Rektoru padome izsaka neuzticību Ķīlim
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Intervija /
3. aprīlis
Skaļš klusums
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Komentāri (78)
Santa Vanga 09.09.2012. 07.57
Neuzticības izteikšana ir labākais Ķīļa darba novērējums (bez ironijas). Neesmu Zatlera partijas fans, bet šī ministra darbu vērtēju ļoti augstu. Lai spēks!
0
dzerkaleliva 08.09.2012. 11.24
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur mācību grāmatas jāpērk bērnu vecākiem. To piektdien Rīgā apliecināja Eiropas Izglītības apgādu asociācijas direktors Prebens Sparts.
1
enjoy > dzerkaleliva 08.09.2012. 19.54
Nu redz cik brīnišķīgi, ka beidzot par to ir sākts runāt.Līdz šim neviens par to neuztraucās- ne skolas, ne pašvaldības, ne IM.
0
Inese Grigoruka 08.09.2012. 00.00
Izdzīvo, kas mainās. Programmas viennozīmīgi vajadzētu vērtēt neatkarīgai institūcijai. Tomēr ir jautājums, kur tādu atrast? Vienmēr būs kāds naudas devējs un, kā zināms, kas maksā tas pasūta mūziku. Manuprāt šādas akreditācijas organizācijas objektivitātes nodrošināšana ir galvenā problēma. Baidos, ka mūsdienu konkurences apstākļos citu valstu augstskolu eksperti šādas komisijas sastāvā varētu zagt idejas un sabotēt tiešām labas programmas lai neradītu konkurenci savu augstskolu programmām. Un, vice versa, šobrīd augstskolas negrib ”šaut sev kājā” neakreditējot kolēģu programmas.
Gribu teikt, ka patiesība dzimst diskusijās un parasti ir kau kur pa vidu starp pretējiem viedokļiem.
Vismaz labi, ka ir sākusies diskusija- cerams, ka būs arī kādi pozitīvi rezultāti.
1
ilzezeebolde > Inese Grigoruka 10.09.2012. 00.40
Atbilde ir – ārēja institūcija, kas nav saistīta ne ar vienu no izvērtējamajiem subjektiem.
0
reksa 07.09.2012. 20.41
Zatlera partijas ministrus man it nemaz nav žēl.
Labi, ka nākamajā Saeimā nebūs neviena Zatlera partijas pārstāvja.
8
Signija Aizpuriete > reksa 07.09.2012. 22.14
——–
Mežonīgā kapitālisma mežonīgais tirgus nekādu ‘žēlastību’ nepazīst:
‘ Pēdējos gados strauji samazinās to jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas izvēlas augstskolu Latvijā, Ja 2008.gadā tie bija 75%, tad šogad nedaudz vairāk par 58%, – intervijā laikrakstam “Diena” saka Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš. ‘
http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/78016-strauji-samazinas-jauniesu-skaits-kas-pec-vidusskolas-izvelas-augstskolu-latvija.htm?view=comments
0
ezis > reksa 08.09.2012. 00.39
Aldis
ļoti argumentēts un izsvērts viedoklis! es arī jums ieliku mīnusiņu :)
0
andris902 > reksa 08.09.2012. 12.17
…Aldis….vai nav par šerpu?….vai tāpēc, ka partija nav tīkama no kuras nāk ministrs, viņa darbība un idejas ir noliedzamas un aplamas?….
…20 gadu laikā valdību un partiju darbs tiek vērtēts pēc patīk/nepatīk mērauklas….manējie, mūsējie un…citi…
…tikai pēdējā gada laikā sāk iezīmēties tendence likvidēt ministriju mazdārziņus, kuri pārtapuši par partiju PR kantoriem…tiek pieņemti opozīcijas priekšlikumi, ja tie atbilst kopēja mērķa sasniegšanai, strādāts visas valsts iedzīvotāju interesēs, neizvirzot priekšplānā šauras vienas partijas vēlētāju intereses….
…nevar/nedrīkst noliegt ministru paveikto tikai tāpēc, ka pie atloka citas partijas nozīmīte….
…lai Ķīlim veicas sakārtot pašplūsmā atstāto izglītības lauciņu….
0
Sandris Maziks > reksa 08.09.2012. 13.23
zanE …
vai tāpēc, ka partija nav tīkama no kuras nāk ministrs, viņa darbība un idejas ir noliedzamas un aplamas?….
Neatceros, ka Trešā reihā kāds būtu uzteikts kā labs menedžers, vai sabiedriskais darbimnieks. Atmiņas atsvaidzināšanai.
Tribunāls atzina par noziedzīgām o r g a n i z ā c i j ā m SS, SD un Gestapo, kā sacīt jāsaka, kolektīvā atbildība.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Nirnbergas_process
0
andris902 > reksa 08.09.2012. 13.58
…articulus100. ….pēc Tavas loģikas – visi, kuri neatbilst Taviem standartiem – cita acu krāsa, asinsgrupa, deguna vai ausu forma…nemaz nerunājot par valodu vai piederību partijai – būtu deklasējami(Tava terminoloģija)?….
…vai esi pārliecināts, ka pats atbilsti šiem standartiem?…
0
Sandris Maziks > reksa 08.09.2012. 17.42
zanE …
Prātiņ, nāc mājās!!!!!!
Šet nav runa par acu un ādas krāsu, pat par politisko piedrību, nē. Šeit ir runa par valsts apvērsuma mēģinājumu, nolūkā Latvijā ieviest Maskavai padevīgu neostaļinistisko režīmu.
Tas nav tāds sīks noziegums kā kaut kāda tur slepkavība vai pedofīlija, šeit tika apdraudētas tūkstošiem cilvēku dzīvības.
0
Sandris Maziks > reksa 08.09.2012. 18.46
nulle
Un Viktoru Makarovu par tikumības ministru?
0
reksa > reksa 09.09.2012. 11.45
Zanei
Zatlera partija ir diskrēditējusi sevi tāpat kā Šķēles vai Slesera partija.
Ja nav UZTICĪBAS, tad ir pilnīgi vienalga – kādi priekšlikumi ir šīm partijām.
Lai ko gudru teiktu Šķēle vai Slesers, tu taču neuztversi viņus nopietni. Tāpat es nespēju nopietni uztvert Zatlera partiju un viņa ministrus.
0
mjantons 07.09.2012. 20.16
Vienas organizācijas biedri sastridejas, bet Latvijā runa par revolūciju:
Latvijas Rektoru Padome
Latvian Rectors’ Council
Priekšsēdētājs/ President: Arvīds Barševskis
Ģenerālsekretārs/ Secretary General : Andrejs Rauhvargers
Rektoru padomes sastāvs un kontaktinformācija
Rectors’ Council members with contacts
Universitātešu rektori
University rectors
Arvīds Barševskis
(RP priekšsēdētājs)
Daugavpils Universitāte
Daugavpils University
Leonīds Ribickis
Rīgas Tehniskā Universitāte
Riga Technical University
Mārcis Auziņš
Latvijas Universitāte
University of Latvia
Juris Skujāns
Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Latvia University of Agriculture
Jānis Rimšāns
Liepājas Universitāte
Liepāja University
Jānis Gardovskis
Rīgas Stradiņa Universitāte
Rīga Stradina University
Citu valsts augstskolu rektori
Rectors of other State higher
education institutions
Jānis Bērziņš
Latvijas Jūras akadēmija
Latvian Maritime Academy
George Ulrich
Rīgas Juridiskā augstskola
Riga Graduate School of Law
Vija Daukste
Vidzemes augstskola
Vidzeme College of Higher Education
Jānis Žīdens
Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija
Latvian Academy of Sports Education
Artis Sīmanis
J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Latvian Academy of Music
Dace Markus
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Riga Teacher Training and Educational Management Academy
Aleksejs Naumovs
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvian Academy of Art
Anders Paalzow
Rīgas Ekonomikas augstskola
Stockholm School of Economics in Riga
Jānis Siliņš
Latvijas Kultūras akadēmija
Latvia Academy of Culture
Edmunds Teirumnieks
Rēzeknes Augstskola
Rēzekne Higher Education Institution
Egils Leščinskis
Nacionālā Aizsardzības akadēmija
National Academy of Defence
Andris Sarnovičs
Banku augstskola
Banking Institution of Higher Education
Jānis Eglītis (p.i.)
Ventspils Augstskola
Ventspils University College
Privātās augstskolas
Private higher education institutions
Antons Kiščenko
Biznesa augstskola “Turība”
School of Business Administration Turība
p.i.Līga Jermolajeva
Baltijas Starptautiskā akadēmija
Baltic International academy
Olafs Brinkmanis
Rīgas Aeronavigācijas Institūts
Riga Institute of Aeronavigation
Skaidrīte Gūtmane
Latvijas Kristīgā Akadēmija
Latvian Christian Academy
Boriss Mišņevs
Transporta un sakaru institūts
Transport and Telecommunication Institute
Žanna Caurkubule
Psiholoģijas augstskola
Higher School of Psychology
Irina Senņikova
Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
Riga International School of Economics and Business Administration
Gunta Veismane
Ekonomikas un kultūras augstskola
Economics and Culture Higher School
Lidija Šiļņeva
Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”
Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”
Juris Zaķis
Sociālo tehnoloģiju augstskola
Institute of Social Technologies
Dzidra Meikšāne
Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola
International Institute of Practical Psychology
Marga Živitere
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola
Information System Management Institute
Izglītības un zinātnes ministrija
Ministry of Education and Science
Roberts Ķīlis
Izglītības un zinātnes ministrs
Minister of Education and Science
Gita Rēvalde
Augstākās izglītības departaments
Director, Department of Higher Education
0
Una Grinberga 07.09.2012. 19.05
Laikam šim konfliktam ir viens loģisks izskaidrojums:
1) rektoru ievēl lektori (vairākums) un studenti (mazākums)
2) rektors ietekmē rekrutēšanas procesu un lektoru sastāvu
3) augstskolas pašas sevi akreditē (ar savu pārstāvniecību AIP)
=> ministrs var ietekmēt jomu vai nu ar finansējumu vai arī ar organizatoriskiem pārkārtojumiem; abi šie instrumenti tiek bloķēti un principā ministrs neko nevar izdarīt, lai sakārtotu jomu
P.S. Kam ticēt? Šķiet, ka Ķīlis neko nezaudē izejot uz konfliktu ar rektoriem, jo, visticamāk, Stokholmas skolā pasniedzēja alga ir lielāka nekā ministra alga. Ko zaudē rektori? Iespēju kontrolēt naudas plūsmu, neieviest efektīvāku pārvaldi un neieguldīt kvalitātes celšanā. Jā, un rektora alga ir nesalīdzināma ar pasniedzēja algu!
0
zauls 07.09.2012. 18.27
Augstskolu līmenis ir tāds, ka palīgskolas absolvents var iegūt maģistru. Palīgaugstskolas!
1
Kristīne > zauls 08.09.2012. 00.31
Ja tā būtu, tad, protams, visu cieņu pedagogiem un/vai mācīšanas sistēmai. Nav jau tā lieta neiespējama, vien diezgan grūta.
0
Sandris Maziks 07.09.2012. 18.22
Mafija uzbrūk Sprūdžam un Ķīlim. Latvieši saslēgsimies ciešākās rindās ap Reformu partiju, neļausim mūs iznīcināt. Vasiliju Meļņiku par tieslietu ministru, Gapoņenko par finanšu ministru!!!
0
Janka, Janic 07.09.2012. 18.16
nebiju alojies , pie raksta par izbleediitajiem 11 miljoniem ( ziimiigi ka tikpat 11 000 000 ls no deguna noceela sarainajam Spruudžs) komentaaraa mineeju ka sekos demisijas pieprasiijums , luuk jau neuzticiiba , mafgijai laikam baigi ieceert Zatlera partija , tas priecee , zagļiem vieta aiz resteem….atcereesimies kaadu breeku teepisti saceela par nozagtajiem tuukstošiem KNABā, taa nauda nemaz nebija valsts , bet izņemta bandiitiem , bet te jau apetiite valsts mantas izlaupiitaajiem augus kosmiskaa aatrumaa , pirmie tika nozagti triis ļimoni Latvenergo….
0
ltvpanorama 07.09.2012. 18.06
jo..t..m..kas tā tāda rektoru padome ir???..kaut kādu ierēdņu sapulce..tpu uz to…Respekts Ķīlim un reformām..paskataties rektori ko Jūs lielā masā ražojat..vienīgais ar ko nācies darbā sastapties..ambiciozi stulbeņi rozā šlipsēs..besī visas šīs rektoru , mediķu, policistu, izglītības darbinieku tā saucamās ārodbiedrības un citu razpi..ģaju organizācijas!!!
0
Aivars Krauklis 07.09.2012. 18.01
Augstākajās Palīgskolās satraukums?
2
enjoy > Aivars Krauklis 07.09.2012. 19.43
:)))
0
austrisv > Aivars Krauklis 08.09.2012. 17.36
Ja ir pārlieku kvantitāte, tad iztrūkst kvalitāte.
0
Ilze Nagla 07.09.2012. 17.11
šis paziņojums norāda uz to, ka sen bija laiks tajā pūznī kādu pagali iegrūst. beidzot ir ministrs, kas runā un dara (un nevar visu sačakarēto izglītības sistēmu gada laikā sakārtot, sastopoties ar tik aprobežotu pretestību), nevis spiež rokas rektoriem un māj ar galvu vienā ritmā tur, kur ir jādara tieši pretējais. es biju gaidījusi vēlmi uzlabot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā no šo čalīšu puses, bet tā vietā ir absolūta situācijas neizpratne.
man aug bērni un arī es gaidu to, ka viņi konkurētspējīgu izglītību varēs iegūt savās mājās.
10
Jānis Derkusovs > Ilze Nagla 07.09.2012. 20.36
Ko tad niku nomainījāt? Lai vairāk atbalstītāju izskatās?
0
Ilze Nagla > Ilze Nagla 08.09.2012. 11.01
ar manu niku jau gadiem viss ir kārtībā. nepārdzīvo tik loti, jautājum 4, personības dalīšanās man nedraud. ar psihi un loģisko domāšanu viss labi, tostarp pateicoties arī lieliskiem Latvijas pedagogiem, kuri par savu vietu izglītības sistēmā nekad nedrebēs un netrīcēs, kā arī progresīvām reformām bez pamatojuma nepretosies.
0
Jānis Derkusovs > Ilze Nagla 08.09.2012. 14.28
Nu labi, ja jau ar psihi Jums,pateicoties lieliskiem pedagogiem, viss ir kārtībā, tad nepārdzīvošu.
Meli, meli, meli…Tik ļoti raksturīgi ZRP…un sociālantropologiem…
0
Ilze Nagla > Ilze Nagla 08.09.2012. 15.51
Žēl man tevis, jautājum 4, jo, škiet, neesi sen runājis ar skolēnu vecākiem vai pabijis reālajā pasaulē,lai dzirdētu šādu viedokli ārpus Tevis minētajām grupām.
Varu pačukstēt, daļa Latvijas vidusskolu labāko absolventu jau vairākus gadus izvēlas studēt ārvalstu universitātēs un nav man ticības viņu patriotismam atgriezties dzimtenē pēc tam. Jautājums,kāpēc tad viņi neizvēlas kādu no 72 (!) mūsu lieliskajām augstskolām?
0
Jānis Derkusovs > Ilze Nagla 08.09.2012. 19.05
Nū…Man viens beidza pirms gada, viens šogad. Abi studē. Budžetā. Viens tāpēc, ka profesija klasificētā, kur citās valstīs uzņem tikai savu valstu pilsoņus bakalaura programmās, ar maģistriem ir savādāk. Otrs tāpēc, ka šeit Latvijā ir pietiekami konkurētspējīga bakalaura programma, konkurss bija 8 cilvēki uz vietu. Studē dabaszinātņu un tehniskās specialitātes.Bakalaura laikā pabraukās Erasmusā.
Interesi kļūt par politologiem vai sociālantropologiem nekad nav izrādījuši.
Visu es zinu par skolām, jo manai paaudzei kā reiz sīkie pašlaik skolas beidz. Esam savus 12 gadus nolauzuši. Un zinu, kur palikuši manu bērnu skolas biedri. Daudz ir aizbraukuši uz ārzemēm, zēni uz Uk meitenes uz Vāciju, tikai ne studēt, bet strādāt. Un no Latvijas ārzemēs varētu kopumā studēt daži tūkstoši, tā var secināt pēc tā, cik ir paņemts studējošā kredīts. Ārzemju augstskolās lielākoties studē jau maģistratūras programmās, kas ir normāli un atbalstāmi.
Un es pietiekami pārzinu Latvijas izglītības sistēmu, lai rūpīgi izvēlētos saviem bērniem augstskolu. Kur nu nekad nelaistu, tad tā ir LU, kas vienkārši ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, pilnīgi atstājot novārtā studiju kvalitāti.
0
Jānis Derkusovs > Ilze Nagla 08.09.2012. 19.31
Un tā čukstēšana…Ir ļoti šaubīga padarīšana…
Ir finansiāli elitāras ģimenes, kas grib pazīmēties, vai programmas, kas Latvijā nav pieejamas. Bet- daudzi -ir neizmērams lielums
Varbūt, tad Ķīlis varētu nākt ar precīzākiem skaitļiem, cik no šīgada beidzējiem, kas ir ieguvuši izcilus vērtējumus CE ir aizbraukuši studēt uz ārzemēm. Nu vismaz kādi bija CE rezultāti tiem, kuri ņēma izziņas iesniegšanai ārzemju augstskolās, un cik tas ir % no tiem, kas labi ir beiguši šogad. Bet, ņemiet vērā, ka liela daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlas studēt Krievijā, ja izvēlās studēt ārpus Latvijas
Visi šie dati VISC rīcībā ir, kas Ķīli traucē veikt analīzi?
0
Ilze Nagla > Ilze Nagla 10.09.2012. 10.29
Jā, bet es ieteicu parunāt ar vidusskolu absolventu vecākiem tieši šobrīd. Man pazīstamie ir devušies uz ārzemēm studēt arhitektūru, datorzinātnes, mākslas un valodas – nekas tāds, kas nebūtu pieejams Latvijā. Un tās nav elitāras ģimenes – tikai viņu bērni ir krietni aktīvāki, piemeklējot stipendijas un bezmaksas iespējas mācīties (jā, ne dzīvot – tur ir kredīti, vecāku ieguldījums vai stipendijas).
0
garausiitis > Ilze Nagla 10.09.2012. 13.31
deis – diezgan interesanti palasīt kā jautajumam cenšas stāstīt par izglītības sistēmu :)
Pieļauju ,ka jautājums ir viskompetentākais no komentētājiem IRā , kurš pārzin izglītības tēmu :)
0
Ilze Nagla > Ilze Nagla 10.09.2012. 16.35
klusais, neesmu tik biežs viesis šeit, lai zinātu, kas te katrs ir. man tas arī nav nepieciešams, jo komentāru uzdevums ir viedokļu izteikšana nevis kompetences apšaubīšana. galu galā mums katram ir sava izpratne par to, kas notiek un katram ir bērni, kam mēs vēlam to labāko. es tiešām vēlos, lai mani bērni mācās lieliskās skolās un augstskolās Latvijā. lai viņu vidusskolas diplomi netiek apšaubīti ārvalstu universitātēs (labās). un šobrīd izglītības ministra viedoklī/darbos es virzību uz šo mērķi saskatu vairāk kā rektoru neuzticības izteikšanā ministram (!). Jo tas, kas notiek ģimenēs (vidusmēra) man apkārt, realitāte diemžēl ir vērsta uz augstākās izglītības iegūšanu ārzemēs vai REA.
0
garausiitis > Ilze Nagla 10.09.2012. 17.12
deis – nav svarīgi -esat vai neesat biežs viesis šeit , bet līdz ar viedokļu izteikšanu kā tādu ir arī interesanti palasīt argumentētus viedokļus. Piemēram man būtu interesanti kaut kur atrast sarakstu ar tām Jūsu minētajām 72 augstskolām Latvijā.
0
Jānis Derkusovs 07.09.2012. 17.05
Un visiem Ķīļa fanātiem gribu atgādināt sen zināmu patiesību…Lomatj ņe strojitj!
Reformēt arī vajag ar prātu. Lai nosusinot purvus pēc tam nav jāapūdeņo tuksneši.
Sistēma ir jāreformē ar mērķi uzlabot. ‘Ja mērķis ir iznīcināt, tad tā nav reforma…Tā ir likvidācija.
1
Kristīne > Jānis Derkusovs 08.09.2012. 00.23
Man nav iemesla uzskatīt, ka Ķīlis ir īpaši neprātīgs vai radikāls, vien nav iesūnojis sovoks.
0
Jānis Derkusovs 07.09.2012. 17.01
Nū…Gardovskim, kas dakteris, ir visvairāk maksas studentu-ārzemnieku, kuri arī pieklājīgi maksā par studijām. Medicīnas studijas konkurē starptautiskajā tirgū.
Kāpēc Auziņam ir tik daudz nesaprotu, jo tur nu nekonkurē ne ar ko.
1
Aivars Krauklis > Jānis Derkusovs 07.09.2012. 18.06
Dakteru studijas tiešām ir konkurēt spējīgas, bet tas par spīti paša skolā valdošajam bardakam,jo vairums profesoru tur strādā pa īstam. Arī pirms diženā Gardovska.
0
agnesedzirne 07.09.2012. 16.58
Potenciālie studenti jau tagad sāk izteikt neuzticību Latvijas augstskolām
3
mjantons > agnesedzirne 07.09.2012. 17.16
Mani novērojumi pilnība sakrīt ar Jūsu. Tādēļ jau šī apelēšana pie publikas žēlsirdības ir tik traumējoša. Mācības ārzemēs maksā naudiņu, kura aiziet citas izglītības sistēmas eļļošanai. Labāko universitāšu ienākami no zinātniski pētnieciskā darba mērāmi miljardos USD vai €. Lielais bizness un izglītība iet roku rokā un cīnās par konkurētspēju. Ir jau arī iedīgļi Latvijā un to vajag izcelt. Nu nevajag mētāties ar solījumiem būt vai vēl vairāk bērt pelnus uz galvas ka neesam TOP 100 vai 500. Būsim tur pēc gadiem, kad būs augstskolās starptautiski atzīti un labi atmaksāti profesori un vairumā pie tam. Izglītība (laba) diemžēl ir dārga lieta kurā jāiegulda arī personīgos līdzekļus. Mecenātu un sponsoru ( atkal bizness) stipendijas sasniedz tikai daļu trūcīgāku censoņu. Un cik mēs paši vēlamies pārdalīt budžeta ( nodokļus ) naudu par labu augstākai izglītībai? Klausāmies, ko saka reformatori?
0
Kristīne > agnesedzirne 08.09.2012. 00.21
“Mācības ārzemēs maksā naudiņu, kura aiziet citas izglītības sistēmas eļļošanai.”
===
Ne gluži. Ja nejaucu, letiņi kā ES pilsoņi var diezgan lēti pastudēt gan Vācijā, gan Francijā.
0
austrisv > agnesedzirne 08.09.2012. 17.33
Nu nevar jau viss teikt, ka studēšana visās ES augstskolās būtu dārga. To zinu no savas meitas pieredzes. Jā, viņa paņēma kredītu bakalaura studijām, bet tagad maģistra studijām ši ES dalībvalsts maksā viņai super stipendiju ar kuru var samaksāt gan mācību maksu, gan dzīvot šajā valstī un vecākiem nav jāpalīdz, jo stipendija ir liela. Arī doktoranti tiek visādi stimulēti un augstskola par to no valsts saņem labu maksu. Bez tam spējīgākiem studentiem ir tā saucamie kuratori, kuri palīdz, iesaka un virza studentu palīdzot tam, lai šis students saņemtu pilnvērtīgu izglītību gan tajā, gan vēl arī lekcijas citā augstskolā, par kurām maksā studenta augstskola nevis pats students.
Ko tur, esam gājuši uz leju, jo iepriekšējie Izgl. ministri pilnīgi neko nav darījuši, lai augstākā izglītība nebūtu tikai dažu cilvēku ķešu piepildīšana kā līdz šim.
0
mjantons 07.09.2012. 16.56
Izvēloties parijas nosaukumā noteiktas rīcības vārdu ( reforma, vienotība, saskaņa) izveidojas nopietns risks, ka gaidas nesakritīs ar sasniegto. Ar paziņojumiem, sevišķi ja tie ir vispārēji – reforma, kas turpinās gadu bez rīcības reālā dzīvē var uzturēt gaidas pagaidām. Tur jau ir tā lieta, ka mēri un pašvaldības atbild juridiski, finansiāli un galu galu arī politiski par konkrēto teritoriju rīt, aizparīt un nākošgad. Tā pat ir ar skolu direktoriem, un augstskolu rektoriem un prorektoriem. Reformas jau nevar veikt vieni ministri, bet tikai politiskās gribas saplūšana ar iedzīvotāju vēlēšanos arī pievienoties. Tāpēc jau tā ir politika – plāns, kuram gatavs sekot vairākums vai vismaz daudzi. Lai ministri “neaplauztos”, tomēr ir jāatrod kompromiss ar tiem, kas akceptētās reformas realizēs dzīvē. Citādi laiks aiziet krāšņu epitetu sacerēšanā, bet jaunie cilvēki dodas papildināties vai vispār mācīties uz universitātēm ar vārdu. Un ja vēl ministrs paziņo “sapuvusi”. Vai rektori pelnījuši mazākus ienākumus un kāpēc gleznotājam maksā mazāk kā dakterim? Eh , būtu viena partija, tad gan tiktu galā!
Lai gan, mācīties pasaules telpā ir labi un vismaz laiks, kamēr norisinās vairāksolīšana tiks pārlaists ražīgi ar palielinātām nākotnes iespējām.
3
RaivoLeimanen > mjantons 07.09.2012. 17.13
Labi rektori un prorektori noteikti ir pelnījuši. Bet nelaime tikai tā, ka tās mutes jau ir 62(!?)komplekti!
0
mary75 > mjantons 08.09.2012. 04.39
Grūti atrast kompromisus, ja cilvēkiem tik dažādas motivācijas.
Ķīlim motivācija ir panākt konkurentspējīgu AI Latvijā, rektoriem – saglabāt patreizējo ārprātu un bardaku AI, savas iesildītās vietiņas, algas,un iespējas ne par ko neatbildēt.
0
austrisv > mjantons 08.09.2012. 17.24
Manuprāt Latvijā ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu ap 2 milj knapi, nav vajadzīgas 62 vai 63 augstskolas. Ja pareizi atceros, tad valsts piedalās ar finansējumu 36 augstskolām. Nu tas ir par daudz , stipri par daudz, jo iestāties augstskolā var katrs, kam tikai ir iegūts vidusskolas atestāts- nekādas konkurences, kurās atsijātu spējīgākos. Tad nu dabūjam tā sauktos speciālistus, kuri nevar atrast darbu! Priekš kam Latvijā sagatavo n tajās augstskolās milzu skaitu politologu, sabiedrisko attiecību un citus trali vaļi speciālistus, ja darbs tiem vienkārši nav. Kāpēc Latvijā sagatavo tik daudz ārstu, pie tam divās augstskolās, ja darbs tiem nav
Latvijā augstākā izglītība lektoriem izskatās pēc biznesa, kurā var naudu plēst no nabaga jauniešiem par dažu lekciju palasīšanu vai vienkārši tāpat par neko. Par rektoriem, kuri saņem milzu algas salīdzinot ar valsts premjeru, bet atbildības, par vāju studentu sagatavošanu , nav pilnīgi nekādas. Ja pareizi atceros, tad vēl nesen Stradiņu U rektora alga ir pāri par 20 tūkst Ls mēnesī- nu gandrīz tikpat cik premjeram gadā!Un tas notiek valstī, kurā it kā maz līdzekļu tiek novirzīts izglītībai.
Piegriezusies tā nožēlojamā mūsu augstskolu kvalitāte, jo abi mani bērni it kā saņēmuši to diplomu. Biju pamatīgi pārsteigta, kad uzzināju, ka lekcijas nedēļā labi, ja ir pāris reižu un patstāvīgie darbi mājās arī netiek neko daudz uzdoti
Tagad mana meita studē ES dalībvalstī universitātē, kura ir pirmajā 100 niekā un saprotu atšķirību ko nozīmē augstākā izglītība pie mums un eiropas labākajās augstskolās.
0
juhans 07.09.2012. 16.28
Ministrs saka:””Neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu “Top 1000″.”
Kam ticēt – tiem, kas “nav spējuši” vai tam, kas “mēģina spēt”?
0
Elīna Barkovska 07.09.2012. 16.13
Pilsētu mēri metas virsū Sprūdžam, rektori Ķīlim! Tagad mēs redzam, kas ir tie, kas valsts attīstību un izaugsmi cenšas turēt uz bremzēm. Jeb IR kāds, kas grib teikt, ka mums Augstākā izglītība ir perspektīva un sagatavo specialistus, kas vajadzīgi darba tirgum, un vai ir kāds, kas tic, ka pilsētu mēri pa pašvaldības budžetu, kā pa savu maku nerakājas???
Es saprotu mēri vārītāji, bet, ka rektoriem viss ir dzīvē kārtībā un izglītība nebļauj pēc reformām, man tiešām ir ŠOKS!!!
0
Signija Aizpuriete 07.09.2012. 16.08
——–
Ķīlis: Latvijas sabiedrībai būtu lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei.
==============================================================================
ATCERĒSIMIES 1934.g.15.maiju, kad lielākā daļa Latvijas sabiedrības ar Kārli Ulmani priekšgalā izteica neuzticību ‘pļāpātājiem’ Jēkaba ielas augstajā namā-? 2011.g. 28. maija Rīkojums nr.2 un sekojošās tautas nobalsošanas rezultāti par 10. Saeimas atlaišanu skaidri parādīja sabiedrībā esošo neuzticības līmeni. Kopš vēsturiskajiem notikumiem pagājis vairāk kā gads, taču UZVARĒTĀJI nesteidzas izmantot uzvaras augļus – un likumsakarīgi turpinās divdesmit gados tik’ ierastā ‘muļļāšanās’, nebeidzami strīdi, naivas cerības panākt 99.99% piekrišanu pārmaiņu veikšanai.
Nebeidzamais demokrātijas ‘veiksmes stāsts’ turpinās…….Kaifojam tālāk…
http://www.youtube.com/watch?v=3khTntOxX-k
0
Janis 07.09.2012. 16.04
Lūk, apmēram, no kurienes tas viss nāk:
https://twitter.com/ALembergs/status/244050228943142912
0
juris_eglitis 07.09.2012. 16.00
Pilnībā atbalstu izglītības ministru Ķīli!!
Augstākās izglītības nozare kliedz pēc reformām. Kurš teica, ka tās būs vieglas un visiem pieņemamas?
Mani 3 bērni vēl ir skolnieki un es ļoti ceru, ka uz to laiku, kad viņi bus studenti, mums Latvijā būs pasaules klases universitates. Es par to!
9
anesteeziste > juris_eglitis 07.09.2012. 16.04
Reformas ir vajadzīgas, to nevar noliegt. Bet tām ir jābūt rūpīgi pārdomātām un plānotām- ko vēlamies sasniegt un kā to varam izdarīt. Vienkārša mētāšanās ar idejām un apvainojumiem un pēkšņas darbības te neder. Turklāt, cik konstruktīvi un profesionāli ir masu medijos publiski apvainot tos ar kuriem kopā pašam jāstrādā?
0
juris_eglitis > juris_eglitis 07.09.2012. 16.37
Tas, kas izskan masu medijos bieži vien ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju!!
Sekoju regulāri līdzi Kīļa darbībai un izteikumiem (jo mums ģimenē ir skolnieki!), tāpēc īsti nepiekrītu uzstādījumam, ka Ķīlis mētātos ar apvienojumiem vai kādu publiski apvainotu. Tas nav veids kā strādā izglītības ministrs!
Uzbrukumus vairāk varētu attiecināt uz pašiem stagnatiskajiem rektoriem, kuri nevēlas mainīties un iet līdzi laikam. Tāpēc labākā aizsardzība ir uzbrukums. Un nevis vienojoties ar ministru, bet caur presi. Skandāls garantēts!
Tikko vasarā vēl bija tracis par augstskolu studiju programmu novērtējumiem, kurus šie paši rektori, kuri tagad tik naski uzbrūk Ķīlim, atteicās publiskot. Par ko mēs vispār runājam? Mūsdienās vērtējums it visam – arī augstskolu programmām un pasniedzējiem! Jo tas parāda, cik tā vai cita programma ir aktuāla vai pieprasīta. Diemžēl daudzas mūsdienu Latvijas augstskolu programmas ir novecojušas un laikam neabilstošas – tāpat kā to pasniedzēji.
Es priecājos, ka esošais izglītības ministrs to atzīst un nosauc lietas īstajos vārdos. Problēmas apzināšanās ir pirmais solis uz tās risināšanu. Lai Ķīlim izdodas to visu izturēt!!!
0
Jānis Derkusovs > juris_eglitis 07.09.2012. 16.57
Neķeriet kreņķi. Ja Jums bērni ir skolnieki…Tad līdz tam laikam, kad viņiem būs jāstudē, Latvija pilnīgi noteikti nebūs pasaules klases augstskolas, lai kurš būtu ministrs. Jo tas prasa vienkārši fantastiskas finanšu investīcijas…
Bet ja ministrs būs Ķīlis, tad var gadīties, ka Latvijā vienkārši vairs nebūs augstskolu. Nekādu! Ne labu, ne sliktu. Scenārijs kā ar Latvijas cukurfabrikam. Lietojam taču tagad Dānijā ražotu cukuru un nekas. Nu Jūsu bērni arī varēs braukt kaut kur mācīties. Protams, ja izturēs konkursu…Jo Ķīlim ir nodomi arī par vispārējo izglītību…
Bet atkal varbūt Jūsu bērniem nemaz nevajag augstāko izglītību. Redz, Pavļuts un Vinķle jau tagad brēc, ka strādnieku trūkst
0
zauls > juris_eglitis 07.09.2012. 18.32
CEN, tev Ķīlis atņems paikas naudu, vari par to necepties. Vajadzēs sākt strādāt.
0
zauls > juris_eglitis 07.09.2012. 18.34
jautājumam_4
Nu tad lai nav nekādas, nevis šī pornogrāfija, ko sauc par augstāko izglītību.
0
Jānis Derkusovs > juris_eglitis 07.09.2012. 20.26
Nū…Atklāti atzīstat, ka mērķis ir latviešu izglītības sistēmas iznīcināšana. Vismaz godīgi.
0
Kristīne > juris_eglitis 08.09.2012. 00.19
Ja “latviešu izglītības sistēma” ir tas pa pusei haļavas pasākums ar ļoti izteiktu toleranci pret dažādiem sačokiem (izņemot dažas (pavisam dažas) programmas), tad tur tāpat nav ko iznīcināt.
0
Jānis Derkusovs > juris_eglitis 08.09.2012. 10.28
Tas pierāda tikai, ka Tu maz zini. Gan par izglītības sistēmu general, gan par Ķīli konkrēti.
Bet tas vispār šeit IR ir raksturīgi. Skaļa bļaušana par lietām, kur fišku nerubī. Ka tik kaut ko likvidēt, ka tik kaut ko iznīcināt, ka tik kaut ko nopostīt…
Un pēc jums kaut vai ūdens plūdi…
0
aguslens > juris_eglitis 08.09.2012. 12.54
@Kristaps_Freimanis : Un tieši kādus pasākumus Ķīlis ir ieplānojis, lai tiktu galā ar tiem pašiem ‘sačokiem’?
0
janazakovica 07.09.2012. 15.59
protams ja kadam gribes atnemt noziedzigi izkraptu no valsts “algu” 100 tukst ls.apmeraa.. vins izteiks neuzticibu ..nepaklavibu..neuzmanibu..nevaribu bezatbildibu.menesserdzibu..un t.t.
0
anesteeziste 07.09.2012. 15.59
Piekrītu Rektoru padomei. Ķīlis amatā jau gadu, bet kas IR izdarīts? Tieši IZDARĪTS, nevis solīts darīt, nevis idejas, kas izmestas. Ķīlis ir labs ideju cilvēks, bet lai notiktu arī darīšana, ir jābūt darītājam vai jāsavāc darītāju komanda.
5
lindapastare > anesteeziste 07.09.2012. 16.10
Kā, lūdzu, šīs lietas iet kopā: “Ķīlis amatā jau gadu, bet kas IR izdarīts?” un “Bet tām ir jābūt rūpīgi pārdomātām un plānotām”?
Vai pa vienu gadu ir iespējams rūpīgi pārdomāt, ieplānot un jau realizēt kādas būtiskas reformas? Nolaidies uz zemes!
0
anesteeziste > anesteeziste 07.09.2012. 16.32
Iesākumā pietiktu, ja gada laikā būtu izstrādāts, sadarbībā ar eksperiem un nozares pārstāvjiem, un sabiedrībai apspriešanai nodotas PAMATOTS Augstākās Izglītībaa reformas plāns ar skaidriem mērķiem, ko vajag panākt, kāpēc un kāda veidā tas tiks izdarīts. Sistemātisks plāns.
0
garausiitis > anesteeziste 07.09.2012. 16.37
Piebilde par darīšanu –
24.aprīlis 2012 – Ministrs stāstīja, ka, stājoties amatā, viņam “tika stāstīts no dažādām auditorijām, kādi darījumi, šaubīgi vai citādi, notiek ministrijas paspārnē”, turklāt tajos esot iesaistītas ministrijas amatpersonas. Ķīlis pieļāvis, ka tās varētu būt arī tikai baumas, tāpēc nolēmis vispirms informāciju pārbaudīt, nevis steigties. Pēc Ķīļa vārdiem, esot “pilns ar cilvēkiem dažādās jomās”, kuri “prasa valsts sekretāra galvu”, tāpēc viņš vērtējis Gruškevica darbu.
Tikmēr – Dienesta pārbaudē atklājies, ka šā gada 2. martā projekta vadības grupa, pārkāpjot savu kompetenci, pieņēmusi lēmumu, kas būtiski maina projekta īstenošanas gaitu, kā rezultātā radusies neatbilstība projekta iesniegumam uz Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) 10 514 363 latu lielo finansējumu. Tā rezultātā projektā var rasties neattiecināmās izmaksas nepilnu 11 miljonu latu apmērā, kas, iespējams, būs jāsedz no valsts budžeta, konstatēts IZM dienesta pārbaudē.
Jautājums – kapēc šis ļoti aktīvais ministrs nebija tik aktīvs stājoties amatā un ļāva savā degungalā notikt šādām lietam , ja pats atzīst ,ka bijis brīdināts par iespējamām nelikumībām? Kapēc Vinķele tika galā ar Beinaroviču jau 26.janvārī , bet darbīgajam Ķīlim vajadzēja to visu stiept garumā ?
0
Una Grinberga > anesteeziste 07.09.2012. 18.48
@CEN
1) Ķīlis nav ubercilvēks, kura smadzenes var vienlaicīgi pieslēgties vispārējai, profesionālai un augstākajai izglītībai. Ir daudz kas izdarīts, lai izstrādātu vispārējās izglītības reformu virzienus – idejas ir apkopotas un tagad ir tikai darīšanas vaina; tāpat beidzot ir skaidrs, kāda tad mums būs tā profesionālā skolu sistēma, lai desmitiem miljonu netiek izkaisīti vējā.
2) Kādēļ AI vēl nav reformu plāna? Tādēļ, ka augstskolu motivācija un interese piedalīties tā veidošanā ir līdzvērtīga nullei, un tādēļ, ka slavenā AIP (kurā sēž sistēmas cilvēki) ir radījusi izcilu brāķi izvērtējot AI programmas.
0
bekijja > anesteeziste 07.09.2012. 22.17
CEN: Cik IZM ir darītāju? Cik kvalitatīvus kadrus tur ir iespējams savākt pie esošās civildienesta atalgojuma sistēmas? Ja pašus AI darbiniekus patiesi satrauc izglītības kvalitāte Latvijā, paši jau sen varēja izveidot komandu no saviem labākajiem darbiniekiem un nodot Ķīļa rīcībā, lai reformas varētu ātrāk īstenot. Naudas, cik noprotams, augstskolām netrūkst.
0
garausiitis 07.09.2012. 15.53
Interesanti kā tas viss atīstīsies .
Man aizķērās sekojošas lietas –
a) Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.
b) Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti “Ķīļa reformu” priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni
c)vēlamos sadarbības partnerus izvēlas ministrs, strikti ierobežojot aicināmo personu loku. Tomēr visskandalozākā situācija izveidojās ministra un viņa biroja pārstāvju vairākkārtējos centienos nepieļaut visu Rektoru padomes nominēto pārstāvju līdzdalību IZM organizētajos forumos par augstākās izglītības un zinātnes jautājumiem, kā arī neinformējot Rektoru padomi par to, ka ir izveidota darba grupa augstākās izglītības un zinātnes reformai, un neiesaistot Rektoru padomes pārstāvjus šajā darba grupā
d) ministrs savā komentārā, atbildot uz Rektoru padomes vēstuli, uzsvēra, ka “ir jāizbeidz prakse, ka augstākās izglītības sektors pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu”.
e) Tas, ka vēlos nodot studiju virzienu akreditāciju ārējai un neatkarīgai institūcijai, kuras sastāvu veidos starptautiski eksperti, darba devēju un nozares politikas pārstāvji, protams, nav pa prātam vairumam Latvijas rektoru, kas vada vājas un nekonkurētspējīgas augstskolas. Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000. Domāju, ir pilnīgi skaidri Rektoru padomes lēmuma iemesli. Uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā,” kritisks ir R.Ķīlis.
1
zauls > garausiitis 07.09.2012. 18.29
Attīstīsies tā, kā Ķīlis saka.
0
ezis 07.09.2012. 15.49
Bariņš liekēžu ar uzkrūvētajām algām, kuriem lielākajai daļai varētu pārmest neprofesionāli un haotiski pārvaldītas augstākās izglītības iestādes, kuras nu nekādi nav vērstas uz pētniecību un zinātnes izaugsmi.
Rektori sāk uztraukties par savām iesildītajām vietām?
0
Riekstlauzis 07.09.2012. 15.43
Savukārt, Bezdarbnieku padome izsaka neuzticību Viņķelei. Bezdarbnieki neredz nekādas paveiktās reformas. Latvijas bezdarbnieku atbalsts ir niecīgs. Ministrijas atbalsts bezdarbošanai ir nepieciešams lielāks. Iniciatīvas spiest bezdarbniekiem mācīties vai apgūt tiem jaunas un nepieredzētas prasmes ir skandalozas un provokatīvas.
3
+8
-14
Atbildēt
+7
-6
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
@dzintarz > Riekstlauzis 07.09.2012. 21.09
IRšu kumentatoru vidū humora izjūta nav īpaši attīstīta.
0
mary75 > Riekstlauzis 08.09.2012. 04.31
Laikam, daudzi nesaprata ironiju.
0
peerku > Riekstlauzis 09.09.2012. 09.28
Lieliska līdzība. Brīnums, ka nav lērums plusu. Vai tiešām ironiju tik grūti uztvert?
0