraus sev uz pleciem kredītus , lai arī ar jaukiem nosacījumiem. Es te redzu tikai tos kandidātus ,kuru zināšanas neļauj iekļūt minētajās augstskolās – kas automātiski nozīmē, ka labākie aizbrauc studēt prom , bet švakākie paliek uz vietas . Tas ir tas rezultāts , ko mums vajag?
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 15.45
Haris – kādas grāmatas ? Katram taču planšetdators… Interesanti vai rakstīt būs jāmācās?
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 15.50
klusais: Viens nav darītājs. Augstskolas nav konstruktīvas (ja atbalsta mērķus, bet neko nedara, lai lietas mainītu… Rektoriem augstākās izglītības vadīšanas pieredze ir lielāka nekā Ķīlim, bet paši līdz šim brīdim neko nav darījuši, lai izglītības sistēmu sakārtotu). Latvijā nav pieredzes valsts līmeņa pārmaiņu procesu organizešanā un vadīšanā. Pēdējos 20 gadus lietas atstātas pašplūsmā. Pārvaldes sistēma izveidota tā, lai valsts un Eiropas naudu varētu iebāzt politiķu kabatās un partiju kasēs. Ko darīt ta?
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 15.59
Sleepwalker – Tu skaisti uzskaitīji problēmas . Ja uzmanīgi lasīji manus komentus , tad acīmredzot būsi arī lasījis šo :
a) Varbūt vienkārši vajadzēja sākt ar komandu , kura izstrādā plānu kā to korekti izdarīt, izvērtē riskus , nosaka kritērijus .
tad šo :
b) Un vēl par konkrēto augstskolu kašķi – atkārtošos vēlreiz –
k u r i r p r o b l ē m a ministram izvirzīt sekojošu rīcības plānu:
a) saprotot ,ka ir problēmas ar augstskolu programmu kvalitāti , veikt to neatkarīgu atestāciju , kaut vai piesaistot neatkarīgus ārzemju ekspertus
b) noteikt , ka augstskolas, kuru programmas neatbilst šai atestācijai , slēdz konkrētās programmas . Vai arī uzlabo.
c) noteikt programmu atestācijas līmeni , teiksim A,B,C – valsts finansējumu saņem tikai A līmeņa atestētās programmas. Pārējie var studēt pa maksu. Pie kam šim A līmenim palielināt finansējumu rēķinot uz vienu studentu – ņemt kvalitāti ne kvantitāti.
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 16.19
klusais: tas otrais process taču ir tieši tas, kas pašlaik notiek? Par to pirmo – jūtu līdzi Ķīlim. Pateicoties TP et al, profesionāļu un tehnokrātu valsts pārvaldē praktiski nav palicis. No politiķiem arī tādu komandu nesavāksi. Nozares speciālisti nav procesu organizatori. Ir idejas, kur to komandu raut? Skandināvijā ministrs dabū sev “instrumentu” – ministriju, kas ir profesionāla komanda ar pieredzējušu, profesionālu, nepolitizētu vadību. Latvijā?
Esošo iespēju robežās tas, ko dara Ķīlis, ir vismaz “paldies” vērts. Konstruktīvs atbalsts šajā gadījumā varētu būt arī ekspertu un profesionāļu vārdu uzskaitījums. Kas varētu palīdzēt Ķīlim reformas īstenot. Un ja izglītības sistēmas sakārtošana ir svarīga Latvijai, tad palīdzībai būtu jānāk no visām pusēm, visām partijām utt. Citādi sanāk, ka visi tikai skatās, komandē un pamāca. Kamēr darītājs ir tikai viens …
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 16.29
Sleepwalker –
a) Ķīlis arī dabūja ministriju un noreformēja pārmētājot cilvēkus , tā vietā , lai vispirms tiktu galā ar Gruškevicu un viņa dāmu , bet pēc tam saveidotu komandu no lojālajiem darbiniekiem. Domā tādu tur nav ?
b) pieminētais otrais process patreiz ir tikai deklarācija ar neskaidriem un nekonkrētiem nosacījumiem
c) atkārtošos , bet manuprāt Ķīlim vajadzēja sākt būvēt māju no pamatiem , nevis no jumta – proti jāsaprot ,kas notiek ar pamatizglītību.
d) pasaku paldies Ķīlim par šovu ! Patreiz neko taustāmu nemanu , tikai savstarpēji kašķi konstruktīva dialoga vietā.
0
gliters > garausiitis 18.09.2012. 16.33
“tas otrais process taču ir tieši tas, kas pašlaik notiek?”
Tad varbūt noorganizēt procesu, sagaidīt tā rezultātus, atbilstoši rezultātiem konkrēti izvērtēt situāciju un tikai tad nākt klajā konkrētu rīcības modeli, nevis skaļiem paziņojumiem no sērijas “trešdaļa augstskolu jāslēdz ciet”? Sakult putas nudien nav liela māksla…
Un otrs, varētu domāt, ka mums blakus nav Igaunija, Skandināvija un pārējā Eiropa, lai “izgudrotu velosipēdu” ar tādām “radīšanas mokām”, ko Ķīlis šobrīd demonstrē.
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 16.37
zirneklien: bet tieši tā Skandināvijas un Igaunijas pieredze taču ir uzskatāmākais arguments, ka trešdaļa augstskolu (godīgi teikšu – 75% vismaz!) IR jāslēdz ciet!!!
0
mary75 > garausiitis 18.09.2012. 16.38
Tas jau Latvijai raksturīgi – nemitīgi bļaujam, ka neviens neko nedara, lai uzlabotu situāciju kādā nozarē, bet, tikko kāds grib ko reālu sākt darīt, tā momentā sarodas milzīgi daudz kritiķu, bieži tie paši, kas pirms tam teica, ka neviens neko nedara.
Un tad sākās – vai tad vispār vajadzēja sākt ko darīt, vai nevajadzēja vēl kādus gadus 10 apspriest un izvērtēt, un, ja vajadzēja, tad jau, noteikti, ne jau tā un ne jau tādā veidā, utt., utjp.
Šeit ir Latvija, tāda mentalitāte, darītāju pamaz, toties kritiķu, skauģu, un muldētāju pārāk daudz.
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 16.45
Sleepwalker – es teikšu vēl skaļāk – jāslēdz ciet ir 80% augstskolu ! Kurš vairāk? ( trešdaļa un 75 % ir liela atšķirība … , pie kura cipara paliec ?)
Kuru Skandināvijas pieredzi ņemsim – Zviedru , kas pa velti apmāca studentus no visas pasaules un vēl maksā stipendijas ?
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 16.47
dzeris – pareizi pieminēji , bļaut mums patīk …. Par tēmu vai ne pa tēmu , bet bļaujam. Pie tam mums ļoti patīk tie “taisnie” – izdomāju , izdarīju , ak kaut kas nesanāca , bet es tak darīju … Iedomājies tādu filosofiju teiksim sirds ķirurgam :)
0
gliters > garausiitis 18.09.2012. 16.50
Var jau būt, ka jāslēdz ciet ir visi 90% augstskolu, bet pati par sevi slēgšana taču problēmas neatrisinās, jo palikušās augstskolas automātiski neiekļausies pasaules augstskolu TOP 100 tikai tāpēc, ka pārējās ir likvidētas.
Tāpēc arī jāsāk nevis ar skaļem paziņojumiem, bet ar studiju programmu izvērtēšanu un ārvalstu pieredzes apkopošanu attiecībā uz mācību procesu u.c. augstskolu funkcijām.
0
garausiitis > garausiitis 18.09.2012. 16.50
Labi , beidzu debati. Jāiet baudīt māksla , garīgi jābagātinās . Iešu uz LNO , jāpabļauj tak par to nejēgu , kas prot tik nodokļu maksātāju naudu tērēt .
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 16.52
klusais: dāņu – tas pats, bet līdz tam ir jāizaug & Latvijai nav tik daudz naudas, cik zviedriem, somiem, dāņiem. Iesākumam varbūt igauņu? Cik viņiem – divas valsts augstskolas?
Nav lielas jēgas analizēt lietas, kas ir acīmredzamas, tāpēc Ķīļa lēmums sākt ar mācību programmu izvērtēšanu ir loģisks. Noeikt, kuras programmas ir puslīdz kvalitatīvas un uz šī pamata rīkoties tālāk: pakāpeniski slēgt nekvalitatīvās utt. Tā būtu reforma soli pa solim. Kur problēma?
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 16.54
klusais: Lai baudāms vakars!
0
Sanšains > garausiitis 18.09.2012. 16.55
klusais –
Varbūt beidzot ir pienācis laiks noskaidrot, kāds sakars īsti pastāv starp LNO un lno?
0
bekijja > garausiitis 18.09.2012. 16.57
zirneklien: bet tak bija izvērtēšana! Un skaļi kliedzieni, ka nedrīkst rezultātus publicēt, ka tie nav objektīvi. OK, tagad vērtēs starptautiski, neatkarīgi eksperti – atkal slikti!
0
ilmisimo > garausiitis 18.09.2012. 17.30
Manuprāt tieši klusais šodien demonstrē konstruktīvas kritikas paraugu
______________________
Pievienojos iepriekšejam runātājam.
Vai tik nebūs tā,ka Ķīlis mums kā dzīvā bildē rāda, kas reizēm notiek,kad Kembridžas izglītību uzsēdina uz postkoloniālā kultūras mantojuma?
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361096:dvains-atzias-par-qnuklers-imenes-galuq&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
ilmisimo > garausiitis 18.09.2012. 17.35
kāds sakars īsti pastāv starp LNO un lno?
___________________
kā arī ANO, UNESCO un NLO?
0
Sanšains > garausiitis 18.09.2012. 18.19
lama –
Pareizi! Lai “lno” beidzot to visu mums paskaidro!:)
0
garausiitis > garausiitis 19.09.2012. 01.00
Pīķa Dāma bija laba….
0
garausiitis > garausiitis 19.09.2012. 16.33
Absolūti subjektīvi , bet iespējams , ka var izvilkt domu graudu –
Šķiet, Ķīļa kungs dzīvo gluži noslēgtā pasaulē, kura varbūt ir pilna dažādām reformām, bet nav gluži savietojama ar pasauli, kura ir aptaustāma un griežas ap sauli jeb to, kuru apdzīvo visi nīstie rektori, pedagogi, studenti, reformēties gribošie/negribošie un vienkārši vienaldzīgie. Citējot Kasparu Dimiteru, tās ir divas pasaules, kuras „it kā ir viena otrā, taču nekad nesajaucas”. Un mums atliek vien mēģināt saprast, kura no tām ir reālā – tā, kas izglītības ministra galvā, vai arī mums apkārtējā.
0
lindapastare > garausiitis 19.09.2012. 16.46
Atvaino, klusais, bet pēdējais teikums ir tīrākā demagoģija. Tikpat labi var prasīt kas ir reālāks – korupcija vai cīņa pret to?
Ir skaidrs, ka pārmaiņas AI ir nepieciešamas. Tāpat ir skaidrs, ka, tagad sākot taisīt grandiozu un detalizētu plānu, tas tā arī paliks tikai plāns un nākamais ministrs to izmetīs miskastē un sāks taisīt savu… plānu.
Visu sistēmu tāpat vienā lielā kampienā nenomainīs, bet, ja identificē atsevišķas un pozitīvas lietas, ko var darīt – tad tas arī ir jādara – bez mega detalizētā un visaptverošā plāna.
Tāpat ir muļķīgi teikt, ka (pamatoti) problēmas ir arī vispārīgajā izglītībā, tāpēc augstskolas nevajag aiztikt, kamēr pamatskolas nav “salabotas”. Tas viens otru neizslēdz. Labāk teikt, ka, reformējot AI, nevajag aizmirst arī par vispārīgo – tur es varētu piekrist.
0
garausiitis > garausiitis 19.09.2012. 17.00
yopcix – ne velti rakstīju par subjektīvismu un domu graudu … Jo vairāk izejas datu, jo labāku bildi varam salikt . Tieši tāpat ar viedokļiem .
Ja par lietām un izglītību konkrēti, tad esmu par pēctecības principu – sākam ar elementārāko un pārejam pie sarežģītākā .
0
lindapastare > garausiitis 19.09.2012. 18.02
Nepiekritīšu Tev, ka vispārējā izglītība būtu elementārāk risināma (es tā to sapratu). Personīgi es nevaru tā uzreiz pateikt pat kas tieši tur ir par problēmu, kur nu vēl piedāvāt kaut jel kādu risinājumu :)
Man vecākā meita tagad 2. klasē iet. Kas vainas? Nu jā – darba burtnīcas liekas bezjēdzīgas – mazāk jāraksta, līdz ar to rokas motorika mazāk attīstās, rezultātā arī smadzenes mazāk trenējas. Tomēr nedomāju, ka tā ir visas vispārējās izglītības lielākā sāpe.
Varbūt vēlākās klasēs atklāsies kādas dziļākas problēmas.
Toties saisitībā ar augstāko izglītību vismaz man ir labi redzamas problēmas. Arī paša pieredzē balstītas – nu nenāk no universitātēm labi un uzreiz derīgi kadri (vismaz programmēšanā). Ne bakalaurs, pat ne maģistra grāds nav kvalitātes un/vai zināšanu rādītājs. Vairāk jāskatās kas ir mācīties spējīgi un tad pašiem arī jāapmāca – un tad ir vienalga vai tikko sācis studēt vai arī jau ir maģistrs.
0
garausiitis > garausiitis 19.09.2012. 19.59
yopcix –
par 2 klasi – nu tā kā vēl maza , lai spriestu par izglītību …
Man mazākais tikko tika 1. ģimnāzijā no Zālīšiem , bet tur jau cita nedaudz opera…
Vecākais jau otrā kursā augstskolā , bet atminoties piedzīvojumus vidusskolā , daudz netrūka, ka biju gatavs iet mācīt matemātiku un fiziku ….
Un tad iedomājies ,kas notiek , ja skolā reāli nav mācītas eksaktās zinātnes. Vari aiziet parunāt ar maniem vecajiem kolēģiem no Radiotehnikas fakultātes – viņi Tev tādus jokus pastāstīs par studentu pamatzināšanām … Tapēc nebrīnies par augstskolu beidzējiem – un tad nu pamatizglītības robi tiek pārnesti uz augstāko izglītību . Un beigās tad arī attiecīgi abiturienti :)
0
putekliic 18.09.2012. 09.14
Tikai viena replika par šo: “Var piekrist, ka korupcija ir problēma, taču tad tā ir jārisina konkrētos gadījumos, nevis ar vēlmi uz jebkuru pašvaldības deputātu vai ierēdni raudzīties kā uz potenciālu noziedznieku.”
__
Ja uz šo problēmu skatīsiemies tikai kā uz “atsevišķiem gadījumiem”, tad tas tā turpināies mūžīgi! Ir jāreformē sistēma, lai tā būtu tāda, kas maksimāli mazinātu iespējas amatpersonām “krist kārdinājumā”. Tieši sistēmas ir tās, kas liek raudzīties uz katru no vieņiem kā uz potenciālo, jo cik gan mēs no viņiem pazīstam personīgi? Aizliegums apvienot deputāta krēsu ar dažiem citiem amatiem ir absolūti pareizs solis.
0
juhans 18.09.2012. 09.02
“…Ja runājam par augstskolu rektoriem, tad man ir jaunums, ka viņiem … varbūt … ir mērķis kaut kā neģēlīgi apkrāpt nodokļu maksātājus …”
Tik traki jau nav. Neviens taču nesaka, ka augstskolas, kuras sabiedrībai personificē rektori, taisās tieši apkrāpt nodokļu maksātājus, bet tas neizslēdz, ka vismaz daži viņu mērķi varētu atšķirties no augstskolu pakalpojumu ņēmēju mērķiem un, ja ne mērķi, tad līdzekļi mērķu sasniegšanai vai nesasniegšanai gan. Fakts paliek fakts – Latvijas augstskolu konkurētspēja nav tā augstākā. Bez šaubām, skaidrošana vienmēr ir laba lieta, bet, ja nu “saruna pie kafijas tases” jau ir ilgusi 20 gadus un iznākuma kā nav tā nav?
1
bekijja > juhans 18.09.2012. 12.05
Vai tad viņi nekrāpj? Labi zinot, ka viņu pasniegtās programmas nav konkurētspējīgas, tās tiražējot un uzturot un par tām pieprasot studiju maksu, viņi krāpj Latvijas nākotni.
0
valdis 18.09.2012. 08.55
Atmiņā “aizķērusies” kāda D.Ostovskas intervijā sacītā replika par nenormālo starpību augstskolu atalgojuma politikā. Pieļaujama, pēc viņas domām, būtu piemēram 20% pakāpenības izteiksme algu starpībā. Bet augsti kvalificētu pasniedzēju atalgojuma līmenis – salīdzinājumā ar rektoru superaugsto lēcienu, vai tas ir normāli? Sabiedrībā tas būtu apspriežams.
Un, kāpēc gan nē?
Tieši tāpat, dīvainas algu politikas rezultātā, arī valsts iestādēs, jo sevišķi trekno gadu laikā “izauga” dažiem milzu pielikumi, pat, trīskāršojot ienākumus, bet krīzes laikā tie netika aiztikti. Par to diži liecināja Neo publiskotie VID algu saraksti.
0
Sandris Maziks 18.09.2012. 08.55
Idiniem(pret neliesiem versties nav nozimes) Ja Zatlera partijai bus pietiekosi daudz atbalstitaju, sanemsim Saskanas Centra valdisanu, jo Putina kajslaukis, Zatlers, vel nav atmetis ceribas revanseties par neveiksmi meginajuma paklaut savam un Usakova perversam velmem Vienotibu un Dombrovski
0
ilmisimo 18.09.2012. 08.55
Tas varbūt ir ceļš uz kaut ko radikāli citādu un jaunu, nekā Latvijā bijis divdesmit gadus, taču tas noteikti nav ceļš uz labāku sabiedrību
__________________________
Nevajag sarīdīt.
nevajag jaunu.
Un
Āzi dzēst no portāla arī nevajg.
Saticība pāri visam.
Un Saskaņa.
0
Sandris Maziks 18.09.2012. 08.41
Lai kads ari nebutu Slesers, “Slesera Reformu partija”, tas vinam bija izdevies. Ja viss kas saistits ar Zatlera partiju nebutu Latvijai tik tragisks, varetu jau klauniem pasmieties.
0
Baiba Eglâja 18.09.2012. 08.26
Raksts normāls. Tas, ka tā lasītāju viedokļi dažādi, arī normāli. Tikai, kurš būs tas, ko reformators taisās reformēt – privātās vai valsts augstskolas. Kāda daļa ministram par privātajām augstskolām? Vai tas bērns no vanniņas nav izgāzts jau sen? Izaugusi jau reformēta sabiedrība?
1
andris902 > Baiba Eglâja 18.09.2012. 08.40
…privātās augstskolas arī saņem valsts dotācijas…un kā šī nauda tiek izlietota – diploma pirkšanai vai zināšanu apguvei, tā tomēr ir ministra atbildība….
0
Sandris Maziks 18.09.2012. 08.23
Kamer Sprudzs nav pieversis uzmanibu Usakova desmit miljonus ridzinieku naudas apzinatai izputinasanai sava drauga Antonova banka, un visam parejam kliedzosam nejedzibam RD, vina aktivitatem, pat ja tas pirma bridi liekas sakarigas, nav nozimes. Kilis ir sacelis daudz troksna un puteklu, kam nebus seku, lai kaut nedaudz atgutu politikas kanalizacija noslicinato savu letticigo piekrapto veletaju reitigu
0
andris902 18.09.2012. 08.19
…pašvaldību reformu muļļāja nez cik gadus un kāds ir rezultāts?….diez vai atradīsiet kādu, kurš ar to ir apmierināts….arī ar gangrēnu sirgstošam slimniekam paziņojot, ka nāksies amputēt kāju,būs doma – varbūt tomēr nevajag….
…jau cik gadus runājam par strukturālajām reformām, visi vārdos tās atbalsta, bet tikko tas skar personiski – sākas pretdarbība, tikai, lai viņus tās neskartu…
….ar runām, sarunām, pārrunām, diskusijām esam nodarbojušies vairāk kā 20 gadus un tā arī viss palicis, stagnējam un lamājam visus….bet uz priekšu netiekam….
….diemžēl, atkal nevaru piekrist Sanitai….
1
Sandris Maziks > andris902 18.09.2012. 08.30
zanE …
Nestum to visu cilvekiem, kam patiesam rup reformas, labaka gadijuma vienkarsi izsmies.
0
mary75 18.09.2012. 07.59
Ak, šie ļaunie reformatori, nu kā viņi drīkstēja ķerties klāt mūsu labākajai, gudrākajai, un pie kam vēl demokrātiskās vēlēšanās ievēlētajai tautas daļai – vairākiem desmitiem palīgaugstskolu rektoriem un pašvaldību vadītājiem, kā arī mūsu ideālajai AI sistēmai, nepavaicājot tiem atļauju, vai, vispār, drīkst to darīt?
Nešķiet, ka šie cilvēki dzīvo tik labi, ka absolūti nevēlas nekādas reformas, var viņiem to jēgu “skaidrot” no rīta līdz vakaram?
Atkal viss apgriezts ar kājām gaisā, vainīgi, izrādās tie, kas grib ko darīt, lai situāciju mainītu un labotu, nevis tie, kas visu grib atstāt, kā ir, jo viņiem tā izdevīgāk.
Otrais raksts galīgi garām, manuprāt, cilvēkiem, kas ķērušies klāt tām lietām, kurām neviens līdz šim neuzdrīkstējās pat pieskarties, vajadzīgs taisni atbalsts, nevis Uplejas vaimanaloģiskie prātuļojami, pat īsti negribas ticēt, ka Upleja tiešām domā, kā raksta.
5
Ieva > mary75 18.09.2012. 12.29
Labs vadītājs ir tas, kas panāk savu. Vēl labāks ir tāds, kas to izdara bez trokšna, klaigāšanas un cīņām. Jau otro reizi tulkoju Sanitas Uplejas sacīto – rakstā ir runa par to, kā tas tiek panākts, ne par reformu vajadzību. Var skriet ar pieri sienā, lai to apgāztu, var sienas būvētājus pārliecināt, ka tā ir jānojauc.
Rektori bija jāiesaista, jāuzklausa viņu viedoklis un ar viņu rokām jātaisa reformas. Nevis otrādi, kā tagad.
Skaidrs, ka augstskolu par daudz, skaidrs, ka kvalitātes nav – domājat rektori to nezin? Zin, protams. Domājat rektori negrib to mainīt? Grib, protams. Tik valsts šobrīd stimulē “maksā- mācies” principu. Augstskolas šobrīd pelna ar kvantitāti, ne ar kvalitāti…
Tāpat Sprūdžam. Lēmējvaras un izpildvaras apvienojums ir korupcijas un netīrā lobisma pamats, augsne, lai, kas tāds rastos. Ja zeme ir laba, nezāles augs… Un tas IR jāmaina. Jautājums atkal – kā tas tiek virzītas. Nevis, KAS tiek virzīts, bet KĀ tiek virzīts.
0
mary75 > mary75 18.09.2012. 12.40
Rektori savu viedokli jau izteikuši, un tas ir demagoģisks un reformām negatīvs, demokrātija, saprotams, ir laba lieta, tikai, ja tā netiek novesta līdz absurdam.
Valsts ir arī priekš tam, lai rūpētos par kopēju labumu, nevis par atsevišķu cilvēku iespējām pretoties jebkam, kas apdraud viņu labklājību.
Par reformām iet runa jau gadiem, rektori ir ko darījuši lietas labad?
Kā tu to iedomāsjies – viņi, pēkšņi, kļūs tādi altruisti, ka atteiksies no iesildītām vietiņām, nesamērīgām algām, kuras nav atkarīgas no darba rezultātiem, dāsnām dotācijām, un sāks rūpēties par kopējo labumu?
Diemžēl, tā nav viņiem ( un arī maz kuram citam), raksturīga uzvedība, katram sava labklājība ir tuvāka.
Tāpēc valstij, reizēm, jāpielieto arī vara, kopēja labuma dēļ, neņemot vērā pretestību, ko izrāda personas, kuras nav ieintersētas pārmaiņās.
Žēl tikai, ka V politiķi, izskatās, ierāvuši asti kājstarpē, un baidās izteikt atklātu atbalstu reformām, un VL politiķi, cik saprotu, vispār ir pret tām, vismaz, pēc dažiem netiešiem faktiem tā izskatās, tā teikt, ja izdosies, tad izdosies, ja nē vainīga RP, mēs jau neko, mēs jau stāvējam maliņā, mēs jau visiem tie labiņie, ka tikai nezaudēt reitingu, lai RP to dara.
0
Vita Vasiļjeva > mary75 18.09.2012. 14.54
“Kā tu to iedomāsjies – viņi, pēkšņi, kļūs tādi altruisti, ka atteiksies no iesildītām vietiņām, nesamērīgām algām, kuras nav atkarīgas no darba rezultātiem, dāsnām dotācijām, un sāks rūpēties par kopējo labumu?”
Rektori nekļūs altruisti, rektori neatteiksies no siltām vietām un krēsla, rektori neatteiksies no nesamērīgajām algām! Viņi turpinās iesākto un bagāto dzīves veidu sev un savām ģimenēm/klaniem.
Rektori ir kļuvuši par BIZNESMEŅIEM – viņi tirgo “sūdus” (nekvalitatīvu izglītību) jebkuram, kurš gatavs samaksāt un kuram vajag pliku dokumentu bez zināšanām. Gribētāju un maksātāju ir ļoti daudz.
0
Normunds > mary75 18.09.2012. 22.09
Jā, galvenais un būtiskais – kā to panākt. Nemēginot ne mazākā mērā apšaubīt gan to,ka Ķīlis un Sprūdžs ir ar lieliskām idejām bagāti, enerģiski u.c. reformatori, bet to pretinieki – īesīkstējuši, korumpēti,u.c. stagnāti, kam interesē tikai pašu kabata, ir jāsaka, ka minētie kungi nez kāpēc publiski demonstrē kā nevar veikt reformas.
Ir tāda, ierēdņiem zināma aksioma. Tā saka, ka nav iespējams veikt reformas, ja reformātors nemeklē sabiedrotos reformējamo vidū. Vai, pasarg` Dievs, saiet ar tiem naidā. Šajā gadījumā varbūt būs daudz trokšņa un, kā redzams, jau ir sajūsmināta publika, bet nebūs nekādu praktisku rezultātu.
Nez vai Ķīlis ar Sprūdžu ir tik nepieredzējuši, ka to nezina.
Visticamāk,ka politikas diletantam Zatleram sagribējies celt partijas reitingus un atkal mēgināt uzrausties mugurā “baltajam zirgam” un skaļi taurējot “nomuļļāt” nepieciešamās reformas.
0
mary75 > mary75 18.09.2012. 23.13
Pilnīgākās muļķības, ja ir sabiedrības atbalsts, un politiska griba, var veikt jebkuras reformas.
Tādi piemēri, kad reformas tika veiktas bez kādas vienošanās ar grupu, kurai tās reformas nebija sevišķi tīkamas, ir simtiem.
Cita lieta, ka taisni politiskās gribas var pietrūkt.
Pārāk liels slānis, ieskaitot arī daļu ierēdniecības, “barojas” no tā “izglītības biznesa”, un pelna labu naudu, faktiski, tirgojot nevērtīgus diplomus, un nav ieinteresēti absolūti neko mainīt.
Un tikai RP, bez pārējo partiju atbalsta, to diezin vai varēs paveikt.
Un pārējās divas koalīcijas partijas, izskatās, drīzāk ieintersētas, lai RP izgāžas, nekā rezultatā.
0
Jānis Jukna 18.09.2012. 07.58
Trakoti ideāltipisks skatījums autorei. Saprātīgi skatoties, ikviens var manīt, ka nav normāla tāda situācija, ka valsts/pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs ir tie paši deputāti. Ne tikai tālab, ka pieņem lēmumus un paši kontrolē to izpildi. Viņi vienlaikus grauj profesionālo līmeni un darbaspēka normālu konkurenci, jo iekļūst amatā tikai tāpēc, ka ir partijā.
Par rektoriem… Domājams, ka vairums apzinās – Latvijā augstskolu ir par daudz. Augstākā izglītība vairs nav spēju un prasmju rādītājs, bet lielā mērā spējas samaksāt par studijām indikators. Arī nesenā programmu vērtēšana ir tik rožaina kā gaisa piļu puķudobe.
Vairums nekad nebūs ar mieru zaudēt siltas vietas, labu peļņu utt. Pretestība tam būs. Vienīgi gribētos straujāku rīcību, jo ilgāk velk garumā, jo lielāku un nevajadzīgu troksni rada.
0
Janka, Janic 18.09.2012. 07.53
reformas ir naaveejošas mafijas astoņkaajim , kopš mafijai nav taas lielaas teikšanas saeimaa un valdiibaa taa viss saiet griistee , valsts izlaupiišanas sheemas uzpeld visas nozarees arii izgliitiibaa , kam tad pieder šiis privaataas aughstskolas ??? … ne jau rektoriem …ikgadus valsts šajaa privaatajaa biznesaa iegruuž 55 000 000 ls , tad paliek skaidra šii pretestiiba.
0
Māris Ķiberis 18.09.2012. 07.45
Nu, nav jau arī tie rektori tik balti un pūkaini – piemēram, kaut vai princips nevis padarīt studijas pievilcīgas, bet lobēt likumus, ka kādai noteiktai iedzīvotāju kategorijai obligāti jāapgūst augstākā – bērnu dārza audzinātājas, mežsargi, tāpat augstskolu pārstāvji cenšas iebīdīt likumu, ka aptiekās zāles nedrīkstēšot tirgot koledžu beigušās farmaceitu asistentes, bet vienīgi farmaceites. Vienlaikus, saglabājot neelastīgo pieeju attiecībā pret tām pašām koledžu absolvējušajām, tas pats kurss kā vidusskolu abiturientiem, u.t.t.
Vienu vārdu sakot, arī “gaišie” rektori mīl “iet vieglāko ceļu”.
8
gliters > Māris Ķiberis 18.09.2012. 09.32
Jā, mežsargi un bērnu dārza audzinātājas bez augstākās izglītības savu darbu darīt nedrīkst, ko nevar teikt par vides un pašvaldību lietu ministru Sprūdžu.
Reformas jau vajag, tikai konkrētie reformātori, vismaz man, nerada ne mazāko uzticību.
0
mary75 > Māris Ķiberis 18.09.2012. 11.16
Ja visu to pašu darītu Dzintars ar Parādnieku, tad tu, saprotams, būtu apmierināta.
Vai tad šoreiz svarīgākais nav ko dara, nevis kas dara?
0
gliters > Māris Ķiberis 18.09.2012. 11.29
Lai nu ko, bet augstākās izglītības trūkumu Dzintaram pārmest nevar, tāpat kā saprāta trūkumu. Kas attiecas uz Parādnieku, tad noteikti negribētu viņu redzēt ne Sprūdža, ne Ķīļa vietā – savādāk būtu, bet labāk noteikti nē. Stāsts ir par ko citu – kā tas nākas, ka mums “ķēkša var vadīt valsti” un vienlaikus akadēmiskā izglītība tiek prasīta tur, kur pilnībā pietiek ar profesionālismu un lietas izpratni, kas parasti nāk ar pieredzi. Bet tur, kur plašs redzesloks un izglītība ir vnk nepieciešamas, lai būtu stratēģisks redzējums, tās reāli netiek prasītas.
Starp citu, augstskolu mums ir par daudz, bet vai tas nav mākslīgi radītā pieprasījuma dēļ?
0
Māris Ķiberis > Māris Ķiberis 18.09.2012. 11.40
“Starp citu, augstskolu mums ir par daudz, bet vai tas nav mākslīgi radītā pieprasījuma dēļ?” – bet tieši par to jau arī runa – augstskolu vadības panākušas sev izdevīgu likumu lobēšanu – lai obligāti būtu nepieciešama tā dažās nozarēs. Nevis uz;labojot kvalitāti.
0
gliters > Māris Ķiberis 18.09.2012. 11.57
Taisnība. Taču lai izbeigtu šo lobiju, manuprāt, ir jānoformulē augstākās izglītības stratēģiskie mērķi un uzdevumi, turklāt tādā veidā, lai tas sabiedrības vairākumam būtu saprotams.
Un tas ir tieši tas, ko Ķīlis nedara.
0
Ieva Grundšteina > Māris Ķiberis 18.09.2012. 16.17
Atkal – Ķīlis kaut ko nedara. Bet kādā veidā tas ir iemesls likt šķēršļus tam, ko viņš dara. Nevar visu darīt reizē. Būtu labi kaut savest kārtībā programmu atestāciju, bet, lūk, tas neiet cauri. Kāpēc? Neesmu no cienījamajiem rektoriem dzirdējis nevienu prātīgu argumenti. Tikai atpukstās, ka tas nav pārdomāts, ka kāds nav ieklausījies utt.
0
Sandris Maziks > Māris Ķiberis 19.09.2012. 19.34
dzeris49
“Ja visu to pašu darītu Dzintars ar Parādnieku”
Dzintars ar Parādnieku nav neizglitoti pamuļķi un neveiksmīgi uzņēmēji un nodokļu “optimizētāji”
0
Sandris Maziks > Māris Ķiberis 19.09.2012. 19.44
zirnekliene Šeloba
“Kas attiecas uz Parādnieku, tad noteikti negribētu viņu redzēt ne Sprūdža, ne Ķīļa vietā”
Vai par daudz čekistu, neostaļinistu un Putina kājslauķu demonizēts, ja pat Sprūdža vietā negribi redzēt?
Nespēju iedomāties, ka kāds NA nīdējs tik necienīgi izteiktos par kādu no SC vai ZP, kaut vai par debilām Rubika atvasēm.
0
oktaavs 18.09.2012. 07.30
Pilnīgi ne par tēmu.
Jopck, kad spameri “Nodokļu nemaksātājs” izdzēsīsiet un nobanosiet ? Jeb šajā saitā adminu vispār vairs nav ? Tikai strebj kafiju un neskatās kas notiek ? Nav jau pirmā reize.
Ja pašiem neinteresē, tad pieņemiet darbā cilvēkus kam interesē.
4
andris902 > oktaavs 18.09.2012. 07.57
…domāju, ka tomēr par tēmu, jo tas attiecas arī uz komentēšanas iespējām…negribētos ticēt, ka tāda ir redakcijas nostāja – atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
0
juhans > oktaavs 18.09.2012. 09.06
Pirmdien TVNETā bija ievietots žurnālistes Veinbergas raksts par diversijām internetā. T.s. “nodokļu nemaksātāja” darbošanās faktiski kalpo par uzskatāmu ilustrāciju šim rakstam.
0
oktaavs > oktaavs 18.09.2012. 09.20
Tieši tā.
Šeit viens parazīts aizķēzijis visu saitu, bet admini nekādi nereaģē. Tātad neseko tam kas notiek. Ja neseko, tātad nodarbojas ar pavisam citām lietām, bet algu saņem.
0
dace_ampermane > oktaavs 18.09.2012. 13.09
zanE …domāju, ka tomēr par tēmu, jo tas attiecas arī uz komentēšanas iespējām…negribētos ticēt, ka tāda ir redakcijas nostāja – atbrīvoties no lasītājiem un rakstītājiem….
Zane, šoreiz gan Tu izklausies ticīgāka par Romas pāvestu. Viena lieta komentētējs, cita lieta huļigāns, kurš ar puspornogrāfisku bildi pārpludina portālu. Man nez kāpēc liekās, ka lno mani šajā jautājumā atbalstītu :)) Kā ar grafiti pieķēzīto Rīgu, arī atbalsti?
0
Bebrs 18.09.2012. 07.28
Vienmēr esmu Sanitas Uplejas rakstus uzteicis. Bet tā tas bija līdz šim. Nu jau otrajam rakstam diemžēl plusiņu pievilkt nevaru. Žēl gan.
1
+4
-13
Atbildēt
@Viesulis > Bebrs 18.09.2012. 11.23
Nu, tā ir droša zīme, ka beidzot Uplejas kundze sāk runāt loģiski.
0